Par Eiropas Savienības valstu izglītības ministru sanāksmi

2.martā izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža noslēdza darbu Eiropas Savienības (ES) izglītības ministru neformālajā sanāksmē ES prezidējošajā valstī – Vācijā, Heidelbergā. Sanāksme bija veltīta mūžizglītības jautājumiem – tās attīstībai un pieejamības veicināšanai Eiropā un dalībvalstīs, kam pamatā ir divas būtiskas lietas – pirmsskolas izglītība un pieaugušo izglītība.

ES ministru sanāksme notika 1. un 2.martā, tās laikā amatpersonas diskutēja par diviem būtiskiem ES un Latvijas izglītības jautājumiem: Eiropa – tās vērtības un nākotne, mūžizglītības attīstība un pieejamības veicināšana. B.Rivža atzīst, ka šī sanāksme Latvijai bija lieliska iespēja diskutēt un apmainīties viedokļiem ar pārējām ES dalībvalstīm.

Pieaugušo izglītība

Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, ministre uzsvēra nepieciešamību popularizēt mācīšanās ideju un mudināt cilvēkus visa mūža garumā papildināt esošās zināšanas un iegūt jaunas. B.Rivža akcentēja lietderīgu pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanu un piebilda, ka pieaugušo izglītības kapacitātes stiprināšana un sadarbības attīstība ir aktivitātes, kuras būtu jāatbalsta arī no ES struktūrfondu līdzekļiem. Paralēli jānotiek pieredzes apmaiņai, jo būtu lietderīgi iepazīt un analizēt citu dalībvalstu labās prakses rezultātus pieaugošo izglītošanā.

Latvija uzskata, ka ES līmenī svarīgi panākt vienotu izpratni par pieaugušo izglītība un tās lomu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā. Pieaugušo izglītība jāstiprina kā nozīmīga mūžizglītības daļa un jāatspoguļo svarīgākajos ES politikas dokumentos un nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentos, kā arī to īstenošanas procesā.

2006.gada oktobrī Eiropas Komisija sagatavoja paziņojumu “Pieaugušo izglītība. Mūžu dzīvo – mūžu mācies”, kurā ietvertas vairākas lietas:

• novērst šķēršļus dalībai pieaugušo izglītībā un līdztiesības vairošanā;

• nodrošināt pieaugušo izglītības kvalitāti;

• īstenot neformālās un interešu izglītības sasniegumu novērtēšanu un atzīšanu;

• sniegt ieguldījumus novecojošo iedzīvotāju un migrantu labā;

• turpināt uzsākto darbu, kas saistās ar datu uzkrāšanu par pieaugušo izglītību, tās kvalitāti un salīdzināmību.

Mūsu valsts kontekstā īpaši akcentējamas ir šā gada 13.februārī valdībā apstiprinātās “Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam” – pirmais nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokuments, kas ietver mūžizglītības jautājumus un iezīmē to turpmāku attīstību.

Būtiski atzīmēt, ka Latvija ir līdere jauno ES dalībvalstu vidū mūžizglītības izmantošanas ziņā. Proti, 25–64 gadu vecumā iespēju izglītoties izmantojuši 7,5% iedzīvotāju. Šis rezultāts uz kopējo ES dalībvalstu fona līdzinās ES vidējam rādītājam ~ 11%. Līdzīgās pozīcijās ar Latviju ir Francija, bet līdervalstis ir Zviedrija (35%), Lielbritānija (29%), Dānija (27%).

Pirmsskolas izglītība

Sanāksmes laikā ministre uzsvēra, ka pirmsskolas izglītības galvenais mērķis ir bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei. Viņa atzīmēja, ka Latvijā jau kopš 2002.gada tiek īstenota šāda pieeja, tā ir nostiprināta Izglītības likumā, paredzot obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Pēc sanāksmes ministre atzina, ka Latvijā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, izveidota veiksmīga sistēma. Valstī tiek īstenota pirmsskolas vecuma bērnu uzskaite, līdz 96% ir palielinājies piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaits, kuri apgūst pirmsskolas izglītības programmas. Ir pieaudzis arī pirmsskolas izglītības vecuma bērnu ar speciālām vajadzībām skaits, kuri apgūst atbilstošas programmas.

Latvija uzskata, ka pirmsskolas izglītība, līdzīgi kā citas izglītības pakāpes, jāturpina stiprināt kā valsts izglītības attīstības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa. Tieši pirmskolas izglītības pieejamība un kvalitāte ir pamats veiksmīgai izglītības iegūšanai mūža garumā. Tāpēc kvalitatīvas pirmsskolas izglītības nodrošināšanai valdībā apstiprinātajās “Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam” plānoti vairāki pasākumi.

Izglītības kvalitātes nosacījums ir prasmīgs skolotāja darbs ar izglītojamiem. Pirmsskolas pedagogu izglītības līmenis šajā gadā ir audzis. Proti, 23,4% no pirmsskolas izglītībā strādājošajiem pedagogiem iegūst augstāko izglītību, kā arī papildina zināšanas, iegūstot maģistra grādu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa