Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1018 "Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.2006., Nr. 204 https://www.vestnesis.lv/ta/id/150401

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1019

Noteikumi par 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktās atļaujas un sertifikāta izsniegšanas valsts nodevas apmēru, nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumiem

Vēl šajā numurā

22.12.2006., Nr. 204

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1018

Pieņemts: 19.12.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1018

Rīgā 2006.gada 19.decembrī (prot. Nr.68 25.§)

Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka īpašu būvniecības kārtību meliorācijas sistēmām un hidrotehniskajām būvēm (turpmāk – hidromelioratīvā būvniecība).

2. Noteikumi neattiecas uz ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvniecību.

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1.meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves renovācija – meliorācijas sistēmas, hidrotehniskās būves vai tās daļas atjaunošana, nemainot iepriekš projektētos parametrus, lai uzlabotu meliorētās zemes vai apkārtējās teritorijas ūdens režīmu, meliorācijas sistēmas, hidrotehniskās būves vai tās daļas darbību;

3.2. meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves rekonstrukcija – meliorācijas sistēmas, hidrotehniskās būves vai tās daļas pārbūve, kas saistīta ar meliorētās vai ietekmētās zemes platības maiņu, citu meliorācijas sistēmu pievienošanu vai meliorācijas sistēmas, hidrotehniskās būves vai tās daļas funkciju maiņu;

3.3.meliorācijas sistēmas vienkāršota renovācija – meliorācijas sistēmas renovācija vienā īpašumā, nepasliktinot citu būvju un inženierkomunikāciju darbību un uzturēšanas apstākļus un nemainot ūdens režīmu un meliorācijas sistēmu darbību citu īpašumu zemēs;

3.4. meliorācijas sistēmas vienkāršota rekonstrukcija – viena īpašuma meliorācijas sistēmas rekonstrukcija, nepasliktinot citu būvju un inženierkomunikāciju darbību un uzturēšanas apstākļus un nemainot ūdens režīmu un meliorācijas sistēmu darbību citu īpašumu zemēs.

4. Hidromelioratīvo būvniecību veic Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) noteiktajā kārtībā, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.

5.Būvniecības vai būves nojaukšanas iesniegums–uzskaites karte (turpmāk– uzskaites karte), būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama, ja:

5.1. veic meliorācijas sistēmas vienkāršotu renovāciju vai vienkāršotu rekon­strukciju;

5.2. pēc būvdarbu apjoma un būvvietas saskaņošanas Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – dienests) teritoriālajā struktūrvienībā viena zemes īpašuma robežās veic šādus būvdarbus:

5.2.1. iepriekšējās nosusināšanas grāvju (pioniergrāvju) rakšana;

5.2.2.seklu (līdz 1,2 m) susinātājgrāvju vai kontūrgrāvju rakšana, kuri neveido sistēmu un kuru kopējais garums nepārsniedz 0,5 km;

5.2.3.raktu dīķu ierīkošana bez līmeņa regulēšanas būvēm, ja dīķa virsmas laukums nepārsniedz 0,1 ha;

5.2.4.aizsprostu izveide uz atsevišķiem sekliem (līdz 1,2m) susinātāj­grāvjiem vai kontūrgrāvjiem ūdens noteces aizturēšanai purvos un palieņu pļavās, ja to izveide paredzēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos un ja būves apjoms un būvvieta papildus saskaņota ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, Valsts meža dienesta virsmežniecību (darbībai, kas plānota meža zemēs) un ar meliorācijas sistēmas īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kā arī ja par to ir informēta attiecīgās pašvaldības būvvalde;

5.3.šo noteikumu 5.1., 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3.apakšpunktā minētās darbības veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu.

6.Šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minētajos gadījumos nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona (projekta vadītājs) dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz zemes robežu plāna vai zemes īpašuma meliorācijas pases izkopējumu (ja zeme ir meliorēta) divos eksemplāros ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un pierakstītiem galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums). Dienesta teritoriālā struktūrvienība būvniecības ieceri saskaņo vai sniedz rakstiski pamatotu atteikumu saskaņot būvniecības ieceri, ja tā neatbilst būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

II. Meliorācijas sistēmas vienkāršota renovācija vai vienkāršota rekonstrukcija

7.Meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs vienojas ar atbildīgo projektētāju par ieceres tehniskās dokumentācijas izstrādi un aizpilda apliecinājuma karti (1.pielikums). Ieceres tehnisko dokumentāciju un apliecinājuma karti sagatavo trijos eksemplāros. Vienu eksemplāru iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, pa vienam eksemplāram izsniedz ierosinātājam un atbildīgajam projektētājam.

8.Meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā:

8.1. apliecinājuma karti;

8.2.ieceres tehnisko dokumentāciju, kas sastāv no teksta daļas (tehniskās apsekošanas atzinums, veiktie izpētes darbi, paredzētie pasākumi, vides un darba aizsardzības prasības, darbu apjomi) un grafiskās daļas (meliorācijas sistēmas būvju un ierīču izvietojuma plāns, garenprofili, šķērsprofili, projektēto būvju zīmējumi);

8.3. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;

8.4. zemes īpašuma meliorācijas pases kopiju;

8.5. ekonomisko aprēķinu.

9. Dienesta teritoriālā struktūrvienība meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceri izskata 10 darbdienu laikā pēc tās reģistrācijas un izdara apliecinājuma kartē atzīmi par ieceres akceptēšanu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu, ja tā neatbilst būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ja minētajā termiņā no dienesta teritoriālās struktūrvienības nav saņemts atteikums, ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas būvdarbus.

10.Meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs pēc būvdarbu pabeigšanas iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniegumu par darbu izpildi un izmaiņu izdarīšanu zemes īpašuma meliorācijas pasē. Dienesta teritoriālā struktūrvienība sniedz atzinumu par ierosināto darbu izpildi atbilstoši ieceres tehniskajai dokumentācijai, izsniedz ierosinātājam koriģēto zemes īpašuma meliorācijas pasi un izdara nepieciešamās izmaiņas meliorācijas kadastra lietās.

11.Ar izmaiņu izdarīšanu zemes īpašuma meliorācijas pasē un meliorācijas kadastrā saistītos izdevumus sedz meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs.

12.Meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres atbildīgais projektētājs izstrādā ieceres tehnisko dokumentāciju un ir atbildīgs par tās atbilstību būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

13.Meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs ir atbildīgs par ieceres īstenošanu atbilstoši izstrādātajai meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres tehniskajai dokumentācijai.

III. Būvprojektēšanas sagatavošana

14. Būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē uzskaites karti.

15. Būvvalde 30 dienu laikā pēc uzskaites kartes reģistrēšanas izskata attiecīgās būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu, ja tā neatbilst būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī nosūta uzskaites karti dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.

16.Dienesta teritoriālā struktūrvienība reģistrē uzskaites karti un 10 dienu laikā izsniedz būvniecības ierosinātājam hidromelioratīvās būvniecības tehniskos noteikumus.

17.Tehniskajos noteikumos sniedz informāciju par paredzētajā būvobjektā un blakus objektos esošajām meliorācijas sistēmām un to piederību, nosaka meliorācijas sistēmas ūdeņu novadīšanas nosacījumus un raksturīgākās atzīmes, kā arī prasības blakus esošajām meliorācijas sistēmām, nepieciešamos inženierizpētes darbus, saskaņojumus un būvprojekta stadijas.

18.Lai uzsāktu meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves projektē­šanu, pasūtītājs iesniedz projektētājam šādus dokumentus vai to kopijas:

18.1. zemes robežu plānu vai izkopējumu no nekustamo īpašumu kadastra kartes, zemes vienības situācijas plāna vai meža zemju plāna (ja būvobjekts skar meža zemi), kur iezīmēta zemes vienība, kurā notiek būvprojektēšana;

18.2. zemes īpašuma meliorācijas pasi (ja zeme ir meliorēta);

18.3. meža inventarizācijas dokumentus (ja būvobjekts skar meža zemi);

18.4. būves inventarizācijas lietu, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;

18.5. plānošanas un arhitektūras uzdevumu;

18.6.Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izdotos tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par noslēguma ziņojumu, ja veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

18.7. zemes transformācijas atļauju, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi;

18.8.meža zemes transformācijas atļauju, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža zemes transformāciju;

18.9. zemesgabala topogrāfisko plānu vai ūdensteču, ūdenstilpju gultņu, līnijas būvju trašu uzmērījuma plānu:

18.9.1.lauksaimniecībā izmantojamās zemes nosusināšanai ar grāvjiem, drenāžu vai apūdeņošanai – mērogā 1:2000;

18.9.2. meža zemes nosusināšanai ar grāvjiem – mērogā 1:5000;

18.9.3. ūdensteču regulēšanai, ūdens­noteku vai novadgrāvju rakšanai, aizsargdambjiem – mērogā 1:2000; 1:5000;

18.9.4. raktiem dīķiem – mērogā 1:500;

18.9.5.aizsprostiem, novadbūvēm, sūkņu stacijām, citām hidrotehniska­jām būvēm – mērogā 1:500;

18.10. situācijas pārskata plānu pasūtītāja noteiktā mērogā;

18.11.esošo meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās apsekošanas atzinumu (2.pielikums);

18.12. citus būvprojektēšanai nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus un papildu materiālus, kas noteikti plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

IV. Būvprojektēšana

19.Būvprojektu izstrādā meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju jaunbūvēm, esošo meliorācijas sistēmu, hidrotehnisko būvju vai to daļu renovācijai un rekonstrukcijai, izņemot šo noteikumu 5.punktā minētos gadījumus.

20. Ja hidromelioratīvās būvniecības projektēšana notiek divās stadijās, tehniskā projekta izstrādāšanas pamats ir dienesta teritoriālajā struktūrvienībā un būvvaldē saskaņots skiču projekts.

21. Skiču projektam ir šādas daļas:

21.1.paskaidrojuma raksts (būvobjekta novietojums, iepriekš veiktie izpētes darbi, būvprojekti un būvdarbi, veiktie izpētes darbi, paredzētie pasākumi, galveno darbu apjomi, aptuvenās izmaksas un variantu salīdzinājums, vides aizsardzības pasākumi);

21.2.būvprojekta pārskata plāns, kurā ietverti galvenie paredzētie pasākumi;

21.3. raksturīgākie būvju rasējumi, garenprofili un šķērsprofili;

21.4. saskaņojumu saraksts.

22. Tehniskajam projektam ir šādas daļas:

22.1. titullapa;

22.2. projekta pamatrādītāji;

22.3. saskaņojumu saraksts;

22.4. projektēšanas uzdevums;

22.5. būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, tajā skaitā plānošanas un arhitektūras uzdevums, tehniskie un īpašie noteikumi;

22.6. paskaidrojuma raksts:

22.6.1.vispārīgā daļa (būvobjekta novietojums, agrāk izpildītie būvprojekti un būvdarbi, atzinums par izpildītajiem inženierizpētes darbiem);

22.6.2.hidromelioratīvais raksturojums (liekā mitruma cēloņi, apūdeņo­šanas nepieciešamība, ūdensnotekas, esošā nosusināšanas vai apūdeņošanas tīkla stāvoklis, ūdens ieguves avots, augšņu tipi un grunts mehāniskā sastāva laboratorijas analīžu rezultāti);

22.6.3. paredzētie pasākumi un to izvēles pamatojums (ūdensnotekas un novadošais tīkls, detālais nosusināšanas tīkls, apūdeņošanas tīkls, virszemes noteces regulēšana, būvju izvēle, to arhitektūras un tehnoloģiskais risinājums, uzņēmumu un māju ceļi);

22.6.4. zemes lauksaimnieciskā apgūšana un uzlabošana (kultūrtehniskie darbi, zemes transformācija);

22.6.5. vides aizsardzības pasākumi;

22.6.6.būvdarbu organizācija (būvdarbu ilgums, būvdarbu kalendāra plāns, būvdarbu tehnoloģiskās shēmas, pievedceļi, nepieciešamie resursi, ierīkoto augstuma reperu saraksts, pasūtāmo iekārtu, materiālu un izstrādājumu specifikācijas, būvju nozīmīgās konstrukcijas un būvdarbu drošības tehnikas prasības, kā arī ieteikumi kvalitātes nodrošināšanas un kontroles organizēšanai, ja to pieprasa pasūtītājs);

22.6.7. būvju uzturēšanas un ekspluatācijas norādījumi;

22.7.aprēķini (hidroloģiskie, hidrauliskie, hidrotehniskie un citi, kuri nepieciešami būvju konstrukciju izvēlei);

22.8. darbu apjomi;

22.9. būvdarbu izmaksas (ja tas noteikts projektēšanas uzdevumā);

22.10. grafiskā daļa:

22.10.1. būvobjekta pārskata plāns;

22.10.2. projekta plāns (ģenerālplāns);

22.10.3. garenprofili, šķērsprofili;

22.10.4. būvju fasādes, griezumi, detaļzīmējumi;

22.10.5. būvdarbu organizēšanas plāns (jaunceļamās, esošās, nojaucamās un pagaidu būves, pievedceļi, reperi, materiālu, konstrukciju, akmeņu un celmu novietošanas vietas).

23. Tehniskā projekta risinājums atbilst Latvijas būvnormatīvu, tehnisko noteikumu, vietējās pašvaldības saistošo noteikumu un hidromelioratīvās būvniecības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un projektēšanas uzdevumā noteiktajai detalizācijas pakāpei.

24. Pasūtītājs būvprojektu (ar atbilstošiem izpildītāju parakstiem) saskaņo ar būvvaldi, kā arī ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi (ja paredzēta hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju būvniecība). Ja tehnisko noteikumu un vietējās pašvaldības saistošo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskos risinājumus un atkāpes no tehniskajiem noteikumiem un vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem saskaņo būvprojekta izstrādāšanas gaitā.

25. Ja grāvju atbērtnes projektētas kā ceļu klātnes ar meža ceļa nozīmi, būvprojektu saskaņo ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” rajona nodaļu.

26. Būvprojektu iesniedz dienestā ekspertīzes veikšanai šādos gadījumos:

26.1. ja būvniecību kopumā vai daļēji veic par valsts vai pašvaldību līdzekļiem;

26.2. ja būvniecību vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis;

26.3. ja paredzēta hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju būvniecība un to pieprasa attiecīgā Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde.

27. Ja hidromelioratīvo būvniecību veic par juridisko vai fizisko personu līdzekļiem, būvekspertīzi veic Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

28. Saskaņotu būvprojektu un ekspertīzes atzinumu par to (ja veikta būvprojekta ekspertīze) iesniedz akceptēšanai:

28.1. dienestā (ja būvniecību kopumā vai daļēji veic par valsts līdzekļiem vai to vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis);

28.2.dienesta teritoriālajā struktūrvienībā (ja būvniecību veic par pašvaldības, juridiskās vai fiziskās personas līdzekļiem).

V. Būvdarbi

29.Pirms hidromelioratīvo būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būv­atļauju (3.pielikums). Būvatļauju izsniedz:

29.1. dienests (ja būvniecību kopumā vai daļēji veic par valsts līdzekļiem vai to vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis);

29.2.dienesta teritoriālā struktūrvienība (ja būvniecību veic par pašvaldības, juridiskās vai fiziskās personas līdzekļiem).

30.Būvētājam nav nepieciešams būvprakses sertifikāts, ja viņš būvē, rekon­struē vai renovē viena īpašuma meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves, kuru būvniecībai nav nepieciešams būvprojekts un būvatļauja.

31. Būvdarbus organizē un veic saskaņā ar tehnisko projektu un darbu veikšanas projektu (ja tā izstrādāšanu pieprasa pasūtītājs).

32. Katrā būvobjektā regulāri izdara ierakstus:

32.1. būvdarbu žurnālā;

32.2. autoruzraudzības žurnālā, ja tiek veikta autoruzraudzība.

33. Pasūtītājs saskaņā ar Būvniecības likumu un normatīvajiem aktiem par būv­uzraudzību pieaicina būvuzraugu un iesniedz būvuzrauga saistību rakstu institūcijā, kura izsniegusi būvatļauju.

34.Institūcija, kura izsniedz būvatļauju, pieprasa būvuzrauga uzraudzību, kā arī autoruzraudzību, ja būvniecību kopumā vai daļēji veic par valsts vai pašvaldību līdzekļiem vai to vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis.

35.Dienesta teritoriālā struktūrvienība apstiprina būvuzraugu, ja būvniecību veic par valsts līdzekļiem vai to vismaz 40% apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis.

36.Institūcija, kura izsniedz būvatļauju, vai būvvalde pieprasa autoruzraudzību šādos gadījumos:

36.1. ja būvniecība paredzēta kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijā, pilsētas dzīvojamo un publisko ēku apbūves teritorijā vai teritorijā, kurai šāda prasība noteikta pašvaldības teritorijas plānojumā;

36.2. hidrotehniskajām būvēm;

36.3.būvēm, kuru autoruzraudzību ierosina Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde.

37. Pirms zemes darbu uzsākšanas (izņemot grāvju rakšanu un drenāžas būvniecību) noņem derīgo augsnes kārtu un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai.

38. Hidromelioratīvās būvniecības būv­objektu pieņem ekspluatācijā normatīvajos aktos par būvju pieņemšanu ekspluatācijā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.

39. Hidromelioratīvās būvniecības būv­objekta pieņemšanu ekspluatācijā organizē institūcija, kura ir izsniegusi būvatļauju. Hidro­elektrostaciju hidrotehnisko būvju pieņemšanā pieaicina Valsts vides dienesta pārstāvi.

40. Pēc pasūtītāja (būvētāja) rakstiska pieprasījuma institūcijas, kuras izdevušas tehniskos noteikumus, vai pašvaldības, kuras izdevušas pašvaldības saistošos noteikumus, līdz meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pieņemšanai ekspluatācijā pārbauda tās tehnisko gatavību un atbilstību akceptētajam būvprojektam un Latvijas būvnormatīviem un 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas izsniedz atzinumu par meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves gatavību ekspluatācijai.

41.Pasūtītājs (būvētājs), ierosinot meliorācijas sistēmas vai būves pieņemšanu ekspluatācijā, iesniedz institūcijā, kura organizē būves pieņemšanu ekspluatācijā, šādus dokumentus:

41.1. apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai (oriģinālu);

41.2. šo noteikumu 52.punktā noteikto institūciju atzinumus (oriģinālus);

41.3. noteiktā kārtībā akceptētu būvprojektu (oriģinālu);

41.4. būvatļauju (oriģinālu);

41.5. meliorācijas sistēmu un būvju izpildzīmējumus (meliorācijas būvju un ietaišu izvietojuma plānu, šķērsgriezumus, garenprofilus) (oriģinālus);

41.6. būvdarbu žurnālu (oriģinālu);

41.7. nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus (oriģinālus);

41.8. iebūvēto tehnoloģisko un speciālo iekārtu pārbaudes protokolus un pārbaudes aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus (oriģinālus), ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību;

41.9.autoruzraudzības žurnālu (oriģinālu), ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

41.10. ēkai – ēkas tehniskās inventarizācijas lietu (oriģinālu);

41.11. ja būvē hidroelektrostacijas hidrotehnisko būvi, – zvērināta mērnieka atzinuma kopiju par ūdens līmeņu mērīšanas iekārtu (mērlatu) piesaisti valstī pieņemtajai Baltijas jūras augstumu sistēmai.

