— vizītē Zviedrijas Karalistē

Vakar, 8.novembrī, Stokholmā tikās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministri. Tika pārrunāti Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumi. Ziemeļvalstu premjerministri izteica atbalstu Baltijas valstu virzībai uz Eiropas Savienību. 2001.un 2002. gadā paredzēta Zviedrijas un Dānijas prezidentūra ES, un šie gadi varētu būt nozīmīgi attiecībā uz sarunām par iestāšanos ES.

Ministru prezidents atzinīgi novērtēja paredzēto Latvijas un Lietuvas uzaicināšanu iestāšanās sarunām Helsinku sanāksmes laikā decembrī. A.Šķēle izteicās, ka salīdzinājumā ar citām ES kandidātvalstīm Latvijas progresa ziņojums ir bijis viens no labākajiem. Pēc Latvijas domām, katrai kandidātvalstij ir jāļauj piedalīties ES iestāšanās sarunās ar individuālu ātrumu atkarībā no individuālajiem kritērijiem. Latvija ir gatava nākamā gada sākumā vest iestāšanās sarunas pēc 15 sadaļām.

Premjerministri pārrunāja situācijas attīstību Čečenijā, un, aizstāvot Krievijas teritoriālās integritātes principus, kā arī nosodot terorismu visās tā izpausmēs, tika izteiktas bažas par cilvēciskajiem aspektiem situācijas attīstībā Čečenijā.

Pievēršoties drošības politikas jautājumiem, premjerministri pārrunāja Rietumeiropas kā institūcijas tālākās attīstības iespējas.

Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu.

Tikšanās gaitā pārrunāti ES paplašināšanas aspekti. Zviedrijas premjerministrs izteica atbalstu Latvijas politikai attiecībā uz integrāciju ES. Sarunu laikā pārspriests Zviedrijas valdības finansējums Rīgas Ekonomiskajai augstskolai, kas paredzēts līdz 2003.gadam. Puses vienojās par nepieciešamību tālāk attīstīt šo projektu, iesaistot arī Igauniju un Lietuvu šīs augstskolas finansējumā. Pārrunāta Zviedrijas premjerministra iniciatīva "2000.gads — Baltijas valstu gads", kas varētu pastiprināti piesaistīt Baltijas valstis Eiropas Savienībai un aktivizēt ES politiku Baltijas valstīs. Ministru prezidents apliecināja ieinteresētību šajā projektā un izteicās, ka tas būs labs papildinājums nākamā gada vasarā paredzētajai ERAB pārvaldnieku kopsapulcei Rīgā.

Tikšanās gaitā apspriestas iespējas attīstīt prāmju satiksmi starp Zviedriju un Latviju. Abi premjerministri izteica atbalstu šim projektam.

Ministru prezidents vakar tikās arī ar Zviedrijas Moderātu partijas priekšsēdētāju Bo Lungrēnu. A.Šķēle pauda pateicību Zviedrijas Moderātu partijai par atbalstu Latvijai tās neatkarības atjaunošanas gaitā, kā arī virzībā uz Eiropas Savienību. Bo Lungrēns uzsvēra, ka attiecībā uz Zviedrijas atbalstu Baltijas valstīm ES paplašināšanās procesā Zviedrijas valdībai un opozīcijai ir vienots viedoklis — Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir jāpiedalās iestāšanās sarunās.

Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas Tautas partijas un Zviedrijas Moderātu partijas tālākās sadarbības iespējas. A.Šķēle uzaicināja Moderātu partijas vadības pārstāvjus apmeklēt Tautas partijas kongresu 27.novembrī Jelgavā, ko zviedru pārstāvji ar pateicību pieņēma.

Valdības preses departaments