Par alternatīvajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem

Daļa no cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem var dzīvot neatkarīgu dzīvi ārpus sociālās aprūpes iestādēm, tādēļ arī Latvijas pašvaldībās ar valsts atbalstu tiek veidoti alternatīvās aprūpes pakalpojumi.

Pirms aprūpes centru iemītnieki sāk neatkarīgu dzīvi, viņiem vajadzīgs pārejas posms, lai iemācītos sadzīvē nepieciešamās iemaņas – kā gatavot ēst, mazgāt veļu, apkopt sevi – lietas, par kurām cilvēkam pašam nebija jāgādā, dzīvojot aprūpes centrā. Šādas iemaņas var apgūt “pusceļa mājās”. Tajās parasti ir speciālas darbnīcas, kurās var apgūt arī darba iemaņas, piemēram, šuvēja, kurpnieka un pavāra palīga amatā.

Patlaban Latvijā valsts sociālās aprūpes centros (SAC) darbojas trīs “pusceļa mājas” – Jelgavā, Daugavpils rajona Kalupē un Valmieras rajona Jeru pagastā, kurās sociālo rehabilitāciju dzīvei nepieciešamo iemaņu iegūšanai apgūst 59 SAC klienti.

Šogad valsts SAC darbu sāks vēl trīs “pusceļa mājas” – Liepājas rajona Grobiņas pagastā, kā arī Ropažos un Rīgas rajona Allažos, kur sociālo rehabilitāciju varēs saņemt 57 klienti. Tādējādi līdz gada beigām šie pakalpojumi būs pieejami visos valsts reģionos.

Kad cilvēks ir sagatavojies patstāvīgai dzīvei, viņš no “pusceļa mājas” pārceļas uz grupu māju vai dzīvokli, kur dzīvo kopā ar citiem bijušajiem aprūpes centru klientiem. Latvijā patlaban darbojas 10 un līdz gada beigām kopumā būs 12 grupu mājas vai dzīvokļi ar aptuveni 200 vietām.

Piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, grupu mājas pēdējos gados tiek veidotas valsts un pašvaldības partnerībā. Ar ES līdzfinansējumu izveidotas grupu mājas jau darbojas Daugavpilī, Jelgavā un Valmieras rajona Jeru pagastā. Līdz gada beigām durvis vērs vēl divas šādas mājas Rīgā un Liepājā.

Tajā pašā laikā LM norāda, ka, pēc speciālistu vērtējuma, patlaban pārejai no institucionālās aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir gatavi tikai 2–3% no vairāk nekā pieciem tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo 33 sociālās aprūpes centros.

Tas saistīts gan ar šo cilvēku veselības stāvokli, gan pieradumu pie dzīves aprūpes centrā. “Daudzi cilvēki centros dzīvo kopš bērnības, viņi ir pieraduši pie aprūpes. Centru speciālistiem ir jāveic motivējošs darbs, lai radītu vēlmi sākt neatkarīgu dzīvi. Lai arī kā mēs to vēlētos, ne visu centru iemītnieku veselības stāvoklis ļauj dzīvot patstāvīgi. Viņiem joprojām būs nepieciešama institucionālā aprūpe, tādēļ mums ne tikai jāattīsta alternatīvā aprūpe, bet jāiegulda arī esošo aprūpes centru drošībā,” skaidro LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktore Sandra Baltiņa.

Alternatīvo pakalpojumu izveide ir pašvaldību funkcija. Tādēļ, lai veicinātu alternatīvās aprūpes pakalpojumus, LM piedāvā pašvaldībām līdzfinansējumu gan sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei, gan klientu uzturēšanās izmaksu segšanai.

Pirmkārt, ņemot vērā lielo pašvaldību interesi, LM no 2008.gada ik gadu plāno līdzfinansēt divu “pusceļa māju” un trīs grupu māju vai dzīvokļu izveidi un aprīkošanu. LM plāno segt 50% no šiem izdevumiem.

Otrkārt, lai veicinātu cilvēku atgriešanos pašvaldībās, valsts sedz daļu no izmaksām par uzturēšanos grupu mājā vai dzīvoklī tiem klientiem, kuri sāk patstāvīgu dzīvi, atstājot valsts SAC. Ievērojot principu “nauda seko klientam”, šīs līdzfinansējums ir puse no tās summas, kāda tika maksāta par katra cilvēka uzturēšanos ilgstošās aprūpes institūcijā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments