Rita Aksenoka, Valsts prezidenta Kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Turpinājums no 1.lpp.

— Vai tagad Valsts prezidentei cilvēki raksta biežāk?

— Jā, vēstuļu, dažādu iesniegumu daudzums ir krietni palielinājies. Maijā, jūnija sākumā bija pieklusums, un tas arī saprotams, jo tuvojās prezidenta vēlēšanas. Pagājušajā gadā Kancelejas lietvedība saņēma aptuveni 4000 dažādu iesniegumu, šogad desmit mēnešos to ir jau 5000. Protams, tās visas nav sūdzības, tomēr var apgalvot, ka kopš jūlija dažādu iesniegumu, arī sūdzību skaits ir palielinājies. No gada sākuma mūsu dienestā esam izskatījuši vairāk nekā 700 vēstuļu. Uz lielāko daļu esam snieguši atbildes. Galvenokārt izskaidrojām, ko darīt, lai risinātu samezglojumus; aptuveni 250 iesniegumu nosūtījām citām institūcijām, tā sakot, pēc piekritības.

Vēl kāda iezīme: daudzas vēstules sākās ar apsveikuma vārdiem jaunajai Valsts prezidentei, ar cerību, ka nu viņa spēs palīdzēt atrisināt kādu cilvēkam ilgāku laiku nenokārtotu jautājumu. Taču jāsaprot, ka prezidente var rīkoties tikai Satversmē paredzēto pilnvaru robežās. Viņa nevar un nav tiesīga atcelt tiesas spriedumu, piešķirt dzīvokli vai sodīt nevīžīgu amatpersonu. Par to ir atbildīgas attiecīgas iestādes, kurām tas noteikts ar likumu. Nereti vēstuļu autori kategoriski pieprasa, lai atbildi sniedz Valsts prezidente personīgi, vai pat pieprasa tikšanos ar viņu. Un, kas raksturīgi, vairākiem šādu vēstuļu autoriem ir jau izskaidrots, sniegtas atbildes, taču viņi raksta atkārtoti. Bet prezidentes darba laiks ir izplānots līdz minūtei. Ja arī viņa rakstītu uz visām vēstulēm atbildes personīgi, tomēr fiziski nespētu to mēneša laikā paveikt. Turklāt tas viņai nav jādara pēc likuma.

Taču gribu uzsvērt, ka Vaira Vīķe–Freiberga regulāri tiek informēta par iesūtītajām vēstulēm, to galveno saturu, bet daļu no tām viņa izlasa arī personīgi. Vēstules sniedz vielu pārdomām par tām samilzušajām problēmām, ko izjūt cilvēki Latvijā. Domāju, ka bagātīgā korespondence Valsts prezidentei reizēm palīdz izsvērt arī Saeimā pieņemto likumu pirms izsludināšanas, dažus, piemēram, par pensiju likuma grozījumiem, valodas likumu, par sabiedriskajām organizācijām, kurus viņa atdevusi Saeimai, pieprasot otrreizējo caurlūkošanu.

— Par kādiem jautājumiem galvenokārt cilvēki raksta Valsts prezidentei?

— Lasot sūdzības un iesniegumus, jūtam: daudzi ir ļoti neapmierināti ar situāciju, ka paiet ilgs laiks no krimināllietas ierosināšanas līdz tiesas spriedumam. Dažkārt, piemēram, izrādās, ka puse no soda laika jau izciesta, iekams tiesas spriedums stājies spēkā... No saziņlīdzekļos paustā zināms, ka Rīgas apgabaltiesā vairāku lietu izskatīšanas termiņš tiesā noteikts uz 2000.gadu un vēl tālāku laiku! Šai jomā kaut kas nav kārtībā.

Saprotams, ka, tiesu spriežot, viena puse allaž būs neapmierināta. Nupat kāds zvanītājs no Rīgas rajona kategoriski pieprasīja, lai Valsts prezidente atceļ, viņaprāt, netaisnīgo spriedumu civillietā, kas jau stājies likumīgā spēkā... Un te pat nelīdz mūsu skaidrojums, ka Valsts prezidentei nav šādu tiesību. Bet zvanītājs uzskata, ka taisnība ir tikai viņam.

Prāva daļa sūdzību ir par mantojumu, piešķirto sertifikātu kompensāciju dzēšanu un naudas saņemšanu, nespēju samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem, par izlikšanu no dzīvokļiem. Jāpiebilst gan, ka pēdējā laikā vēstuļu skaits par īrnieku izlikšanu no dzīvokļiem nedaudz samazinājies.

Pirms kāda laika vairāki 1997.gadā Talsu traģēdijā bojāgājušo un cietušo bērnu vecāki rakstīja Valsts prezidentei, lūdza tikšanos ar prezidenti. Vaira Vīķe–Freiberga, neraugoties uz ļoti lielo darba slodzi un aizņemtību, ievēroja traģēdijā cietušo bērnu vecāku vēlmi un septembra sākumā personīgi tikās ar šiem cilvēkiem. Sarunas gaitā atklājās, ka vairākas amatpersonas nav izdarījušas visu, kas bija nepieciešams un paredzēts. Piemēram, traģēdijā cietušā zēna Andra Koļesņikova mātei neviens pat nebija atbildējis, kā izlemts jautājums par tā medicīnas darbinieka atbildību, kura vainas dēļ žokļa operācijas laikā zēns guva smadzeņu traumu, lai gan traģiskajā notikumā nebija tik smagi cietis. Tagad zēns nevar staigāt un ir zaudējis valodu. Lai gan ir Medicīnas aprūpes un darbaspēju kontroles inspekcijas ekspertu atzinums šajā lietā un tas nosūtīts prokuratūrai, cietušā māte bija neziņā par tās virzību. Par šo un vēl citām ar Talsu traģēdijas notikumu saistītām neatrisinātām problēmām Valsts prezidente nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Tas bija oktobra vidū. Un jāteic, ka operatīvi reaģēja Šķēles kungs, atbildot Valsts prezidentei par iespējamo jautājumu tālāku risinājumu. Vēl jāgaida atbilde no Ģenerālprokuratūras, kurai nosūtījām vēstuli ar lūgumu informēt Valsts prezidenta Kanceleju par to, kā izskatīts pieteikums par Andrim Koļesņikovam nodarītajiem miesas bojājumiem.

Kad šie vecāki, kuriem traģiskais notikums bija atņēmis vai sakropļojis pašu dārgāko — bērnus, iznāca pēc sarunas ar Valsts prezidenti, viņi jutās gandarīti, ka ir uzklausīti. Taču galvenais — lai šādas traģēdijas nekad neatkārtotos!

— Vai joprojām ir sūdzības, iesniegumi, kuri nosūtāmi izskatīšanai IeM Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei?

— Jā, to ir diezgan daudz un saturs arī ļoti dažāds. Piemēram, kāds ārzemnieks, kas studējis Medicīnas akadēmijā, apprecējies ar latvieti, citam — ir draudzene vai pat bērni, un viņi vēlas palikt dzīvot Latvijā, iegūt pastāvīgu uzturēšanās atļauju vai pat iedzīvotāja statusu. Bet šos cilvēkus grib no valsts izsūtīt. Kā te var palīdzēt? Katra situācija, gadījums jāskata individuāli, un tāpēc šāda satura vēstules pārsūtām minētajai pārvaldei. Kas attiecas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieku attieksmi, tā ir krasi mainījusies. Vismaz Valsts prezidenta Kancelejā izjūtam, ka tur rīkojas pēc likuma, nevis emocijām, kā tas reizēm bija agrāk.

— Laikam Valsts prezidenta Kancelejā iesūtītās vēstules var salīdzināt ar barometru, kas rāda augstu vai zemu spiedienu un pareģo saulainu vai lietainu laiku…

— Zināmā mērā tā ir. Nevar vienaldzīgi lasīt ar drebošu roku uzrakstītas rindas, kurās vecs cilvēks izmisumā stāsta par savu nabadzību, slimību, ka nespēj samaksāt dzīvokļa īri vai nopirkt zāles ārstēšanai… Daudziem sūrā darbā iekrātā nauda palikusi nu jau bankrotējušajās bankās un faktiski nav cerību to atgūt. Tādu un līdzīgu vēstuļu ir daudz. Manuprāt, mūsu valsts un pašvaldību iestādēs, arī tiesībsargājošās, ir diezgan daudz birokrātijas, trūkst atbildības par kompetencē esošu lietu kārtošanu. Iespējams, ka 1994. gadā pieņemtajā likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās", kā arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos par šī likuma izpildi būtu jāizdara daži grozījumi. Likumdevējiem jāpadomā arī par Administratīvā procesa likuma ātrāku pieņemšanu, kas sakārtotu daudzas ar valsti un indivīdu saistītas lietas.

Latvijā ir daudz neapmierinātu cilvēku, kuriem sāp par valsti, par sevi, par bērniem. Protams, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, pārticīgāka un stabilāka kļūs katra Latvijas pilsoņa, iedzīvotāja ikdiena. Un tā ir arī mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas galvenā rūpe.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"