42. Šo noteikumu 41.1., 41.2., 41.5. un 41.8.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas pasūtītājs (būvētājs) nodod dienesta teritoriālajā struktūrvienībā glabāšanai.

43.Ja būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā organizē dienests, pieņemšanas komisijas (turpmāk – komisija) sastāvā ir dienesta deleģēta amatpersona (komisijas priekšsēdētājs), pašvaldības būvinspektors, pasūtītājs (būvētājs) un dienesta teritoriālās struktūrvienības deleģēta amatpersona.

44. Ja būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā organizē dienesta teritoriālā struktūrvienība, komisijas sastāvā ir dienesta teritoriālās struktūrvienības deleģēta amatpersona (komisijas priekšsēdētājs), pašvaldības būv­inspektors un pasūtītājs (būvētājs).

45.Komisijas priekšsēdētājam ir tiesības komisijas darbā papildus pieaicināt (bez balsstiesībām komisijas lēmuma pieņemšanā) būvuzraugu, būvprojekta autoru un galveno būvuzņēmēju.

46. Komisija sastāda aktu par meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts) (4.pielikums). Aktu paraksta visi komisijas locekļi. Aktu sastāda trijos eksemplāros.

47.Ja komisiju ir izveidojis dienests, aktu piecu darbdienu laikā apstiprina dienesta direktors un pa vienam apstiprinātā akta eksemplāram nodod dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, pašvaldības būvvaldei un pasūtītājam (būvētājam).

48. Ja komisiju ir izveidojusi dienesta teritoriālā struktūrvienība, aktu piecu darbdienu laikā apstiprina dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs un pa vienam apstiprinātā akta eksemplāram nodod būvvaldei un pasūtītājam (būvētājam).

49. Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē dienesta teritoriālā struktūrvienība.

50. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju pasūtītājs var pieņemt pēc savas iniciatīvas vai pēc Valsts būvinspekcijas, būvvaldes vai tās institūcijas pieprasījuma, kura izsniegusi būvatļauju.

51. Ja būvdarbi tiek pārtraukti un nepieciešama būves konservācija, par to rakstiski paziņo būvvaldei vai institūcijai, kura izsniegusi būvatļauju. Būves konservāciju veic šādos gadījumos:

51.1. ja būvdarbi tiek pārtraukti uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu;

51.2. ja būvdarbu pārtraukšana ir bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

51.3. ja būvdarbu pārtraukšana var radīt bīstamus bojājumus konstrukcijās (arī tad, ja būvdarbi tiek pārtraukti uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu).

52.Būvdarbus var apturēt ar Valsts būv­inspekcijas, būvvaldes, institūcijas, kura izsniegusi būvatļauju, vai Valsts darba inspekcijas lēmumu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīkojumu, ja nav izpildītas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”.

VI. Noslēguma jautājumi

53. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumus Nr.382 “Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 105.nr.; 2005, 172.nr.; 2006, 10.nr.).

54.Šo noteikumu prasības neattiecas uz meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai uzsāktas vai ierosinātas Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumos Nr.382 “Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība” noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 23.decembri.

 


1.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1018

01.JPG (88078 bytes)

02.JPG (134461 bytes)

03.JPG (31458 bytes)

Zemkopības ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

 


2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1018

04.JPG (104684 bytes)

05.JPG (92653 bytes)

06.JPG (19616 bytes)

Zemkopības ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

 


3.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1018

07.JPG (110968 bytes)

08.JPG (93781 bytes)

Zemkopības ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

 


4.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1018

09.JPG (99005 bytes)

10.JPG (135006 bytes)

11.JPG (138364 bytes)

Zemkopības ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!