Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2007.gada 22.februāra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.2007., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/ta/id/153610

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atverot Līdzjūtības grāmatu un aicinot uz piemiņas svētbrīdi

Vēl šajā numurā

27.02.2007., Nr. 34

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2007.gada 22.februāra sanāksmē

AM: Par Aizsardzības ministrijas izstrādātajiem noteikumu projektiem

22.februārī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie MK noteikumu projekti “Noteikumi par kārtību un apjomu, kādā valsts apdraudējuma gadījumā Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts komercsabiedrība un Civilās aviācijas aģentūra nodod funkcijas un resursus Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”, kā arī “Kārtība, kādā civilās aviācijas gaisa kuģus izmanto militārām vajadzībām”.

MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā civilās aviācijas gaisa kuģus izmanto militārām vajadzībām” nosaka gadījumus, kad Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izmanto civilos gaisa kuģus militārajām vajadzībām. Katrā individuālā gadījumā tiek slēgts līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā paredzēto kārtību.

MK noteikumu projekts “Noteikumi par kārtību un apjomu, kādā valsts apdraudējuma gadījumā Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts komercsabiedrība un Civilās aviācijas aģentūra nodod funkcijas un resursus Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem” nosaka NBS operatīvo virsvadību pār Civilās aviācijas aģentūru un Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts komercsabiedrību valsts apdraudējuma gadījumos, kā arī lēmuma pieņemšanas kārtību katrā konkrētajā situācijā. 

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

 

ĀM: Par granta projektu konkursa nolikumu sabiedrības informēšanai par attīstības sadarbību

22.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja granta projektu konkursa “Komunikācijas aktivitātes Latvijas sabiedrības izglītošanai par attīstības sadarbību un attīstības izglītība” nolikumu.

Granta projektu konkursa nolikumā ir noteiktas šādas prioritātes:

* komunikācijas aktivitātes par attīstības sadarbību. Noteiktās prioritātes mērķis ir projektā paredzētās mērķauditorijas viedokļa un pozitīvas attieksmes veidošana par attīstības sadarbību un ar to saistītiem jautājumiem;

* attīstības izglītība. Noteiktās prioritātes mērķis ir nodrošināt projektā paredzēto mērķauditoriju padziļinātu zināšanu un izpratnes veidošanos par attīstības sadarbības jautājumiem Latvijā un pasaulē.

Granta projektu konkursa ietvaros pieejamais kopējais finansējums projektu īstenošanai būs 43 000 latu. Pieteikties grantu projektu konkursam varēs tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi, kā arī komersanti.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par tranzīta procedūras piemērošanas kārtību brīvajās zonās

22.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par muitas procedūras – tranzīta – piemērošanas kārtību, kuros paredzēts, ka, pārvietojot preces starp divām brīvajām zonām viena muitas kontroles punkta ietvaros, var piemērot tranzīta procedūru, izmantojot preču transporta pavadzīmi.

ES Muitas kodekss nosaka, ka ārējā tranzīta procedūra tiek piemērota gadījumos, kad Kopienas muitas teritorijā ārvalstu preces tiek pārvietotas no viena punkta uz citu. Šis formulējums ir neskaidrs, un praksē ārējā tranzīta procedūras piemērošana nav viennozīmīga.

Latvijas Ostu padome 2006.gada 22.novembra sēdē aicināja Finanšu ministriju iespējami drīz izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumos Nr.396 “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtība” paredzot, ka viena muitas kontroles punkta ietvaros preces starp brīvajām zonām tiek pārvietotas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātu tehnoloģisko shēmu.

Saskaņā ar Muitas kodeksu dalībvalsts ir tiesīga noteikt vienkāršojumus ārējā tranzīta procedūras piemērošanā gadījumos, kad ārējā tranzīta procedūra tiek uzsākta un pabeigta šīs dalībvalsts teritorijā. Finanšu ministrija ir saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka tranzīta procedūra nav piemērojama gadījumos, kad preces tiek pārvietotas starp diviem punktiem, kurus uzrauga viena iestāde, t.i., nosūtīšanas un saņemšanas muitas iestāde ir viena un tā pati.

Lai nerastos pārpratumi Muitas kodeksa piemērošanā, Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kurā paredzēts, ka, pārvietojot preces starp divām brīvajām zonām viena muitas kontroles punkta ietvaros, var piemērot tranzīta procedūru, izmantojot preču transporta pavadzīmi.

 

FM: Par grozījumiem Komercdarbības atbalsta kontroles likumā

Komercdarbības atbalsta likumā tiks iestrādātas normas no jaunajām Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, kā arī ietverti nosacījumi, lai izpildītu jaunās Komisijas regulas par de minimis atbalstu normu prasības. Tā paredz 22.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likuma grozījumu projekts.

Tāpat atbalsts paredzēts inovācijām: atbalstam procesa un organizatoriskajai inovācijai; ieguldījumu atbalstam inovācijas kopai; atbalstam inovācijas kopas kārtējo izdevumu segšanai; atbalstam jaunām inovatīvām komercsabiedrībām; atbalstam inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem; atbalstam augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku.

Mainīsies arī nosacījumi minimālā atbalsta sniegšanai, jo grozījumi likumā ietvers ES dalībvalstīm izvirzītās prasības, kas izriet no Eiropas Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr. 1998/2006 Par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam. Regula paredz, ka vienam uzņēmumam piešķirtais de minimis kopējais bruto atbalsts jebkurā trīs fiskālo gadu laika posmā nepārsniedz 200 000 eiro. Vienam uzņēmumam, kas darbojas autotransporta nozarē, piešķirtā de minimis atbalsta kopapjoms nepārsniedz 100 000 eiro jebkurā trīs fiskālo gadu laika posmā. Šīs augšējās robežas piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai nospraustā mērķa un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Kopienas izcelsmes resursiem.

 

FM: Par ziņojuma iesniedzēju par ES Solidaritātes fonda dotācijas izlietojumu

Lai precizētu dienestu, kurš Eiropas Komisijai (EK) iesniegs noslēguma ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) Solidaritātes fonda dotācijas izlietojumu, Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi grozījumu Ministru kabineta (MK) noteikumos par šī fonda līdzekļu piešķīrumu. Noteikumu projekts 22.februārī izsludināts saskaņošanai ministrijās. Papildinot MK 2006.gada 28.marta noteikumus Nr.244 “Par nolīgumu Komisijas 2006.gada 15.marta lēmuma īstenošanai, ar ko veic piešķīrumu no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda ārkārtas pasākumu finansēšanai”, paredzēts noteikt, ka persona vai dienests, kas nodrošina Solidaritātes fonda noslēguma ziņojuma par dotācijas izlietojumu neatkarīgas pārbaudes veikšanu, atzinuma sagatavošanu, kā arī savlaicīgu tā iesniegšanu EK, ir FM neatkarīga struktūrvienība. Šīs funkcijas veiks FM Finanšu kontroles departaments.

Dotāciju no ES Solidaritātes fonda aptuveni 9,5 miljonu eiro (6,7 miljoni latu) apmērā Latvija saņēma 2005.gada janvāra vētras seku likvidācijai. Šo naudu EK pārskaitīja 2006.gada 2.maijā, un tās izlietojumam tika noteikts gadu ilgs termiņš.

Atbilstoši nolīgumam starp Latviju un EK līdzekļus no Solidaritātes fonda piešķīra trīs pasākumu veidiem:

• ap 3,97 miljoniem eiro – infrastruktūras un iekārtu darba stāvokļa atjaunošanai enerģētikas, ūdens un notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta, veselības un izglītības jomā,

• ap 2,13 miljoniem eiro – aizsarginfrastruktūru tūlītēja nodrošināšana un kultūras mantojuma tūlītējas aizsardzības pasākumu izstrādei;

• ap 3,38 miljoniem eiro – nelaimes skarto apgabalu, tostarp dabas zonu, tūlītējai attīrīšanai.

Nozaru ministrijām šī nauda tika sadalīta proporcionāli vētras seku likvidēšanai nepieciešamajam līdzekļu apjomam.

Paredzēts, ka par piešķīruma īstenošanu atbildīgās ministrijas informāciju par līdzekļu izlietojumu Finanšu ministrijai iesniegs līdz šā gada 2.jūlijam. Finanšu ministrija savukārt pārbaudīs, vai līdzekļi izlietoti atbilstoši nolīgumā noteiktajiem mērķiem un sniegs ziņojumu EK.

 

FM: Par aizņēmējvalsts statusa anulēšanu Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā

Plānots, ka oficiālu ziņojumu par sava aizņēmējvalsts statusa anulēšanu Pasaules bankas (PB) grupas institūcijā Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā (SRAB) Latvija sniegs šā gada Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un PB pavasara sanāksmē, kas notiks 14. un 15.aprīlī Vašingtonā.

Lai izveidotu valdības delegāciju, kas Latviju pārstāvēs SVF un PB pavasara forumā, 22.februārī saskaņošanai ministrijās Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Finanšu ministrijas sagatavoto MK rīkojuma projektu par delegācijas sastāvu.

Tā kā sanāksmes ietvaros notiks formālo procedūru izpilde, lai Latvijas Republikai anulētu aizņēmējvalsts statusu SRAB, un Finanšu ministrija ir PB lietu koordinējošā institūcija Latvijā, paredzēts, ka delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs un LR pilnvarotais PB Oskars Spurdziņš. Tāpat sanāksmē piedalīsies Latvijas Bankas prezidents LR pilnvarotais SVF Ilmārs Rimšēvičs. Delegācijā iekļautas arī citas atbildīgās amatpersonas no Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, kā arī no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

Ministru kabineta (MK) rīkojums par Latvijas aizņēmējvalsts statusa anulēšanu PB grupas institūcijā SRAB tika apstiprināts šā gada janvārī. Latvijas Republika ir SRAB dalībvalsts kopš 1992.gada 11.augusta, un aizņēmējvalsts statusa anulēšana SRAB apliecina mūsu valsts sasniegto attīstības līmeni, kā arī pakāpenisko virzību uz Latvijas kā donorvalsts starptautiski uzņemto saistību izpildi.

SVF un PB pavasara sanāksmē tradicionāli piedalīsies SVF un PB dalībvalstu pilnvarotie, viņu vietnieki un speciālisti. Paralēli oficiālajām pilnvaroto sanāksmēm notiks arī semināri un diskusijas par vairākiem svarīgiem pasaules ekonomikas jautājumiem, kā arī var tikt izmantota iespēja rīkot vairākas dalībnieku divpusējās un daudzpusējās sarunas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par nekustamā īpašuma Rīgā nodošanu Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra valdījumā

22.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Rātsupītes ielā 1, nodošanu zinātniskā institūta “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” valdījumā”.

MK rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Rātsupītes ielā 1, nodošanu zinātniskā institūta “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” valdījumā” sagatavots, ņemot vērā Latvijas Biomedicīnas pētījuma un studiju centra 2006.gada 25.oktobra vēstulē “Par īpašuma ieraksta maiņu Rīgas pilsētas zemesgrāmatā” izteikto lūgumu nodot aģentūras valdījumā tās bilancē esošo nekustamo īpašumu.

Saskaņā ar MK 2006.gada 22.marta rīkojumu Nr.198 “Par bezpeļņas organizācijas “Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” izveidi” ir izveidota valsts aģentūra “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs”, pārņemot bezpeļņas organizācijas “Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” funkcijas, tiesības, saistības, mantu un finanšu līdzekļus.

Atbilstoši MK 2006.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1076 “Grozījumi zinātniskās darbības likumā” pārejas noteikumu 8.punktam valsts aģentūrai “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” ir mainīts juridiskais statuss no “valsts aģentūra” uz statusu “atsavināta publiskā persona” un ar IZM zinātnisko institūciju reģistra 2007.gada 10.janvāra lēmumu ir iesniegta attiecīga reģistrācijas apliecība.

Zinātniskā institūta “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” valdījumā nododamais valsts nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala 13543 m² platībā, uz kura atrodas laboratorijas korpuss, tehniskā ēka un transformatora apakšstacija.

Nekustamais īpašums ir ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā uz valsts vārda IZM personā un pašreiz atrodas zinātniskā institūta “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” bilancē. Saskaņā ar lietošanas līgumu Izglītības un zinātnes ministrija ir nodevusi lietošanā LU Biomedicīnas pētījuma un studiju centram valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Rātsupītes ielā 1.

 

IZM: Par Daugavpils un Liepājas medicīnas koledžu nolikumiem

22.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Daugavpils medicīnas koledžas nolikums” un “Liepājas medicīnas koledžas nolikums”.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Daugavpils medicīnas koledža un Liepājas medicīnas koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektus “Daugavpils medicīnas koledžas nolikums” un “Liepājas medicīnas koledžas nolikums”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par pārsūknēšanas stacijas un kanalizācijas tīklu nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

22.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par pārsūknēšanas stacijas un kanalizācijas tīklu Rīgā, Rātsupītes ielā 1, nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā”.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par pārsūknēšanas stacijas Rīgā, Rātsupītes ielā 1, un kanalizācijas tīklu nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā” paredz nodot zinātniskajam institūtam “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” lietojumā esošo kanalizācijas sūkņu staciju un apakšzemes spiedkanalizācijas trasi Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā. Projekts sagatavots, ņemot vērā valsts aģentūras “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” 2006.gada 22.novembra vēstulē izteikto lūgumu.

Saskaņā ar likuma “Zinātniskās darbības likums” pārejas noteikumu 8.punktu valsts aģentūra “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” ar 2007.gada 6.janvāri uzskatāma par atvasinātu publisku personu, un ar IZM zinātnisko institūciju reģistra 2007.gada 10.janvāra lēmumu ir iesniegta attiecīga reģistrācijas apliecība.

Atbilstoši 1995.gada 7.augusta pieprasāmā zemesgabala plānam sūkņu stacija Rīgā, Rātsupītes ielā 1, ar kanalizācijas tīkliem, kurus lieto zinātniskais institūts “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs”, izmanto arī pašvaldības dzīvojamās mājas un citi objekti, kas izvietoti uz zemesgabala 104.grupa, 15.grunts un 104.grupa, grunts bez numura. Latvijas Valsts vēstures arhīva 2000.gada 3.jūlija izziņa apliecina, ka nekustamā īpašuma daļa ar nosaukumu “Kleiste” ir atdalīta no Kleistes muižas un pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju tā piederēja Latvijas Kredītbankai.

Rīgas pilsētas zemes komisijas 1997.gada 1.aprīļa izziņa informē, ka bijušais zemesgabala īpašnieks nav pieteicies īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu “Kleistu muiža”” 104.grupa, grunts bez numura, un īpašuma tiesības uz to nav atzītas.

Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 2.daļu zemesgabals 104.grupa, grunts bez numura piekrīt valstij. Uz minētā zemesgabala atrodas sūkņu stacija un kanalizācijas tīklu sākuma posms. Sūkņu stacija pieņemta ekspluatācijā 1984.gada 28.decembrī, tā ir uzbūvēta par valsts finanšu līdzekļiem un piekrīt valstij. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantam minētā būve piekrīt valstij un ir ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda.

Ar Rīgas pilsētas zemes komisijas 1999.gada 8.jūlija lēmumu ir apstiprinātas zemesgabala Rīgā, Rātsupītes ielā 1, robežas, uz kuras atrodas pārsūknēšanas stacija.

Sūkņu stacija daļēji izvietota arī uz zemesgabala 104.grupa, 15.grunts. Valsts vēstures arhīva 2000.gada 3.jūlija izziņa apliecina, ka 1940.gada 21.jūlijā zeme piederēja fiziskai personai. Ar Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmumu īpašuma tiesības uz zemesgabalu atzītas fiziskai personai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par Bulgārijā un Rumānijā iegūtajiem advokāta kvalifikācijas nosaukumiem

22.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja grozījumus noteikumos par ārvalstīs iegūtajiem advokātu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst Latvijas Republikā.

Grozījumi izstrādāti saskaņā ar likumu par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas nosaka, kurus ārvalstīs iegūtus advokāta profesionālos nosaukumus atzīst Latvijā.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, 2006.gada decembrī tika pielāgotas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Tika izdarīti grozījumi arī direktīvā par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot pakalpojumu sniegšanu un pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija.

Līdz ar to jāizdara grozījumi arī Latvijas normatīvajos aktos. Noteikumi jāpapildina ar jauno ES dalībvalstu – Bulgārijas un Rumānijas – advokātu nosaukumiem šo valstu nacionālajās valodās. Turpmāk noteikumos būs minēts Bulgārijas advokātu nosaukums – A?bokam – un Rumānijas – Avocat.

Noteikumu grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrijai.

 

TM: Par Latvijas un Somijas valdības līgumu par klasificētās informācijas aizsardzību

22.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts projekts Latvijas un Somijas valdības līgumam par klasificētās informācijas aizsardzību. Tas izstrādāts Latvijas–Somijas ekspertu konsultāciju laikā 2007.gada sākumā.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, līgums noteiks aizsardzības pasākumus klasificētajai informācijai, ar kuru abas valstis apmainījušās, piemēram, pieejas kārtību klasificētai informācijai, tās nodošanu, pavairošanu, tulkošanu vai iznīcināšanu. Tiks noteiktas valstu nacionālās drošības iestādes, kas ir atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību. Latvijā tas būs Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Līgums paredzēs iespēju vienas valsts līgumslēdzējam piedalīties otras valsts klasificēta līguma izpildē, ja tam būs izsniegts industriālās drošības sertifikāts, kā arī personām, kas iesaistītas klasificētā līguma izpildē un ir saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas. Kā uzsvēruši SAB speciālisti, līguma izpildei nebūs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. Pēc līguma apstiprināšanas valdībā to paredzēts uzdot parakstīt Latvijas vēstniekam Somijas Republikā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par e-veselības īstenošanas plānu 2007.–2013.gadam

Valsts sekretāru sanāksmē 22.februārī izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais pamatnostādņu “e-veselība Latvijā” īstenošanas plāns 2007.–2013.gadam.

Īstenošanas plāns paredz konkrētus uzdevumus un to īstenošanai nepieciešamos resursus, lai valstī ieviestu e-veselību.

Īstenojot e-veselības pamatnostādnes, katrs sabiedrības loceklis un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs varēs iegūt saprotamu, kvalitatīvu un uzticamu informāciju par veselības aprūpi, sākot no slimības vēstures elektroniskā formā, pacienta elektroniskās veselības kartes, kā arī pilnu informāciju par veselības aprūpes iespējām Latvijā un ārvalstīs. Plānots attīstīt arī telemedicīnu un elektronisko diagnostiku.

Lai ārstēšanas process būtu efektīvāks, e-veselība paredz izveidot atbalstu klīnisko lēmumu pieņemšanā mediķiem, operatīvi sazinoties gan ar vietējiem kolēģiem, gan kolēģiem ārvalstīs.

Īstenojot e-veselības pamatnostādnes, visas ārstniecības iestādes, kurās tiek uzkrāta informācija par pacientiem, statistiskā informācija, farmaceitiskie reģistri un cita veida veselības informācija, tiks saslēgtas vienotā informācijas sistēmā, tādējādi nodrošinot elektronisko datu apmaiņu, ātru informācijas ieguvi un iespēju izvērtēt šo informāciju dažādos griezumos politikas veidošanai. Visi e-veselības sistēmās esošie sensitīvie dati tiks aizsargāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

Kopumā, lai īstenotu visus e-veselības pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus un mērķus, ir nepieciešams 51 miljons latu. 2007.gadā e-veselības pamatnostādņu īstenošanai nepieciešami 680 000 latu, 2008.gadā – 7 miljoni latu, 2009.gadā – 11,7 miljoni latu, 2010.gadā – 11,6 miljoni latu, 2011.gadā – 6,8 miljoni latu, 2012.gadā – 7,4 miljoni latu un 2013.gadā – 5,7 miljoni latu. Plāna īstenošanai tiek paredzētas valsts budžeta dotācijas, taču ir iespēja piesaistīt arī privātos investorus, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, pašu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju līdzekļus, aizņēmumus, dāvinājumus un citus finanšu avotus.

