Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 20. jūnija rīkojums Nr. 380 "Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Dzirnavu ielā 113". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2007., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/159276

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.381

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Jelgavā, Dobeles ielā 43

Vēl šajā numurā

22.06.2007., Nr. 100

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 380

Pieņemts: 20.06.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.380

Rīgā 2007.gada 20.jūnijā (prot. Nr.36 3.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Dzirnavu ielā 113

 

1. Ministru kabinets (Brīvības bulvārī 36, Rīga, LV-1050) ir izskatījis Jura Žagara (kuru uz pilnvaras pamata, kas 2004.gada 13.septembrī izdota pie Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Sandras Jakušenokas un reģistrēta aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.13890, pārstāv Viesturs Luis Žagars) (turpmāk – privatizācijas ierosinātājs) 2006.gada 29.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 29.augustā ar Nr.1.345).

2. Privatizācijas ierosinātājs ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu – sešstāvu administratīvo ēku (būves kadastra apzīmējums 01000300090003) – Rīgā, Dzirnavu ielā 113.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts īpašuma objekts Rīgā, Dzirnavu ielā 113 (kadastra Nr. 0100 030 0090), sastāv no sešstāvu administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 030 0090 003) – turpmāk valsts īpašuma objekts. Būves kopējā platība ir 3586,7 m2. 1999.gada 14.maijā īpašuma tiesības uz valsts īpašuma objektu ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Latvijas Republikas Prokuratūras personā (turpmāk – prokuratūra);

3.2. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2006.gada 30.oktobra kadastra izziņu Nr.10B-1.1./17444 un Valsts zemes dienesta Kadastra pārlūka datiem valsts īpašuma objekts atrodas uz četriem zemesgabaliem:

3.2.1. uz zemesgabala Rīgā, Dzirnavu ielā 113 (kadastra apzīmējums 0100 030 0090). Īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu 1996.gada 19.martā ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3399 uz Dz.Lauskas (uz 2/3 domājamām daļām) un G.I.Bruņenieka (uz 1/6 domājamo daļu) vārda. 2000.gada 11.septembrī G.I.Bruņenieka domājamā daļa samazinājusies uz 1/12 domājamo daļu un īpašuma tiesības uz 1/12 domājamo daļu nostiprinātas A.C.M.Brunenieks-Lamb. 2000.gada 11.septembrī G.I.Bruņenieka īpašuma tiesības izbeigušās, bet M.P.Bruneniekam nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1/12 domājamo daļu. 2000.gada 7.decembrī īpašuma tiesības uz 1/6 domājamo daļu nostiprinātas J.Žagaram. 2001.gada 12.septembrī īpašuma tiesības uz zemesgabalu Rīgā, Dzirnavu ielā 113, nostiprinātas J.Žagaram;

3.2.2. uz zemesgabala Rīgā, Marijas ielā 14 (kadastra apzīmējumu 0100 030 0096). Īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu 1998.gada 3.septembrī ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.13503 uz I.I.Voerner (uz 1/36 domājamo daļu), I.V.Todorovičas (uz 1/36 domājamo daļu), R.Nurkas (uz 1/3 domājamo daļu), J.Gaujas (uz 1/36 domājamo daļu), A.Gaujas (uz 1/36 domājamo daļu), I.M.Laukers (uz 1/36 domājamo daļu), J.N.Karlsona (uz 1/36 domājamo daļu), M.Stott (uz 1/4 domājamo daļu) un M.Berga (uz 1/4 domājamo daļu) vārda. 1999.gada 13.janvārī J.N.Karlsona domājamā daļa mainījusies uz 16/36 domājamām daļām, I.I.Voerner domājamā daļa – uz 1/6 domājamo daļu, R.Nurkas domājamā daļa – uz 1/8 domājamo daļu un I.V.Todorovičas domājamā daļa – uz 1/8 domājamo daļu. 1999.gada 4.februārī izbeigušās M.Berga īpašuma tiesības, bet J.N.Karlsona domājamās daļas mainījušās uz 17/36 domājamām daļām. 1999.gada 4.februārī izbeigušās M.Stott īpašuma tiesības un J.N.Karlsona domājamās daļas mainījušās uz 18/36 domājamām daļām, 2000.gada 27.decembrī izbeigušās I.M.Laukers īpašuma tiesības un J.N.Karlsona domājamās daļas mainījušās uz 19/36 domājamām daļām. 2001.gada 4.oktobrī izbeigušās I.V.Todorovičas īpašuma tiesības un J.N.Karlsona domājamās daļas mainījušās uz 25/36 domājamām daļām. 2007.gada 8.janvārī J.N.Karlsona īpašuma tiesības izbeigušās un īpašuma tiesības uz 25/36 domājamām daļām nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “OMNIUM”;

3.2.3. uz zemesgabala Rīgā, Dzirnavu ielā 111 bez numura (kadastra apzīmējums 0100 030 0160). Īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu 1996.gada 19.martā ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3399 uz Dz.Lauskas (uz 2/3 domājamām daļām) un G.I.Bruņenieka (uz 1/6 domājamo daļu) vārda. 2000.gada 11.septembrī G.I.Bruņenieka īpašuma tiesības samazinājušās uz 1/12 domājamo daļu un īpašuma tiesības uz 1/12 domājamo daļu nostiprinātas A.C.M.Brunenieks-Lamb. 2000.gada 11.septembrī G.I.Bruņenieka īpašuma tiesības izbeigušās, bet M.P.Bruneniekam nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1/12 domājamo daļu. 2000.gada 7.decembrī J.Žagaram nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1/6 domājamo daļu. 2001.gada 12.septembrī īpašuma tiesības uz zemesgabalu Rīgā, Dzirnavu ielā 111, nostiprinātas J.Žagaram;

3.2.4. uz zemesgabala Rīgā, Dzirnavu ielā, bez numura (kadastra apzīmējums 0100 030 2012). Īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu 2000.gada 16.oktobrī reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.28069 uz Rīgas pilsētas vārda;

3.3. valsts īpašuma objekta daļa (158 m2) iznomāta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “ARNIKA R”. 2005.gada 10.martā starp prokuratūru un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ARNIKA R” tika noslēgts nomas līgums līdz 2010.gada 15.februārim;

3.4. valsts īpašuma objekts iegādāts prokuratūras izvietošanai saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 16.decembra rīkojumu Nr.644 “Par valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu ēkas iegādei Rīgā, Dzirnavu ielā 113”;

3.5. valsts īpašuma objektā pašreiz izvietotas septiņas Rīgas pilsētas rajonu un specializētās prokuratūras iestādes (Rīgas pilsētas Centra rajona, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas, Rīgas rajona, Specializētā vairāku nozaru, Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un Muitas lietu prokuratūra). Ēkā ir nodrošinātas darba vietas aptuveni 200 prokuratūras darbiniekiem;

3.6. prokuratūras struktūrvienību izvietojums vienkopus ievērojami atvieglo Prokuratūras likuma 2.pantā noteikto prokuratūras tiešo funkciju izpildi:

3.6.1. izziņas iestāžu darbu un citu iestāžu operatīvo darbību uzraudzību;

3.6.2. pirmstiesas izmeklēšanas organizēšanu, vadīšanu un veikšanu;

3.6.3. kriminālvajāšanas uzsākšanu un veikšanu;

3.6.4. valsts apsūdzības uzturēšanu;

3.6.5. sodu izpildes uzraudzību;

3.6.6. personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu likumā noteiktajā kārtībā;

3.6.7. prasības pieteikuma vai iesnieguma tiesā iesniegšanu likumā noteiktajos gadījumos;

3.6.8. piedalīšanos lietu izskatīšanā tiesā likumā noteiktajos gadījumos;

3.7. atbilstoši Prokuratūras likuma 1.panta otrajai daļai prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā;

3.8. valsts īpašuma objekta telpas ir pielāgotas prokuratūras funkciju veikšanai. Kopš 1998.gada prokuratūra no piešķirtajiem valsts budžeta līdzek­ļiem ir remontējusi un labiekārtojusi valsts īpašuma objektu. Kopumā valsts īpašuma objekta iegādei un remontiem iztērēts vairāk nekā viens miljons latu;

3.9. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 2. un 3.punktu noskaidrot privatizācijas ierosinātāja viedokli un argumentus nav nepieciešams.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, minētā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, – ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm. Prokuratūra saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešo daļu darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko iegūst valsts, noraidot privatizācijas ierosinātāja privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā minētā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta prokuratūras noteikto uzdevumu izpilde.

Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā prokuratūras valdījumā.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt privatizācijas ierosinātāja privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai – prokuratūras darbības nodrošināšanai.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 79.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!