ATSAUCĒ IETVERT:
Par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.10.2006., Nr. 173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/146777
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu
Eiropas Parlaments (EP) ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma trīs ziņojumus par likumprojektu kopumu, kam jāļauj ieviest otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu (SIS II). SIS II ļaus paplašināt Šengenas zonu uz jaunajām dalībvalstīm. Parlaments atbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus, tomēr prasot ar pieņemtajiem grozījumiem uzlabot sistēmas drošību un personas datu aizsardzību.
Parlaments 25.oktobrī balsoja par likumprojektu redakcijām, kas jau neformāli bija saskaņotas ar ES Padomi – kompromisam būtu jāatļauj likumprojektus pieņemt cik vien iespējams laikus. Tomēr deputāti neatbalstīja grozījumu, ko Padome ieteica pievienot vēl pēc neformālās vienošanās, prasot SIS II piekļuvi dalībvalstu drošības dienestiem. Parlaments savu viedokli tagad nosūtīs Padomei, kam būs jāizlemj, vai sarunas atsākt no jauna. Prezidentūras pārstāve Somijas ministre Paula Lahtonmeki izteica cerību, ka vienošanos tomēr izdosies panākt pirmajā lasījumā.
Likumprojekti izveido otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu, nosaka to pārvaldi un izmantošanu. Viens no trim likumprojektiem regulē transportlīdzekļu reģistrācijas dienestu piekļuvi SIS II.
Karloss Koelju
(Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupa, Portugāle), kas bija atbildīgs par EP viedokļa sagatavošanu, debatēs norādīja: “Mēs nevaram paaugstināt prasības par personas datiem un vienlaikus dot piekļuvi dalībvalstu struktūrām, kas pilnībā vai daļēji nevar būt datu aizsardzības iestāžu pārraudzībā.”Roberts
Zīle (Nāciju Eiropas grupa) izteica neizpratni par karstajām debatēm saistībā ar atbildīgo Kopienas iestāžu atrašanās vietu. Viņš noradīja uz laiku, kas šādu strīdu dēļ tiek zaudēts: “Jauno dalībvalstu sabiedrībai ir grūti saprast, kāpēc uz jauno dalībvalstu iekšējām robežām divus gadus ilgāk par paredzēto tiks tērēti tehniskie, finanšu un cilvēku resursi un kāpēc Šengenas līguma tiesības jauno dalībvalstu pilsoņiem tiks liegtas vismaz līdz 2009.gadam. Īstenībā Šengena jauno dalībvalstu pilsoņu acīs ir daudz lielāks vienotības simbols nekā Eiropas Savienības konstitūcija.”Parlaments un Padome ir vienojušies, ka galvenais SIS centrs atrodas Strasbūrā un iestāde, kas spēs nodrošināt visas galvenās funkcijas avārijas gadījumā, – Austrijā.
SIS sāka darboties 1995.gadā. Pašreizējās Šengenas Informācijas sistēmas datu bāzes jauda atļauj to lietot ne vairāk kā 18 valstīm, un sistēmā netiek izmantotas jaunākās informācijas tehnoloģiju un datu meklēšanas iespējas. Jaunā datu bāze ļaus Šengenas sistēmā integrēt jaunās dalībvalstis un Šveici, izmantot jaunākās tehnoloģiskās iespējas, lai datu bāze kļūtu drošāka, efektīvāka, nodrošinātu labāku brīdinājumu sasaisti un lai tajā varētu ieviest jaunas funkcijas.
Parlamenta prasības
Biometrisko datu izmantošana un brīdinājumu sistēmas sasaiste ir divi no būtiskākajiem SIS II jaunievedumiem salīdzinājumā ar veco SIS.
Fotoattēlus un pirkstu nospiedumus sistēmā jāatļauj ievadīt tikai pēc pārbaudes par šo datu atbilstību kvalitātes standartiem. Meklēšanu biometrisko datu bāzē pirmajā posmā pēc SIS II ieviešanas izmantot vēl nevarēs – tas būs iespējams tikai pēc tam, kad pilnībā būs nodrošināta funkcijas tehniskā darbotiesspēja. Pirms EK biometrisko datu meklēšanas iespēju ieviesīs, tai būs jāapspriežas ar Parlamentu.
Turpmāk datu bāzē varēs veikt tādas darbības kā sasaistīt brīdinājumu par nozagtu auto ar brīdinājumu par policijas meklētu personu. Tomēr šādu sasaisti dalībvalstis varēs radīt tikai tad, ja pēc tā būs nepārprotama vajadzība.
Pārvaldes iestāde
Parlamenta vienošanās ar Padomi paredz, ka SIS II centrālo datu bāzi pārvaldīs no ES budžeta finansēta pārvaldes iestāde, nevis Eiropas Komisija, kā bija paredzēts sākotnēji. Tai jāsāk darboties piecu gadu laikā kopš likumdošanas aktu stāšanās spēkā. Pārvaldes iestādes darbības, kas saistītas ar personas datu apstrādi, kontrolēs Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, kas nodrošinās arī revīziju atbilstoši starptautiskiem standartiem ne retāk kā reizi četros gados.
Pārejas posmā, kamēr Pārvaldes iestāde nebūs sākusi darbu, SIS II datu bāzi pārvaldīs EK, kas drīkstēs deleģēt šo darbību dalībvalstu iestādēm divās dažādās dalībvalstīs. Pārejas posms nepārsniegs piecus gadus no likumprojektu stāšanās spēkā.
Katra dalībvalsts būs atbildīga par savas datu sistēmas izveidi un pārvaldi. Dalībvalstu atsevišķas datu bāzes būs savienotas ar centrālo SIS II datu bāzi, un dalībvalstīm šim nolūkam būs jāizraugās kompetentā iestāde, kam būs jāveic prasītie pasākumi datu aizsardzībai.
Eiropas Parlamenta preses dienests