Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 465 "Latvijas Kultūras koledžas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.07.2007., Nr. 108 (3684) https://www.vestnesis.lv/ta/id/160025

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.466

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.354 "Noteikumi par būtiskajām prasībām kosmētikas līdzekļiem un to uzraudzības kārtību"

Vēl šajā numurā

06.07.2007., Nr. 108 (3684)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 465

Pieņemts: 03.07.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.465

Rīgā 2007.gada 3.jūlijā (prot. Nr.38 20.§)
Latvijas Kultūras koledžas nolikums
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1 panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Latvijas Kultūras koledža (turpmāk - koledža) ir valsts dibināta Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša izglītības iestāde, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.
2. Koledžas nosaukums:

2.1. latviešu valodā - Latvijas Kultūras koledža (nosaukuma saīsinājums - LKK);

2.2. angļu valodā - Latvia Culture College;

2.3. vācu valodā - Kulturkollege des Lettlands;

2.4. krievu valodā - Латвийский Колледж культуры.
3. Koledžas juridiskā adrese - Bruņinieku iela 57, Rīga, LV-1011, Latvija.
4. Koledžas pārstāvības un vadības institūcijas, kā arī lēmējinstitūcijas ir koledžas padome (turpmāk - padome), koledžas vadītājs (turpmāk - direktors) un koledžas iekšējās revīzijas komisija (turpmāk - revīzijas komisija).
5. Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajā, finanšu un saimnieciskajā jomā ir Kultūras ministrija, augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija - padome. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārējo administratīvo un saimniecisko vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv koledžu.
6. Koledžai var būt sava simbolika (piemēram, himna, karogs). Koledžai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu koledžas nosaukumu latviešu valodā, kā arī norēķinu konts bankā.
II. Koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi
7. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:

7.1. izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas profesijas iegūšanai kultūras nozarē;

7.2. sagatavot studējošo darbībai noteiktā profesijā kultūras nozarē;

7.3. īstenot izglītības procesu, kas veicina studējošā personības attīstību, un nodrošināt iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību;

7.4. nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
8. Koledžas uzdevumi ir šādi:

8.1. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt profesionālās izglītības pro­grammas atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem un organizēt to īstenošanu;

8.2. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt kvalifikācijas eksāmenus;

8.3. nodrošināt izglītības procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;

8.4. veikt pētījumus kultūras jomā;

8.5. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;

8.6. informēt sabiedrību par savu darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;

8.7. piedalīties nacionālajos un starp­tautiskajos fondos.
III. Padome
9. Padomes vēlēšanas organizē direktors. Padomi vēlē, aizklāti balsojot. Pārstāvjus darbam padomē vēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo vidus tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi. Direktoru un direktora vietnieku padomē iekļauj bez ievēlēšanas. Padomes sastāvu apstiprina Kultūras ministrija. Padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi.
10. Padomes sastāvā ir 14 padomes locekļi:

10.1. direktors, viens direktora vietnieks, pieci akadēmiskā personāla pārstāvji (koledža ir viņu pamatdarba vieta);

10.2. divi vispārējā personāla pārstāvji;

10.3. trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji;

10.4. divi pilnvaroti darba devēju organizāciju vai profesionālo organizāciju, vai Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes deleģēti pārstāvji.
11. Padome ievēlē padomes priekšsēdētāju un sekretāru. Pārstāvju un padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību nosaka padomes darbības nolikums.
12. Padome:

12.1. izstrādā koledžas budžeta projektu;

12.2. apstiprina studiju programmas;

12.3. apstiprina pētījumu virzienus;

12.4. izstrādā priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu;

12.5. lemj par koledžas struktūrvienību, filiāļu, pārstāvniecību dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu un apstiprina to nolikumus;

12.6. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos;

12.7. apstiprina nolikumus par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā;

12.8. apstiprina revīzijas komisijas nolikumu un tās sastāvu;

12.9. pieņem revīzijas komisijas ziņojumu;

12.10. pieņem koledžas direktora pārskatu;

12.11. atbalsta un sekmē studējošo paš­pārvaldes darbību, saskaņo studējošo paš­pārvaldes nolikumu;

12.12. apstiprina koledžas simboliku;

12.13. izstrādā koledžas nolikumu un grozījumus tajā;

12.14. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;

12.15. apstiprina koledžas iekšējās kārtības noteikumus;

12.16. izskata citus jautājumus, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem ir tās kompetencē, un pieņem attiecīgus lēmumus.
13. Padomi sasauc pēc tās priekšsēdētāja, direktora vai vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.
14. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz deviņi padomes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
15. Padomes lēmums stājas spēkā, ja par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Tās sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.
16. Atsevišķu jautājumu risināšanai padome var izveidot konsultatīvas padomes un apstiprināt to nolikumus.
IV. Direktors
17. Direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba kultūras ministrs.
18. Direktors ir atbildīgs par koledžas darbību, īsteno koledžas administratīvo un saimniecisko vadību un ir koledžas oficiālais pārstāvis visās koledžas lietās.
19. Direktors:

19.1. pieņem darbā un atbrīvo no darba koledžas akadēmisko un vispārējo personālu un apstiprina amatā direktora vietniekus;

19.2. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus;

19.3. pēc saskaņošanas ar Kultūras ministriju nosaka amata vienību skaitu koledžā;

19.4. pēc saskaņošanas ar Kultūras ministriju izdod rīkojumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

19.5. atbilstoši savām pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;

19.6. organizē padomes vēlēšanas;

19.7. organizē revīzijas komisijas vēlēšanas;

19.8. padomes noteiktajā kārtībā organizē akadēmiskā personāla un administratīvā personāla vēlēšanas;

19.9. iesniedz padomē un Kultūras ministrijā koledžas darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju personālam iepazīties ar gada pārskatu;

19.10. atbild par koledžas finanšu resursu izlietojumu;

19.11. pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi apstiprina papildu prasības attiecībā uz personas speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētā studiju programmā;

19.12. pilda citus šajos noteikumos noteiktos uzdevumus.
20. Direktoram ir tiesības, nerīkojot vēlēšanas:

20.1. ne vairāk kā vienu reizi pēc kārtas un ne ilgāk kā uz gadu apstiprināt akadēmisko personālu šo noteikumu 34. un 35.punktā minētajos amatos;

20.2. ne vairāk kā vienu reizi pēc kārtas un ne ilgāk kā uz gadu apstiprināt amatā nodaļu (katedru) vadītājus.
V. Revīzijas komisija
21. Revīzijas komisiju triju personu sastāvā ievēlē koledžas personāls aizklātās vēlēšanās. Revīzijas komisijas sastāvā ir viens vēlēts akadēmiskā personāla pārstāvis, viens vēlēts vispārējā personāla pārstāvis un viens vēlēts studējošo pašpārvaldes pārstāvis. Pārstāvi revīzijas komisijā vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi. Pārstāvju ievēlēšanas kārtību nosaka revīzijas komisijas nolikumā. Revīzijas komisijas pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Revīzijas komisijā nedrīkst būt darbinieki, kuri ir administratīvā amatā vai padomē.
22. Revīzijas komisijai ir tiesības:

22.1. pārbaudīt koledžas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, koledžas nolikumam, kā arī padomes un direktora pieņemtajiem lēmumiem;

22.2. iepazīties ar visiem dokumentiem, kas saistīti ar koledžas finansiālo un saimniecisko darbību.
23. Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā un ziņo par revīzijas rezultātiem padomei un personālam.
VI. Koledžas struktūrvienības
24. Izglītības procesa, pētnieciskā, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot struktūrvienības.
25. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūr­vienību nolikumi. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.
26. Koledžas pamatstruktūrvienība izglītības un pētniecības darba veikšanai ir nodaļa. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības.
27. Nodaļa ir struktūrvienība, kas īsteno radniecīga profila pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas. Nodaļas uzdevums ir īstenot studiju programmas, veikt pētījumus, sadarboties ar citām koledžas struktūrvienībām, izglītības iestādēm, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām.
28. Nodaļā ir vismaz astoņi pedagogi, kuri ieņem vēlētus amatus. Nodaļas vadītāju ievēlē atbilstoši šo noteikumu 12.6.apakšpunktā minētajam nolikumam.
VII. Koledžas personāls
29. Koledžas personālu (turpmāk - personāls) veido:

29.1. akadēmiskais personāls;

29.2. vispārējais personāls;

29.3. studējošie.
30. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem.
31. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību.
32. Akadēmisko personālu veido:

32.1. docenti;

32.2. lektori;

32.3. asistenti.
33. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar šo noteikumu 12.6.apakš­punktā minēto nolikumu. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā.
34. Akadēmiskajos amatos var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu.
35. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šāda docenta amata pretendentiem, apstiprina padome. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.
36. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi:

36.1. radoši un atbildīgi piedalīties studiju programmu īstenošanā;

36.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju;

36.3. ievērot profesionālās ētikas normas;

