• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2007.gada 10.maija sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.2007., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/157159

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas un Ukrainas starpvaldību komisijas sēdi

Vēl šajā numurā

15.05.2007., Nr. 77

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2007.gada 10.maija sanāksmē

 

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās mācībās ārzemēs

10.maijā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” un Nacionālās drošības likumā.

Izstrādātie grozījumi nosaka, ka turpmāk lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) piedalīšanos kopējās militārajās mācībās ārzemēs pieņems aizsardzības ministrs.

Līdz šim likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 8.pants noteica, ka par katrām kopējām militārajām mācībām, kas notiek ārvalstīs, tiek slēgts starptautisks līgums, ko apstiprina Ministru kabinets. Līguma akcepts aptver arī lēmumu par NBS vienību nosūtīšanu dalībai kopējās militārajās mācībās, un atsevišķs lēmums Ministru kabineta rīkojuma veidā nav nepieciešams.

Kopējās militārās mācības ir daļa no pamata apmācības, kas nepieciešama, lai Nacionālie bruņotie spēki varētu sekmīgi veikt savus uzdevumus.

 

AM: Par Aizsardzības ministrijas dotāciju biedrībai “LVAF Lāčplēsis”

10.maijā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par dotācijas piešķiršanu biedrībai “LVAF Lāčplēsis””. Rīkojuma projekts nosaka no AM budžeta piešķirt 1250 latu dotāciju biedrībai “LVAF Lāčplēsis”.

Atbilstoši “LVAF Lāčplēsis” īstenotajām aktivitātēm dotācija ir paredzēta, lai veicinātu biedrības iesaisti Latvijas drošības un aizsardzības politikas jautājumu apspriešanā un aktualizēšanā sabiedrībā un ļautu turpināt jau iesākto darbu militāri patriotiskajā audzināšanā.

Viens no biedrības “LVAF Lāčplēsis” darbības mērķiem ir veicināt valsts aizsardzības sistēmas attīstību un iedzīvotāju militāri patriotisko audzināšanu.

 

AM: Par līdzfinansējumu Ludzas, Madonas un Talsu sporta būvju būvniecībai

10.maijā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējumu Ludzas pilsētas sporta halles, Madonas sporta centra un Talsu 2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta halles būvniecībai”.

Rīkojuma projekts nosaka šogad papildus piešķirt no AM budžeta 3 450 000 latu līdzfinansējumu trīs pašvaldību sporta būvju būvniecībai – Ludzas pilsētas sporta halles, Madonas sporta centra, Talsu 2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta halles būvniecībai.

Ludzas pilsētas sporta halles būvniecībai no AM budžeta piešķirts 950 000 latu līdzfinansējums. Projekta kopējās izmaksas ir 4 154 590 lati, no tiem pašvaldības ieguldījums ir 1 705 000 latu, bet no valsts budžeta mērķdotācijām būvniecības realizēšanai 2005.–2007.gadā piešķirti 676 740 lati.

Madonas sporta centra būvniecībai no AM budžeta piešķirts līdzfinansējums 1 300 000 latu apmērā. Projekta kopējās izmaksas ir 4 562 290 lati, no tiem pašvaldības finansējums 2005.–2008. gadā – 963 847 lati, bet no valsts budžeta mērķdotācijām 2005.–2007.gadā piešķirts 1 230 000 latu.

Talsu 2.vidusskolas, kas ir arī Jaunsardzes bāzes skola, un Talsu sākumskolas sporta halles būvniecībai no AM budžeta piešķirts 1 200 000 latu līdzfinansējums. Projekta kopējās izmaksas plānotas 3 453 001 lats, no tiem pašvaldības ieguldījums 2007.–2008.gadā – 691 001 lats, no valsts budžeta mērķdotācijām 2006.–2007.gadā sporta halles projektēšanai un būvniecībai piešķirts 600 000 latu.

