Tomēr ir iespēja vismaz fotoattēlā skatīt Latvijas valsts proklamēšanas akta dalībnieku sejas un mēģināt iejusties šā vēsturiskā brīža gaisotnē. To piedāvā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kas, atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas 81. gadskārtu, izlicis apskatei Viļa Rīdzenieka (1884–1962) oriģinālfotogrāfiju "Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī".

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciāliste Rasa Pārpuce raksta, ka Vilis Rīdzenieks ir vienīgais fotogrāfs, kurš fiksēja šo notikumu. 20. gadu sākujmā viņš izgatavoja lielformāta attēlu no divām 60 centimetrus platām fotopapīra sloksnēm un tajā ar kolorētas retušas palīdzību izcēla galvenās personas un Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, tā panākdams melnbaltā uzņēmuma izteiksmību. Autors lepojās ar savu darbu un izmantoja to kā reklāmu — fotogrāfija ilgus gadus greznoja vecmeistara darbnīcas "Klio" skatlogu Rīgā, Vaļņu ielā.

Padomju okupācijas laikā fotogrāfiju, aizlīmētu ar klīsteri un papīru, slēpa Rīdzenieka ģimene — sākumā pie mākslinieka Kalēju ielā, bet vēlāk bīstamās situācijās tā ceļojusi pa dažādām vietām, līdz nokļuvusi iespējami drošā vietā, jādomā, kaut kur laukos (kur tieši, to fotogrāfa radinieki nav atklājuši). Atmodas laikā fotogrāf atraitne Olga Rīdzeniece nodeva fotogrāfiju Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Pēc restaurācijas 1989. gadā fotogrāfija pirmo reizi plašākai publikai tika rādīta fotoizstādē "Latvijas laiks" izstāžu zālē "Arsenāls", kā arī muzeja izstādē "Latvijai 75".

Fotogrāfija sniedz ne tikai tās dienas vizuālo tēlu. Laika gaitā attēls kļuvis par Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas simbolu, tādēļ to ik gadu Latvijas Republikas proklamēšanas ndienā izstāda. Šogad fotogrāfija Rīgas Vēstures un kuģneicības muzejā būs apskatāma no 3. līdz 28. novembrim. Godinot civlēkus, kuri 1919. gadā nosargāja jaunizveidotās valsts neatkarību, muzejā no 1. līdz 9. novembrim tiek organizēti Neatkarības cīņu 80. gadadienai veltīti pasākumi.

"Latvijas Vēstneša" lasītājiem Viļa Rīdzenieka unikālais fotoattēls vēl saistās ar vēsturnieka dipl. hist. Gunāra Rauzāna pētījumiem — viņš nosauca un fotogrāfijā pirmoreiz uzrādīja visus 38 Latvijas Tautas padomes locekļus, kas balsoja par Latvijas valsts proklamēšanu. ("LV" 1998. g. 17. jūlijā, Nr. 212/213). Jau šajā publikācijā vēsturnieks sniedza papildu ziņas, arī fotoattēlu pirmpublicējumus par vairākiem Latvijas valsts dzimšanas svinīgā akta dalībniekiem.

Šis darbs tika turpināts šogad ar rakstu "Un vēstures migla krīt" ("LV" 1999. g. 25. martā, Nr. 96/97) — par vēl triju 1918. gada 18. novembra vēsturiskā brīža tiešajiem dalībniekiem un viņu līdz šim mazāk zināmajiem likteņiem.

Bet mūsu autora, Latvijas Kinofonofotodokumentu arhīva vecākā arhīvista Gunāra Rauzāna, pēdējā publikācija "Vēlreiz par jaunām sejām senā fotogrāfijā" ("LV" 1999. g. 20. maijā, Nr. 163/164) pie lasītājiem nonāca jau čaklā vēsturnieka bēru dienā. Šajā rakstā autors nosauca un daļēji uzrādīja arī koristus, kas arī atradās uz skatuves Latvijas Republikas dzimšanas brīdī.

"LV" informācija