Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par mūsu Nacionālo bibliotēku - internacionālā kontekstā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.1999., Nr. 390/391 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15890

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par palīdzības līgumu ar Somiju

Vēl šajā numurā

25.11.1999., Nr. 390/391

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par mūsu Nacionālo bibliotēku — internacionālā kontekstā

B1.JPG (29121 BYTES) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Aizvadījis spraigu darba cēlienu UNESCO Ģenerālās konferences 30. sesijā Parīzē un lietišķās sarunās Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta autors Gunārs Birkerts (attēlā) 19. novembra vakarā posās atceļam uz Ameriku. Uz jautājumu, kas šajā darba posmā sagādājis vislielāko gandarījumu un kādi darbi gaida nākotnē, arhitekts atbildēja: "Priecīgs brīdis bija Parīzē, kad UNESCO dalībvalstis vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Gandarījumu sagādāja ekspertu pozitīvais vērtējums. Es paņemu līdzi lielus mājas darbus, kas man līdz nākamajai reizei jāpadara. Desmit gados, kopš sākusies bibliotēkas projektēšana, tās ārējā veidola koncepcija nav mainījusies. Tā pamatojas uz metaforām, ko tauta jau pieņēmusi. Celtne būs no stikla un izskatīsies kā stikla kalns, kas izcirsts no ledusgabala. Toties bibliotēkas iekšējā izbūve sakarā ar informācijas tehnoloģijas straujo attīstību ir stipri mainījusies. Sākotnēji bija paredzēta klasiskā bibliotēka ar tradicionālām lasītavām un grāmatu krātuvēm. Tagad viss bibliotēkas iekšējais kārtojums tiek pielāgots elektroniskās tehnoloģijas prasībām. Paredzētas 1200 lasītāju vietas ar pieeju datoram un brīnišķīgu skatu pāri Daugavai uz Vecrīgu. Būs daudz dienasgaismas un labs apgaismojums. Par visu to es stāstīju arī ārvalstu vēstniekiem, kuri lielā skaitā bija ieradušies uz bibliotēkas projekta prezentāciju. Viņiem bija patiešām liela interese par to, kā mums sokas darbi un kā viņi varētu palīdzēt."

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta prezentāciju Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem plašāk stāsta Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

B2.JPG (16387 BYTES) B10.JPG (16752 BYTES) B5.JPG (23126 BYTES) B6.JPG (18660 BYTES)
Tāda būs Latvijas Nacionālā bibliotēka. Kā Stikla kalns, kā Gaismas pils. Gan tautas, gan autora — Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka Gunāra Birkerta izauklēta

ASV vēstnieks Džeimss Holmss sarunā ar Latvijas kultūras ministri Karinu Pētersoni un ārlietu ministru Induli Bērziņu

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

B4.JPG (30302 BYTES)

Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks

Par Nacionālās bibliotēkas projekta prezentāciju Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem plašāk stāsta Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks:

— Sakarā ar mūsu valsts svētkiem Rīgā bija ieradušies arī tie ārvalstu vēstnieki, kas rezidē citās valstīs. Atsaucība bija ļoti liela. Pirmo reizi par bibliotēkas celtniecību starpvalstu sadarbības kontekstā runāja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Arī iepriekšējais ministrs Birkava kungs vienmēr atbalstījis bibliotēkas celtniecību, bet tagad sakarā ar pozitīvo balsojumu UNESCO Ģenerālās konferences sesijā pavērušās jaunas iespējas. Šī bija arī reize, lai oficiāli pateiktu paldies to valstu pārstāvjiem, kas Parīzē visaktīvāk apliecināja mums atbalstu.

Ļoti sirsnīgi ārvalstu vēstniekiem paldies teica kultūras ministre Karina Pētersone. Viņa akcentēja arī Latvijas valdības un Saeimas aktīvo nostāju un atzīmēja, ka par spīti Nacionālās bibliotēkas pašreizējiem dramatiskajiem darba apstākļiem turpinās tās datorizācija un modernizācija.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda prezidents Arvils Ašerādens raksturoja šī fonda darbību. Tas reprezentē sabiedrību un pārstāv visplašāko interešu spektru, visdažādākās nozares. Valdē pie viena galda sēž un labi saprotas cilvēki, kas citās situācijās varbūt ir ja ne personiski ienaidnieki, tad vismaz politiski oponenti. Fonds ir apņēmies savākt pusi nepieciešamo līdzekļu, lai pēc iespējas atslogotu valsts budžetu.

Atraktīvi un kā allaž interesanti runāja Latvijas vēstniece UNESCO Aina Nagobada–Ābola. Viņa spilgti raksturoja bibliotēkas lielo nozīmi Latvijas attīstībā un sauca vārdā visus vēstniekus, kuru pārstāvētās valstis atbalstījušas Latvijas projektu.

Gunārs Birkerts īpaši uzsvēra, ka bibliotēka tiek projektēta pēc atvērto ēku principa un ir paredzēta visplašākajai sabiedrībai. Īstā bibliotēka sākas tikai ar otro līmeni. Pirmais stāvs paredzēts kā sabiedrisks kultūras centrs ar konferenču zālēm, izstāžu telpām un mācību kabinetiem. Te cilvēki varēs uzkavēties, labi pavadīt laiku. Cik konsekventi arhitekts saglabājis celtnes ārējo veidolu, tikpat konsekventi mainījusies tās funkcionalitāte. Te ienākušas informācijas tehnoloģijas, kas atbilst visjaunākajai izpratnei, kādai jābūt Nacionālajai bibliotēkai informātikas laikmetā.

Es kā Nacionālās bibliotēkas direktors viesiem pastāstīju, kāda pašlaik ir bibliotēkas situācija, kad piecās no tās astoņām ēkām ir konstatēts avārijas stāvoklis. Mūsdienu standartiem neatbilst neviena krātuve, neviena lasītava. Tomēr pēdējos desmit gados ir divkāršojies gan apmeklētāju skaits, gan pakalpojumu apjoms. Un lasa lielākoties studējošā jaunatne — lasītāju vidējais vecums ir 27 gadi. Tātad arī jaunais nams visvairāk būs vajadzīgs jaunatnei, Latvijas nākotnei.

Ļoti atsaucīgi visu stāstīto uzņēma ASV vēstnieks Holmss, izteikdams pat gatavību braukt fonda ļaudīm līdzi uz Ameriku, lai palīdzētu tur vākt līdzekļus. Dedzīgi runāja arī Itālijas, Norvēģijas un Islandes vēstnieki. Šis atbalsts jau ir nenovērtējams. Arī šoreiz Parīzē pati apspriešana un balsošana ilga tikai kādas divas minūtes, bet līdz tam bija pacietīgs darbs divu gadu garumā, lai šo atbalstu nodrošinātu. Pašlaik UNESCO liels akcents tiek likts uz trešās pasaules valstīm, uz Āfriku. Mēs diemžēl zināmā mērā atrodamies pelēkajā zonā. Vispār — panākt atbalstu atsevišķas valsts vienai institūcijai ir ārkārtīgi grūti. Šādu UNESCO atbalstu saņēmušas vēl tikai trīs bibliotēkas — Aleksandrijas bibliotēka, kas drīz būs uzcelta, Bosnijas Nacionālā bibliotēka, kas bija nodegusi nesenajā karā, un Krievijas Valsts bibliotēka Maskavā, kur notiek rekonstrukcija.

Gunārs Birkerta kungs tiešām aizbrauca mājās ar veselu darbu kalnu. Top darba zīmējumi jeb tehniskais projekts. Inženiertehniskie apakšprojekti pakāpeniski pārcelsies uz Latviju, arhitektam atstājot tikai uzraudzību.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!