Augsti godātais rektora kungs [U.Grāvītis]! Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze [Ī.Ūdre]! Ministres kundze [B.Rivža]! Ekselences, diplomāti! Dārgie pedagogi!
Pašreizējie studenti un agrākie šīs ļoti senās un daudzvārdīgās iestādes beidzēji!
Mēdz teikt, ka mīļotam bērnam ir daudz vārdu, bet Latvijas vēsturē mums jebkurai iestādei ir nācies iet ļoti daudzām pārmaiņām cauri – dažas no tām ir notikušas evolūcijas ceļā, dabiskā izaugsmē, pateicoties tam, kas pasaulē notiek, atklājot jaunas zināšanas, paņēmienus un pieejas, citas ir notikušas brutāli, dažādām varām pārņemot valdīšanu pār mūsu valsti. Par spīti visiem apstākļiem, mums ir daudzas un dažādas sabiedrībai būtiskas iestādes, tradīcijas, kas ir izdzīvojušas, un tie ir bijuši kā ziemcieši, kas spējuši pārdzīvot dziļāko salu.
To skaitā ir Sporta pedagoģijas akadēmija, kas šodien pelnīti atzīmē 85.gadadienu, jo ir visu iepriekšējo tradīciju mantiniece. Ir zīmīgi, ka jaundibinātā Latvijas Republika, tik daudzus pienākumus jūtot uz saviem pleciem, tik ātri saprata, ka pie vispārējās izglītības pieder arī veselība, fiziskā audzināšana, ka ir nepieciešams, lai vesels gars mājotu veselā miesā, ka izglītība nevar būt tikai uz bērna intelektu tēmēta. Mēs labi zinām, ka izglītībai ir arī savi sabiedriskie, emocionālie un estētiskie aspekti, bet te arī tieši fiziskā audzināšana ir būtiska sastāvdaļa. Jau no sengrieķu akadēmijas laikiem ir visur labi saprasts, ka jauna cilvēka izaugsmei un attīstībai ir ļoti svarīgs līdzsvars starp garīgo un intelektuālo izaugsmi, un viņa ķermeņa attīstību un vingrumu, un tikpat svarīgi, lai viņam būtu labi skolotāji, kas iemācītu labi rakstīt, rēķināt, lai viņš mācētu savu ķermeni attīstīt veselīgi un vingri.
Tie, kas ir pedagogi ar vislielāko stāžu jūsu vidū, noteikti atcerēsies, cik ļoti dažādas kādreiz ir bijušas jūsu darba nostādnes. Es pieņemu, ka teorētiskie formulējumi par to, kas jums ir sasniedzams, un filosofiskie izskaidrojumi par to, kamdēļ tas ir jādara, varētu būt pietiekami atšķirīgi bijuši Latvijas Republikai savā pirmajā parlamentārajā fāzē, pēc tam tā sauktajos Ulmaņa laikos, tad dažādo okupāciju laikos un tad – pēckara periodā līdz pat atjaunotajai brīvajai republikai, kur, protams, pedagogiem, tāpat kā visiem citiem, nākas saskarties ar pasaules vējiem. Šajā laikā ir mainījusies programma, ko sniedz akadēmija, un no vingrošanas skolotāja profila, kāds tas sākumā bija kā galvenais uzstādījums, ir tik ļoti paplašinājies dažādo pieeju un profesiju klāsts. Daudzi jūsu audzēkņi ir spējuši izmantot jūsu sniegto izglītību un spējuši savā izaugsmē ņemt to par labu, un ne par velti starp jūsu bijušajiem audzēkņiem atradīsiet gan politiķus, gan diplomātus, gan daudzu citu profesiju pārstāvjus. Tajā pašā laikā no tiem, kurus savulaik sauca par vingrošanas skolotājiem, kas stundu starplaikos bērniem 10 minūtēs mācīja dažādus vingrojumus, ir attīstījušies ļoti nopietni un specializēti dažādu profesiju pārstāvji dažādās sporta nozarēs, sagatavojot sporta trenerus un arī tos, kas rūpējās par sportistu traumām, – fizioterapeitus, masierus un citus.
Vēlos apsveikt rektoru par viņa ilggadējo darbu šīs iestādes vadībā, par viņa nenogurstošo spēju stāties pretī visiem izaicinājumiem, ko šādas fundamentālas pārmaiņas prasa no iestādēm. Es vēlos viņu apsveikt par sekmīgo un spējīgo pedagogu pulku, kā arī daudzpusīgiem audzēkņiem. Novēlu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai arī nākamos gadu desmitus strādāt ar tādu pašu sirdsdegsmi, aizrautību un spēju stāties pretī visiem dzīves aicinājumiem un gādāt par to, lai, no vienas puses, jebkurš bērns un jaunietis Latvijā varētu gūt sev palīdzību un atbalstu normālai fiziskajai izaugsmei, kā arī spētu atpazīt tos talantus, kas ir spējīgi virzīties uz priekšu nacionālā un starptautiskā sacensībā, un dažādot tālāk to profesiju klāstu, piemēram, sporta menedžerus, kuriem nākotnē pavērsies arvien lielākas iespējas. Es apsveicu visus šajā jubilejas dienā, novēlu, lai jums ir prieks un laime strādāt šajā iestādē un lai tai nākotnē visspožākās sekmes. Daudz laimes jubilejā!