Pamatnostādņu “e-veselība Latvijā” īstenošanas plāns vēl ir jāpieņem Ministru kabinetā.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu

22.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Vides ministrijas izstrādātos MK rīkojuma projektus “Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas akceptēšanu” un “Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” akceptēšanu”.

Vides ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas akceptēšanu” paredz akceptēt Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu, ņemot vērā ietekmes uz vidi (IVN) noslēguma ziņojuma un Ietekmes uz vidi novērtējuma biroja 2004.gada 3.septembra atzinumu par šo ziņojumu.

Reaktora likvidēšanas procesā radīsies radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt, taču radioaktīvo atkritumu glabātavas “Radons” tilpums šobrīd ir nepietiekams un tā jāpaplašina – jāveic divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu būvniecība. Vides ministrija ir izstrādājusi MK rīkojuma projektu “Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” akceptēšanu”, kas paredz akceptēt divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons”, ņemot vērā IVN noslēguma ziņojumu un Vides pārraudzības valsts biroja 2005.gada 9.decembra atzinumu par šo ziņojumu.

Vides ministrija radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai plānojusi piesaistīt 7,5 miljonus eiro no ES Kohēzijas fonda, bet nepieciešamais valsts līdzfinansējums būtu 1,3 miljoni eiro.

Abi rīkojumi ir izstrādāti atbilstoši likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 12.panta pirmajai daļai, kurā noteikts: ja saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ir veikts IVN valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā, lēmumu akceptēt darbību ar ikreizēju rīkojumu pieņem Ministru kabinets.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par valsts nodevu par atļauju izsniegšanu pārtikas pārvadāšanai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par transportlīdzekļu grupām, kam nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai un atļaujas izsniegšanas kārtība”, ko 22.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokumentā noteikts, ka par atļauju transportlīdzeklī pārvadāt pārtiku ir noteikta valsts nodeva. Par atļaujas izsniegšanu vai pagarināšanu ir piemērota 9,5 latu nodeva, bet par atļaujas dublikāta izsniegšanu – 5 lati. Savukārt par atļaujas pārreģistrāciju, kas saistīta ar datu izmaiņām par komersantu, valsts nodeva nav jāmaksā.

Normatīvais akts arī paredz, ka valsts nodeva ir jāsamaksā pirmsatļaujas saņemšanas.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību vides un lauku ainavas uzlabošanai 

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai vides un lauku ainavas uzlabošanas maksājumu veidā”, ko 22.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumiem “Mazāk labvēlīgie apvidi” un “Natura 2000 maksājumi”. Uz atbalstu var pretendēt fiziska vai juridiska persona.

Dokumentā noteikts: lai pretendētu uz atbalstu, pretendentam līdz kārtējā gada 15.maijam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz platību maksājumu iesniegums kopā ar LAD izsniegto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauku attīstībai piešķiršanas kārtību

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā”, ko 22.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvajā aktā noteikti nosacījumi valsts un ES atbalsta saņemšanai tādiem Latvijas Lauku attīstības programmā 2007.–2013.gadam iekļautajiem atbalsta pasākumiem kā “Lauku saimniecību modernizācija”, “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības palielināšana” un “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”.

Dokumentā noteikts, ka uz atbalstu var pretendēt fiziska vai juridiska persona, kas atbilst noteikumu prasībām. Projektu iesniegumu pieņemšana notiek kārtās, katrai kārtai nosakot pieejamo sabiedrisko finansējumu. Lauku atbalsta dienests, saskaņojot ar Zemkopības ministriju, laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” mēnesi pirms projektu iesniegumu pieņemšanas sākšanas izsludina projektu iesniegumu pieņemšanas sākšanas datumu, kārtai piešķirto sabiedriskā finansējuma apjomu un projektu īstenošanas beigu termiņu. Projektu iesniegumus pieņem vienu mēnesi pēc pieņemšanas sākšanas.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!