• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar sapni par Latvijas valsti - pirms Latvijas valsts. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.11.1999., Nr. 381/383 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15685

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar sapni par Latvijas valsti - pirms Latvijas valsts (turpinājums)

Vēl šajā numurā

17.11.1999., Nr. 381/383

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar sapni par Latvijas valsti — pirms Latvijas valsts

Jānis Lazdiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, — "Latvijas Vēstnesim"

Neatkarīgu valsti veido personīgi brīvi cilvēki, bet brīvība nav iedomājama bez saimnieciskās patstāvības, tiesas un policijas aizsardzības, demokrātiski ievēlētas pašpārvaldes un labas izglītības.

1817.gada 25.augustā Kurzemē1 un 1819.gada 26.martā Vidzemē2 tika atcelta dzimtbūšana. No šī brīža Baltijā dzīvo tikai personīgi brīvi cilvēki (Igaunijā zemnieku brīvlaišana notika jau 1816.gadā3, bet Latgale līdz pat XX gs. sākumam netika uzskatīta par piederīgu Baltijai). Mūsu senču emancipācija gāja roku rokā ar nacionālās pašapziņas veidošanos. Pateicoties kustības brīvībai, sākot ar XIX gadsimta 30.gadiem, latvieši varēja pārvietoties visas nacionālās vides robežās. Pamazām sāka izzust novadu atšķirības, galvenokārt valodas dialekta ziņā, un sāka veidoties viena nacionālā valoda. 1861.gada 19.februārī dzimtbūšanu atcēla arī Latgalē4, un latgalieši pirmo reizi pēc 1629.gada (Altmarkas pamiera rezultātā starp Poliju un Zviedriju daļu Vidzemes izdevās paturēt poļiem, t.s. Poļu Inflantiju, izveidojot Latgales nošķirtību5) drīkstēja atgriezties pie pārējiem tautas brāļiem, kaut arī pēc administratīvā dalījuma joprojām palika pie Vitebskas guberņas.

Zemnieku brīvlaišana vienlaikus tika saistīta ar agrāro reformu, kuras rezultātā izveidojās: pašpārvalde — pagasta sabiedrība, zemnieku tiesu iekārta un latvieši kļuva par zemes īpašniekiem, sākot ar XIX gs. 60.gadiem.

Dzimtbūšanas atcelšanas likumi deva ne tikai personas brīvību, bet arī pašpārvaldes institūciju— pagastu, zināmu patstāvību, kuru tiesības un pienākumi pirmoreiz tika noteikti ar likumu. Līdz gadsimta vidum pagasta amatpersonām gan bija galvenokārt tikai pagasta reprezentācijas un policistu funkcijas, turklāt stingrā muižas uzraudzībā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!