Tīrākais un daiļākais, ko devis Latvijas gars

7. novembrī Kārlim Skalbem — 120

Ar vīru dziedāto "Mūžam zili "Kārļa Skalbes dzejiskā dvēsele skan ik Dziesmu svētkos. Savu dabas un dzimtenes izjūtu viņš izteicis tādās dzejas grāmatās kā "Sirds un saule", "Sapņi un teikas", "Daugavas viļņi", "Zāles dvaša" un "Klusuma meldijas". Viņš bija arī latviešu strēlnieks un politiskais emigrants. Arī laikrakstu un žurnālu redaktors, Latvijas Satversmes sapulces, Tautas padomes un Saeimas loceklis. Kā Skalbe rakstīja 1943.gadā: "Es neesmu varējis noslēgties tīrā dzejas pasaulē, kā to būtu gribējis, bet dzīvojis līdzi tautas likteņiem. Esmu gājis visur, kur esmu dzirdējis aicinājumu. (..) un tautas rītdienai pieder mana ticība un cerība."

Pirmdien, 8.novembrī, Nacionālajā teātrī notiks latviešu dzejas vecmeistara un pasaku kēniņa Kārļa Skalbes atceres sarīkojums. Šodien lasītājiem piedāvājam filoloģes Velgas Kinces rakstiņu par pašu populārāko Kārļa Skalbes pasaku.

"LV"

Reizē ar Kārļa Skalbes 120. dzimšanas dienu varam atzīmēt 86. gadskārtu, kopš sākušās "Kaķīša dzirnavu" gaitas pie mazajiem un lielajiem lasītājiem. Laiks ir pierādījis, ka šī krāšņā alegorija kļuvusi par vispopulārāko Skalbes darbu — izdota visvairāk reižu atsevišķos izdevumos, visbiežāk tulkota.

Pirmoreiz to nodrukā žurnālā "Domas". 1913.gada 1.numurā. Skalbe tajā laikā atrodas cietumā un raksta sievai:

".. Vajadzētu uzglabāt "Pasaku par vērdiņu", "Kaķīša dzirnavas", kamēr vēl tie žurnālu numuri ir dabūjami. Vēlāk, kad vajadzēs, viņus varbūt vairs nemaz nevarēs sadabūt, un noraksta man nav.."

Vēlāk pasaka publicēta sērijā "Vispārējā bibliotēka" ar 53.numuru un krājumā "Ziemas pasakas" un pēc tam gandrīz ikvienā pasaku krājumā.

Ar trīsdesmito gadu beigām sākas "Kaķīša dzirnavu" izdevumi "Zelta Ābeles" apgādā latviešu, vācu valodā (ar V.Krastiņa ofortiem) un angļu valodā (ar J.Šternberga vinjetēm).

Arī trimdā ar "Zelta Ābeles" simbolu to izdod vairākkārt.

"Tā ir visskaistākā no visām 76 pasakām, ko uzrakstījis latviešu pasaku ķēniņš Kārlis Skalbe," rakstīts 1946.gadā Zviedrijā izdotās grāmatiņas apvākā līdz ar aicinājumu dāvināt saviem sveštautiešu draugiem Amerikā, Kanādā, Austrālijā anglisko tulkojumu — "tā jūs tiem pasniegsiet tīrāko un daiļāko, ko devis Latvijas gars".

Ar Džemmas Skulmes un Ojāra Ābola krāšņajām ilustrācijām 1960.gada izdevumam sākas pasakas jaunā dzīve, jo tā kļūst par bērnības pasaules sastāvdaļu vairākām paaudzēm. 1974.gadā pasaku jauki ilustrē Indulis Zvagūzis. Ap to pašu laiku un vēlāk to var skatīt Leļļu teātrī. Ir bijis deju uzvedums. Daukas studijas multiplikācijas filma popularizē Kaķīti vēl plašāk. 1996.gadā izdota arī grāmata latviešu un angļu valodā ar Ināras Garklāvas zīmējumiem filmai.

Savukārt jau 1987.gadā ASV AKA apgāds izdod "Kaķīša dzirnavas" latviešu un angļu valodā ar amizantām Smita ilustrācijām (autors centies saprast Latviju, bet ne ikreiz tas izdevies — piemēram, kukurūzas vālītes blakus sīpolu virtenei). Taču tas ir pat jauki, un grāmata apliecina, cik tālu pasaulē ir aizgājis Skalbes Kaķītis. Lai arī Amerikas jaunie ļaudis lasa un mēģina saprast pasakas lielās domas. Diezgan daudz ir tulkojumu. Interesanti salīdzināt virsraksta skanējumu dažādās valodās.

Kassi veski — igauņu, Katinēlio malūnas — lietuviešu, Pussy’s (Kitty’s) Water Mill — angļu, Missens molle — dāņu, Kočičķ mlyn — čehu, Kätzchens Mūhle — vācu, Vtkmybwf rjnf vehksrb — krievu.

Gribas saprast — kur slēpjas pasakas sākums?

No Skalbes bērnības atmiņām Kopotu rakstu I sējumā (1922.gads) A.Birkerta atstāstā: "Mācītājs bērniem licis lasīt un dziedāt. Skalbe arī lasījis un dziedājis. Pēc tam mācītājs viņu ņēmis uz ceļiem, noglaudījis un iedāvinājis grāmatu "Vingenheimas kaķītis". Tas bijis stāsts par to, kā kaķītis izglābj bērnu plūdu laikā."

Jādomā, ka šī grāmatiņa bijusi mazajam zēnam pirmā. Bibliotēkā var to apskatīt un izlasīt. Tā ir viena no daudzām (ap 20) sērijā "Mazi būves akmiņi". Tikpat labi varēja gadīties, ka mācītājs uzdāvina kādu citu no šīs sērijas. Grāmatiņa sākas ar to, ka ciema zēni iemet kaķīti ūdenī, pēc tam cenšas viņam trāpīt ar akmeņiem un kokiem...

Tas ir "literārais" kaķītis, ar ko sastapās Skalbe septiņu gadu vecumā. Bet kopš pašiem dzīves sākumiem — ar īsto peļu junkuru; par to liecina viņa bērnības dienu tēlojumi.

Acīmredzot visi bērnības iespaidi saglabājušies un ļāvuši Skalbem, atrodoties emigrācijā, uzburt šo brīnumu — pasaku, kas jau tik ilgus gadus tiek lasīta un iemīļota.

Velga Kince, Misiņa bibliotēkas galvenā bibliotekāre

Šī grāmatiņa latviešu bērniem iznāca Stokholmā tūlīt pēc kara — 1947.gadā