Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Piemini savus sargus, Latvija!. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.1999., Nr. 370/371 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15427

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piemini savus sargus, Latvija! (turpinājums)

Vēl šajā numurā

10.11.1999., Nr. 370/371

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Piemini savus sargus, Latvija!

Vakar, 9. novembrī, Dailes teātrī notika Latvijas armijas 80. gadskārtai un Lāčplēša dienai veltītais Nacionālo bruņoto spēku svinīgais sarīkojums
A4.JPG (32464 BYTES) A3.JPG (26369 BYTES) A5.JPG (27206 BYTES) L3.JPG (38005 BYTES)
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube uzrunā sarīkojuma dalībniekus Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis apbalvo vēsturnieku un karavīru Ēriku Priedīti Ārvalstu militāro atašeju korpusa vārdā sveic Norvēģijas militārais atašejs pulkvedis Freds Arilds Ēks Svinīgajā sarīkojumā runā Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks Gundars Ābols

Foto: A.F.I.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

Svētku runa "Ticēsim savam karavīram!" Latvijas armijas 80.gadskārtas svinīgajā pasākumā Dailes teātrī 1999.gada 9.novembrī

Dāmas un kungi! Karavīri, komandieru kungi!

Katrai tautai un valstij ir nepieciešams tās sargs un karavīrs. Gadu simti un tūkstoši liecina, ka tautu pastāvēšana ir cieši savijusies ar spēju izaudzināt savus dēlus, tās karavīrus, kas grūtā brīdī spēj pašuzupurēties un doties kaujā par savas tautas un zemes brīvību! Tas nav viegli, jo kaujas laukā liktens rokās tiek ielikts viss — spēks un dzīvība jeb vienkārši mīlestība...

Arī 1919.gada novembra dienās, pirms astoņdesmit gadiem, karavīri un tauta ar ieročiem rokās Rīgā, Daugavas krastos, nosargāja vēl tikko apjaušamu, dziļi sirdīs izlolotu jaunu Latvijas valsti. Šīm cīņām sekoja nākamās, kas izvērtās Latvijas atbrīvošanas kaujās. Daudz karavīru no tām atgriezās un tika godāti. Tomēr daļa palika kaujas laukos. Sāpes par viņu zaudējumu uz visiem laikiem tikušas ierakstītas tautas visdziļākajā piemiņā un Brāļu kapu šūnakmens ciļņos...

Kur radās šie karavīri, kas spēja izturēt un iznest šo cīņu patieso smagumu?

Tos radīja pati latviešu tauta un tās ilgas pēc brīvības, pašnoteikšanās un savas valsts. Tie bija vakarējie studenti un skolēni, strādniecība un zemnieki, kas, tikko stājušies armijas vienību rindās, apņēmīgi tvēra ieroci savās delnās. Ticība, griba un spēja uzupurēties vadīja šo mūžīgu piemiņu iemantojušo karavīru gaitas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!