Ministru kabineta 2006.gada 8.augusta sēdē

MK: Par Satiksmes ministrijas valsts sekretāru

Ministru kabineta 8.augusta sēdē pieņemts rīkojums “Par J.Maršānu”, saskaņā ar Valsts civildienesta likumu apstiprināta Jāņa Maršāna kandidatūra iecelšanai Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatā. Valsts sekretāra kandidatūra tika izvēlēta atklāta konkursa kārtībā.

J.Maršāns bijis ekonomikas ministra palīgs, Privatizācijas aģentūras valdes loceklis, “Latvijas kuģniecības” padomes loceklis. Laikā no 2000.gada līdz 2002.gadam valsts SIA “MSB” direktors, uz kuras bāzes tika izveidota valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”, J.Maršāns bija tās direktors no 2002.gada līdz 2003.gadam. No 2003.gada līdz 2004.gadam – SIA “Marsan`s consulting” rīkotājdirektors. No 2004.gada līdz 2005.gadam – valsts a/s “Latvijas Gaisa satiksme” valdes loceklis. No 2005.gada līdz šim valsts a/s “Latvijas Gaisa satiksme” valdes priekšsēdētājs.

J.Maršāns ieguvis jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un maģistra grādu biznesa administrācijā Salfordas universitātē (Lielbritānija).

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabineta 8.augusta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstu: Ādažu vidusskolas direktoram Jānim Tikmeram par mūža ieguldījumu pedagoģijā unAugstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam Pāvelam Gruziņam par ilggadēju darbu un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas attīstībā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Jānim Tikmeram pasniedz izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, bet Pāvelam Gruziņam – tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā

Ministru kabineta 8.augusta sēdē pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 610 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 30 viņu nepilngadīgie bērni.

No 580 pilsonības pretendentiem 71% ir krievi, 12% – ukraiņi, 9% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

19% pilsonības pretendentu ir pamata, 54% – vidējā, 26% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 113 300 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 8779 personas.

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā

Ministru kabinets 8.augusta sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 619 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 15 viņu nepilngadīgie bērni.

No 604 pilsonības pretendentiem 70% ir krievi, 9% – ukraiņi, 10% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

22% pilsonības pretendentu ir pamata, 50% – vidējā, 25% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 113 972 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 9451 persona.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par privatizācijas pabeigšanas likuma īstenošanas gaitu

Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs otrdien, 8.augustā, sniedza ziņojumu valdībai par Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma īstenošanas gaitu.

Atgādinām, ka lauku apvidus zemes pastāvīgajiem lietotājiem līdz šā gada 31.augustam jāiesniedz Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai zemes izpirkšanas pieprasījumus. 28.jūlijā Valsts zemes dienestā bija reģistrēti 113 000 patstāvīgā lietošanā piešķirtu zemes vienību lauku apvidos. Līdz šim zemes izpirkšanas pieprasījumu par pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi Valsts zemes dienestā iesnieguši 30 000 zemes izpirkšanas pretendentu. Persona, kas neiesniedz noteiktajā termiņā zemes izpirkšanas pieprasījumu, iegūst zemes nomas tiesības uz ne mazāk kā 10 gadiem. Turpmāk zemi var atsavināt saskaņā ar Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumu.

A.Štokenbergs norādīja, ka “Valsts zemes dienestam un Tieslietu ministrijai aktīvi ir jāinformē par termiņu, līdz kuram personām, kam piešķirta zeme patstāvīgā lietošanā lauku apvidos, ir jāiesniedz zemes izpirkšanas pieprasījumi, un jāaicina tos laikus iesniegt. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, ka Valsts zemes dienesta nodaļas pēdējās dienās nevarēs apstrādāt visus ienākušos dokumentus un atbilstoši likumam divu nedēļu laikā paziņot pieprasījuma iesniedzējam par tiesībām zemi izpirkt vai par atteikumu iegūt zemi īpašumā”.

Privatizācijas pabeigšanas likums nosaka, ka līdz 2006.gada 31.augustam jebkura juridiska vai fiziska persona var ierosināt nodot privatizācijai jebkuru valsts vai pašvaldības īpašumu.

Privatizācijas ierosinājums ir jāiesniedz Privatizācijas aģentūrā, kas apkopo īpašuma dokumentus un sagatavo rīkojumu projektu par objekta nodošanu privatizācijai. Pēc tam Ekonomikas ministrija šo rīkojuma projektu nosūtu saskaņošanai ieinteresētajām institūcijām un objekta pašreizējam pārvaldītājam. Ja kāda no institūcijām iebilst pret konkrētā objekta privatizāciju, tad tā sagatavo un atzinumam pievieno privatizācijas atteikuma projektu. Tālāk atteikuma projekts tiek iesniegts izskatīšanai darba grupā, kurā darbojas pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Privatizācijas aģentūras, Valsts kancelejas, kā arī Ministru prezidenta padomnieks privatizācijas jautājumos. Darba grupa sniedz viedokli Ministru kabinetam un nodrošina, lai atteikuma projekts tiktu juridiski korekti noformēts. Pēc tam visi dokumenti un rīkojuma projekti par nodošanu privatizācijai un atteikumu nonāk Ministru kabinetā. Ministru kabinets lemj par konkrētā objekta nodošanu privatizācijai vai saglabāšanu valsts īpašumā.

A.Štokenbergs norādīja, ka valsts institūcijām, kuras iebilst pret noteikta īpašuma nodošanu privatizācijai, rūpīgi jāsagatavo Ministru kabineta rīkojuma projekti par atteikumu nodot privatizācijai šos īpašumus, tiem jābūt balstītiem uz spēkā esošiem dokumentiem. Turklāt tas jādara laikus, lai nodrošinātu privatizācijas pabeigšanas likumā noteikto privatizācijas izskatīšanas termiņus, jo, tuvojoties privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas galatermiņam, ir vērojama pastiprināta aktivitāte privatizācijas ierosinājumu iesniegšanā.

Līdz 2006.gada 1.jūlijam Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir piešķirti 111,82 miljoni privatizācijas sertifikātu. Izmantoti ir 94,5% privatizācijas sertifikātu no kopējā skaita, piešķirti, bet noteiktajā termiņā nav ieskaitījuši kontā 1,2% no kopējā skaita, un faktiski izmantot var 6,01 miljonus privatizācijas sertifikātu (5,3% no kopējā).

Ekonomikas ministrija norāda, ka atbilstoši privatizācijas pabeigšanas likumam tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus likumos noteiktajos gadījumos, saņemot to vērtību naudā, noilgst, ja persona tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi līdz 2005.gada 30.septembrim, bet līdz 2006.gada 29.septembrim nav veikusi Ministru kabineta noteikumos paredzētās darbības ar privatizācijas sertifikātiem un nav paziņojusi bankas kontu, kurā ieskaitāma nauda, kā arī ja tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi pēc 2005.gada 30.septembra, bet pēc tam 12 mēnešu laikā nav veikusi Ministru kabineta noteikumos paredzētās darbības ar privatizācijas sertifikātiem un nav paziņojusi bankas kontu, kurā ieskaitāma nauda.

Privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas statistika š.g. 4.augustā:

EM: Par biodegvielas izmantošanas veicināšanu

Ministru kabineta 8.augusta sēdē akceptēts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Eiropas Komisijai par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā. Informatīvais ziņojums tapis, sadarbojoties biodegvielas nozarē iesaistītajām institūcijām.

Informatīvajā ziņojumā ietverti pasākumi, kas veikti, lai veicinātu biodegvielu izmantošanu ar nolūku aizstāt dīzeļdegvielu un benzīnu transporta vajadzībām, un valsts resursi, kas piešķirti, lai iegūtu biomasu enerģijas ražošanai.

2005.gadā ir izstrādāti un pieņemti vairāki normatīvie akti, kas regulē biodegvielas ražošanu un biodegvielas kvalitātes prasības. Lai veicinātu biodegvielas ražošanu un izmantošanu, likumā “Par akcīzes nodokli” ir noteiktas samazinātas akcīzes nodokļa likmes fosilai degvielai, kurai pievienota biodegviela. Savukārt biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapša sēklu eļļas, akcīzes nodokļa likme ir 0 LVL par 1000 kg.

Lai sekmētu biodegvielas ražošanu un patērēšanu, ir veikti vairāki pētījumi un izdota grāmata par biodegvielas ražošanas iespējām Latvijā. Atbilstoši valdībā apstiprinātajiem noteikumiem biodegvielas ražošanai tiek piešķirts valsts atbalsts. Gan bioetanola, gan biodīzeļdegvielas ražotājiem tiek piešķirtas finansiāli atbalstāmās kvotas.

Lai aktīvāk pastiprinātu biodegvielas, galvenokārt koksnes izcelsmes, pielietojumu siltuma ražošanai, gan individuālajā sektorā, gan centralizētajā siltumapgādē, izmantojot finanšu instrumentus, tiek atbalstīti kurināmā konversijas projekti. Projektu īstenotāji atbalsta saņemšanai var pieteikt projektus līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas Sociālā fonda pašreizējā un arī nākamajā programmēšanas periodā.

Visvairāk izmantotie atjaunojamo energoresursu veidi Latvijā ir koksne un hidroresursi. Vēja enerģiju un biogāzi izmanto ievērojami mazākā apmērā, saules enerģiju šobrīd izmanto ļoti nelielā mērā pilotprojektu formā. Paredzams, ka koksnes biomasas daļas izmantošana dotu nozīmīgu ieguldījumu biodegvielas pielietojuma palielināšanā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par konsolidētajiem gada pārskatiem

Otrdien, 8.augustā, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par konsolidētajiem gada pārskatiem, kurš tika izstrādāts, lai šīs jomas regulējumu pilnībā saskaņotu ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasībām.

Jaunajā likumprojektā ir precīzāk noteikts likuma subjektu loks un par konsolidētā gada pārskata sagatavošanu atbildīgā persona, kā arī precizēti nosacījumi, ar kādiem piemēro atbrīvojumus no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu, un precizēts konsolidētajā gada pārskatā sniedzamās informācijas saturs. Tā kā pēc likumprojekta pieņemšanas būs skaidrāki konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi, paredzams, ka likumprojekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi.

Likuma “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” mērķis ir noteikt vispārīgos konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumus, konsolidācijā iesaistāmās sabiedrības, kā arī konsolidētā gada pārskata un konsolidētā ziņojuma sagatavošanas, pārbaudes, apstiprināšanas un publicēšanas kārtību. Likums attiecas uz Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kā arī kooperatīvajām sabiedrībām, ja tās ir koncerna mātessabiedrības.

Sagatavojot normatīvā akta projektu, notikušas konsultācijas ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju, kā arī ņemtas vērā Pasaules bankas ziņojumā par Latvijas grāmatvedības un revīzijas (audita) sistēmas novērtējumu ietvertās rekomendācijas.

Līdzšinējais likums “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” bija jāpārstrādā no jauna, jo tas pilnībā neatbilda ES direktīvas noteikumu interpretācijai, kā arī bija jāveic citi precizējumi, lai saskaņotu likumā lietoto terminoloģiju ar Komerclikuma terminiem.

FM: Par nodokļu sodu sistēmas optimizāciju

Ministru kabineta 8.augusta sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest elastīgu un stimulējošu nodokļu sodu sistēmu, lai tādējādi veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu.

Saskaņā ar grozījumiem tiks ieviesta efektīva sodu sistēma par nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, nosakot elastīgus soda naudas apmērus, kas ir samērīgi ar konkrētajiem pārkāpumiem. Plānots ieviest arī vienotu nokavējuma naudu par nodokļu un nodevu samaksas termiņa nokavējumu.

Grozījumi paredz audita rezultātā uzliktās soda naudas samazināšanas vai atcelšanas iespējas. Tiek prognozēts, ka šī norma samazinās apstrīdēto nodokļu administrācijas lēmumu skaitu, līdz ar to samazinot iestādes administratīvos izdevumus, optimizēs darbinieku funkcionalitāti, kā arī veicinās paredzēto ieņēmumu ātrāku nomaksāšanu budžetā. Tāpat tiks mainīti nosacījumi attiecībā uz nodokļa maksātāja tiesībām precizēt nodokļu administrācijai iesniegtās deklarācijas.

Izmaiņas likumā paredz arī pārskatīt slieksni, ar kuru sākot nodokļu maksātājam ir pienākums deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus. Atbilstoši grozījumiem šis slieksnis būs 3000 latu iepriekšējo 1000 latu vietā.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas savukārt paredz noteikt atbildību par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanu un par nesadarbošanos ar nodokļu administrācijas amatpersonām, kā arī par nodokļu un informatīvo deklarāciju neiesniegšanu laikus.

Izmaiņām likumā “Par nodokļiem un nodevām” atbilstošie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā arī tika apstiprināti valdības 8.augusta sēdē.

Abos likumprojektos iestrādātās izmaiņas konceptuāli izvērtēja un atbalstīja Finanšu ministrijas valsts nodokļu politikas izvērtēšanas darba grupa, kurā līdzdarbojās Latvijas Darba devēju konfederācija, Tautsaimniecības padome, Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonds, kā arī citi sociālie partneri.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par nacionālās Šengenas informācijas sistēmas tehniskās vienības un SIRENE biroja izveides programmu

Ministru kabineta 8.augusta sēdē apstiprināts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais informatīvais ziņojums par nacionālās Šengenas informācijas sistēmas tehniskās vienības un SIRENE biroja izveides programmas 2003.–2007.gadam īstenošanu.

Kā norādīts ziņojumā, lai nodrošinātu nacionālās Šengenas informācijas sistēmas (N.SIS) tehniskās vienības izveidi, IeM Informācijas centrā (IC) bez jau esošajām divām amata vietām jāievieš vēl 16 papildu darbinieku amata vietas. Tās nepieciešamas N.SIS nepārtrauktas ekspluatācijas, diennakts tehniskās uzturēšanas un sistēmas lietotāju atbalsta organizēšanai.

Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamais finansējums 2006.gadā ir 97,9 tūkstoši latu, bet 2007.gadā un turpmākajos gados – 250,9 tūkstoši latu.

Lai nodrošinātu N.SIS lietotāju apmācību, IeM IC jāizveido Apmācības nodaļa ar piecām papildu darbinieku amata vietām. Paredzēts, ka šī gada augustā vai septembrī Apmācības nodaļai pēc tās darbinieku apmācībām Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) projekta 11.prioritātes “N.SIS nodaļas, SIRENE biroja darbinieku un citu SIS lietotāju apmācība” ietvaros jāuzsāk sagatavošanās darbi apmācības materiālu un metodikas izstrādē, kā arī jāpiedalās N.SIS programmatūras testēšanā.

Lai atrisinātu šo problēmu un sasniegtu izvirzīto mērķi, nepieciešamais finansējums tam 2006.gadā ir 29,6 tūkstoši latu, bet 2007.gadā un turpmākajos gados – 64,8 tūkstoši latu.

Problēma, ar ko nākas saskarties, ir darbaspēka piesaiste un esošo informācijas sistēmu administratoru amatu vakanču aizpilde. Ja atalgojuma jautājums netiks atrisināts, nebūs iespējama ne tikai Latvijas nacionālās Šengenas informācijas sistēmas izveide un ieviešana, bet būs arī apdraudēta esošo nacionālo informācijas sistēmu un tehniskās infrastruktūras resursu uzturēšana.

Ziņojumā arī norādīts, ka SIRENE biroja izveides nodrošināšanai atbilstoši Šengenas acquis izvirzītajām prasībām Valsts policijā jāievieš deviņas papildu darbinieku amata vietas.

Atbilstoši noteiktajam SIS II izveides plānam SIRENE birojam jāuzsāk pildīt funkcijas 2007.gada otrajā pusē, bet līdz tam laikam birojs ir jānodrošina ar 24 darbiniekiem, jāveic to materiāltehniskā apgāde un jārealizē SIRENE informācijas sistēmas adaptācija, testēšana un ieviešana, pirkstu nospiedumu un fotogrāfiju apmaiņas sistēmas ieviešana. SIRENE informācijas sistēmas adaptācija notiks, izmantojot Schengen Facility programmas līdzekļus.

Kopš 2006.gada 3.aprīļa ir pakāpeniski uzsākta SIRENE Latvijas biroja funkciju izpilde saistībā ar personu un objektu meklēšanu Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā. Tādējādi tiek realizēta ne tikai darbinieku teorētiskās apmācības, bet arī praktisko iemaņu apgūšana.

SIRENE biroja izvietošana paredzēta jaunceļamajā IeM ēku kompleksā Gaujas ielā 15. Telpu fiziskajai drošībai jāatbilst Eiropas Savienības Šengenas katalogā noteiktajām prasībām.

SIRENE biroja iespējas veikt tam uzliktās funkcijas un materiāltehniskā nodrošinājuma atbilstību noteiktajām prasībām vērtēs ekspertu komisija Šengenas novērtējuma ietvaros. Šīs novērtēšanas procesā Latvijai jādemonstrē un jāpierāda atbilstība Šengenas acquis prasībām, un vienīgi pozitīva vērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ministru padomē var tikt pieņemts lēmums par Latvijas Republikas iekšējās robežkontroles atcelšanu. Tādējādi līdz šim nepietiekamais finansējums var būtiski apdraudēt Latvijas valdības deklarēto mērķu sasniegšanu – noteiktajā termiņā iekļauties Šengenas līguma telpā un tā rezultātā veiksmīgi noslēgt iestāšanās procesus Eiropas Savienībā.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, 2007.gadā būs nepieciešami 265,3 tūkstoši latu, bet 2008. un turpmākajos gados – 136,4 tūkstoši latu.

IeM: Par nekustamā īpašuma “Viktorija-6” saglabāšanu valsts īpašumā

Ministru kabineta 8.augusta sēdē apstiprināts Iekšlietu ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts, kas paredz saglabāt valsts īpašumā nekustamo īpašumu “Viktorija-6” Daugavpils rajona Skrudalienas pagastā.

Projekts “Par nekustamā īpašuma “Viktorija-6” Daugavpils rajona Skrudalienas pagastā saglabāšanu valsts īpašumā” izstrādāts, lai uz zemesgabala varētu izbūvēt helikopteru nosēšanās laukumu Valsts robežsardzes (VRS) Aviācijas dienesta vajadzībām. Aviācijas dienests tiek veidots, īstenojot VRS attīstības koncepciju, un tā mērķis ir būtiski paaugstināt valsts robežas apsardzības efektivitāti, kā arī sniegt atbalstu citām valsts institūcijām – Katastrofu medicīnas centram, Nacionālās aviācijas un jūras glābšanas dienestam, pašvaldībām un neatliekamās medicīnas palīdzības iestādēm, Valsts policijai – specifisku uzdevumu pildīšanai.

Zemesgabala platība Daugavpils rajona Skrudalienas pagastā ir 3,06 ha.

IeM: Par nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes un patvēruma meklētāju centra izveidi

Ministru kabineta 8.augusta sēdē apstiprināts Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Valsts robežsardzes (VRS) Daugavpils pārvaldes un VRS Daugavpils pārvaldes nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes un patvēruma meklētāju centra nodrošināšanu ar darbam piemērotām telpām un turpmāko rīcību būvniecības nodrošināšanai.

Ziņojumā norādīts, ka 2005.gada decembrī pilnsabiedrība “Mūsu māja” un “Arčers” pabeidza un iesniedza VRS Daugavpils pārvaldes rekonstrukcijas tehnisko projektu, kas atļauj sākt ēku rekonstrukcijas un būvniecības darbus.

Sakarā ar Latvijā pieaugošo nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju skaitu ir jāizveido VRS Daugavpils pārvaldē Nelegālo imigrantu uzturēšanās nometne un patvēruma meklētāju centrs. Tas atrisinātu problēmas, kas saistītas ar nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju pārvietošanu un izmitināšanu gan VRS Daugavpils pārvaldei, gan citām tuvākajām reģiona VRS teritoriālajām pārvaldēm, kā arī mazinātu slodzi VRS Rīgas pārvaldei.

Lai īsākā laikposmā uzsāktu VRS Daugavpils pārvaldes būvniecību un nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes un patvēruma meklētāju centra būvniecības tehniskā projekta izstrādi, būvniecības darbus, kā arī nodrošinātu darbiniekus ar darbam piemērotām telpām, Iekšlietu ministrija ierosina nostiprināt zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā nekustamo īpašumu Daugavpilī, A.Pumpura ielā 105^B.

Plānots, ka Iekšlietu ministrijai divu mēnešu laikā pēc ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā jāizstrādā VRS Daugavpils pārvaldes nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes un patvēruma meklētāju centra projektēšanas tehniskie uzdevumi un jāiesniedz saskaņošanai valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Ziņojumā norādīts, ka VNĪ 30 mēnešu laikā būtu jāuzsāk valsts iepirkuma procedūra un jāveic pirmās kārtas būvniecības darbi, kā arī otrās kārtas būvniecības tehniskā projekta izstrāde un būvniecības darbi.

Paredzēts, ka VNĪ ir arī jāsagatavo detalizēts izmaksu aprēķins par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” jāiesniedz Iekšlietu ministrijai informācija par pirmās kārtas būvniecības un otrās kārtas projektēšanas un būvniecības plānotajiem pabeigšanas termiņiem, kā arī aprēķini par nomas maksu, uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par grozījumu apstiprināšanu noteikumos par kārtību, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus

Ministru kabineta (MK) 8.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 16.augusta noteikumos Nr.613 “Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus””.

MK noteikumu projekts ir izstrādāts, lai padarītu akreditācijas procesu operatīvāku un atvieglotu privātpersonu tiesības apstrīdēt lēmumus pirms pārsūdzēšanas, t.i., lēmumu par programmas, izglītības iestādes vai eksaminācijas centra akreditāciju. Lēmumu par akreditāciju pieņem ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu izveidota Profesionālās izglītības akreditācijas un atestācijas komisija, un to var apstrīdēt IZM valsts sekretāram.

IZM: Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversmi

Ministru kabineta (MK) 8.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversmes apstiprināšanu”.

2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās likums “Grozījumi Augstskolu likumā”, kura pārejas noteikumu 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniegt satversmi IZM.

Baltijas Krievu institūta Satversmes sapulce 2005.gada 4.oktobrī pieņēma lēmumu mainīt Baltijas Krievu institūta nosaukumu un pārdēvēt to par Baltijas Starptautisko akadēmiju, kā arī 2006.gada 8.martā nolēma apstiprināt Satversmes jauno redakciju. Lēmums mainīt augstskolas nosaukumu tika pieņemts tādēļ, ka jaunais nosaukums tiešāk atspoguļo augstskolas pašreizējo stāvokli, kurā studē 9000 studentu, tajā skaitā 500 ārvalstu studentu no 15 pasaules valstīm, kā arī akadēmijas statuss atbilst augstskolas potenciālam – vairāk nekā 700 pasniedzēju strādā augstskolā. Augstskolas rīcībā ir arī mūsdienīga materiālā bāze, pēdējos gados ekspluatācijā nodoti mācību kompleksi Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā.

Akadēmijas Satversme nosaka akadēmijas darbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus. Tiek precizēts akadēmijas juridiskais statuss, nosakot, ka akadēmija ir komercsabiedrība. Akadēmijas Satversme ietver jaunu jēdzienu “akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki” un precizē akadēmijas personāla sastāvu un tiesības, pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, Rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa. Tiek noteikts arī akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī akadēmijas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu citu personu dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par pārskatāmāku invaliditātes ekspertīzes kārtību

Labklājības ministrija (LM) plāno nodrošināt iedzīvotājiem pārskatāmāku un saprotamāku invaliditātes noteikšanas kārtību, kā arī iespēju veikt invaliditātes ekspertīzi Latvijā citu Eiropas valstu iedzīvotājiem.

To paredz valdības 8.augusta sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā”.

Lai iedzīvotājiem būtu pārskatāmāka medicīnisko indikāciju noteikšana, LM ir papildinājusi invaliditātes ekspertīzes kārtību ar trim jauniem pielikumiem, kuros ietverti slimību un anatomisko defektu saraksti.

Viens no jaunajiem pielikumiem ietver medicīnisko indikāciju sarakstu darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos, kurā atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas uzbūves principiem uzskaitītas 16 pamatslimības ar to atvasinājumiem un smaguma pakāpei atbilstošiem darbspēju zaudējumu procentiem.

Otrā pielikumā iekļauts anatomisko defektu saraksts invaliditātes noteikšanai bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa norādes. Tajā noteikts, ar kādiem anatomiskiem defektiem iespējams noteikt invaliditāti uz mūžu.

Tāpat, lai, saņemot pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai, iedzīvotājiem būtu skaidrāka medicīnisko indikāciju noteikšana, izveidots atsevišķs pielikums ar medicīnisko indikāciju sarakstu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai saņemšanai.

Noteikumu jaunajā redakcijā atsevišķi izdalītas tās medicīniskās indikācijas, kuru gadījumā bērniem var noteikt īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem fiziskiem un funkcionāliem traucējumiem.

Atsevišķi noteikts arī to slimību un anatomisko defektu saraksts, kuru gadījumā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir tiesīga veikt atkārtotu invaliditātes ekspertīzi bez paša cilvēka klātbūtnes.

LM sagatavotais projekts paredz iespēju veikt invaliditātes ekspertīzi arī tiem Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri legāli uzturas mūsu valstī.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments