Ministru kabineta 2007.gada 24.jūlija sēdē

VidM: Par grozījumiem prasībās darbībām ar biocīdiem

24.jūlijā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem””. Noteikumu projekts paredz veikt redakcionālus precizējumus, svītrot nozīmi zaudējušās normas un pārņemt Komisijas 2006.gada 29.maija Direktīvas 2006/50/EK, 2006.gada 20.decembra Direktīvas 2006/140/EK un 2007.gada 3.aprīļa Direktīvas 2007/20/EK prasības.

Tādējādi aktīvo vielu sarakstā tiek iekļautas divas vielas un jaunā redakcijā izteikts tehniskais ziņojums par aktīvo vielu, ja aktīvā viela ir sēnīte, mikroorganisms vai vīruss, un tehniskais ziņojums par biocīdu, ja biocīda sastāvā esošā aktīvā viela ir mikroorganisms, sēnīte vai vīruss.

VidM: Par dabas lieguma “Stiklu purvi” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

24.jūlijā Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Dabas lieguma “Stiklu purvi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums “Stiklu purvi” (turpmāk – dabas liegums) izveidots 1999.gada 15.jūnijā 6636 ha platībā ar mērķi nodrošināt Rietumlatvijā lielākā augsto purvu kompleksa aizsardzību. Dabas liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – Natura 2000 un iekļauts arī putniem starptautiski nozīmīgo vietu sarakstā.

Noteikumu projekts paredz dabas lieguma teritorijā noteikt 4 funkcionālās zonas – regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka un neitrālā zona. Zonas izveidotas ar mērķi nodrošināt purvaino un boreālo mežu kompleksu aizsardzību, veicināt Ziemeļkurzemei raksturīgo dabas vērtību saglabāšanu un mazināt saimnieciskās darbības ietekmi. Dabas lieguma teritorijas kontroli un uzraudzību veic Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par bakteriālās iedegas apkarošanu un kompensāciju apjomu

Otrdien, 24.jūlijā, Zemkopības ministrija (ZM) un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) informēja valdību par Latvijai jaunās un bīstamās augļu koku slimības – bakteriālās iedegas “Erwinia amylovora” – ierobežošanas pasākumiem un kompensāciju apjoma noteikšanu.

Tā kā bakteriālā iedega ir visbīstamākā un visgrūtāk apkarojamā augļkoku slimība, ZM šodien lūdza valdību rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Precīza kompensāciju summa cietušajiem dārziem tiks aprēķināta pēc monitoringa veikšanas, liecina ZM un VAAD sagatavotais informatīvais ziņojums. Tāpat Latvijas augļkopju asociāciju (LAA) ir izstrādājusi priekšlikumus kompensāciju aprēķināšanai.

Valdība atbalstīja ZM un VAAD priekšlikumu kompensēt bīstamās augļu koku slimības dēļ kopumā radušos zaudējumus. Par šo līdzekļu apjomu tiks lemts, izskatot šā gada grozījumus valsts budžetā. Savukārt Zemkopības ministrija izvērtēs iespējas zaudējumus kompensēt no pašreiz ministrijas budžetā pieejamiem līdzekļiem.

Kā liecina valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums, par sešus līdz desmit gadus veciem augļu kokiem varētu saņemt kompensāciju 300 latu apmērā, bet par vienu vai divus gadus veciem augļu kokiem – desmit latu kompensāciju. Par kokiem, kas ir vecāki par 30 gadiem kompensācija varētu būt 30 lati. Savukārt par iznīcinātajiem pīlādžiem noteikta 30 latu kompensācija, par cidonijām, krūmcidonijām – desmit latu kompensācija, bet par iznīcināto dzīvžogu aptuveni 100 latu kompensācija.

Jau ziņots, ka šā gada jūlijā Jelgavas rajonā Staļģenes ciematā pirmo reizi Latvijā tika konstatēta augu karantīnas organisms – bakteriālā iedega.

Kā vienīgais infekcijas apkarošanas veids tika atzīts slimo augu iznīcināšana. VAAD sagatavotā informācija valdībai liecina: dienests, veicot vizuālo pārbaudi Staļģenes ciema centrā, ir konstatējis saimniekaugus ar bakteriālo iedegu simptomiem apmēram 50 piemājas dārzos. Bakteriālo iedegu simptomi ir konstatēti uz ražojošām 20–30 gadu vecām ābelēm, kā arī trīs gadu jaunā augļkoku dārzā. Slimība neapdraud tādus augļu kokus kā plūmes un ķiršus. Tāpat infekcija nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem.

Lai noteiktu bakteriālo iedegu iespējamo izplatīšanos, VAAD sadarbībā ar Latvijas augļkopju asociāciju (LAA) un zinātniskām institūcijām veic papildus visas Latvijas teritorijas uzraudzību, ņemot papildus paraugus. Ja bakteriālās iedegas izplatīsies plašākā teritorijā un skars stādaudzētavas un komercdārzus, VAAD kopā ar Stādu audzētāju asociāciju, Latvijas augļkopju asociāciju un zinātniskajām institūcijām izstrādās efektīvāko fitosanitāro pasākumu tiem saimniekaugiem, kas nav inficēti, bet atrodas blakus inficētajiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa