Par Eiropas Savienības uzņēmumu ciešāku partnerību, lai uzlabotu ārvalstu tirgu pieejamību

Eiropas Komisija 18.aprīlī pieņēma paziņojumu “Globālā Eiropa. Ciešākas partnerības ceļā sniegt labāku tirgus pieejamību Eiropas eksportētājiem”. Tā ir Komisijas globālās Eiropas jaunās tirdzniecības politikas stratēģija, kas vērsta uz to, lai novērstu šķēršļus tirdzniecībai ārvalstīs un radītu jaunas eksporta iespējas. Jaunās stratēģijas pamatā ir jauna un decentralizēta partnerība starp Komisiju, dalībvalstīm un uzņēmumiem, kas atrodas trešās valstīs, kur, pateicoties vietējai kompetencei, var vieglāk noteikt un novērst šķēršļus tirdzniecībai.

ES tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons sacīja: “ES ekonomikai augošie ārvalstu tirgi ir nepieciešami, lai šeit veicinātu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. Mums jānodrošina, ka šajos tirgos Eiropas uzņēmumi piedalās taisnīgas konkurences apstākļos. Atjauninātās stratēģijas uzmanība vērsta uz Komisijas, dalībvalstu un uzņēmumu darba koordinēšanu un stiprināšanu tieši tur, kur tas ir patiešām vajadzīgs – svarīgākajos tirgos uz vietas.”

Jaunā stratēģija tirgus pieejamībai tika izstrādāta zīmīgā brīdī, kad rodas jauni lieli tirdzniecības partneri un mainās tirdzniecības šķēršļu raksturs. Mūsdienās tirdzniecību kavē beztarifu barjeras un ierobežojumi, kas atrodas otrpus robežai, tādēļ tos ir grūtāk noteikt un novērst. Nepieciešami kopīgi centieni, lai ES lielie un mazie uzņēmumi sekmīgāk konkurētu globālajos tirgos.

Jaunpiedāvātās tirgus pieejamības partnerības mērķis būs atbalstīt kā lielo, tā mazo ES un dalībvalstu uzņēmumu intereses. Jaunā stratēģija aptver:

• ciešāku un aktīvāku Eiropas Komisijas, dalībvalstu un uzņēmumu sadarbību, kurā arī paredzēts izveidot ES tirgus pieejamības grupas valstīs, kas ir ārpus Eiropas Savienības robežām, lai ne tikai atklātu tirdzniecības šķēršļus, pirms tie izveidojušies, bet arī novērstu pašreizējos;

• skaidrāk noteiktas prioritātes saistībā ar resursu izmantošanu, vēršot uzmanību uz atsevišķiem mērķa tirgiem, galvenajām nozarēm un jautājumiem, piemēram, autortiesībām;

• sarunu gaitā (īpaši Dohas sarunu kārtā un ar jaunajiem ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem) radītās iespējas, kuras jāizmanto pilnīgāk, lai sekmīgi novērstu beztarifu barjeras;

• saskaņotu starptautisku un divpusēju tirdzniecības noteikumu piemērošanu, izmantojot strīdu institucionālu izšķiršanu un Eiropas tirdzniecības aizsardzības pasākumus;

• to, ka uzņēmumiem tiek sniegts efektīvs un pārredzams pakalpojums, arī atsevišķu gadījumu sistemātiskāka reģistrācija un uzraudzība un uzlabota tirgus pieejamības datubāze.

Sākotnējais ES tirgus pieejamības stratēģijas mērķis bija īstenot daudzpusējus un divpusējus tirdzniecības darījumus un apgūt trešo valstu tirgus. Šī stratēģija pamatojās uz diviem pīlāriem: sniegt ES uzņēmējiem informāciju par tirgus pieejamības nosacījumiem, iesaistot visas attiecīgās ES ieinteresētās personas, un izstrādāt pieeju šķēršļu novēršanai.

Desmit gadus vēlāk – 2006.gadā – Komisijas paziņojums “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē” aicināja kopējā pārskatītajā stratēģijā atjaunināt ES tirgus pieejamības stratēģiju.