Valsts sekretāru 2006.gada 26.oktobra sanāksmē

FM: Par akcīzes nodokļa atmaksu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem

Ceturtdien, 26.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu).

Saskaņā ar grozījumu projektu paredzēts, ka turpmāk lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai saņemtu akcīzes atmaksu, būs jāiesniedz iesniegums pēc vienota parauga, kurā jānorāda iegādātās dīzeļdegvielas izlietojums lauksaimniecībā izmantotās zemes apstrādei, kā arī cita nepieciešamā informācija.

Tāpat paredzams, ka FM sagatavotais grozījumu projekts definēs dīzeļdegvielas iegādi par notikušu tikai tad, ja dīzeļdegviela būs saņemta un par to veikta apmaksa. Grozījumos arī paredzēta norma, kas noteiks, ka akcīzes nodokļa atmaksu varēs saņemt par to kalendārajā gadā iegādāto dīzeļdegvielu, par kuru veikti norēķini līdz nākamā kalendārā gada 15.janvārim.

Lai optimizētu nodokļu administrāciju un atvieglotu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem akcīzes nodokļa atmaksas saņemšanu, noteikumi reglamentēs, ka pašvaldības izziņa par īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošās lauksaimniecībā izmantotās zemes platību atkārtoti nebūs jāiesniedz, ja produkcijas ražotājs iesniegumā apliecinās, ka izmaiņas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībā nav notikušas. Tomēr noteikumu projekts arīdzan noteiks lauksaimniecības produkcijas ražotājam atbildību par pašvaldības un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) neinformēšanu par izmaiņām tā zemes lietojumā.

Atbilstoši izmaiņām noteikumos plānots, ka Lauku atbalsta dienests pēc vienošanās ar VID izlases veidā pārbaudīs pagasta teritorijā esošās zemes, par kurām pieprasīta nodokļa atmaksa, kā arī pēc VID pieprasījuma pārbaudīs konkrētā lauksaimniecības produkcijas ražotāja zemi un informēs VID un pašvaldību par lauksaimniecībā izmantotās zemes platībām.

Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minētos ieteikumus, kā arī nodokļu administrācijas pieredzes un lauksaimniecības produkcijas ražotāju ierosinājumiem.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas departaments

IZM: Par Valsts speciālās izglītības centra izveidi

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 26.oktobrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma “Par tiešās pārvaldes iestādes “Valsts speciālās izglītības centrs” izveidi” projektu un Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts speciālās izglītības centra nolikums”.

Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta pirmo daļu, IZM ir izstrādājusi MK rīkojuma “Par tiešās pārvaldes iestādes “Valsts speciālās izglītības centrs” izveidi” projektu.

Lai veicinātu iekļaujošās izglītības attīstību, saskaņā ar IZM izstrādātajām Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam tiek plānots izveidot atbalsta sistēmu izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs, nodibinot Valsts speciālās izglītības centru konsultatīvi metodiskā darba nodrošināšanai, kā arī atbalstīt reģionālo speciālās izglītības centru izveidi un veicināt pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetences pilnveidi un statusa nostiprināšanu.

MK rīkojuma “Par tiešās pārvaldes iestādes “Valsts speciālās izglītības centrs” izveidi” projekts paredz ar 2006.gada 1.novembri izveidot tiešās pārvaldes iestādi “Valsts speciālās izglītības centrs”.

Valsts speciālās izglītības centrs ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir sekmēt izglītojamo spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošas izglītības ieguvi, kā arī koordinēt speciālās izglītības atbalsta sistēmas darbību Latvijā.

Veicot MK rīkojuma “Par tiešās pārvaldes iestādes “Valsts speciālās izglītības centrs” izveidi” projekta izstrādi, ir notikušas konsultācijas ar izglītības pārvalžu vadītājiem un darbiniekiem, kā arī projekts ir apspriests izglītības iestāžu vadītāju, valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbinieku semināros.

Izglītības likuma 3.pants “Tiesības uz izglītību” noteic, ka cita starpā bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no veselības stāvokļa un dzīvesvietas. Minētā likuma 7.pantā “Izglītības mērķgrupas” kā viena no mērķgrupām ir nosaukta mērķgrupa “personas ar speciālām vajadzībām”. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 49.panta otro daļu speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamiem ar speciālām vajadzībām iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

Salamankas 1994.gada konferences rīcības plāns rosina nodrošināt visiem bērniem bez izņēmuma vienādu resursu pieejamību, veidot “apvienoto vai iekļaujošo” izglītību, kas ļautu bērnam ar speciālām vajadzībām palikt ģimenē un apmeklēt sev piemērotāko izglītības iestādi, kā to dara pārējie bērni. Tas nozīmē: praktiski īstenot nostādni par izglītības pieejamību katram skolēnam, kas ir arī noteikta ANO Bērnu tiesību konvencijā, ANO Deklarācijā par izglītību ikvienam, ANO Standartu noteikumos par iespējām cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. 2000.gada Dakāras Pasaules izglītības foruma dalībnieki lūdza UNESCO uzņemties vadošo lomu kustībā “Izglītība visiem” un apvienot visas valstis Dakāras foruma mērķu sasniegšanai.

1998.gada 30.jūnijā MK pieņemtajā koncepcijā “Vienādas iespējas visiem” uzdevuma “Invalīdu tiesības uz izglītību, kas atbilst viņu vajadzībām un vēlmēm, nodrošināšana” otrs plānotais pasākums ir izveidot institūciju, kas sekotu bērnu invalīdu attīstībai un izglītībai no traucējuma noteikšanas brīža, izstrādāt un piemērot individuālas izglītības programmas, sekot to īstenošanai. Atbildīgā institūcija minētā uzdevuma izpildē ir IZM.

Latvijā tiek veicināta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācija vispārējās izglītības iestādēs, speciālās izglītības klašu atvēršana vispārizglītojošajās skolās bērna dzīvesvietas tuvumā un izglītības iestāžu inženiertehniska piemērošana bērniem ar smagiem kustību traucējumiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta agrāk Latvijā neapmācāmo bērnu izglītošanai, kuriem ir smagi garīgās attīstības traucējumi vai vairāki smagi attīstības traucējumi.

IZM vada un organizē darbu Valsts pedagoģiski medicīniskajā komisijā, kuras uzdevums ir izvērtēt izglītojamo spējas, attīstības līmeni un sniegt atzinumu par atbilstošas izglītības programmas realizēšanas iespējām.

Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija izskata strīdus, kas saistīti ar pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu, un koordinē pašvaldību (rajonu un republikas nozīmes pilsētu) pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu.

Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas sastāvā ir divi štata darbinieki. Pārējie speciālisti tiek pieaicināti tikai attiecīgo komisijas darba procedūru nodrošināšanai. Pietrūkst laika, finanšu un cilvēku resursu, lai nodrošinātu nepārtrauktu un regulāru, kvalitatīvu un vispusīgu darbu, kā arī pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darba koordināciju un metodisko vadību. Pietrūkst resursu, lai sniegtu metodisko palīdzību pašvaldībām, pedagogiem, vecākiem, kā arī analizētu situāciju. Par šīs komisijas slodzi liecina fakti, ka no 2005.gada 1.janvāra līdz 1.novembrim ir notikušas 90 Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas sēdes, kurās ir pārbaudīti 1745 bērni.

Latvijas 63 speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs mācās 9793 izglītojamie, no tiem 756 speciālajās klasēs.

Latvijā ir nepieciešams izveidot speciālās izglītības atbalsta sistēmu, kas organizētu un nodrošinātu konsultatīvi metodisku darbu izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītības nodrošināšanas jautājumos. Valstī nav institūcijas, kur vispārējās un speciālās izglītības iestāžu pedagogi, kā arī izglītojamo vecāki varētu saņemt metodisku un praktisku palīdzību darbā ar bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības.

Normatīvo aktu par speciālo izglītību īstenošanu un iekļaujošās izglītības attīstību Latvijā kavē tas, ka nav izveidota speciālās izglītības atbalsta sistēma informatīvi metodiskā un konsultatīvā darba nodrošināšanai. Turklāt ir nepietiekama bērnu medicīniskā, pedagoģiski psiholoģiskā un sociālā diagnostika. To pilnvērtīgi varētu veikt Valsts speciālās izglītības centrs ar tā sastāvā esošo Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju.

Ministru kabineta noteikumu projekta mērķi ir sekmēt izglītojamo spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošas izglītības ieguvi, koordinēt speciālās izglītības atbalsta sistēmas darbību Latvijā un iegūt ticamus un drošus datus, veikt to analīzi, lai veidotu izglītības politiku izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītošanās pakalpojuma nodrošināšanai.

Valsts speciālās izglītības centra izveide dos iespēju pilnveidot valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.480 “Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci”, lai panāktu, ka speciālajās izglītības iestādēs mācās tikai tie bērni, kuriem tā ir vienīgā iespēja.

Sekmīga iekļaujošās izglītības sistēmas izveide Latvijā nav iespējama, ja netiek nodrošināts pedagogu, vecāku un izglītojamo vispusīgs konsultatīvi metodiskais darbs.

Izglītojamie ar speciālām vajadzībām iegūst viņu spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošu izglītību; Latvijā sekmīgi attīstās iekļaujošās izglītības sistēma; notiek efektīvs konsultatīvi metodiskais darbs; nepieciešamo lēmumu pieņemšanai valsts iegūst strukturētu informāciju par situāciju speciālās izglītības jomā.

Lai veicinātu bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs, 2005.gadā sadarbībā ar Norvēģiju uzsākts veidot jaunu sadarbības projektu “Izglītība visiem un speciālās izglītības atbalsta sistēma Latvijā”, īpašu vērību pievēršot Skandināvijas valstu konsultatīvi metodiskā darba sistēmas ieviešanai Latvijā un bērnu pedagoģiski psiholoģiskās diagnostikas, kā arī pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetences pilnveidei.

2006.gadā Valsts speciālās izglītības centra personāla darba samaksai un valsts obligātās apdrošināšanas iemaksām, kā arī ar iestādes dibināšanu un uzturēšanu saistītajiem izdevumiem ir nepieciešami 73 477 lati. Katru gadu Valsts speciālās izglītības centra personāla darba samaksai un valsts obligātās apdrošināšanas iemaksām, kā arī ar iestādes uzturēšanu saistītajiem izdevumiem ir nepieciešami 319 684 lati.

IZM: Par profesionālās izglītības programmu, izglītības iestāžu un eksaminācijas centru akreditēšanu un izglītības iestāžu vadītāju attestēšanu

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 26.oktobrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 16.augusta noteikumos Nr.613 “Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus””.

MK noteikumu projekts “Grozījumi MK 2005.gada 16.augusta noteikumos Nr.613 “Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus”” ir izstrādāts sakarā ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, ko Saeima pieņēma 2006.gada 21.septembrī (“Latvijas Vēstnesis”, 11.10.2006., Nr.162). Šie grozījumi attiecas uz Profesionālās izglītības administrāciju (PIL 10.¹pants, pārejas noteikumu 8.punkts) un eksaminācijas centriem (PIL 1.panta otrās daļas 2.¹ punkts, pārejas noteikumu 6. un 7.punkts).

Noteikumu projekts par grozījumiem akreditēšanas noteikumos noteic, ka funkcijas, ko šajā sakarā veica Profesionālās izglītības centrs, turpmāk veiks Profesionālās izglītības administrācija. Grozījumi atsevišķos gadījumos turpmāk ļaus samazināt akreditēšanas procesa izdevumus, veicinās privātā sektora attīstību, precizēs vērtēšanas kritēriju lietošanu, kā arī precizēs atsevišķus noteiktās kārtības punktus

IZM: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Pāvu ielā 14 valdītāja maiņu

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 26.oktobrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Grozījums MK 1995.gada 11.oktobra rīkojumā Nr. 580 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Pāvu ielā 14””.

Izpildot MK 2005.gada 29.septembra rīkojumu Nr.630 “Par Nacionālās lietišķo sporta veidu sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” izveidi” un lai nodotu izveidotās valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” valdījumā valsts nekustamo īpašumu, izskatīšanai MK ir iesniegts MK rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Pāvu ielā 14, nodošanu valsts aģentūras Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” valdījumā”. Pieņemot lēmumu par valsts mantas Rīgā, Pāvu ielā 14, nodošanu valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” valdījumā, nepieciešams grozīt MK 1995.gada 11.oktobra rīkojuma Nr. 580 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Pāvu ielā 14” saturu.

Ņemot vērā minēto, sagatavotie grozījumi MK 1995.gada 11.oktobra rīkojumā Nr.580 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Pāvu ielā 14”, MK izskatāmi vienlaikus ar IZM iesniegto MK rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Pāvu ielā 14, nodošanu valsts aģentūras
“Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti” valdījumā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Valsts valodas centra nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā

Ceturtdien, 26.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti grozījumi Valsts valodas likumā, kas saistīti ar plānoto Valsts valodas centra (VVC) nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā.

Likuma grozījumu izdošanas mērķis ir noteikt VVC padotības maiņu, kas paredz IZM pārraudzību pār VVC, sākot ar 2007.gada 1.jūliju, lai mazinātu ar valsts valodas politikas izstrādi un īstenošanu saistīto institūciju institucionālo sadrumstalotību, teikts TM sagatavotajā likumprojekta anotācijā.

2005.gada martā valdība apstiprināja Valsts valodas politikas pamatnostādnes, kuru viens no rīcības virzieniem valsts valodas politikas mērķu sasniegšanai ir paredzēta valsts valodas statusa juridiskā nodrošināšana saskaņā ar Satversmi. Tika secināts, ka nepieciešama institucionālās struktūras pilnveide. Saskaņā ar Valsts valodas likumu, VVC ir TM pārraudzībā. Taču saskaņā ar IZM nolikumu atbildība par valsts valodas politikas izstrādāšanu un īstenošanu Latvijas Republikā ir noteikta IZM. Līdz ar to no galvenajām iestādēm, kas īsteno valsts valodas politiku, tikai VVC neatrodas IZM padotībā.

Ministru kabineta 2006.gada februāra sēdē tika konstatēts, ka tas, ka valsts valodas politikas izstrādes un ieviešanas procesa pārraudzība nav nodota vienai iestādei, apgrūtina valsts valodas politikas izstrādes un ieviešanas koordināciju, kā arī politikas un budžeta plānošanu. Tāpēc valdība atbalstīja priekšlikumu VVC nodot IZM padotībā, tādējādi izveidojot vienotu valsts valodas politikas īstenošanas un uzraudzības institucionālu sistēmu IZM sastāvā. Lai to īstenotu, jāveic grozījumi normatīvajos aktos.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentam.

TM: Par valsts kompensācijas reģistru

Ceturtdien, 26.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts noteikumu projekts par valsts kompensācijas reģistru, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Noteikumu projekts tapis saskaņā ar likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas nosaka, ka fiziskajai personai, kura atzīta par cietušo, ir tiesības saņemt valsts kompensāciju. Izstrādātie noteikumi paredz valsts kompensācijas reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu un kārtību, kādā tiek nodrošināta piekļuve šai informācijai.

Saskaņā ar noteikumu projektu reģistrā tiks iekļauta informācija par valsts kompensācijas izmaksāšanu cietušajiem, atteikumu to izmaksāt, kā arī ziņas par vienotu uzskaiti, lai garantētu to līdzekļu, kas paredzēti valsts kompensācijām cietušajiem, tiesību normām atbilstošu apsaimniekošanu. Informāciju varēs saņemt procesa virzītājs, zvērināti tiesu izpildītāji, valsts un pašvaldību iestādes, personas, kurām informācija nepieciešama zinātniskiem vai statistiskiem pētījumiem, teikts TM sagatavotajā noteikumu projekta anotācijā.

Valsts kompensācijas reģistra pārzine būs Juridiskās palīdzības administrācija, kas būs tiesīga pieprasīt un bez maksas saņemt no iestādēm reģistra darbībai nepieciešamo informāciju. Juridiskās palīdzības administrācijas uzdevums ir izmaksāt valsts kompensāciju, kā arī piedzīt izmaksāto valsts kompensācijas summu no cietušā, kurš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, un vērsties pret vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai viņa līdzdalībnieku.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās un Īpašumu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietu sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai, kā arī Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentam.

TM: Par termiņu maiņu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju zemes maiņai pret līdzvērtīgu valsts zemi

Ceturtdien, 26.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts projekts grozījumiem likumā par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. To kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti.

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošas zemes maiņa pret līdzvērtīgu valsts zemi stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī, nevis nākamā gada 1.janvārī, kā tas noteikts likuma pārejas noteikumos.

Ar grozījumiem tiktu atrisināts jautājums par zemes maiņas procesa finansiālo nodrošināšanu. Likumā paredzēts, ka VZD, kas noteikts kā atbildīgā institūcija par īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošās zemes maiņu, izveido un uztur Maiņas zemes reģistru. Tomēr valsts budžetā 2006.gadam VZD šī jautājuma realizācijai nav paredzēti budžeta līdzekļi. Bez nepieciešamā finansējuma nav iespējama Maiņas zemes reģistra izveide un maināmā zemes gabala vērtības noteikšanas un zemes gabala robežu uzmērīšanas organizēšana, sākot no nākamā gada janvāra. Pēc aprēķiniem, 2007.gadā mērķa izpildei nepieciešami 103 550 lati.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Veselības un Zemkopības ministrijai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Pāvilostas pelēkās kāpas dabas lieguma izveidi

Ceturtdien, 26.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem””, paredzot papildināt dabas liegumu sarakstu ar jaunu dabas liegumu “Pāvilostas pelēkā kāpa”.

Šis dabas liegums atradīsies Liepājas rajona Sakas novadā (daļēji Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta teritorijā). Plānotā dabas lieguma platība ir 39,8 ha. Šajā teritorijā sastopami divi Eiropas nozīmes prioritārie biotopu veidi – pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju, kā arī pelēkās kāpas ar kokiem un krūmiem.

Pāvilostas pelēkā kāpa ir viena no plašākajām pelēkajām kāpām un ir daļa no lielākā pelēko kāpu kompleksa Latvijā. Teritorijā ir sastopamas arī vairākas īpaši aizsargājamo augu sugas (smiltāja neļķe, sīpoliņu gundega). Teritorija ir nozīmīga jūras piekrastes ainavas saglabāšanā.

Saskaņā ar likumu “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” zemes īpašniekiem, kas atrodas plānotā dabas lieguma teritorijā, būs iespēja pieteikties uz zemes maiņu. Zemes maiņai būs nepieciešami 23 ha zemes. Saskaņā ar minēto likumu zemes maiņa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par zemes transformāciju īpaši aizsargājamo dabas pieminekļu teritorijā

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi grozījumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Noteikumu projekts izstrādāts, lai rastu iespēju veikt zemes transformāciju īpaši aizsargājamo dabas pieminekļu – aizsargājamo dendroloģisko stādījumu – teritorijā, lai izveidotu parku.

Liela daļa aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos zemes lietošanas veids ir meža zeme, bet saskaņā ar Meža likumu par mežu netiek uzskatīts. Tādēļ, lai dendroloģiskos stādījumus varētu ierīkot un apsaimniekot kā parku saskaņā ar noteikumiem par parku ierīkošanas kārtību un apsaimniekošanas pamatprincipiem, ir jāveic zemes transformācija.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par veterināro zāļu reklamēšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi noteikumus “Veterināro zāļu reklamēšanas kārtība”, kuros ietvertas nepieciešamās izmaiņas saskaņā ar ZM Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktās veterināro zāļu reklamēšanas uzraudzības funkcijas nodošanu Veselības ministrijas pārraudzībā esošajai Zāļu valsts aģentūrai un Valsts farmācijas inspekcijai, saglabājot PVD veterināro zāļu reklamēšanas uzraudzību mazumtirdzniecībā (veterinārajās aptiekās), veterinārārstu praksēs un produktīvo dzīvnieku novietnēs.

Noteikumi paredz veterināro zāļu reklamēšanas kārtību un kārtību, kādā veterināro zāļu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs nodot bezmaksas veterināro zāļu paraugus praktizējošiem veterinārārstiem un veterinārmedicīnas izglītības un zinātnes iestādēm. Veterināro zāļu reklāma ir jebkura veida pasākums vai paziņojums, kura mērķis ir veicināt veterināro zāļu lietošanu, izrakstīšanu vai izplatīšanu.

Normatīvajā aktā noteikts, ka aizliegts reklamēt veterinārās zāles, kurām nav izsniegta veterināro zāļu reģistrācijas apliecība un sastāvā ir narkotiskās vai psihotropās vielas. Tāpat aizliegts izvietot veterināro zāļu reklāmu uz recepšu veidlapām un sabiedrībai paredzētajā reklāmā reklamēt recepšu veterinārās zāles.

Veterināro zāļu bezmaksas paraugus veterināro zāļu ražotāji un izplatītāji drīkst piegādāt tikai speciālistiem un veterinārmedicīnas izglītības un zinātnes iestādēm, ievērojot normatīvajā aktā noteiktos nosacījumus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa