Valsts sekretāru 2007.gada 26.jūlija sanāksmē

  
 

AM: Par finansējumu dzejnieka Andreja Eglīša piemiņas ansambļa izveidei

26.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par finansējuma piešķiršanu projektam “Ceļš pie Andreja Eglīša””.

Izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts nosaka piešķirt finansējumu 5000 latu apmērā tēlniekam Indulim Ojāram Rankam par piemiņas takas “Ceļš pie Andreja Eglīša” izveidi – Andreja Eglīša piemiņas ansambļa septiņu skulptūru izgatavošanas un uzstādīšanas darbiem Ļaudonas pagastā.

Andrejs Eglītis 2006.gadā par izcilu radošu veikumu kultūrā saņēmis vienu no visaugstākajām Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinības zīmēm – Raiņa balvu. Andreja Eglīša lirikā dominē patriotisma un dzimtenes mīlestības tēma, viņa dzeja regulāri skan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīkotajos piemiņas pasākumos. Andrejs Eglītis kā Latviešu Nacionālā fonda vadītājs finansiāli atbalstījis arī Cēsu kauju atceres 75.gadadienai veltītas grāmatas “Kad lielgabali dziedāja Līgo” izdošanu.

MK rīkojuma projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par grozījumiem Enerģētikas likumā energoefektivitātes uzlabošanai un konkurences veicināšanai

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Enerģētikas likumā. Likumprojekts paredz precizēt Enerģētikas likumā ievaddaļā noteiktos likuma mērķus.

Kā likumprojekta mērķi definēti:

1) nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus, palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības prasības;

2) veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu un līdzsvarotu enerģijas patēriņu;

3) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju, ievērojot normatīvo aktu prasības;

4) veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci;

5) noteikt pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes komersantu darbības organizēšanas un regulēšanas principus.

Paredzēts precizēt arī Ministru kabinetam doto deleģējumu noteikt valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju apjomu, naftas produktu un pakalpojumu, kas nepieciešami šo rezervju izveidošanai, uzglabāšanai un atjaunošanai iepirkšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tās iepērkamas, izveidojamas, uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās krīzes periodā.

Vienlaikus likumprojekts paredz piešķirt tiesības Valsts energoinspekcijai apturēt energoapgādes komersantu objektos izvietoto iekārtu un ietaišu darbību, ja pārkāpti normatīvie akti vai normatīvtehniskie dokumenti energoapgādes izbūves, ekspluatācijas vai energodrošības jomā. Valsts energoinspekcija veic energoapgādes komersantu, t.i., gāzes apgādes komersantu, siltumenerģijas apgādes komersantu un elektroenerģijas apgādes komersantu, valsts tehnisko kontroli un uzraudzību.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka energoapgādes komersantu sastādītos rēķinus iespējams pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Šobrīd šāda kārtība normatīvajos aktos nav noteikta.

Likumprojekts precizē Ministru kabinetam doto deleģējumu noteikt līgumsodu apmēru, ko energoapgādes komersants var piemērot gadījumos, ja enerģijas lietotājs nepilda savas saistības, kā arī noteikt gadījumus, kad energoapgādes komersants ir tiesīgs pārtraukt enerģijas piegādi šādiem lietotājiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par izmaiņām budžeta un finanšu vadības likumā

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību. 26.jūlijā grozījumi tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Ar izmaiņām likumā tiks precizēti skaidrojumi jēdzieniem “budžeta finansētas institūcijas” un “budžeta iestāde”, kā arī veikti citi nepieciešamie labojumi un papildinājumi.

Grozījumi likumā skaidro, ka budžeta finansētās institūcijas ir budžeta iestādes, atvasinātas publiskas personas, kuras daļēji finansē no valsts vai pašvaldību budžeta, kā arī visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas. Savukārt budžeta iestādes definīcija tiks precizēta šādā redakcijā – valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai un kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī valsts un pašvaldību aģentūras.

Tā kā pašlaik tiek izstrādāta jauna rezultatīvo rādītāju noteikšanas, apstiprināšanas un atskaites sistēma, likumā tiks izslēgtas tiesību normas, kas skaidro šo kārtību. Paredzams, ka normatīvie dokumenti par rezultatīvo radītāju pamatnostādnēm un stratēģiskās plānošanas sistēmas sasaisti uz rezultātu orientētu ministriju apstiprināto darbības stratēģiju novērtējumu Ministru kabinetā (MK) tiks iesniegti līdz šā gada 1.septembrim.

Plānots, ka likums tiks papildināts ar normu, kas paredz MK tiesības noteikt sadales kārtību Finanšu ministrijas budžetā atsevišķā programmā plānotajiem līdzekļiem Eiropas Savienības politiku instrumentiem un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai, paredzot līdzekļu piešķiršanu ministrijām un citām centrālajām iestādēm pēc projektu apstiprināšanas. Tāpat izmaiņas likumā deleģēs MK noteikt valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību, taču MK nebūs tiesības noteikt valsts aizdevumu izsniegšanas mērķi un subjektu loku.

Likumā tiks izslēgta Valsts kases funkcija pārvaldīt valsts fondētās pensijas, jo līdz šā gada 31.oktobrim paredzēta fondētās pensijas kapitāla pāreja uz citiem līdzekļu pārvaldītājiem. Tāpat likumā plānots veikt arī redakcionālus labojumus.

Paredzams, ka grozījumi likumā stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. Izmaiņas likumā vēl tiks skatītas MK un Saeimā.

 

FM: Par likmi samazinošiem grozījumiem likumā par nekustamā īpašuma nodokli

Valsts sekretāru sanāksmē 26.jūlijā tika izsludināti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas paredz samazināt NĪN likmi līdz 1% un noteikt nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā visiem nodokļa maksātājiem no nākamā gada 1.janvāra.

Valsts zemes dienests ir aktualizējis zemes kadastrālo vērtību un prognozē vairākkārtēju vērtības pieaugumu no 2008.gada janvāra: lauksaimniecības zemei – 2 reizes, individuālo dzīvojamo māju apbūves zemei – 5,6 reizes, savukārt komercdarbības objektu apbūves zemei – 5,5 reizes un ražošanas objektu apbūves zemei – 5,1 reizi. Ar nodokli apliekamajām ēkām tiek prognozēts neliels kadastrālās vērtības pieaugums, jo ēku vērtības bāze tika aktualizēta jau pērn. Tādējādi ar šobrīd spēkā esošo NĪN likmi nodokļu maksātājiem būtiski palielinātos maksājamais nodoklis.

Lai novērstu būtisku pieaugumu, Finanšu ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem NĪN pilnveidošanai. Valdība šo ziņojumu izskatīja un atbalstīja 26.jūnijā, līdz ar to Finanšu ministrija ir sagatavojusi attiecīgus grozījumus likumā par NĪN, paredzot samazināt NĪN likmi līdz 1%.

Tā kā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības Rīgā, Jūrmalā, Rīgas rajonā un pārējās pašvaldībās var atšķirties līdz pat 100 reizēm, tikai ar likmes samazināšanu novērst būtisku nodokļa sloga pieaugumu, vienlaicīgi nesamazinot nodokļa ieņēmumus daļā pašvaldību, nebūs iespējams. Piemēram, Rīgā un Jūrmalā pie 1% likmes nodokļa pieaugums būtu vidēji 3,4 reizes. Savukārt nosakot likmi, kas novērstu būtisku nodokļa pieaugumu Rīgas un Jūrmalas nodokļa maksātājiem, lielākajā daļā pašvaldību veidotos ievērojams nodokļa ieņēmumu samazinājums, kurš būtu jākompensē no valsts budžeta. Tādēļ papildus samazinātajai likmei ir nepieciešams pārejas periods aktualizēto kadastrālo vērtību ieviešanai, nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu.

Grozījumi paredzēs, ka ar 2008.gadu nodokļa likme būs 1% (pašreiz 1,5%) no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nodokļa apmērs 2008., 2009. un 2010.gadā pie nemainīga nodokļa objekta nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto par vairāk nekā 25%.

Ar grozījumiem likumā plānots veikt arī vairākas citas izmaiņas. Jau likumā tiks noteiks NĪN atbrīvojums nacionālajām sporta bāzēm un zemei to uzturēšanai, kā arī plānots likumu papildināt ar saimnieciskās darbības termina skaidrojumu.

Izstrādājot grozījumus likumā, notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību.

 

FM: Par delegāciju Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas pilnvarnieku gada sanāksmē Vašingtonā

26.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par Latvijas delegāciju Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules bankas (PB) pilnvarnieku gada sanāksmē Vašingtonā. Paredzams, ka delegācija uz sanāksmi dosies šā gada 20.–21.oktobrī.

Sanāksmē tradicionāli piedalās SVF un PB dalībvalstu pilnvarotie, viņu vietnieki un speciālisti. Paralēli oficiālajām pilnvaroto sanāksmēm plānoti arī semināri un diskusijas par svarīgiem pasaules ekonomikas jautājumiem. Tāpat dalībniekiem tiek dota iespēja organizēt divpusējās un daudzpusējās sarunas.

Rīkojums izstrādāts, lai izveidotu valdības delegāciju Latvijas pilnvērtīgas dalības nodrošināšanai un mūsu valsts interešu sekmīgai pārstāvēšanai pilnvarnieku gada sanāksmē. Delegācija plānota šādā sastāvā:

• I.Rimšēvičs – Latvijas Bankas prezidents, Latvijas pilnvarotais SVF;

• K.Āboliņš – Valsts kases pārvaldnieks;

• U.Cērps – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs;

• E.Krastiņš – finanšu ministra padomnieks;

• J.Kravalis – Latvijas Bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs;

• I.Krūmane – FM valsts sekretāre, Latvijas pilnvarotā vietniece SVF;

• A.Ruselis – Latvijas Bankas prezidenta vietnieks;

• O.Spurdziņš – finanšu ministrs, Latvijas pilnvarotais PB;

• R.Vanags – Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs;

• I.Vasaraudze – Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece.

Tā kā Latvijas Banka ir SVF lietu koordinējošā institūcija Latvijā un atbildīgā institūcija par pasākuma organizēšanu Latvijas delegācijai, par tās vadītāju plānots apstiprināt Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Lai nosegtu šajā sanāksmē aplūkojamo jautājumu klāstu, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, kā arī no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par likumprojektiem attiecībā uz Eiropas Universitātes institūta izveidi

26.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteiktos likumprojektus “Par Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi” un “Par Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi”.

1972.gada 19.aprīlī Florencē parakstītā Konvencija par Eiropas Universitātes institūta izveidi (turpmāk tekstā – Konvencija) ir Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanās par tādas augstākās izglītības institūcijas izveidi, kuras mērķis ir sekmēt Eiropas kultūras un zinātnes mantojuma saglabāšanu, Eiropas tiesību attīstību un kalpot par forumu ideju, pieredzes apmaiņai un diskusijām Eiropas Universitātes institūta (turpmāk tekstā – Institūts) studiju virzienu un pētniecības ietvaros. Institūts piedāvā trīs gadus ilgas doktora studiju programmas četros virzienos: vēsture un civilizācija, ekonomika, tiesību zinātnes, politika un sabiedriskās zinātnes, kā arī vienu gadu ilgu maģistra studiju programmu Eiropas tiesībās. Institūtā maģistra un doktora studiju programmās pamatā studē to ES dalībvalstu pilsoņi, kuras ir pievienojušās Konvencijai.

1992.gadā Konvencijas dalībvalstis vienojās par nepieciešamību modernizēt Institūta organizatorisko un akadēmisko struktūru, lai nodrošinātu tās atbilstību augstākās izglītības attīstības tendencēm Eiropā. Tāpēc 1992.gada 17.jūnijā un 18.septembrī Florencē tika parakstīta “Konvencija, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi”, ar kuru tika izdarīti grozījumi 1972.gada Konvencijā.

Izdarītie grozījumi precizē zinātnisko struktūru izveidi Institūta ietvaros, Institūta rektora ievēlēšanas kārtību, Institūta pārvaldes struktūru uzbūvi un kompetenci un Institūta grādu piešķiršanas nosacījumus. Pašlaik šī Konvencija vēl nav stājusies spēkā, jo tā ir jāratificē visām 1972.gada Konvencijas dalībvalstīm.

Likumprojekts “Par Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi” paredz Latvijas Republikas pievienošanos Konvencijai, tādējādi Latvija iegūs tiesības nosūtīt noteiktu skaitu savu studentu studijām Institūtā visās studiju programmās un mācībspēkus darbam Institūtā, kā arī Latvijai būs savs pārstāvis Institūta padomē. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinēs Izglītības un zinātnes ministrija.

Ņemot vērā, ka Latvija pievienojas 1972.gada Konvencijai, vienlaikus ir jāveic arī pievienošanās 1992.gada Konvencijai, ievērojot tās ietekmi uz reformu procesu Institūtā.

 

IZM: Par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību valsts zinātniskajiem institūtiem, augstskolām un augstskolu zinātniskajiem institūtiem

26.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem”.

Minētais noteikumu projekts paredz bāzes finansējuma aprēķināšanas kārtību, dokumentu iesniegšanas, lēmuma pieņemšanas un piešķirtā finansējuma sadales kārtību un piešķirto līdzekļu izlietojuma uzraudzību.

Noteikumu projekts tika izstrādāts, jo “Grozījumiem Zinātniskās darbības likuma” 38.panta pirmajā daļā ir mainījies deleģējuma apmērs MK par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību attiecībā uz tiesīgo subjektu loku – bāzes finansējumu var saņemt valsts zinātniskie institūti, valsts augstskolas un valsts augstskolu zinātniskie institūti.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu

26.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu”.

2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās likums “Grozījumi Augstskolu likumā”, kura pārejas noteikumu 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniegt satversmi IZM.

Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RSEBAA) Satversmes sapulce 2006.gada 7.jūnijā nolēma apstiprināt Satversmes jauno redakciju.

RSEBAA Satversme nosaka augstskolas darbības mērķus un uzdevumus. Tiek precizēts augstskolas juridiskais statuss, nosakot, ka RSEBAA ir komercsabiedrība – akciju sabiedrība. RSEBAA Satversme ietver jaunu jēdzienu “akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki” un nosaka augstskolas personāla sastāvu un tiesības, pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka RSEBAA pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, Rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa. Tāpat tiek noteikts arī RSEBAA īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu citu personu dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par noteikumiem sabiedriskā transporta nozares sakārtošanai

Lai paaugstinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu drošību un pieejamību plašākai sabiedrībai, tostarp iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām, Satiksmes ministrija apstiprināšanai valdībā virza vairākus noteikumu projektus, kas saistīti ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanās sekmēs brīvāku darbaspēka kustību un nodrošinās labāku mācību, ārstniecības, valsts un pašvaldības iestāžu sasniedzamību.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas maršrutu tīklā un maršrutu tīkla izstrādāšanas, nepieciešamā maršrutu tīkla apjoma un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījuma noteikšanas kārtība” nosaka, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek organizēti vienotā maršrutu tīklā, ko veido pilsētas, reģionālās vietējās un reģionālās starppilsētu nozīmes maršruti un kuru sniegšanai tiek izmantoti sabiedriskā transporta līdzekļi – autobusi, tramvaji, trolejbusi un vilcieni. Normatīvā akta projekts administratīvās procedūras padarīs labāk saprotamas. Tiks nodrošinātas atklātas un caurspīdīgas procedūras sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izvēlei.

Savukārt Ministru kabineta noteikumu projekts “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” nosaka biļešu un citu braukšanas tiesības apliecinošo dokumentu obligātos rekvizītus, biļešu iegādes, izmantošanas, pārformēšanas, nodošanas, vietu rezervēšanas, pasažieru iekāpšanas, vietu aizņemšanas, pasažieru, rokas bagāžas, dzīvnieku pārvadāšanas, pārvadāšanas kontroles un atrastu lietu nodošanas un uzglabāšanas kārtību, sniedzot un izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā arī pārvadātāja rīcību, ja reisa izpildes laikā noticis sabiedriskā transportlīdzekļa tehnisks bojājums un piespiedu apstāšanās.

Tā kā “Noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” šobrīd pilnībā nav atrunāti vairāki būtiski jautājumi, ir sagatavots arī noteikumu projekts “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla pamata maršrutos, par braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanas kārtību un par braukšanas maksas atvieglojumu apmēru”.

Ar minētajā noteikumu projektā paredzēto pasažieru kategoriju pārvadāšanu saistīto zaudējumu kompensēšanas kārtību pārvadātājam nosaka Ministru kabineta noteikumu projekts “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas kārtība”. Tas paredz arī kārtību, kādā Autotransporta direkcija nodrošina sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu, sadali un piešķiršanu. Paredzēts veids, kā aprēķina un kompensē pārvadātāju zaudējumus un kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību, kā arī tas, kā pats pārvadātājs nosaka pakalpojuma tarifu. Būtiskas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nosacījumu izmaiņas saistītas ar pakalpojumu finansēšanas modeļa maiņu. Iecerēts, ka tā rezultātā palielināsies konkurence pārvadājumu tirgū, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti.

Tapis arī noteikumu projekts “Vienotas sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtība”, kas paredz, ka Autotransporta direkcija izveidos un uzturēs sistēmu, kurā funkcionāli vienoti tiešsaistes režīmā darbosies Autotransporta direkcijas datubāze, pārvadātāju un ar sabiedriskā transporta pakalpojumu saistīto pakalpojumu sniedzēju biļešu tirdzniecībā, rezervēšanā un uzskaitē lietotās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas, datorprogrammas un pārvadātāju sabiedriskajos transportlīdzekļos uzstādītās globālās pozicionēšanas un telemātikas iekārtas. Noteikumu normu piemērošana sniegs iespēju laikus plānot ceļojumus un iegādāties vienotu biļeti visam braucienam neatkarīgi no transporta un pārvadājumu veida – kustības saraksti tiks savstarpēji saskaņoti, lai pasažierim ceļā pavadītais laiks būtu iespējami īsāks.

Projektā “Noteikumi par autoostu reģistrācijas kārtību un autoostās obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem” īpaši uzsvērts, ka autoostu sniegtajiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem visiem autoostas apmeklētājiem, tiem ir jābūt piemērotiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Noteikumu projektu tapšanas procesā notikušas plašas konsultācijas ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrību “LAKRS”, sabiedrisko organizāciju “Apeirons”, AS “Pasažieru vilciens”, Latvijas dzelzceļnieku biedrību “LDzB”.

Šobrīd minētie noteikumu projekti izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. To stāšanos spēkā noteiks Ministru kabinets.

 

SM: Par sodu par prasībām neatbilstošu transportlīdzekļu izmantošanu

Lai palielinātu gan autovadītāju, gan citu satiksmes dalībnieku drošību uz Latvijas autoceļiem un samazinātu ceļu bojāšanu prasībām neatbilstošu transportlīdzekļu dēļ, Satiksmes ministrija rosina veikt vairākus grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Veicot pasažieru un komerctransporta kontroles pasākumus uz Latvijas autoceļiem, Valsts autotransporta inspekcija bieži sastopas ar situāciju, kad autobusu, kravas auto un citu speciālo transportlīdzekļu riepas ir nodilušas vai kā citādi neatbilst tehniskajām prasībām, tādējādi apdraudot paša vadītāja un konkrētā transportlīdzekļa pasažieru, un citu ceļu satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību. Šobrīd Latvijas normatīvie akti neparedz atbildību par to. Līdz ar to, pat konstatējot acīmredzamu riepu neatbilstību prasībām, inspektori nevar pieņemt pārkāpumam atbilstošus lēmumus.

Lai likvidētu šādu situāciju, Satiksmes ministrija rosina Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikt atbildību par tāda transportlīdzekļa izmantošanu komercpārvadājumos vai pašpārvadājumos, kam ir nepietiekams riepu protektora dziļums vai tāds riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību.

Izplatīts pārkāpums ir transportlīdzekļu atļautās faktiskās masas pārsniegšana. Šī problēma ir sevišķi aktuāla, jo katra pārsniegtā tonna rada ievērojamu kaitējumu autoceļiem (rises) vai pat izraisa to sabrukšanu. Lai arī atbildība par šo pārkāpumu likumā ir noteikta arī patlaban, problēmas izplatības dēļ paredzēts, ka pārkāpējiem būs grūtāk izvairīties no soda.

Būtisks jautājums ir arī autovadītāju darba un atpūtas režīma pārkāpumi – tie veido vairāk nekā pusi no visiem Valsts autotransporta inspekcijas konstatētajiem pārkāpumiem. Tas veicina negodīgu konkurenci un pasliktina autovadītāju darba apstākļus. Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbildība par darba un atpūtas režīma pārkāpumiem noteikta ļoti vispārēji, precīzi nenodalot, par kādiem pārkāpumiem ir paredzētas konkrētas sankcijas. Tāpēc radusies nepieciešamība konkretizēt galvenos pārkāpumus un noteikt atbildību par tiem.

Jāatzīmē, ka šie grozījumi neattieksies uz tā saukto vieglo transportu.

Lai padarītu pārskatāmāku Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa struktūru un tā piemērotājiem ļautu vieglāk orientēties konkrētajā jautājumā, atbildība par dažiem pārkāpumu veidiem ir izdalīta atsevišķi. Piemērs tam ir pārkāpumi bīstamo kravu jomā, ar dokumentāciju saistīto noteikumu pārkāpumi, kā arī jau minētie autovadītāju darba un atpūtas režīma pārkāpumi.

Ar mērķi palielināt šo prasību izpildi normatīvā akta grozījumi paredz plašāku atbildīgo personu loku nekā šobrīd.

Grozījumu vispusīgākai izstrādei to projekts apspriests ar Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociāciju un Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociāciju “Latvijas auto”. Tas arī apstiprināts Valsts sekretāru sanāksmē.

 

SM: Par uzdevumiem regulāro iekšzemes gaisa pārvadājumu attīstīšanā

26.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīta Satiksmes ministrijas vadītās darba grupas sagatavotā “Regulāro iekšzemes gaisa pārvadājumu attīstības programma 2007. – 2013.gadam”.

Programmas galvenais mērķis ir minētajā periodā nodrošināt regulāro iekšzemes gaisa pārvadājumu uzsākšanu un veikšanu no Latvijas reģionālajām lidostām.

Dokuments paredz regulāros lidojumus maršrutā Rīga–Ventspils sākt veikt nākamgad, bet Rīga–Daugavpils – 2009.gadā. Šobrīd tie jau tiek veikti maršrutā Rīga–Liepāja.

Reģionālajām lidostām sākumposmā ir grūti un pat neiespējami bez valsts atbalsta piesaistīt aviokompānijas, kas būtu gatavas veikt regulāros lidojumus uz tām, jo reģionālās lidostas nav sasniegušas vajadzīgo kapacitāti, lai piesaistītu pietiekamu klientu skaitu.

Organizējot iepirkumu procesu aviolīniju konkurētspējas palielināšanai, būtu lietderīgi veikt valsts pasūtījumu reģionālo lidostu grafikiem uz trim gadiem, pēc kura izpildes būtu nepieciešams veikt atkārtotu reģionālo aviolīniju pieprasījuma un avioreisu noslogojuma analīzi ar nolūku rast iespējas valsts subsīdiju pakāpeniskai samazināšanai.

Programmas īstenošana 2007.gadā tiek nodrošināta valsts budžeta piešķirto līdzekļu ietvaros, bet jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajiem gadiem ierosināts izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Satiksmes ministrija plāno atbalstīt reģionālo lidostu attīstību, izmantojot arī Kohēzijas fonda finanšu līdzekļus. 2007. – 2013.gadā visām trim lidostām kopā plānots piešķirt finansējumu 20 miljonu eiro apmērā.

