“Latvijas Vēstnesis” samitā 27. – 29. novembrī

Jau pirmdien, 27.novembrī, viss bija gatavs sanāksmes norisei un Rīgā ieradās NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers. Vispirms augstais viesis kopīgi ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu lidostā “Rīga” iepazinās ar gigantisko ASV transporta lidmašīnu “C–17”, ko tagad kopīgi nolēmušas iegādāties NATO dalībvalstis. Valsts prezidente samita Preses centrā pirmdien izklāstīja Latvijas attieksmi pret augsto pienākumu, kā arī mūsu valsts pozīciju NATO turpmākās attīstības izlemšanā. NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers pirmdien kopīgā preses konferencē ar Latvijas Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti augstu novērtēja Rīgas gatavību augstākās raudzes notikumam.

Turpmākajās dienās, kad Rīgā ieradās divdesmit piecu NATO dalībvalstu līderi, Latvijas Valsts prezidente tikās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, Francijas prezidentu Žaku Širaku, kas samita laikā Rīgā bija dzimšanas diena, Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru, Spānijas premjerministru Hosē Luisu Rodrigesu Sapatero, Kanādas premjerministru Stīvenu Hārperu un vēl citu valstu līderiem. Nozīmīgas tikšanās samita dienās bija arī Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, ārlietu ministram Artim Pabrikam, aizsardzības ministram Atim Slakterim.

Samita laikā notika arī starptautisks Jauno līderu forums, kura dalībniekus uzrunāja vesela plejāde leģendāru politiķu. Bet centrālais Rīgas samita notikums bija trešdien, 29.novembrī, Rīgā, Olimpiskajā sporta centrā.

Samita dienās tika laista klajā vesela virkne nozīmīgu dokumentu un runu, ko publicē (un publicēs) “Latvijas Vēstnesis”.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Juris Maklakovs – “Latvijas Vēstnesim”:

Kā vērtējat NATO Rīgas samitu?

Vēl pirms dažiem gadiem bija ļoti grūti iedomāties, ka mēs varētu uzņemties un organizēt tik atbildīgu pasākumu kā NATO galotņu sanāksme. Bet, pateicoties mūsu Valsts prezidentei un Latvijas valdībai, kas spēra šo ļoti drosmīgo soli un arī izcīnīja tiesības NATO samitu rīkot Latvijas galvaspilsētā, tā ir realitāte. NATO samits Rīgā – tas ir ļoti pozitīvi gan mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan visiem Latvijas pilsoņiem.

Ko no Rīgas samita gūst Latvijas Nacionālie bruņotie spēki?

Jūs jau zināt, ka mēs arī daļēji gādājam par drošību samita gaitā. Pie mums ir ieradušies daudzi citu NATO valstu pārstāvji ar savu tehniku un bruņojumu. Visa NATO samita sagatavošanas fāze bija ļoti labas mācības arī mūsu NBS virsniekiem un karavīriem.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārais pārstāvis NATO Militārajā komitejā ģenerālis Raimonds Graube – “Latvijas Vēstnesim”:

Kāda NATO samita kontekstā ir attieksme pret mūsu valsti NATO augstākajā vadībā?

Mūsu slava un pozitīvā informācija par mums izplatās ļoti strauji, un, ja arī kāds pasaulē agrāk nezināja, kur atrodas Latvija, tad tagad viņš to zina. Un, turpinot NBS komandiera domu, es gribu uzsvērt, ka ir ļoti svarīgs praktiskais drošības aspekts. Runa nav tikai par bruņoto spēku un starptautisko vienību iesaistīšanu – tur mums jau ir sadarbības pieredze. Bet, ja saliekam kopā mūsu bruņotos spēkus un visas Latvijas drošības struktūras, arī slimnīcas un visus elementus, kas piedalās krīzes vadības un noregulēšanas pasākumu kompleksā, es domāju, Latvija nekad nav bijusi tik gatava dažādu institūciju sadarbībai jebkuros jautājumos: vai tie būtu nelaimes gadījumi vai drošības problēmas. Mums tas ir arī ļoti labs, ļoti reāls treniņš. Jo šīs trīs dienas mēs esam, varētu teikt, ar uzlādētiem ieročiem un aktivizētām sistēmām.

Bet kā jūs šo samitu vērtējat no Latvijas prestiža viedokļa?

Šo aspektu es speciāli neminēju, vēlēdamies to atstāt politiķiem. Prestižs – tas ir pats būtiskākais. Es kā militārpersona minēju specifiskos drošības aspektus. Bet no valsts prestiža viedokļa – es domāju, tūkstoš septiņsimt žurnālistu klātbūtne ir unikāls fakts. Jo visi šie cilvēki taču raksta, stāsta par Rīgu un rāda mūsu valsti. Es tikko runāju ar ASV ģenerāli, kurš mūsu galvaspilsētā ir pirmoreiz. Un viņš teica: šeit noteikti ir jāatgriežas! Tie ir tieši tie vārdi, ko, es ceru, teiks vēl daudzi.

Vai arī pēc samita Latviju Briselē vēl dēvēs par “jauno dalībvalsti”?

Domājot mūsu neilgo stāžu NATO, iespējams, sauks arī turpmāk. Taču fakts, ka mēs spējam sarīkot šādu forumu, ir novērtēts ļoti augstu. To teikuši ļoti daudzi augsta ranga NATO speciālisti un politiķi. Mēs esam spēruši ļoti platu soli, lai parādītu, ka spējam noorganizēt vienu no pasaules grūtākajiem forumiem.

Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolas pārstāvis NATO Transformācijas izstādes Latvijas stendā virsleitnants Raimons Mārtiņš – “Latvijas Vēstnesim”:

Kāds ir Latvijas stenda izveidošanas motīvs?

Mēs šeit demonstrējam reālus munīcijas modeļus, kādus mūsu atmīnēšanas speciālisti atrod Afganistānā. Otra tēma ir mūsu civilās un militārās sadarbības speciālistu darbība Afganistānā. Viņi runā ar vietējiem cilvēkiem, cenšoties izprast viņu problēmas un viņu vajadzības. Par munīciju runājot – 98 procenti no Afganistānā atrodamās munīcijas ražota Padomju Savienībā, ir arī daudz padomju modeļu atdarinājumu, kas ražoti Ķīnā, Irānā un vēl dažās valstīs. Citas NATO valstis šajā izstādē demonstrē augstās tehnoloģijas bruņojuma jomā, bet mēs rādām tieši to, ko Latvija piedāvā NATO misijai Afganistānā.

NATO preses sekretārs Džeimss Apaturajs (James Appathurai) – “Latvijas Vēstnesim”:

Kā jūs vērtējat Latvijas ieguldījumu NATO attīstībā un pārveides procesā?

Es domāju, var droši teikt, ka Latvija, tāpat kā visas sešas valstis, kas nesen iestājās NATO, ir jau devusi milzīgu ieguldījumu NATO darbībā, kā arī diskusijās par šīs organizācijas attīstību. Es zinu, ka Latvija NATO lēmumu veidošanas procesā kopīgi ar abām pārējām Baltijas valstīm ļoti rūpīgi strādā, sekmējot pašu būtiskāko – citu valstu iesaistīšanos partnerattiecībās, lai kāpinātu NATO aizsardzības spējas. Tas ir īstais ceļš, kā darboties mazām valstīm. Es domāju, Latvija un abas pārējās Baltijas valstis ir jau pilnībā pierādījušas, ka, rūpīgi izvēloties pozīcijas, kurās investēt, un kopīgi investējot, arī mazas valstis var apliecināt savu nozīmīgumu un dot būtisku ieguldījumu NATO attīstībā un organizācijas pārveidē.

“Latvijas Vēstneša” diktafona ierakstā, — “LV” korespondents Jānis Ūdris

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.; Aigars Jansons, A.F.I.; Boriss Koļesņikovs, “LV”

Sākoties NATO samita 29.novembra sesijai un sesijas darba laikā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs; Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks, Beļģijas ārlietu ministrs Karels de Guts; ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa un Turcijas ārlietu ministrs Abduls Guls…

…Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans, Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs; Francijas ārlietu ministrs Filips Dasts-Blazī, Francijas prezidents Žaks Širaks, Vācijas kanclere Angela Merkele…
…Nīderlandes premjerministrs Jans Pīters Balkenende, Nīderlandes ārlietu ministrs Bernards Bots, Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs; ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa un ASV prezidents Džordžs Bušs Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”; Andrejs Strokins, Inga Kundziņa, A.F.I.
Pirms NATO sesijas 29.novembrī: Eiropas Savienības ārpolitikas koordinators Havjers Solana, Vaira Vīķe-Freiberga un Jāps de Hops Shefers Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.	Pēc NATO sesijas 29.novembrī: Polijas ārlietu ministre Anna Fotiga, Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un Polijas aizsardzības ministrs Radoslavs Sikorskis Foto: Andrejs Strokins, A.F.I.