Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par e-pārvaldes koncepciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.01.2001., Nr. 7 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1591

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas fizikas institūtu kā Eiropas Ekselences centru

Vēl šajā numurā

12.01.2001., Nr. 7

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par e–pārvaldes koncepciju

Vakar, 11. janvārī, Tieslietu ministrijā notika šīgada pirmā preses konference, kas bija veltīta skaidrojumiem par elektroniskās pārvaldes koncepcijas izstrādi un darba grupas pirmajā sēdē izskatītajiem jautājumiem.

Sarunā piedalījās tieslietu ministre Ingrīda Labucka, kas ir e–valdības koncepcijas projekta izstrādes darba grupas vadītāja, Māris Gulbis — Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs un darba grupas vadītājas vietnieks, kā arī ministres padomnieks un darba grupas loceklis Ints Kalniņš. Darba grupā ir arī citi ministriju un valsts institūciju pārstāvji — kopā 15 cilvēki.

Tieslietu ministre I.Labucka preses konferencē atzīmēja, ka pērnā gada 12. decembrī valdības sēdē, kad tika pārrunāta e–pārvaldes koncepcijas lietderība, Tieslietu ministrijai uzdeva iesniegt projektu par darba grupas izveidi koncepcijas projekta izstrādāšanai. Pašreiz tas ir viens no darba virzieniem e–Latvija projektā, kur aktīvi tiek strādāts elektronisko parakstu un e–dokumentu perspektīvā ieviešanā.

— E–pārvaldes koncepcija nenozīmē šauru ieskatu, piemēram, tikai valdības, ministriju aparāta savstarpējā sazināšanās, informācijas apmaiņā. Lai arī tas būs svarīgi, tomēr nav pats galvenais. Mūsuprāt, definīcija e–pārvalde ir valsts, pašvaldības un citas valsts institūcijas, otrā pusē — iedzīvotāji un pa vidu — šie pakalpojumi, ko sniedz valsts un citas institūcijas. Tas nav vienā dienā un pat dažos mēnešos sasniedzams, bet pie tā jāstrādā, — teica ministre.

Kādi tad būs e–pārvaldes ieguvumi? Vispirms ērtāki, labāki un kvalitatīvāki publiskie pakalpojumi, to sniegšanas pašizmaksas samazināšana, efektīvāks valsts institūciju darbs; demokrātiskāka valdība: vēlētāju gribas un viedokļu ievērošana; atklātība un caurspīdīgums valsts institūciju darbā; sakārtotāka un labāk pārvaldāma struktūra; kvalificēts, labāk motivēts personāls, kā arī valsts pārvaldes kapacitātes nostiprināšana. Strādājot pie šīs koncepcijas, darba grupai jāizanalizē Eiropas Savienības dokumenti šajā aspektā, labāk jāiepazīstas ar citu valstu pieredzi e–pārvaldes risinājumā.

Tieslietu ministre atzina, ka darba grupai būs daudz darba, taču tā ir spējīga šo koncepciju sagatavot.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis e–pārvaldes koncepcijas izstrādāšanu cieši saistīja ar elektronisko dokumentu likumu.

 

Elektronisko dokumentu likumu pieņemšana ir pamatā koncepcijai, jo tad likums piešķirs dokumentiem juridisku spēku un varēs vienkāršāk atrisināt daudzas lietas. Ieviešot e–pārvaldi, pamatprincips būs orientācija uz klientu labāku apkalpošanu. Tāpēc gan Tieslietu ministrijas, gan darba grupas uzdevums ir izanalizēt valsts politiku un tās īstenošanu valsts pārvaldes reformu jomā, apzināt pašreizējo situāciju tehnoloģiju izmantošanā dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, apzināt valsts un pašvaldību institūciju pakalpojumus sabiedrībai, kur iespējama informācijas tehnoloģijas izmantošana, kā arī jāveic citi uzdevumi.

M. Gulbis uzsvēra arī valsts un citu institūciju darbinieku, ierēdņu izglītošanas nepieciešamību, sabiedrības informēšanu par iespējamiem pakalpojumiem, vienlaikus radot ērtus, lētus apstākļus pieejai internetam. Šai nolūkā varētu izmantot speciāli iekārtotas tā dēvētās vienas aģentūras vietas bibliotēkās, skolās u. tml. Tas viss kopumā dos lielu labumu, samazināsies birokrātijas aparāts un cilvēkiem kļūs vieglāk kārtot gan biznesa, gan dažādas sadzīves vajadzības.

Ministres padomnieks Ints Kalniņš uzsvēra cilvēku, sabiedrības domu un viedokļu uzklausīšanu un ievērošanu, jo nevienam nedrīkst uzspiest tādus pakalpojumus, kurus cilvēki nevēlas. Tāpēc būtiska ir ne tikai ierēdņu apmācība, bet arī visas sabiedrības izglītošana, kuras virzienā jau darba grupai ir konkrētas ieceres.

Uz žurnālistu jautājumiem, vai e–pārvalde nav pārāk tāla vīzija vai zilais sapnis, gan ministre, gan pārējie grupas locekļi pauda optimismu.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!