Līdzfinansējums piešķirts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku karavīrus un jaunsargus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību, kā arī ieinteresētu sabiedrību un jo īpaši jaunatni veselīga dzīvesveida un kvalitatīva brīvā laika pavadīšanā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes sastāvu

10.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts MK rīkojums par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomi. Ar rīkojumu plānots noteikt padomes sastāvu, precizējot to atbilstoši pašreizējai situācijai.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padome ir izveidota, pamatojoties uz likumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Līdzšinējās padomes sastāvs tika apstiprināts ar MK 2005. gada 12. janvāra rīkojumu. Padomes sastāvu plānots mainīt, jo vairāku institūciju deleģēto pārstāvju ieņemamie amati ir mainījušies, kā arī Finanšu ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plāno deleģēt citus ministrijas pārstāvjus.

Ar Finanšu ministrijas sagatavoto rīkojumu plānots šāds Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes sastāvs:

• A.Alekse – Valsts kases Norēķinu departamenta Uzskaites un kontroles daļas vecākā eksperte;

• S.Baltiņa – Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktore;

• B.Bāne – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietniece;

• V.E.Bresis – Saeimas deputāts;

• V.Cīrulis – Aizkraukles rajona Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs;

• J.Fortiņa – Izglītības un zinātnes ministrijas Finanšu departamenta direktore;

• A.Lācarus – Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs;

• J.Plūme – Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītājas vietniece;

• I.Škutāne – Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece;

• S.Šķiltere – Rīgas domes priekšsēdētāja padomniece ekonomikas jautājumos;

• J.Šulcs – Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs.

Stājoties spēkā jaunajam rīkojumam, par spēku zaudējušu plānots atzīt 2005.gada 12.janvāra MK rīkojumu Nr.23 “Par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomi”.

 

FM: Par finansējumu NVO fondam un Projektu sagatavošanas fondam

10.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti noteikumu projekti par grantu līgumiem Projektu sagatavošanas fonda un NVO fonda finansēšanai. Tā kā paredzamie finansējuma avoti ir divi, FM sagatavoja atbilstošus MK noteikumu projektus par granta līgumiem gan ar Norvēģijas Karalisti, gan ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas izveidoto Finanšu instrumentu komiteju.

FM ir vadošā iestāde Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta apguvei. Granta līgumi par NVO fonda finansēšanu paredz sniegt finansiālu atbalstu NVO aktivitātēm demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības jomās, stiprināt to NVO kapacitāti, kuras atbalsta vai izstrādājušas projektus EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātēs. NVO fonda plānotā granta summa ir 5 850 744 eiro, ieskaitot 15% valsts budžeta finansējuma.

Savukārt ar Projektu sagatavošanas fonda finansējumu plānots atbalstīt individuālo projektu ideju izstrādi finanšu instrumentu prioritārajās sfērās un jaunu partnerattiecību nodibināšanu, lai veidotu jaunus projektus. Fonda vispārējais mērķis ir stiprināt projektu iesniegumu kvalitāti prioritārajās sfērās un atvieglot pieeju finanšu instrumentu piedāvātajiem līdzekļiem. Projektu sagatavošanas fonda plānotā granta summa ir 585 074 eiro, ieskaitot 15% valsts budžeta finansējuma.

Visus līguma projektus ir sagatavojis Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibinātais Finanšu instrumentu birojs sadarbībā ar grantu shēmas apsaimniekotāju Sabiedrības integrācijas fondu un Finanšu ministriju kā EEZ finanšu instrumenta vadošo iestādi. Vienlaikus FM ir sagatavojusi pilnvarojuma vēstules projektu, ar kuru Ministru prezidents A.Kalvītis pilnvaro FM valsts sekretāri, vadošās iestādes vadītāju Irēnu Krūmani, parakstīt granta līgumus ar Norvēģijas Karalisti (Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta gadījumā) un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti (EEZ finanšu instrumenta gadījumā).

Latvijai no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta laikā līdz 2009.gadam būs pieejami gandrīz 50 miljoni eiro, uz kuriem varēs pretendēt projekti 12 prioritātēs. Abu finanšu instrumentu līdzekļus varēs saņemt individuālie projekti (atklāto konkursu ietvaros), programmas un grantu shēmas. Finanšu instrumentu izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Papildu informācija par finanšu instrumentiem pieejama internetā www.eeagrants.lv.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par nekustamo īpašumu Rīgā, Kandavas ielā 2, nodošanu Latvijas Universitātes valdījumā

10.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Kandavas ielā 2, nodošanu Latvijas Universitātes valdījumā”, kas ir nepieciešams Latvijas izglītības funkciju veikšanai.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot Latvijas Universitātes valdījumā nekustamos īpašumos Rīgā, Kandavas ielā 2.

Atbilstoši 1996.gada 5.marta pieprasāmā zemesgabala plānam zemesgabals Rīgā, Vīlipa ielā b/n (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 2093), izvietots uz vēsturiskiem gruntsgabaliem – 64.grupa, 85.grunts; 64.grupa, 86.grunts; 64.grupa, 87.grunts; 64.grupa, 229.grunts un 64.grupa, 288.grunts.

Saskaņā ar zemes reformu regulējošajiem normatīvajiem aktiem šis zemesgabals piekrīt valstij un ir ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda, jo:

• saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2000.gada 12.aprīļa izziņu Nr.5-JP-2672 nekustamais īpašums Rīgas pilsētā, 64.grupa, 85.grunts, 1940.gada 21.jūlijā piederēja Latvijas Kredītbankai. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1998.gada 10.decembra izziņa Nr.6078 informē, ka bijušais īpašnieks nav pieteicies un īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu nav atzītas;

• Valsts vēstures arhīva 2000.gada 12.aprīļa izziņa Nr.5-JP-2669 apliecina, ka nekustamais īpašums Rīgas pilsētā, 64.grupa, 86.grunts, 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskām personām. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1998.gada 10.decembra izziņa Nr.6080 informē, ka bijušais īpašnieks ir pieteicies, bet pieteicēja pieprasījums ir noraidīts;

• Valsts vēstures arhīva 1992.gada 9.maija izziņa Nr.Par-696 informē, ka nekustamais īpašums Rīgā, 64.grupa, 87.grunts, 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskai personai un Latvijas Kredītbankai. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1998.gada 10.decembra izziņa Nr.6076 apliecina, ka bijušais īpašnieks nav pieteicies un īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu nav atzītas;

• atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2000.gada 12.aprīļa izziņai Nr.5-JP-2670 nekustamais īpašums Rīgas pilsētā, 64.grupa, 229.grunts, 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskai personai. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1998.gada 10.decembra izziņa Nr.6077 informē, ka bijušais īpašnieks nav pieteicies un īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu nav atzītas;

• Valsts vēstures arhīva 2000.gada 12.aprīļa izziņa Nr.5-JP-2671 apliecina, ka nekustamais īpašums Rīgas pilsētā, 64.grupa, 288.grunts, 1940.gada 21.jūlijā piederēja Latvijas Kredītbankai. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1998.gada 10.decembra izziņa Nr.6079 informē, ka bijušais īpašnieks nav pieteicies un īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu nav atzītas. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 2.daļu zemesgabals Rīgā, Vīlipa ielā b/n (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 2093), piekrīt valstij.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Būvvaldes 2006.gada 15.decembra lēmumu Nr.DA-06-1549-ls, ēkai un zemei uz zemesgabala 64.grupa, grunts Nr.285 un 2093 piešķirts ielas numurs Kandavas ielā 2.

Valsts vēstures arhīva 2006.gada 26.oktobra izziņa Nr.5-JP-7858 informē, ka uz zemesgabala Rīgā, Kuldīgas ielā 31/33, 64.grupa, 87.grunts, līdz 1940.gada 21.jūlijam bija sešas dažādas būves. Atbilstoši Rīgas pilsētas Kurzemes rajona izpilddirekcijas 2007.gada 15.februāra izziņai Nr.IKR-07-213-nd pieteikums namīpašuma Rīgā, Kandavas ielā 2 (64.grupa, Nr.87, 2093), denacionalizācijai nav reģistrēts. Atbilstoši Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2006.gada 10.oktobra izziņai Nr.10B-1.1./17331 uz zemesgabala Rīgā, Vīlipa ielā b/n (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 2093), atrodas četrpadsmit būves. Pašreiz tiek izmantotas rīkojuma projektā norādītas sešas būves. Pārējas būves – kā mazēkas un pagaidu būves – saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantu nav paredzēts ierakstīt zemesgrāmatā.

Atbilstoši 1996.gada 5.marta pieprasāmā zemesgabala plānam zemesgabals Rīgā, Kandavas ielā b/n (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0285), 3479 m² platībā izvietots uz vēsturiskā gruntsgabala, 64.grupa, 285.grunts.

Saskaņā ar zemes reformu regulējošajiem normatīvajiem aktiem šis zemesgabals piekrīt valstij un ir ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda, jo pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2000.gada 12.aprīļa izziņai Nr.5-JP-2668 zemesgabals Rīgā, 64.grupa, 285.grunts, piederēja Rīgas pilsētai. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2000.gada 23.marta izziņa Nr.1442 apliecina, ka bijušais īpašnieks nav pieteicies un īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu nav atzītas. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 2.daļu zemesgabals (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0285) piekrīt valstij.

Uz zemesgabala Rīgā, Kandavas ielā b/n (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0285), izvietota valsts nozīmes zinātnes objekta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza teritorijas daļa. Kā apliecina Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2006.gada 10.oktobra kadastra izziņa, Nr.10B-1.1./17337 zemesgabals Rīgā, Kandavas ielā b/n, nav apbūvēts. Tā kā Latvijas Universitātes Botāniskā dārza pamatteritorija Rīgā, Kandavas ielā 2, (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0082), ir ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.23848 uz Latvijas Universitātes vārda, zemesgabals Rīgā, Kandavas ielā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0285), un zemesgabals Rīgā, Vīlipa ielā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 2093), ir pievienojami pamatteritorijai. Zemesgabala robežu noteikšanas projekts 2005.gada 27.janvārī saskaņots Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldē, Rīgas domes Īpašuma departamentā un 2005.gada 3.martā saskaņots Rīgas pilsētas Būvvaldē.

Rīkojuma realizācijai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo

10.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”.

Izskatītie MK noteikumi nosaka Latvijas izglītības klasifikācijā iekļauto profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā.

Lai nodrošinātu Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam izvirzīto uzdevumu izpildi, ir nepieciešami finanšu līdzekļi, kas atbilstu 2007.gada izmaksām. Iepriekšējie MK noteikumi Nr.850 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” tika pieņemti 2004.gada 12.oktobrī, un no to apstiprināšanas brīža ir palielinātas darba algas (pedagogiem, minimālā alga), palielinājušies izdevumi par energoresursiem, pakalpojumiem, tiek ieviestas jaunās tehnoloģijas, līdz ar to apstiprinātais izmaksu minimums neatbilst reālajām patēriņa vajadzībām. Profesionāls izglītības iestādēm visi valsts budžeta līdzekļi galvenokārt tiek novirzīti tikai patēriņa izdevumu segšanai un nepietiek finanšu līdzekļu materiālās bāzes attīstībai.

