Cilvēks aiz un starp reformām

Piektdien, 5. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) rīkoja konferenci "Nodarbinātības jaunā struktūra laukos".

Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis

Viktors Hausmanis ,

pārstāvot LZA vadību un atklājot konferenci, atzīmēja, ka nodarbinātība laukos jau pati par sevi ir aktuāla problēma. Taču — kur pašreizējā situācijā, kad norisinās administratīvi teritoriālā reforma, kas vislielākā mērā skars tieši lauku rajonus, paliek cilvēks, lauku iedzīvotājs? Varbūt vajadzētu vairāk runāt, vairāk informēt par administratīvi teritoriālo reformu (ATR), lai cilvēki ieraudzītu savu vietu pēc ATR. Tādēļ ir sarīkota konference, kurā uzstāties ar referātu uzaicināts arī īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs. Jo, kā uzsvēra V.Hausmanis, nodarbinātība un cilvēks, resp., tas, kas ar cilvēku notiek un kas notiks, ir vissvarīgākais. Priecē tas, ka tauta vēl nāk kopā, dzied un spēlē teātri, teica V.Hausmanis:

— Un, kamēr tauta nāk kopā, dzied un spēlē teātri, tautas dzīvais gars ir dzīvs. Un mēs nedrīkstam pazaudēt to, kas mums ir. Es domāju, ļoti svarīgi ir tas, ka mēs esam kopā, ka kopā risinām problēmas, vienalga, kur kurais atrastos. Jo tās ir mūsu kopīgās problēmas. Svarīgi ir, lai nerastos plaisa starp valdību un zinātniekiem, jo mēs visi esam ieinteresēti problēmu risinātāji.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors

Voldemārs Strīķis

atzīmēja, ka šī problēma — nodarbinātība laukos — ir jāatrisina, jo nav normāla situācija, ka laukos, kur dzīvo liels procents valsts iedzīvotāju, cilvēkiem nav iztikas līdzekļu. Un arī tas ir nopietni, ka laukos paliek pārsvarā gados veci cilvēki, kuri vairs ilgi nespēs strādāt:

— Aiz lauksaimniecības augstskolas pasniedzēju, profesoru un zinātnieku mugurām stāv daudz jaunu cilvēku, daudz studentu, kuri laukos strādās 2000. gadā un kuri būs nepieciešami savam rajonam, savam pagastam. Mēs kopīgi, katrs izsakot savu viedokli, esam gatavi aktīvi šo lietu risināt.

Bet īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās

Jānis Bunkšs ,

uzrunājot klātesošos, teica:

— Mani bijušie kolēģi un tagadējie kolēģi, pasniedzēji, kas mani šeit ir audzinājuši! Man tiešām ir patiess gods uzstāties šādā ļoti nopietnā auditorijā un runāt par lietām, par kurām man pēdējo divu trīs mēnešu laikā bijis jārunā ļoti daudz. Bet jūs esat, manuprāt, trāpījuši ļoti precīzi desmitniekā un precīzi uzsvēruši cilvēku. Teikšu atklāti, ka šādā griezumā par teritoriālo reformu līdz šim man nevienā auditorijā nav bijis jārunā. Un šodien mana uzstāšanās būs mēģinājums meklēt, kur tad šis cilvēka faktors izpaužas.

Es neesmu nodarbinātības speciālists un neesmu spējīgs dot gatavas receptes un gatavus risinājumus. Tas, kas attiecas uz ATR, ir visneizstrādātākā lieta un šobrīd atrodas tikai sagatavošanā. Paši svarīgākie lēmumi varētu tikt pieņemti nākamajā gadā, un pirmais no tiem būs jautājums par to, vai Latvijā vispār ir vajadzīgi reģioni. Ja uz šo jautājumu mēs atbildam, vienalga, vai nu pozitīvi, vai negatīvi, tad mēs varam veidot tālāko notikumu gaitu.