Tiekoties ar Kipras prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 4.jūnijā valstsvizītes ietvaros tikās ar Kipras prezidentu Tasu Papadopulu. Sarunā prezidente uzsvēra, ka šī ir pirmā Latvijas valsts vadītāja valstsvizīte Kiprā, un tas ir signāls daudz ciešāku attiecību veidošanai ar Kipru. Sarunā tika pārrunāts plašs jautājumu loks, sākot ar abu valstu divpusējām attiecībām politikas, ekonomikas, kultūras, izglītības un zinātnes jomā līdz pat Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem un citiem aktuāliem starptautiskiem tematiem.

Pārrunājot divpusējās attiecības, abas puses pauda gandarījumu, ka Latvija un Kipra, kas vienlaikus sāka iestāšanās sarunas par dalību Eiropas Savienībā 1999.gadā, tagad aktīvi sadarbojas jau kā Eiropas Savienības dalībvalstis. Prezidente atzīmēja, ka valstsvizītē viņu pavada liela uzņēmēju delegācija no banku sektora, pakalpojumu, tūrisma, kokrūpniecības un citām nozarēm. Pēc prezidentes sacītā, pēc abu valstu pilntiesīgas iestājas Eiropas Savienībā ekonomiskā sadarbība ir strauji pieaugusi, un prezidente izteica cerību, ka arī šī vizīte dos papildu stimulu abām valstīm ekonomiskas sadarbības paplašināšanai.

Tika arī atzīmēts, ka šā gada jūnijā tiks atklāts pirmais tiešais reiss starp Latviju un Kipru, kas varētu veicināt gan cilvēku kontaktus, gan tūrismu, gan ekonomiskos sakarus. Abas puses sarunā pievērsa uzmanību izglītības un zinātnes jomai kā sfērai, kam Eiropas Savienības nākotnē varētu būt ļoti liela nozīme. Prezidente arī atzīmēja, ka nolasīs lekciju Kiprā par Latvijas skatījumu uz izglītības lomu Eiropas nākotnes veidošanā.

Pārrunājot Ziemeļkipras problēmu, prezidente atzīmēja, ka Latvija atbalsta divpusējā dialoga turpināšanu starp Kipras grieķiem un turkiem, lai meklētu jaunu risinājumu savstarpējam konfliktam.

Runājot par Eiropas Savienības tālāko paplašināšanos un Turcijas nākotni tajā, V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvija atbalsta Turcijas dalību Eiropas Savienībā, ja vien tā izpildīs visus izvirzītos pievienošanās kritērijus.

Vēl, pievēršoties Latvijas un Kipras ekonomiskajai izaugsmei, V.Vīķe-Freiberga sveica Kipru ar pievienošanos eirozonai, kas notiks 2008.gada 1.janvārī. Tāpat tika pausta interese uzzināt Kipras gūto pieredzi pievienošanās procesā eirozonai. Kipras prezidents izteica cerību, ka Latvijai arī drīzumā izdosies samazināt inflāciju un sekmīgi pievienoties eirozonai.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Kipras Parlamenta prezidentu 4.jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga valstsvizītes ietvaros 4.jūnijā apmeklēja Kipras parlamentu un tikās ar tās prezidentu Demetri Hristofiju. Sarunas laikā prezidente izteica gandarījumu, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā abām valstīm ir izdevies uzsākt jaunu posmu ciešāku attiecību veidošanā. Kipras Parlamenta prezidents atzīmēja, ka ir gandarīts ar šodienas tikšanos un iespēju runāt ar Latvijas prezidenti kā starptautiski atzītu politiķi, kā arī apmainīties viedokļiem par Latvijas un Kipras sadarbības tālāko attīstību. Kipras parlamenta vadītājs informēja prezidenti, kādi ir Kipras centieni savas valsts iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā un kā Kipra ir sagatavojusies pievienošanās brīdim eirozonai, kas notiks nākamā gada 1.janvārī. Abas puses apspriedās par Latvijas un Kipras saimniecisko sakaru paplašināšanu, kā arī par ES enerģētikas politikas jautājumiem un tās lomu Eiropas Savienības turpmākās starpvalstu politikas veidošanā.

Tosts Kipras Republikas prezidenta Tasa Papadopula rīkotajās oficiālajās vakariņās Nikosijā 4.jūnijā:

Augsti godājamais prezidenta kungs, cienījamā prezidenta kundze, ekselences, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks uzturēties oficiālā vizītē jūsu skaistajā un viesmīlīgajā zemē, kuras vārds ir cieši saistīts ar gadu tūkstošiem senu vēsturi, antīkiem mītiem un jo īpaši ar stāstu par mīlestības un skaistuma dievieti Afrodīti. Man ir jo lielāks gandarījums, ka šī ir pirmā Latvijas Valsts prezidenta oficiālā vizīte Kiprā, kas ir augstākais apliecinājums mūsu valstu labajām attiecībām.

Augsti godājamais prezidenta kungs!

Mūsu diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1991.gada 20.decembrī. Kopš tā laika mūsu valstis ir daudz paveikušas, nostiprinot savas pozīcijas starptautiski, īstenojot iekšpolitiskās reformas, lai veicinātu demokrātisko vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu izaugsmi. Šo gadu laikā arī mūsu divpusējā sadarbība ir kļuvusi ciešāka un to veicinājis arī Latvijas Republikas goda ģenerālkonsuls Kiprā Adoniss Papadopuls.

Augsti godājamais prezidenta kungs!

Latvija atrodas Eiropas ziemeļos, veidojot tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, bet Kipra ir Vidusjūras valsts, kas atrodas triju kontinentu krustpunktā, mums ir daudz kopīga. Mūsu tautas ir gājušas cauri smagiem vēstures līkločiem, tomēr spējušas saglabāt ticību nākotnei. Kiprietis, stoicisma filozofijas pamatlicējs Zenons no Kitijas parāda skaistu paraugu, ka dzīvē visvērtīgākais ir gara spēks un taisnīgums. Tieši ar viņa sludināto stoisko gara spēku mūsu tautas spējušas tikt galā ar vēsturiskiem izaicinājumiem.

Esmu pārliecināta, ka ar pacietīgu darbu būs iespējams rast risinājumu Kipras mierīgai atkalapvienošanai. Esmu gandarīta par soļiem, kas pēdējā laikā sperti savstarpējas uzticības veicināšanai, un ceru, ka labā griba ļaus pakāpeniski nonākt pie Kipras problēmas atrisināšanas.

Lai arī Latvija un Kipra ir atradušās tuvāku un tālāku tautu interešu krustcelēs, kas sagādājis smagus laikus un ciešanas abām tautām, mūsu senči vienmēr ir spējuši brīvi paust savu skatījumu uz pasauli. Tautas dziesmas tam ir lielisks apliecinājums. Apdziedot savu zemi, darbu, svētkus, mīlestību, apkārtējo pasauli, mūsu tautas spēja izkopt savu nacionālo identitāti un iemācīt nākamajām paaudzēm vissvarīgāko – mīlestību pret savu zemi. Latviešiem tā ir mīlestība pret Dzintarzemi. Kipriešiem tā ir mīlestība pret zemi, kur, kā teicis slavenais kipriešu komponists Solons Mihaelidis, “Afrodītes spārnotais dēls atrada sev piemērotu apkārtni”. To varam saklausīt arī lielā kipriešu komponista Hristodula Georgiada ciklā vijolei un klavierēm “Dzīslas un ziloņkauls” (Guts and Ivories), kas veltīts latviešu vijolniecei Rasmai Lielmanei.

Mūsu valstu atrašanās tirdzniecības un kultūras ceļu krustpunktos ir devusi mums unikālu kultūrvēsturisko mantojumu. Iepretim Kipras pilsētu arhitektūras daudzveidībai, kurā saplūst viduslaiku nocietinājuma vaļņi, seno dievnamu kupoli un modernā arhitektūra, mēs lepojamies ar Latvijas pilsētām, kurās mijiedarbojas neoklasiskā stila koka apbūve, jūgendstila šedevri un modernisms. Ar lepnumu varu atzīmēt, ka gan Pafas pilsēta, Troodas reģiona bizantiešu stila baznīcas un akmens laikmeta apmetnes, gan Rīgas vēsturiskais centrs ir UNESCO kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa.

Esmu gandarīta, ka ir stājies spēkā Latvijas un Kipras līgums par sadarbību kultūras, izglītības un zinātnes jomā, kas ļaus stiprināt sadarbību starp mūsu izglītības iestādēm, bibliotēkām, muzejiem, māksliniekiem, plašsaziņas līdzekļiem. Man ir patiess prieks, ka drīzumā latviešu lasītājus iepriecinās Kipras dzejas antoloģija latviešu valodā. Esmu pārliecināta, ka šī grāmata radīs vēl lielāku interesi un motivāciju Latvijas iedzīvotājos tuvāk iepazīt Kipras tautas kultūru un vēsturi.

Augsti godājamais prezidenta kungs!

2004.gada 1.maijā Latvija un Kipra pievienojās Eiropas Savienībai, ģeogrāfiskais attālums rada arvien mazāk šķēršļu valstu sadarbībai. Iekļaušanās vienotajā ekonomiskajā telpā pavērusi jaunas iespējas sadarbībai un veicinājusi strauju tirdzniecības apjomu palielināšanos. Par mūsu interesi paplašināt kontaktus starp mūsu valstu uzņēmējiem liecina fakts, ka Kiprā mani pavada ekonomikas un finanšu ministrs, kā arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija. Eiropas Kopienu izglītības programmas veicinājušas sadarbību starp mūsu valstu universitātēm.

Mūsu valstu dalība Eiropas Savienībā dod iespēju kopīgi veidot Eiropas nākotni. Lai rītdienas Eiropa kļūtu stiprāka un spētu saglabāt tās pamatā esošās fundamentālās vērtības globalizācijas radīto izaicinājumu kontekstā, mums ir jāīsteno Eiropas ambīcijas konkurētspējas, ārpolitikas un ilgtspējīgas attīstības jomā, kā arī jāpalielina ES institūciju efektivitāte. Tāpēc īpaši svarīgi ir rast risinājumu moderna Eiropas institucionālā mehānisma izveidei.

Eiropas nākotnes spožums ir atkarīgs arī no katra Eiropas pilsoņa iesaistes ES veiksmes stāsta turpināšanā. Nepieciešama daudz intensīvāka komunikācija ar iedzīvotājiem, kā arī viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā. No katra pilsoņa vēlmes pilnveidot sevi un iesaistīties aizvien ciešāk integrētajā pasaulē ir atkarīgs, cik vienotu un stipru Eiropu radīsim nākamajām paaudzēm.

Augsti godājamais prezidenta kungs!

Sirsnīgi pateicos jums un visai Kipras tautai par izrādīto godu un viesmīlību. Es patiesi ticu, ka Latvijas un Kipras attiecības arī turpmāk būs tikpat spožas kā Kipras saule un mūsu sadarbība tikpat auglīga kā Latvijas zeme. Uzsaucu šo tostu jums, prezidenta kungs, un jums, prezidenta kundze, par Latvijas un Kipras draudzību, uzplaukumu un ciešāku sadarbību nākotnes Eiropas vārdā!

Apmeklējot Kipras Universitāti 5.jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 5.jūnijā apmeklēja Kipras Universitāti, savā lekcijā paužot pārliecību, ka katra cilvēka izglītības procesam ir jābūt nebeidzamam mūža garumā un arī Eiropas universitātes nekad nedrīkst apstāties pie kāda noslēgta modeļa, tām jābūt nemitīgā attīstība un mijiedarbībā ar citām Eiropas universitātēm.

Prezidente uzsvēra, ka mūsdienu pasaulē izglītībai ir milzīga nozīme, lai veidotu civilizētu un cēlu cilvēku, kurš ar savu izglītību iegūst pārliecību par brīvības un demokrātijas nozīmi un totalitārisma ļaunumu. Prezidente runāja par izglītības attīstību Eiropā, par romiešu un grieķu iespaidu uz Eiropas izglītības pamatiem, kā arī uz viduslaiku tradīciju, kad profesors ceļoja starp Eiropas universitātēm un arī studenti devās uz tām universitātēm, kurās strādāja tā laika slavenākie mācībspēki. Prezidente uzsvēra, ka šodienas Eiropas universitātes nedrīkst būt augstprātīgas savā zināšanu ieguves un studiju procesā, tām ir jālīdzsvaro zināšanu apjoms ar praktisko gudrību, kāda ir sastopama ārpus universitātēm.

Viņa novēlēja, lai Eiropas vienotā izglītības telpa patiesi īstenotos dzīvē un plauktu studentu apmaiņas programmas, kas ļautu studentiem iepazīt citas kultūras. Šāda pieredze arī veicinātu studentu intelektuālo attīstību. Tāpat prezidente atzīmēja, ka izglītība ir veids, kā nodrošināt to, lai nekad netiktu atkārtotas Eiropas tumšākās vēstures lappuses un ikviens par tām zinātu.

Piedaloties Latvijas uzņēmēju rīkotā pieņemšanā 3.jūnijā

3.jūnija vakarā notika valstsvizītei Kiprā veltīta uzņēmēju rīkota pieņemšana. Latvijas Valsts prezidenti valstsvizītē Kiprā pavada divdesmit uzņēmēji no banku sektora, no kokrūpniecības, tūrisma, pakalpojumu un citām jomām. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols sacīja, ka šī ir 36.valstsvizīte, kurā Latvijas prezidentei līdzi dodas arī nozīmīga uzņēmēju delegācija, un kopumā vairāk nekā 1000 Latvijas uzņēmēji ir izmantojuši šādu iespēj, lai panāktu Latvijai jaunus tirdzniecības tīklus pasaulē. Pēc Andra Ozola sacītā, valstsvizīte ir tiešām lieliska iespēja uzņēmējiem panākt augsta līmeņa kontaktus citās valstīs.

Prezidente novēlēja sekmes Latvijas uzņēmējiem un arī šajā vizītē gūt sasniegumus, nodibinot jaunus kontaktus, panākot jaunu sadarbību.

Valsts prezidenta preses dienests