36.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

36.5. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā savas tiesības.
37. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:

37.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju programmas, pārbaudījumu saturu, formas un metodes;

37.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

37.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;

37.4. piedāvāt jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;

37.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

37.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās.
38. Personu uzņem koledžā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām studējošo uzņemšanas prasībām un šo noteikumu 19.11.apakšpunktā minētajām papildu prasībām.
39. Reflektantu uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam apstiprina padome.
40. Ja reflektantu skaits ir lielāks par koledžā izsludināto vietu skaitu attiecīgajā studiju programmā, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā.
41. Reflektantu ieskaita koledžas studējošo skaitā ar direktora rīkojumu.
42. Studējošā pienākums ir ievērot koledžas nolikumu, padomes apstip­rinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus, kā arī pilnā apjomā un sekmīgi apgūt studiju programmu.
43. Studējošo izslēdz no studējošo skaita, pamatojoties uz direktora rīkojumu.
VIII. Studējošo pašpārvalde
44. Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi. Studējošo pašpār­valde darbojas saskaņā ar tās izstrādāto un apstiprināto nolikumu. Nolikumu saskaņo ar padomi.
45. Studējošo pašpārvalde:

45.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses koledžā un citās institūcijās;

45.2. pārstāv studējošos Latvijā un ārvalstīs.
46. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas pārstāvības un vadības institūcijām, lēmējinstitūcijām un struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus par jautājumiem, kas skar studējošo intereses.
47. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības piedalīties koledžas lēmējinstitūciju darbībā. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem padomē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Ja nepieciešams, padome izveido saskaņošanas komisiju un jautājumu atkārtoti izskata nākamajā padomes sēdē. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošo padomes locekļu kopskaita.
48. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas padomē ir saistoši visiem studējošajiem.
IX. Studiju programmu izstrāde un apstiprināšana
49. Studiju procesu reglamentē padomes apstiprināti nolikumi.
50. Studiju programmu izstrādā un noteiktā kārtībā piesaka akadēmiskās struktūrvienības.
51. Par studiju programmas saturu un tās īstenošanu atbildīga ir studiju daļa.
52. Studiju programma noslēdzas ar valsts pārbaudījumu. Valsts pārbau­dījuma sastāvdaļa ir diplomdarba izstrādāšana un aizstāvēšana.
53. Studiju programmu apstiprina un lēmumu par programmas īsteno­šanas izbeigšanu pieņem padome.
54. Ja studiju programma tiek likvidēta, koledža studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā koledžas studiju programmā vai atbilstošā studiju programmā citā koledžā vai augstskolā.
55. Studijas koledžā var notikt arī par maksu. Studiju maksu par katru mācību gadu un tās maksāšanas kārtību nosaka padome. Studiju maksu sedz juridiskās vai fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko koledža noslēgusi ar studējošajiem.
56. Studiju procesa sastāvdaļa ir pētījumi, kuros var piedalīties visi pedagogi. Pētījumu prioritātes un virzienus, to organizēšanas un pieņemšanas kārtību nosaka padome.
57. Studiju procesa un pārbaudījumu norises kārtību koledžā nosaka padomes apstiprināti nolikumi par studiju un pārbaudījumu kārtību.
X. Iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšana
58. Koledžas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina direktors.
59. Koledžas struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus saskaņā ar attiecīgās struktūrvienības nolikumu apstiprina struktūrvienības vadītājs, bet, ja minētajā nolikumā nav noteiktas šādas tiesības, tos apstiprina direktors.
60. Kārtību, kādā reglamentē darbību jomās, kuru regulēšana ir ārpus direktora kompetences, apstiprina padome pēc direktora ieteikuma.
XI. Koledžas finansējuma avoti un finansēšanas kārtība
61. Koledžas finanšu resursus veido:

61.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

61.2. ieņēmumi par maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

61.3. ārvalstu finanšu līdzekļi;

61.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.
62. Koledža atbilstoši tās darbības mērķim, pamatvirzieniem un norma­tīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus pakalpojumus.
XII. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana
63. Direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
64. Koledžas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
XIII. Koledžas reorganizācija un likvidācija
65. Lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc kultūras ministra priekšlikuma.
XIV. Koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšana un izstrāde
66. Koledžas nolikumu un priekšlikumus par grozījumiem koledžas nolikumā izstrādā padomes veidota komisija. Komisijas darbības kārtību nosaka padomes apstiprināts nolikums.
Ministru prezidents A.Kalvītis

Kultūras ministre H.Demakova

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!