Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valdību vadītāju sanāksmes rezultātiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.10.2006., Nr. 173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/146776

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru 2006.gada 26.oktobra sanāksmē

Vēl šajā numurā

31.10.2006., Nr. 173

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valdību vadītāju sanāksmes rezultātiem

 

Eiropas Parlaments trešdien, 25.oktobrī, ar prezidējošās valsts Somijas premjerministru Mati Vanhanenu un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu apsprieda 20.oktobrī Lahti notikušo ES dalībvalstu vadītāju neformālo sanāksmi, kur kā īpašais viesis piedalījās Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins. Vairums Parlamenta runātāju atzina, ka ES izdevies runāt viena balsī, daudzi gan norādīja, ka tikšanās nozīmi pierādīs izteikto solījumu rezultāti.

Padomes neformālās sanāksmes uzmanības centrā bija attiecības ar Krieviju, jo īpaši enerģētikas jomā, enerģētikas drošība, konkurētspēja ar inovāciju palīdzību, nelegālā imigrācija.

Somijas premjerministrs Mati Vanhanensatzina, ka, par spīti iepriekš izskanējušajām šaubām, dalībvalstu solidaritāte sarunās ar Vladimiru Putinu bijusi acīmredzama: “Lahti mums izdevās prezidentam Putinam parādīt, ka Eiropas Savienība ir vienota un apņēmības pilna. Kā Padomes priekšsēdētājs es par to lepojos un uzskatu, ka ES ir spērusi tālāku soli attiecībās ar Krieviju.” M.Vanhanens atgādināja, ka sarunā ar V.Putinu pievērsies cilvēktiesībām, izteicis sašutumu par A.Poļitkovskas slepkavību, ES bažas Čečenijas jautājumā un pieaugošo saspīlējumu Krievijas un Gruzijas attiecībās. Lahti neformālā Padome palīdzēs sagatavot novembrī plānoto Krievijas un ES augstākā līmeņa sanāksmi. Tagad dalībvalstu kopīgais uzdevums ir panākt vienotību attiecībā uz jaunajām stratēģiskajām partnerattiecībām.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu atgādināja par iniciatīvām, ko Eiropas Komisija ir gatavojusies izvirzīt vai jau iesniegusi, atbildot uz sanāksmes prioritātēm – intelektuālo īpašumtiesību un Kopienas Patenta jautājumā, Eiropas Tehnoloģiju institūta jomā. Viena no Tehnoloģiju institūta prioritātēm būs klimata pārmaiņas. Komisijas priekšsēdētājs atgādināja, ka enerģētikas jomā Krievijai tika raidīts skaidrs signāls, ka ES ir ieinteresēta ciešā sadarbībā ar Krieviju, bet tai jābūt balstītai uz principiem, ko Krievija apņēmusies ievērot G–8 kontekstā – nediskrimināciju un piekļuvi tirgum.

Politisko grupu viedokļi

Sanāksmei var dot pozitīvu novērtējumu, ņemot vērā, ka izejas punkts nebija vienkāršs, atzina Ville Itele (Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupa, Somija). Tika uzskatīts, ka uzlūgt prezidentu V.Putinu ir riskanti, jo ES nespējot runāt viena balsī. Taču kopējās vakariņās izdevās pierādīt pretējo. Eiropai gan vēl jāmēro garš ceļš, kamēr Krievija parakstīs Enerģētikas hartu, uzskata deputāts. Viņš uzsvēra arī prezidentūras pārstāvju drosmi atklāti runāt par cilvēktiesībām, vienlaikus norādot, ka sarunās ar V.Putinu netika risināts Baltijas jūras jautājums.

Mārtins Šulcs

(Sociāldemokrātu grupa, Vācija) atzina, ka domu apmaiņu ar Krievijas prezidentu var atzīt par auglīgu tāpēc, ka V.Putina izteiktā kritika bija atklāta – tieši kritika atšķir Eiropas Savienības sabiedrību no Krievijas. “Mēs nevaram runāt par funkcionējošu demokrātiju, ja žurnālistiem jābaidās,” viņš teica, norādot uz cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un nepieņemamo situāciju Čečenijā. Attiecībā uz dalībvalstu vadītāju iedvesmojošo apņemšanos konkurētspējas un inovāciju jomā un enerģētikas efektivitātē, deputāts prasīja, lai paziņojumiem sekotu darbi.

Greiems

R. Vatsons (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, Apvienotā Karaliste) pateicās tiem, kas Lahti sanāksmē izvirzīja jautājumu par A.Poļitkovskas slepkavību, un aicināja neparakstīt ar Krieviju nekādas vienošanās, kamēr tā nav ieviesusi tiesiskuma, pārskatāmības principus un garantējusi juridisko drošību investoriem.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāve MonikaFrasoni (Itālija) vērsa uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, īpaši Čečenijā, un korupciju Krievijas gāzes tirgū. Deputāte neatbalsta Somijas valdības nostāju kodonelerģijas jautājumā, jo neuzskata to par drošu nākotnes enerģijas avotu.

Esko

Olavi Sepenens (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, Somija) nepiekrita Padomes un lielāko partiju uzskatam, ka ES izdevies panākt vienotu nostāju. Viņš pieļāva, ka ES cenšas runāt viena balsī, tomēr “nekļuva skaidrs, kāda šī balss ir”. Viņaprāt, Lahti sanāksmē netika atrisināts neviens jautājums.

Braians

Krovlijs (Nāciju Eiropas grupa) turpretim atzina, ka ES sanāksmē izdevies runāt vienā balsī. Viņš uzsvēra Lahti izskatīto Eiropas Tehnoloģiju institūta nozīmi, tomēr, viņaprāt, galvenais ir panākt vienošanos patentu jomā – ja Eiropas zinātnieku idejas netiks aizsargātas, viņi no ES dosies citur.

Gaifrijs

Viljams Blūms (Neatkarības demokrātijas grupa, Apvienotā Karaliste) norādīja, ka viņa valstij tik vitāli svarīgā jautājumā kā enerģētika viņam nav pieņemama nekāda vienošanās ar V.Putinu, Krievijas prezidentu nosaucot par “gangsteri”.

Mareks

Čarneckis (neatkarīgais deputāts, Polija) izteica atzinību Parlamenta priekšsēdētājam, kas Lahti norādīja, ka cilvēktiesības nedrīkst iztirgot pret enerģiju. Viņaprāt, J.Borels aizstāvēja Eiropas godu tāpat kā Zviedrijas, Dānijas un Latvijas premjerministri.

Inese Vaidere

(Nāciju Eiropas grupa) atzina, ka Lahti sanāksme bija indikators Eiropas politikas vienotībai enerģētikas jautājumā, kas ir pakāpiens ceļā uz vienotu balsi visā ārpolitikā. “Runājot ar Eiropas Savienību par enerģētiku, Krievija lieliski prot izmantot mūsu bailes, savukārt mēs aizmirstam, ka Krievijai attiecībā uz mums ir intereses – izdevīgi pārdot enerģiju, atvieglot vīzu režīmu, izmantot visu, ko dod, ja tā var teikt, Eiropas civilizācija. Tas efektīvi jāizmanto, lai panāktu progresu preses brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un investīciju paritātes jomā,” teica deputāte. I.Vaidere aicināja Eiropas Tehnoloģiju institūtu veidot Rīgā, norādot, ka Latvija kā Baltijas valstu tehnoloģiju un vides aizsardzības centrs tam ir vispiemērotākā vieta.

Guntars Krasts

(Nāciju Eiropas grupa) atzina, ka par prezidentūras nopietno attieksmi pret energoapgādes drošību liecināja uz pasākumu uzaicinātais Krievijas prezidents. Tikšanās deva iespēju ES valstu vadītājiem ne vien dzirdēt Krievijas līdera viedokli par Enerģijas hartas ratifikācijas iespējām un Eiropas investīciju enerģētikas sektorā, bet arī Krievijas spiediena politiku pret Gruziju un izpratni cilvēktiesību jomā. “Atļaušos cerēt, ka šī tikšanās iezīmējusi izpratnes pieaugumu Eiropas Savienības valstu vidū, ka efektīvākais veids, kā padarīt Krieviju par ieinteresētu partneri Eiropai, ir stādīt tai pretī vienotu enerģijas patērētāju karteli. Krievijas ekonomikas šodiena un nākotne ir būvēta uz energoresursu eksportu. Neapšaubāmi, ka prezidentūras un Komisijas panākums ir vērtēt spēju nodrošināt dalībvalstu partnerību un vienotību Savienības ārpolitikā,” teica deputāts.

“Manas valsts un manas tautas bēdīgā pieredze liecina, ka Krievija nekad nav kautrējusies izmantot spēku un spiedienu tad, kad viņa ir varējusi to darīt. Tādēļ man liekas, ka, pirmkārt, mums ir daudz aktīvāk jāstrādā, lai Eiropas Savienībā izveidotu vienotu gāzes un elektroenerģijas tīklu. Otrkārt, ir daudz aktīvāk jāstrādā pie alternatīviem energoresursiem,”

teica Rihards Pīks (Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupa). “Treškārt, ir jāstrādā pie enerģijas ekonomijas programmām.” Deputāts arī atsaucās uz V.Putina atbildi preses konferencē, sakot, ka jautājums par Abhāziju, Gruziju un Dienvidosetiju ir Krievijas jautājums. “Maigi sakot, tas ir ciniski. Mēs ļoti labi zinām, ka Krievijas karaspēks ir arī Piedņestrā, ka ieročus nodrošināja Krievija un vadošie cilvēki visos šajos anklāvos ir Krievijas oficiālo struktūru virsnieki.”

Eiropas Parlamenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!