Regulāro iekšzemes lidojumu uzsākšana no reģionālajām lidostām ir būtiska visai tautsaimniecībai, jo radītu jaunas darbavietas, veicinātu uzņēmējdarbību, kas saistīta ar aviācijas nozares tehnoloģiju apgādi, kā arī sekmētu lidostas zemju rekultivāciju un atjaunošanu, kā rezultātā būtiski palielinātos to pievienotā vērtība. Tāpat samazinātos maģistrālo autoceļu noslogojums un uzlabotos reģionālā pieejamība.

Par Regulāro gaisa pārvadājumu attīstības programmas 2007. – 2013.gadam ieviešanu ir atbildīga Satiksmes ministrija, Daugavpils pilsētas dome, Liepājas pilsētas dome un Ventspils pilsētas dome.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par maksu par prakses vadīšanu Tieslietu ministrijā

26.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts par Tieslietu ministrijas (TM) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. To izstrādājuši TM speciālisti.

Ministru kabineta noteikumu mērķis ir ieviest jaunu TM maksas pakalpojumu – mācību prakses nodrošināšana augstākās izglītības institūcijas studentam. Pakalpojums tiks sniegts, pamatojoties uz sadarbības līgumu, kas slēgts starp augstākās izglītības institūciju un TM.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, saskaņā ar noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu bakalaura izglītības obligāto saturu veido prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti. Līdz ar to augstskolām, lai izpildītu valsts noteiktās prasības, ir pienākums nodrošināt saviem studentiem 26 nedēļas ilgu praksi.

TM ir viena no retajām institūcijām, kas nodrošina augstskolām iespēju nosūtīt savus studentus praksē. Pašlaik par prakses vietu nodrošināšanu nekāda maksa no augstskolām netiek iekasēta. Tomēr prakses vietu nodrošināšana un prakšu vadīšana rada ievērojamu papildu noslogojumu, jo praktikantiem ir nepieciešams nodrošināt atbilstoši iekārtotas darbavietas, TM darbiniekiem papildus saviem darba pienākumiem jāuzņemas prakšu vadīšana un jāpārrauga praktikanta darbība. Šo iemeslu dēļ Tieslietu ministrija nevar izrādīt pietiekamu pretimnākšanu un nodrošināt tādu prakses vietu skaitu, kādu pieprasa augstskolas.

Ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem būs noteikts, ka mācību prakses nodrošināšanas maksa augstākās izglītības institūcijas studentam par vienu dienu būs Ls 4. Būs noteikts arī atsevišķs cenrādis par pakalpojumiem, kas saistīti ar ziņu sniegšanu no dzimtsarakstu arhīva. Samaksa par pakalpojumu tiks veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Veselības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Aizsardzības ministrijas nekustamā īpašuma Preiļos nodošanu Tieslietu ministrijas valdījumā

26.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta rīkojuma projekts par nekustamā īpašuma Preiļos, 1.maija ielā 7, nodošanu Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) valdījumā. Rīkojumu izstrādājuši TM speciālisti, pamatojoties uz likumu par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, pašlaik nekustamais īpašums Preiļos, 1.maija ielā 7, atrodas Aizsardzības ministrijas valdījumā, kas saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku restrukturizāciju pieņēmusi lēmumu atteikties no objekta un piekrīt minēto īpašumu nodot TM valdījumā.

Īpašumā šobrīd izvietota Valsts zemes dienesta filiāle, kā arī par Valsts zemes dienesta līdzekļiem veikti remontdarbi. Turklāt šobrīd tiek izvērtēta iespēja īpašumā izvietot arī Preiļu zemesgrāmatu nodaļu. Izvietojot minētajā īpašumā vairākas iestādes vienlaikus, tiktu optimizēta esošās infrastruktūras izmantošana, veicināta pakalpojumu pieejamība klientiem, kā arī racionāli izlietoti valsts līdzekļi.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas un Satiksmes ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālā plāna programmu 2007.–2015.gadam

26.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais programmas 2007.–2015.gadam projekts “Plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālais plāns” (turpmāk – Programmas projekts). Programmas projekts izstrādāts atbilstoši MK 2006.gada 17.augusta rīkojumā Nr.621 “Par koncepciju “Par pasākumiem, kas veicami, lai Jēkabpilī novērstu pēc Pļaviņu HES un tās ūdenskrātuves radušos plūdu draudus”” Vides ministrijai dotajam uzdevumam un 2006.gada 23.novembra Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajā “Kopējā nostājā” Nr.33/206 publiskotajam Direktīvas “Par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību” projektam (turpmāk – Direktīvas projekts).

Direktīvas projekts uzdod veikt plūdu riska sākotnējo novērtējumu visā valsts teritorijā, pēc tā noteikt plūdu apdraudētās teritorijas un sagatavot plūdu riska pārvaldības plānus katram upju baseinu apgabalam. Ņemot vērā Direktīvas projekta prasības, Programmas projektā definēti kritēriji plūdu risku novērtēšanai, izvērtēti plūdu riski Latvijas teritorijā, veikta īsa plūdu vēsturisko seku un materiālo zaudējumu analīze un noteikts prioritāro plūdu riska vietu saraksts, kurās jāveic detalizēti izpētes vai pretplūdu aizsardzības pasākumi.

Šobrīd vienīgais plūdu riskus konstatējošais dokuments Latvijā ir Civilās aizsardzības plāns, kas ietver ļoti vispārīgu un nepietiekamu informāciju par plūdu riskiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstības Latvijā koncepciju

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi koncepciju par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā, ko 26.jūlijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Koncepcijā ir izvērtēti trīs iespējamie lauksaimniecības risku vadības varianti, kas veicinātu lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju. Ņemot vērā izstrādātos variantus, tiks radīta ilglaicīga valsts lauksaimnieciskās ražošanas riska radīto zaudējumu novēršanas un kompensēšanas sistēma.

Lauksaimniecības risku vadības politikas mērķis ir radīt efektīvu sistēmu, kas nodrošinātu paredzamu lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanu, izmantojot risku vadības principus. Tādējādi tiktu radīts pamats kompleksas lauksaimniecības risku vadības sistēmas attīstībai Latvijas lauksaimniecības sektorā.

Koncepcijā izstrādātais pirmais variants paredz, ka tiek atbalstīti tikai privāto apdrošināšanas prēmiju maksājumi. Privātā apdrošināšana ar valsts atbalstu ir valsts atbalsta sniegšana apdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas prēmiju subsīdiju un pārapdrošināšanas veidā. Valsts mudina lauksaimniekus apdrošināt šīs kategorijas riskus, ieviešot minimālo obligātās apdrošināšanas prasību.

Šajā gadījumā valsts ieguvums ir politiskās atbildības norobežošana, nodrošinot un vadot pāreju no pašreizējās sistēmas uz privāti finansējamo riska vadības sistēmu. Savukārt lauksaimniekiem netiek garantēta nekāda valsts zaudējumu kompensācija, izņemot tiem riskiem, kuri ietilps valsts pamatatbildībā.

Koncepcijā ietvertais otrais variants paredz, ka atbalstīti tiek apdrošināšanas prēmiju maksājumi un kompensācijas fondu izveide. Kompensāciju fonda risinājuma būtību raksturo tas, ka valsts nodrošina lauksaimniekiem pamatatbildības un līdzatbildības nodrošinājumu, izmantojot kompensāciju fondu, kura līdzekļus veidotu ikgadējas valsts un lauksaimnieku iemaksas.

Savukārt trešais variants paredz, ka valsts atbalsts tiek piešķirts zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

Šis variants piedāvā saglabāt līdzšinējo zaudējumu kompensēšanas sistēmu, iestājoties ārkārtas situācijai. Ja nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ir nodarījuši būtiskus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un valstī ir iestājusies ārkārtas situācija, tad tiek pieņemts lēmums par kompensāciju piešķiršanu daļējai zaudējumu segšanai.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa