Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.08.2006., Nr. 122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/141093

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par platjoslas sakariem lauku apvidos

Vēl šajā numurā

03.08.2006., Nr. 122

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta sēdē

 

AM: Par finansējumu NATO samita medicīniskajai nodrošināšanai

Otrdien, 1.augustā, Ministru kabinetā nolemts atbalstīt finansējuma piešķiršanu 66100 latu apmērā Katastrofu medicīnas centram medicīniskā aprīkojuma iegādei.

Finansējums piešķirts, lai NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norises laikā nepieciešamības gadījumā varētu sniegt kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus. Iegādātais aprīkojums paliks Katastrofu medicīnas centra lietošanā.

NATO samita laikā medicīniskā nodrošinājuma organizācijas un praktiskās izpildes funkcijas ir deleģētas Veselības ministrijas Katastrofu medicīnas centram.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par kārtību, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu

Ministru kabinets (MK) otrdien, 1.augustā, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu”. Noteikumi izstrādāti, lai precizētu atsevišķus jautājumus, kas saistīti ar patērētāja prasījuma pieteikšanu un izskatīšanu, un lai noteiktu stingrākas prasības ekspertiem un ekspertu atzinumiem. Noteikumu projekts arī nosaka izņēmumus ekspertīzes pieteikšanai par pakalpojumu, kura sniegšanas rezultāts ir nematerializēts (tūrisma pakalpojumu, finanšu pakalpojumi u.c.), un ir papildināts ar pielikumu – “Prasījuma pieteikuma paraugs”.

Jaunie MK noteikumi aizstās Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumus Nr.154 “Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze”, padarot pašlaik spēkā esošās prasības skaidrākas un saprotamākas patērētājiem un uzņēmējiem.

Galvenās izmaiņas, salīdzinot ar MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr. 154:

– jaunie noteikumi paredz garāku patērētāja prasījuma pieteikuma izskatīšanas termiņu uzņēmējiem (10 dienas iepriekš paredzēto 3 dienu vietā);

– uzņēmējs nav tiesīgs patvaļīgi novērst preces vai pakalpojuma trūkumus pretēji prasījuma pieteikumā izvirzītajām prasībām;

– ja patērētājs prasījuma pieteikumā nav izteicis vēlmi patstāvīgi pieteikt preces vai pakalpojuma ekspertīzi, par ekspertīzes ieteikšanu patērētājam un uzņēmējam jāvienojas atsevišķi rakstiskā formā;

– eksperti preces vai pakalpojuma ekspertīzes veikšanai tiek izvēlēti no publisko ekspertīzes veicēju datu bāzes. Ekspertīzi varēs veikt tikai šajā datu bāzē iekļauts ekspertīzes veicējs. Lai reģistrētos datu bāzē, ekspertīzes veicējam MK noteikumos noteiktajā kārtībā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā jāiesniedz pieteikumus.

Ministru kabineta noteikumi nodrošinās iespējami ātru un kvalitatīvu patērētāju sūdzību izskatīšanu par līguma noteikumiem neatbilstošām precēm vai pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot augstāku patērētāju aizsardzības līmeni un veicinot patērētāju uzticību patērētāju tiesību aizsardzības institūcijām. Noteikumi arī nodrošinās informācijas apmaiņu un sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, tādējādi nodrošinot daudz lielāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

 

EM: Par Valsts metroloģiskās inspekcijas reorganizāciju

Ministru kabineta (MK) 1.augusta sēdē pieņemts lēmums reorganizēt Valsts metroloģisko inspekciju un to pievienot Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Šāds lēmums tika pieņemts, apstiprinot MK rīkojumu “Par Valsts metroloģiskās inspekcijas reorganizāciju” un Ministru kabineta noteikumus “Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums”.

Rīkojums paredz, ka ar 2006.gada 1.augustu tiek uzsākta Valsts metroloģiskās inspekcijas reorganizācija, to pievienojot Patērētāju tiesību aizsardzības centram, atbilstoši 2006.gada 7.jūlija likumā “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” noteiktajam. Reorganizācijas mērķis ir stiprināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitāti, paplašinot tirgus uzraudzību metroloģijas jomā un vienlaikus samazinot aizvien pieaugošos personāla un finanšu resursus, kā arī administratīvās izmaksas, kas nepieciešamas uzraudzības funkciju veikšanai divām atsevišķām iestādēm.

Turpmāk izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts metroloģiskās uzraudzības jautājumos būs tiesīgs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par valsts finanšu informācijas sistēmas koncepciju

Otrdienas, 1.augusta, sēdē valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto koncepciju par valsts finanšu informācijas sistēmas (VFIS) attīstību, kas aptver iespējamos risinājuma variantus valsts un pašvaldību budžeta finanšu līdzekļu aprites kontroles pilnveidošanai, definē iesaistītās puses, veicamos pasākumus un izpildes nosacījumus, kas jāīsteno, lai nodrošinātu VFIS attīstību. Finanšu ministrija izstrādāja šo koncepciju, lai nodrošinātu vienotu un pārskatāmu pieeju valsts budžeta līdzekļu pārvaldībai.

VFIS ir savstarpēji integrētu informācijas sistēmu kopums, kas atbalsta valsts finanšu vadības procesus valsts un pašvaldību iestādēs. VFIS koncepcija aptver makroekonomiskās un nodokļu ieņēmumu prognozēšanas, valsts un pašvaldību budžeta plānošanas, sagatavošanas un budžeta izpildes kontroles, valsts parāda uzskaites un vadības, naudas plūsmas plānošanas, valsts un pašvaldību institūciju finanšu uzskaites, ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda, valsts atbalsta programmu pārvaldības, kā arī valsts un pašvaldību iepirkuma procesus. VFIS koncepcija paredz šo procesu un to atbalstošo informācijas sistēmu ieviešanu vai pilnveidošanu laikā no 2006. līdz 2010.gadam.

Par atbildīgo institūciju koncepcijas izpildes koordinācijā valdība noteica Finanšu ministriju, uzdodot tai katru gadu līdz 1.jūnijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pieprasīto nepieciešamo finansējumu koncepcijas īstenošanai nākamajā budžeta gadā. Valdība arīdzan atbalstīja koncepcijas pielikumā ietverto finansējumu – aptuveni 9 miljonus latu, kas nepieciešams koncepcijas īstenošanai līdz 2010.gadam. VFIS koncepcija tika izstrādāta, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētu projektu. ERAF līdzfinansētais projekts “Valsts finanšu informācijas sistēma” Finanšu ministrijā tika īstenots no 2005.gada februāra līdz decembrim. VFIS koncepciju izstrādāja PricewaterhouseCoopers SIA konsultanti sadarbībā ar Finanšu ministriju, Valsts kasi, Valsts ieņēmumu dienestu, Iepirkumu uzraudzības biroju, Rīgas pilsētas domi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un citām valsts un pašvaldību institūcijām.

Projekts tika īstenots Vienotā programmdokumenta un Programmas papildinājuma 2004.–2006.gada programmēšanas periodam prioritātes Nr.1 “Ilgtspējīgas attīstības veicināšana” pasākuma Nr. 1.3. “Informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstība” aktivitātes Nr. 1.3.1. “Sabiedrisko informācijas un elektroniskās pārvaldes sistēmu attīstība” ietvaros.

 

FM: Par precizējumiem iekšējā audita veikšanas kārtībā valsts iestādēs

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu projektu MK noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādēs tiek veikts iekšējais audits. Grozījumi noteikumos paredz par diviem mēnešiem pagarināt termiņu, kurā Finanšu ministrija Ministru kabinetam un Valsts kontrolei sniedz pārskatu par iekšējā audita sistēmas darbību ministrijās un iestādēs, kā arī veikt citus precizējumus.

Grozījumi MK noteikumos “Kārtība, kādā tiek veikts iekšējais audits” veikti, lai precizētu iekšējā audita sistēmas, iekšējā audita darba apjoma plānošanas un iekšējā audita veikšanas posmu tiesisko regulējumu. Turpmāk FM pārskatu par iekšējā audita sistēmas darbību ministrijās un iestādēs kopā ar Iekšējā audita padomes atzinumu varēs iesniegt līdz kārtējā gada 1.jūnijam, līdz šim šis termiņš bija 30. marts. Tādējādi tiks uzlabots iekšējās audita sistēmas, iekšējā audita koordinācijas un iekšējā audita struktūrvienības izveidošanas tiesiskais regulējums atbilstoši aktuālajai praksei iekšējā audita jomā.

Valdība arī apstiprinājusi grozījumus iekšējo auditoru sertifikācijas kārtībā, kā arī MK noteikumus par Iekšējā audita padomes nolikumu, kas nosaka Iekšējā audita padomes kompetenci, funkcijas, uzdevumus, tiesības un darba organizāciju. Līdz ar jaunā nolikuma stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2003.gada 10.jūnija noteikumi Nr.305 “Iekšējā audita padomes nolikums”.

Savukārt grozījumi iekšējo auditoru sertifikācijas kārtībā paredz precizēt Valsts administrācijas skolas (VAS) funkcijas, auditora sertifikāta spēkā uzturēšanas kārtību, kā arī mainīt atsevišķus pārbaudes darba tematu nosaukumus pirmā līmeņa sertifikāta saņemšanai. Līdz ar izmaiņām MK noteikumos tiek precizēta apliecinošo dokumentu iesniegšanas kārtība, kas jāievēro, lai uzturētu spēkā sertifikātu. Nosakot vienotas apliecinājuma formas iesniegšanu VAS, tiks atvieglota pārskata sagatavošana par iekšējo auditoru kvalifikācijas celšanu.

Izmaiņu nepieciešamību visos trijos likumdošanas aktos noteica grozījumi Iekšējā audita likumā, kas stājās spēkā šī gada 22.martā. MK noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija noteikumos Nr.306 “Kārtība, kādā tiek veikts iekšējais audits””, “Iekšējā audita padomes nolikums”, kā arī “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija noteikumos Nr.307 “Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība”” valdība apstiprināja 1.augusta sēdē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par terorisma draudu līmeņu sistēmas izveidi Latvijā

Ministru kabinets otrdien, 1.augustā, atbalstīja terorisma draudu līmeņu sistēmas koncepciju, kuras mērķis ir pilnveidot nacionālās pretterorisma sistēmas efektivitāti un nodrošināt tās atbilstību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas principiem.

Iekšlietu ministrijas izstrādātā koncepcija par terorisma draudu līmeņu sistēmas izveidi paredz iespēju iekšlietu ministram publiski izsludināt četrus terorisma draudu līmeņus, kas būtu savietojami ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Krīzes reaģēšanas sistēmas četriem terorisma trauksmes stāvokļiem. Jo augstāks būs terorisma risks, jo augstāks izsludinātais draudu līmenis. Katram draudu līmenim arī piešķirts savs krāsas kods.

Zems terorisma draudu līmenis, kuram ir zilas krāsas kods, tiks izsludināts, ja pastāvēs vispārēja rakstura terorisma draudi. Paaugstinātam terorisma draudu līmenim būs dzeltenas krāsas kods, un to izsludinās situācijā, ja būs pieaugoši terorisma draudi. Augsts terorisma draudu līmenis, kam ir piešķirts oranžs krāsas kods, tiks izsludināts, ja būs apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam. Savukārt īpaši augstam terorisma draudu līmenim būs sarkanas krāsas kods, un to izsludinās situācijā, ja noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams.

Koncepcija paredz, ka draudu līmeņus var izsludināt gan visai valsts teritorijai, gan apdraudētajam valsts reģionam, gan apdraudētajam tautsaimniecības sektoram vai arī apdraudētajam objektam.

Plānots, ka iedzīvotājus par terorisma draudu līmeņa izmaiņām informēs Iekšlietu ministrija, sagatavojot un izplatot plašsaziņas līdzekļiem preses paziņojumu, kā arī ievietojot informāciju par izsludināto draudu līmeni ministrijas mājaslapā internetā. Ja izsludināts augsts vai īpaši augsts terorisma draudu līmenis, iedzīvotāju informēšanai iespējams izmantot arī civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu.

Koncepcijā noteikts, ka valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības, kā arī nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu atbildīgās amatpersonas nodrošina pretterorisma pasākumu plānošanu atbilstoši četriem draudu līmeņiem, tādējādi veicinot iespēju pastiprināt drošības pasākumus atbilstoši terorisma draudu līmeņa izmaiņām.

 

IeM: Par izceļošanas pabalstu četriem Krievijas militārajiem pensionāriem

Ministru kabinets (MK) otrdien, 1.augustā, piešķīra Iekšlietu ministrijai 7080 latu, lai izmaksātu izceļošanas pabalstu četriem Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas.

Pabalsts Krievijas militārajiem pensionāriem tiek izmaksāts saskaņā ar MK 2005.gada 18.oktobra noteikumiem “Kārtība, kādā militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājams izceļošanas pabalsts”. Saskaņā ar MK 2005.gada 18.oktobra sēdes protokola Nr.60 23.§ 3.punktu jautājumus par finansējumu Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājamiem pabalstiem 2006.gadā MK izskata atsevišķi – atbilstoši saņemtajiem iesniegumiem. Apstiprinātajā 2006.gada valsts budžetā Iekšlietu ministrijā šiem mērķiem finanšu līdzekļi nav paredzēti.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par mācību norisi izglītības iestādēs 2006./2007.gadā

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais un otrdien, 1.augustā, Ministru kabineta (MK) pieņemtais lēmums nosaka, ka mācības 2006./2007.mācību gadā valsts un pašvaldības dibinātajās vispārējās izglītības iestādēs sāksies 1.septembrī un beigsies 2007.gada 31.maijā.

IZM aicina skolēnus arī pēdējā brīvajā mēnesī būt uzmanīgiem peldoties un spēlējoties, kā arī ievērot ceļu satiksmes noteikumus un rūpēties par sevi.

1.augustā valdība izskatīja un apstiprināja MK noteikumu projektu “Noteikumi par 2006./2007.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku”, kas nosaka valsts un pašvaldības dibināto vispārējās izglītības iestāžu 2006./2007. mācību gada norisi un brīvdienas. 2006./2007.mācību gada un mācību semestru sākumu un beigas nosaka tām vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.

1.augustā pieņemtajā lēmumā noteikts, ka 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem mācību gads noslēgsies 2007.gada 31.maijā. 9.klases izglītojamajiem mācības – 2007.gada 18.maijā, bet mācību gads beigsies 2007.gada 8.jūnijā. 12.klases izglītojamajiem mācības beidzas 2007.gada 18.maijā, bet mācību gads – 2007.gada 15.jūnijā.

Mācību gadu veido divi semestri: 1.semestris no 2006.gada 1.septembra līdz 2006.gada 22.decembrim; 2.semestris 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem – no 2007.gada 8.janvāra līdz 2007.gada 31.maijam; 9.klases izglītojamajiem – no 2007.gada 8.janvāra līdz 2007.gada 8.jūnijam, bet 12.klases izglītojamajiem – no 2007.gada 8.janvāra līdz 15.jūnijam.

Mācību gada laikā ir rudens brīvdienas: no 2006.gada 23.oktobra līdz 2006.gada 27.oktobrim; Ziemassvētku brīvdienas – no 2006.gada 23.decembra līdz 2007.gada 5.janvārim; pavasara brīvdienas – no 2007.gada 30.marta līdz 2007.gada 5.aprīlim un vasaras brīvdienas 1.–8.klašu un 10.–11.klašu izglītojamajiem – no 2007.gada 1.jūnija līdz 2007.gada 31.augustam.

Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases skolēniem. Papildu brīvdienas organizē otrajā semestrī, kā arī izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par otrajā semestrī organizējamu projektu nedēļas norises laiku.

Ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi , izglītības iestādes dibinātājs pēc situācijas izvērtēšanas pieņem lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par atsevišķu valsts autoceļu nodošanu pašvaldību īpašumā

Otrdien, 1.augustā, Ministru kabinets (MK) izsludināja grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 6.jūlija noteikumos Nr.245 “Noteikumi par valsts autoceļu sarakstiem”. Šis projekts MK izskatīts vienlaikus ar Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajiem Ministru kabineta rīkojuma projektiem “Par valsts 2.šķiras autoceļa nodošanu Rīgas rajona Ropažu novada pašvaldības īpašumā” un “Par valsts 2.šķiras autoceļu nodošanu Daugavpils rajona Nīcgales pagasta pašvaldības īpašumā”.

Nododot Ropažu novada pašvaldībai 1.šķiras autoceļa P10 Inčukalns–Ropaži–Ikšķile posmu (1,6 km kopgarumā), tiek veikta arī minētā autoceļa maršruta maiņa, kā arī precizējumi citos ceļu maršrutos. Grozījumi tiek veikti, arī nododot Daugavpils rajona Nīcgales pagasta pašvaldībai 2.šķiras V675 Nīcgale–Upmale posmu (3,1 km kopgarumā). Autoceļi nodoti pašvaldībām saistībā ar pašvaldību vēlmi pārņemt kādu valsts 2.šķiras autoceļu posmu savā pārziņā ar ieceri pārveidot šos autoceļus par ciematu ielām. Šajā gadījumā SM nav bijis iemesla šo vēlmi noraidīt.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka apstiprināšanu

Ministru kabineta (MK) 1.augusta sēdē Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka amatā apstiprināts Sergejs Zlatoustovs. Saskaņā ar likumu IeVP priekšnieka amata kandidatūru apstiprina MK, bet priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

S.Zlatoustovs ieguva vislielāko punktu skaitu Tieslietu ministrijas (TM) izsludinātajā atklātajā konkursā IeVP priekšnieka amatam, pārspējot septiņus citus pretendentus.

Iesakot S.Zlatoustovu apstiprināšanai IeVP priekšnieka amatā, tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds norādīja, ka pirmajā darba pusgadā jaunajam priekšniekam būs šādi svarīgākie uzdevumi:

1) pārskatīt un sagatavot priekšlikumus IeVP struktūras optimizēšanai, lai ieviestu vienotu un centralizētu finanšu plānošanu un uzskaiti, vienotu un pārskatāmu iepirkumu procesu un pilnvērtīgu kontroli pār ieslodzījuma vietās realizēto rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, kā arī lai uzlabotu ieslodzījuma vietu darba atbilstību Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām;

2) nodrošināt priekšlikumus par valsts un privātās partnerības izmantošanas iespējām, lai uzlabotu nodarbinātības jautājumu risināšanu ieslodzījuma vietās, kā arī ieviestu vienotu un skaidru sistēmu, kā valsts un privātā partnerība tiek realizēta visās ieslodzījuma vietās;

3) izstrādāt standartu, kas nepieciešams jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūras objektu attīstībai, saskaņā ar kuru IeVP var uzsākt 2005.gadā apstiprinātās Ieslodzījuma vietu attīstības koncepcijas realizāciju, izmantojot gan nacionālos, gan starptautiskos finanšu instrumentus vai sadarbību ar privāto sektoru.

S.Zlatoustovs vairāk nekā 20 gadus ieņēmis dažādus amatus tieslietu un iekšlietu sistēmā. Līdz izvirzīšanai IeVP priekšnieka amatā S.Zlatoustovs ir strādājis IeVP par priekšnieka vietnieku (kopš 2003.gada) un kopš 2006.gada janvāra pildījis arī iestādes priekšnieka pienākumus. Pirms tam Tieslietu ministrijā bijis ģenerālinspektora vietnieks (2000.–2004.g.), bet no 1993. līdz 2000.gadam strādājis Iekšlietu ministrijā par Galvenās personālsastāva inspekcijas galveno inspektoru. No 1982. līdz 1993.gadam S.Zlatoustovs dienējis Latvijas ieslodzījuma vietu sistēmā un ieņēmis dažādus amatus virsnieku sastāvā.

 

TM: Par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju

Ministru kabinets otrdien, 1.augustā, pieņēma kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumus, kas izstrādāti, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 60.pantā ietverto deleģējumu.

Noteikumi reglamentēs kārtību, kādā kadastra informācijas sistēmā reģistrē kadastra objektus un aktualizē kadastra datus. Tie noteiks arī kadastra objekta identifikatora veidošanas principus, piešķiršanas kārtību un klasifikāciju, kadastra datu saturu un to labošanas un uzturēšanas kārtību, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma reģistrācijas un aktualizācijas kārtību.

Noteikumi regulēs kārtību, kādā kadastra informācijas sistēmā ierakstīs nekustamā īpašuma nodokļa objektu, ierakstāmās ziņas un kārtību, kādā dzēš ierakstu par kadastra objektu. Noteikumos būs regulēta arī kadastra kartes veidošanas kārtība, attēlojamo datu saturs, mēroga noteiktība, attēlošanas un uzturēšanas kārtība un pieļaujamās nesaistes robežas, izlīdzinot nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas robežu datus. Noteikumos iekļauti arī kadastra objektu reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas kritēriji, kārtība un iesniedzamie dokumenti.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem atkritumu apsaimniekošanas likumā

Ministru kabineta 1.augusta sēdē tika atbalstīti Vides ministrijas izstrādātie likumprojekti “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” un “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Vides ministrijas izstrādātie Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi paredz, ka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi un sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs, nosaka pašvaldība saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādāto maksas aprēķināšanas metodiku. Savukārt tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs nosaka sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.

Likumprojekts risina arī jautājumu par bezsaimnieka bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

Savukārt likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” grozījumi nosaka, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot pārstrādi un apglabāšanu, regulē pašvaldība savas kompetences ietvaros saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Kā valsts regulējamais sabiedriskais pakalpojums plānota tikai atkritumu apglabāšana poligonos un izgāztuvēs.

Likuma grozījumi arī paredz, ka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi un sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs, nosaka pašvaldība saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādāto maksas aprēķināšanas metodiku.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par flotes atjaunošanu un zvejas kuģu modernizēšanu

Ministru kabineta (MK) 1.augusta sēdē akceptēti Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana” vadlīnijām. Šie noteikumi ir izstrādāti, lai noteiktu plānošanas dokumenta – Vienotā programmdokumenta 4.prioritātes “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” pasākuma “Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana” – vadlīnijas un projekta iesnieguma veidlapu.

Vadlīnijās ir definētas prasības atbalsta saņēmējiem, noteikta pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai iepriekšminētās aktivitātes ietvaros, kā arī iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kritēriji. Flotes atjaunošanai un zvejas kuģu modernizēšanai piešķirti 911 646 lati, tai skaitā Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta finansējums ir 319 104 lati. Savukārt nacionālais līdzfinansējums ir 45 582 lati, bet privātais finansējums – 546 988 lati.

Normatīvais akts nodrošinās Kopienas struktūrpalīdzības saņemšanu Latvijas zvejas kuģu īpašniekiem un zvejniekiem, tādējādi saglabājot iedzīvotāju nodarbinātību zivsaimniecības nozarē.

Tiks veicināta kuģošanas drošības, darba un higiēnas apstākļu uzlabošana uz zvejas kuģiem, kā arī zivju uzglabāšanai un apstrādei atbilstošu apstākļu nodrošināšana uz zvejas kuģiem, kas savukārt veicinās ilgtspējīgu un atbildīgu resursu izmantošanu.

 

ZM: Par piekrastes zvejas attīstības veicināšanu

Ministru kabineta (MK) 1.augusta sēdē akceptēti Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Piekrastes zvejas attīstība” vadlīnijām un projekta iesnieguma veidlapu. Vadlīnijās ir definētas prasības atbalsta saņēmējiem, noteikta pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai iepriekšminētās aktivitātes ietvaros, kā arī iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kritēriji.

Piekrastes zvejas attīstībai piešķirts 1927 861 lats, tai skaitā Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta finansējums ir 1542 289 lati, bet nacionālais līdzfinansējums – 385 572 lati. Normatīvais akts nodrošinās Kopienas struktūrpalīdzības saņemšanu piekrastes zvejniekiem. Tiks saglabāta piekrastes iedzīvotāju nodarbinātība zivsaimniecības sektorā pašreizējā līmenī.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!