Jaunie MK noteikumi paredz palielināt atsevišķas uzturēšanas izdevumu normas, veikt izmaiņas izglītības tematiskajās jomās un izglītības programmu grupās, ievērojot pēdējās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī nodrošinās profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

 

IZM: Par Latvijas un Moldovas starpvaldību komisiju izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jautājumos

10.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par Latvijas Republikas pārstāvju grupu Latvijas Republikas un Moldovas Republikas starpvaldību komisijā izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jautājumos”.

2006.gada 7.septembrī Kišiņevā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgums par sadarbību izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā. Šis līgums ir svarīgākais divpusējo sadarbību regulējošais “jumta” līgums, kas aptver studentu, mācībspēku un zinātnieku apmaiņu, sadarbību Boloņas deklarācijas principu ieviešanā un Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanā, apmaiņu izpildītājmākslas jomā, sadarbību kultūras pasākumu organizēšanā, kā arī sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām, jauniešu organizācijām, sporta klubiem un nacionālajām sporta federācijām.

Lai nodrošinātu sekmīgu līguma īstenošanu, tā ietvaros tiks izveidota Latvijas–Moldovas starpvaldību komisija. Komisijas darba kārtībā tiks iekļauti un risināti Latvijas un Moldovas divpusējie jautājumi izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā, kā arī notiks darbs pie divpusējo attiecību paplašināšanas. Komisijas lēmumiem būs rekomendējošs raksturs. Par komisijas 1.sēdes norises vietu un laiku vēl nav panākta vienošanās.

Rīkojumam nav ietekmes uz valsts budžetu, un iesaistītās Latvijas institūcijas starpvaldību līgumu īstenos tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras reorganizāciju

Lai uzlabotu bezdarbnieku un darba meklētāju iespējas laikus saņemt kvalitatīvākus pakalpojumus, kas palīdzētu viņiem pēc iespējas ātrāk integrēties darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) paredzējusi reorganizēt Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru (PKIVA), pievienojot to Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA).

Minēto reorganizāciju iecerēts veikt ar 2007.gada 1.jūliju. Tas noteikts 10.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā rīkojuma projektā “Par Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras reorganizāciju”.

“Vislielākie ieguvēji būs tieši cilvēki, jo viņi turpmāk vienā institūcijā varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu, lai pēc iespējas sekmīgāk atgrieztos darba tirgū vai arī uzlabotu savu konkurētspēju tajā. Institūciju apvienošanās rezultātā NVA darbībā plānots ieviest “vienas pieturas aģentūras” principu karjeras konsultēšanas un aktīvo nodarbinātības pakalpojumu saņemšanai vienuviet. Tādējādi ikviens klients varēs vienā institūcijā saņemt karjeras konsultēšanas pakalpojumus, kā arī uzreiz izvērtēt iespēju iepazīties ar sev piemērotākajām darba vakancēm, nepieciešamības gadījumā izmantojot arī tālākizglītības iespējas,” atzīst labklājības ministre Dagnija Staķe.

Abu institūciju apvienošanas rezultātā tiks veikta atsevišķu funkciju optimizācija. Tā, piemēram, abas institūcijas, izmantojot dažādas metodes, šobrīd konsultē bezdarbniekus un darba meklētājus profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē. Tādējādi, apvienojot abas institūcijas, minētos pakalpojumus interesenti varēs saņemt vienā institūcijā, kā arī palielināsies pakalpojuma pieejamība, jo NVA ir plašāks filiāļu pārklājums valstī nekā PKIVA.

Tāpat jāņem vērā, ka, sākot ar šā gada 1.septembri, pamata un vidējās izglītības iestādēs paredzēts ieviest karjeras izglītību, līdz ar to jaunieši par piemērotas profesijas izvēli jau varēs konsultēties skolās. Tādēļ varētu būtiski samazināties PKIVAs jauniešiem sniegtie pakalpojumi.

PKIVA pievienošanu NVA paredz pērn valdībā apstiprinātajā koncepcijā “Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana” noteiktais rīcības virziens un grozījumu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā projekts.

Karjeras attīstības sistēmas pilnveidošana ir viena no Latvijas ilgtermiņa prioritātēm gan nodarbinātības, gan mūžizglītības kontekstā, jo tā rada reālu iespēju Latvijai veidoties kā uz zināšanām balstītai tautsaimniecībai.

 

LM: Par grozījumiem Profesiju klasifikatora noteikumos

Lai redakcionāli precizētu un papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju atsevišķām grupām inženierzinātņu un citās jomās, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru. Šie grozījumi 10.maijā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pašvaldību, HIV profilakses programmas īstenošanas, komercpakalpojumu, IT pakalpojumu pārvaldības procesu un citās jomās, piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām kā kārtībnieks (pašvaldības policijā), sociālo pakalpojumu galvenais speciālists, IT pakalpojumu vadītājs, HIV profilakses programmas koordinētājs, podologs u.c.

Tāpat Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem profesiju standartiem, t.sk. koka ēku celtnieks, finanšu darbinieks, mākslas komercdarbinieks, apavu labotājs, apavu labotāja palīgs, restauratora asistents u.c.

Turklāt Ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmas profesijas izteiktas jaunā redakcijā. Tādējādi līdzšinējo cietuma inspektoru, nepilngadīgo audzināšanas iestādes vecāko inspektoru u.c profesijas tagad sauksies – ieslodzījuma vietas inspektors, ieslodzījuma vietas mācību centra vecākais pasniedzējs u.c.

Kopumā noteikumos ir apkopoti līdz 2007.gada 1.maijam LM saņemtie priekšlikumi par Profesiju klasifikatora aktualizēšanu.

Profesiju klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, balstoties uz profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Šobrīd klasifikatorā ietverts vairāk nekā 4000 profesiju. Ar Profesiju klasifikatoru tuvāk var iepazīties LM interneta mājaslapā http://www.lm.gov.lv/?sadala=709.

Profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai jebkurš interesents var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz katra gada 1.jūlijam un 1.decembrim.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

 

LM: Par tehnisko palīglīdzekļu klāsta papildināšanu un to kvalitātes uzlabošanu

Labklājības ministrija (LM) paredzējusi papildināt no valsts līdzekļiem finansējamo tehnisko palīglīdzekļu sarakstu ar jauniem palīglīdzekļu veidiem un uzlabot to kvalitāti.

Tehnisko palīglīdzekļu sarakstu plānots papildināt ar dažādiem palīglīdzekļiem redzes invalīdiem, elektriskajiem riteņkrēsliem, digitālajiem dzirdes aparātiem bērniem un citiem palīglīdzekļiem. Saraksta papildināšanā piedalījās arī nevalstiskās invalīdu organizācijas.

Izstrādātajā noteikumu projektā ir arī noteiktas medicīniskās indikācijas, pie kurām invalīdi varēs saņemt nevis tehnisko palīglīdzekļu bāzes modeli, bet tieši viņa veselības stāvoklim un kustību spējām atbilstošu tā modifikāciju.

Paplašināt tehnisko palīglīdzekļu klāstu nepieciešams, jo, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un pieaugošās iedzimtās saslimšanas, palielinās to cilvēku skaits, kuriem tie nepieciešami. Paredzams, ka jauno tehnisko palīglīdzekļu ieviešana veicinās arī invalīdu iekļaušanos darba tirgū.

Plānots arī izdalīt atsevišķu tehnisko palīglīdzekļu paveidus, lai varētu iegādāties vispiemērotākās un ekonomiski izdevīgākās palīglīdzekļu formas.

To paredz 10.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais LM izstrādātais noteikumu projekts par grozījumiem līdzšinējos Ministru kabineta noteikumos par tehniskajiem palīglīdzekļiem, kas finansējami no valsts budžeta līdzekļiem.

Par izstrādāto noteikumu projektu vēl būs jālemj valdībai.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par kārtību zemes ierīcības projekta izstrādei

10.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi. Tos kopīgi sagatavojuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti saskaņā ar Zemes ierīcības likumu.

Noteikumu mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar vienotu, saprotamu zemes ierīcības projektu izstrādāšanas kārtību.

Kā teikts noteikumu paskaidrojuma rakstā, zemes ierīcības projekts ir viens no dokumentiem, uz kura pamata veic zemes vienību sadalīšanu un zemes robežu pārkārtošanu. Pieņemot noteikumus, tiks noregulēta zemes ierīcības projekta izstrādes kārtība, saturs, prasības attiecībā uz zemes ierīcības projekta paskaidrojuma rakstu un grafisko daļu.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem zemes ierīcības projektā zemes vienības būs jāplāno ar iespējami mazāku perimetru un jālikvidē starpgabali. Savukārt zemes vienību robežas būs jāplāno kā taisna, iedomāta līnija, kas šķērsos zemes lietošanas veidu vai ūdenstilpju robežas, kā arī zemes vienību robežas pa izteiktiem apvidus objektiem – gar ūdenstecēm vai pa ūdensteču vidu, pa ūdenstilpju krastiem un citiem pastāvīgajiem situācijas elementiem, ievērojot esošo apbūvi.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums nosaka, ka, veicot nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu apvidū, ierīko detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā iezīmētās nekustamā īpašuma objekta robežas.

Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi nosaka, ka detālplānojums ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums un to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu atbilstoši mēroga noteiktībai, detalizējot un precizējot tajā noteiktās teritorijas daļas plānoto izmantošanu un aprobežojumus. Savukārt detālplānojuma saturs, piemēram, katrai esošajai un plānotajai zemes vienībai parāda pašreizējo izmantošanu un nosaka plānoto izmantošanu – teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārkārtošanu, paredzot ielas piebraukšanai pie katras jaunizveidotas zemes vienības. Ja teritorijā pieļaujama vai paredzēta zemes vienību sadalīšana, apvienošana, zemes robežu pārkārtošana vai būvniecība un detālplānojuma izstrādi šie noteikumi neparedz, vietējās pašvaldības dome var pieņemt lēmumu neizstrādāt detālplānojumu un paredzēt nekustamā īpašuma veidošanas kārtību.

Līdz ar to valstī var pastāvēt tikai divi varianti, kādā veidā iespējams veikt zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu un zemes robežu pārkārtošanu, – detālplānojuma izstrāde vai vietējās pašvaldības noteiktā nekustamā īpašuma veidošanas kārtība.

Katra pašvaldība nosaka savu kārtību, tādējādi radot neskaidrības nekustamā īpašuma veidošanas procesā gan zemes īpašniekiem, gan projektētājiem. Līdz ar noteikumu stāšanos spēkā tiktu regulēta vienota zemes ierīcības projektu izstrādāšanas kārtība.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Zemkopības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

 

TM: Par zemes nomas līguma noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību

10.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti grozījumi noteikumos par neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību. Tos kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti (VZD) saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu.

Izstrādāto grozījumu mērķis ir veicināt zemes reformas sekmīgu pabeigšanu. Kā teikts noteikumu paskaidrojuma rakstā, pašlaik zemes pastāvīgajam lietotājam nomas līguma noslēgšanai kā viens no dokumentiem jāiesniedz iznomājamā zemesgabala zemes robežu plāns.

Savukārt praksē izveidojusies situācija, ka ne vienmēr iznomājamā zemes vienība ir kadastrāli uzmērīta, tādēļ šādos gadījumos persona nevar iesniegt visus noteiktos dokumentus, piemēram, zemes robežu plānu, kas nepieciešams zemes nomas līguma noslēgšanai ar pašvaldību.

Noteikumu projekts paredz iespēju gadījumos, ja zemes vienība nebūs kadastrāli uzmērīta un tai nebūs izgatavots zemes robežu plāns, nomas līguma noslēgšanai iesniegt VZD sagatavotu kopiju no Kadastra kartes.

Noteikumu projekts paredz precizēt arī jēdzienus “zemes pastāvīgais lietotājs”, aizstājot to ar “nomas pirmtiesības ieguvusī persona”, jo terminu “zemes pastāvīgais lietotājs” lieto līdz brīdim, kad izbeidzas zemes pastāvīgās lietošanas tiesības.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Zemkopības ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par pretendentu loka paplašināšanu atlīdzības saņemšanai

10.maijā Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija izsludināja koncepciju “Par pretendentu loka paplašināšanu likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” paredzētās atlīdzības saņemšanai”.

Koncepcijā tiek izvērtēts priekšlikums paplašināt atlīdzības pretendentu loku, paredzot, ka uz atlīdzību var pretendēt arī tie zemes īpašnieki, kuriem ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes īpašumu ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Tāpat šajā koncepcijā tiek izvērtēta pretendentu loka paplašināšanas ietekme uz atlīdzību izmaksai nepieciešamo finanšu apjomu. Kā alternatīvs risinājums koncepcijā piedāvāta otra kompensāciju veida – zemes maiņas – aizstāšana ar citiem kompensācijas veidiem – iespēju izvēlēties ikgadēju naudas maksājumu vai zemes atpirkšanu. 

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sniegto pakalpojumu cenrādi

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par valsts aģentūras “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”, ko 10.maijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas noteikumos paredz papildināt Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sniegto pakalpojumu cenrādi ar jauniem pakalpojumu veidiem, kā arī mainīt esošo pakalpojumu cenas.

Cenrādis papildināts ar tādiem jauniem pakalpojumiem kā tirdzniecības numura zīmes un tirdzniecības numura apliecības izsniegšana, rēķina-uzziņas realizācija un tranzīta numura zīmes, tranzīta numura apliecības izsniegšana u.c. Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par Mērsraga ostas atzīšanu par fitosanitārās robežkontroles punktu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas”, ko 10.maijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka caur Mērsraga ostu varēs ievest nozīmīga apjoma koksni no Krievijas, lai apgādātu vietējās ražotnes ar zāģbaļķiem. Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai varētu atzīt Mērsraga ostu par fitosanitārās robežkontroles punktu. Fitosanitāro robežkontroli Mērsraga ostas robežpunktā veiks Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par elektroniskās pārvaldes darbības stratēģiju

Valsts sekretāru sanāksmē 10.maijā tika izsludināta Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) aktualizētā darbības stratēģija 2008.–2010.gadam.

Stratēģija ir izstrādāta, lai efektīvi nodrošinātu Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Ministru kabineta iekārtas likumā un sekretariāta nolikumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildi, kā arī īstenotu sekretariāta kompetencē esošajos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus.

Aktualizētā darbības stratēģija tiks izmantota par pamatu kārtējā gada budžeta pieteikuma izstrādāšanai, kā arī vidējā termiņa budžeta prioritāšu izvirzīšanai.

Stratēģijā aktualizēti sekretariāta prioritārie uzdevumi, visām budžeta programmām precizētas un papildinātas jaunās politikas iniciatīvas 2008.–2010.gadam un to ieviešanai nepieciešamais finansējums, politikas un darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji, normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti programmas darbības jomā, programmas mērķi, izstrādājamie politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projekti.

Sekretariāta stratēģija izstrādāta saskaņā ar Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2006.–2013.gadam, Elektroniskās pārvaldes attīstības programmu 2005.–2009.gadam, ilgtermiņa konceptuālo dokumentu “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”, Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam, Valsts stratēģisko ietvardokumentu 2007.–2013.gadam un saskaņā ar citiem valsts attīstības un nozares politikas plānošanas dokumentiem, kā arī Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem sekretariāta kompetences jomā.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!