Par sadarbību ar ārstiem tēvzemē

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) turpmākā darbība tikšot veltīta latviešu ārstu ciešai sadarbībai ar kolēģiem tēvzemē. Tā, tiekoties Rīgā ar labklājības ministru Robertu Jurdžu, sacīja no Minesotas (ASV) atbraukušais LĀZA priekšsēdis Jānis Dimants. Sarunā piedalījās arī LĀZA priekšsēdētāja vietnieks Egils Zālītis, kura dzīves un darba vieta (apvienības birojs tagad darbojas arī Rīgā) ir Latvijā.

Lai apvienotu latviešu ārstus, kuri Otrā pasaules kara beigās atstāja Latviju, 1947. gadā Eslingenes nometnē Vācijā tika nodibināta Latviešu ārstu un zobārstu apvienība. Tās mērķis bija palīdzēt svešumā nonākušajiem ārstiem iekārtot savu dzīvi un mītnes vietās uzsākt praksi. Pašlaik LĀZA apvieno vairāk nekā 800 ASV, Kanādā, Austrālijā un Eiropā dzīvojošu ārstu.

Tiekoties ar labklājības ministru, LĀZA vadītāji interesējās par tautas veselības saglabāšanas iespējām, par vardarbību pret bērniem un cietušo bērnu ārstēšanu. J.Dimantu un E.Zālīti interesēja arī ārstu algas Latvijā un primārās veselības aprūpes attīstība.

Pēc Labklājības ministra domām, pašlaik mūsu valstī nav konsekventas sistēmas, kā rīkoties, ja vardarbībā cietuši bērni — katra bērnu aizsardzības institūcija darbojas atsevišķi. Taču, viņaprāt, mediķiem, psihologiem, presei, radio un televīzijai, kā arī nevalstiskajām organizācijām būtu jāstrādā saskaņoti, šīs problēmas risinājumam veidojot tā dēvēto lietussarga principu.

R.Jurdžs iepazīstināja abus LĀZA vadītājus ar mūsu valstī uzsākto veselības aprūpes sistēmas reformu un tās prioritātēm. Ministrs uzsvēra, ka gan pasaules bankas, gan ES PHARE programmas speciālisti ir atbalstījuši Latvijas veselības aprūpes reformas pamatidejas, kas sakrīt ar pasaules veselības aizsardzības organizācijas projekta "Veselību visiem XXI gadsimtā" idejām. Tas liecina, ka ilglaicīgā perspektīvā Latvijas medicīna attīstās vienā virzienā ar pasaules līmeņa veselības aprūpi.

Raksturojot pašreizējo situāciju veselības aprūpē ministrs atzina, ka diemžēl veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūra valstī pašlaik nav racionāla. Ne vienmēr vienmērīgi visā Latvijas teritorijā ir pieejami ambulatori veselības aprūpes pakalpojumi, zems ir profilaktisko pakalpojumu līmenis. Tajā paša laikā stacionāra pakalpojumu sistēma ir plaša un izkliedēta, kvalitāte ne vienmēr apmierina. LĀZA vadītāji bija izbrīnīti, ka slimnīcas mūsu valstī joprojām daļēji pilda arī sociālās funkcijas, līdz ar to izraisot pārmērīgi lielu vidējo ārstēšanas ilgumu. Speciālajā valsts veselības aprūpes budžetā nepietiek līdzekļu ātrai un pietiekami kvalitatīvai slimību diagnostikai, kas līdzinātos pasaules standartiem.

Labklājības ministrija tuvākajiem gadiem ir izstrādājusi primārās un sekundārās veselības aprūpes stratēģiju, kas paredz nodrošināt kvalitatīvas veselības aprūpes ieviešanu valstī, līdz galam izveidojot vienmērīgu ģimenes ārstu prakšu un optimālu sekundārās veselības aprūpes iestāžu tīklu. Situācijā, kad speciālais valsts veselības aprūpes budžets ir trūcīgs, svarīgi ir racionāli un iedzīvotājiem pieņemami izvietot un noslogot medicīnas tehnoloģijas. Tādēļ viena no svarīgākajām sekundārās veselības aprūpes stratēģijas aktivitātēm būs reģionu un valsts veselības aprūpes sistēmas plānu izstrādāšana. Tiks arī noteikta nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa atbildība.

Ministrs pastāstīja, ka atbilstoši Latvijas veselības aprūpes reformai pēdējos gados valdībā ir akceptēti vairāki konceptuāli jautājumi par slimokasu izveidi un to reģionalizāciju, par bezmaksas medikamentiem un zāļu cenu veidošanu, ir pieņemti noteikumi par veselības aprūpes finansēšanu. Šie lēmumi dod iespēju veidot valstī reģionālu veselības aprūpes politiku ar aktīvu vietējo pašvaldību līdzdalību, garantējot visiem valsts iedzīvotājiem no speciālā valsts veselības aprūpes budžeta pakalpojumu minimumu un nosakot pacienta līdzmaksājuma griestus.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore