Par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju

Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis

Aizvadīto piektdien, 27. aprīlī, valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” abiem privatizācijas pretendentiem vajadzēja iemaksāt akciju kontrolpaketes izsoles drošības naudu. Šajā sakarā 27. aprīlī Ekonomikas ministrijā tika rīkota preses konference, kuru ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis sāka ar paziņojumu:

— Šodien sasaucu ārkārtas preses konferenci, lai informētu par valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas gaitu. Kā zināms, šis process noris jau ilgāk nekā četrus mēnešus. Atskatoties atpakaļ, varu teikt, ka šis ir trešais mēģinājums privatizēt “Latvijas kuģniecību”. Šodien ir tas termiņš, kad līdz darbadienas beigām abiem pretendentiem, kuri bija apstiprināti īsajā sarakstā, bija jāiemaksā drošības nauda, lai apliecinātu turpmāko līdzdalību “Latvijas kuģniecības” privatizācijā.

Gribu uzsvērt, ka privatizācijas procesu nepārtraukti ir pavadījuši skandāli. Atsevišķi politiskie spēki darījuši visu iespējamo, izmantojot visas netīrākās metodes, lai šo procesu torpedētu un grautu. Un diemžēl viņi savu ir panākuši. Līdz šim brīdim neviens no abiem pretendentiem nav iemaksājis paredzēto drošības naudu — piecus miljonus ASV dolāru. Gan sociāldemokrātu, gan atsevišķu “Tēvzemei un Brīvībai” politiķu bezatbildība, kas Eižena Cepurnieka personā inscenējuši šķietamo korupcijas skandālu, gan arī iespējamo investoru apmelojumi par visdažādākajiem nodarījumiem, pat aizejot savās fantāzijās tik tālu, ka tie ir čekas aģenti vai saistīti ar Valsts drošības dienestu Krievijā, vai pat tik tālu, ka tie nodarbosies ar naftas kontrabandu, pārvadājot Irākas Sadama Huseina naftu, ir pilnībā diskreditējuši šo procesu un atbaidījuši abus pretendentus.

Šādā neskaidrā investīciju vidē, kāda izveidojusies privatizācijas procesa gaitā, nekad nebūs iespējams piesaistīt nekādus potenciālos privatizētājus. Jāizsaka nožēla, ka šobrīd process ir sasniedzis šādu situāciju. Nepārtrauktās bažas par valdības nestabilitāti, jau divreiz izteiktā neuzticība ekonomikas ministram procesa gaitā nekādi neveicināja “Latvijas kuģniecības” privatizāciju.

— Ko valdība darīs tālāk?

— Vispirms Privatizācijas aģentūras valdei uzdošu apkopot informāciju un precīzi paskaidrot motivāciju, kādi bijuši iemesli, neskaitot tos, ko es jau minēju, kādēļ abi pretendenti ir atteikušies. Jo viņi tomēr iztērējuši pietiekami lielus līdzekļus: algojuši juristus, konsultantus, speciālistus un beigu beigās pēdējā posmā pārdomājuši.

Es pieļauju, ka visas spekulācijas ap to, ka valdība ir noteikusi pārāk zemu pārdošanas cenu, ir pilnīgi izgāzušās, jo, ja valdība būtu noteikusi pārāk zemu minimālo pārdošanas cenu, noteikti abi šie pretendenti “Latvijas kuģniecību” nopirktu, sociāldemokrātu vārdiem runājot, par sviestmaizi. Iespējams, ka šī cena varbūt bijusi par augstu. Neoficiāla informācija liecina, ka abi investori nejūtas droši, ieguldot tik lielus līdzekļus privatizācijā, kad procesa beigās tiks mainīta valdība, un iespējams, ka process tiks apturēts un līdz ar to varbūt kārotās investīcijas tiks “nogrieztas”. Šāda informācija ir. Privatizācijas aģentūras valdei, pirmkārt, būs jāsniedz apkopojums un, otrkārt, jāpiestāda valdībai iespējamie risinājuma varianti, kā tālāk privatizācija varētu virzīties uz priekšu.

— Tā kā “Latvijas kuģniecības” privatizācija atkārtoti nonāk strupceļā, vai netiks pieprasīta PA vadības atkāpšanās?

— Šodien, 27. aprīlī, tikos ar Pasaules bankas pārstāvjiem. Savukārt nedēļas sākumā, pirmdien un otrdien, Londonā tikāmies ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas speciālistiem. Abas ietekmīgās organizācijas privatizācijas procesu no profesionālā viedokļa vērtēja ļoti augstu. Pasaules banka akceptēja, ka ir ļoti apmierināta ar to, kā tika izstrādātas visas procedūras un kādā veidā līdz šim pusdienas laikam virzījās privatizācija. Tika izmantota starptautiski pieņemtā prakse, pieaicinot starptautiskos konsultantus.

Nedomāju, ka Privatizācijas aģentūras vadībai ir jāuzņemas atbildība par to, ka šobrīd šis process iegūst neskaidru virzību. Atbildība drīzāk jāuzņemas atsevišķiem politiskajiem spēkiem, kas darīja visu, lai padarītu mūsu valsti neinteresantu ārvalstu investoriem un investīcijām.

— Vai jūs pieļaujat iespēju, ka minimālā akciju cena tiktu pazemināta un abi pretendenti varētu no jauna piedalīties izsolē?

— Vispirms mums ir jāsagaida abu pretendentu motivēts paskaidrojums, kas bijis par iemeslu atteikumam. Noteikti viņi arī rakstiski informēs par to. Tādēļ tagad izteikt kādus pieņēmumus par turpmāko privatizācijas virzību ir visai grūti. Domāju, ka pēc desmit dienām valdība par to lems un izšķirsies.

Kas attiecas uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, tā bija gatava finansēt šo privatizācijas procesu, kreditējot potenciālos privatizētājus. Tādus priekšlikumus viņi bija izteikuši abiem privatizētājiem. Un līdz ar to Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnsapulces ietvaros notika tikšanās ar bankas vadību, prezidentu un attiecīgajām amatpersonām, kas atbildīgas par kuģniecības nozari bankā.

— Vai tagad sabiedrība varētu uzzināt, kāda bija kontrolpaketes minimālā cena un kādi bija pretendenti?

— Šī informācija ir konfidenciāla. Acīmredzot valdība tuvākajās valdības sēdēs lems, vai atslepenot šo informāciju vai ne. Mans viedoklis ir tāds, ka tā ir atslepenojama, jo tur nav nekādu noslēpumu. Bet šīs bezgalīgās spekulācijas ar pretendentu vārdiem un cenām, protams, vairs nav nepieciešamas.

Ingrīda Rumbēna,  “LV” nozares redaktore

PA ģenerāldirektors Jānis Naglis

Vakar, 2.maijā, Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Jānis Naglis aicināja uz savu preses konferenci, kurā nenoliedza savu personisko atbildību Latvijas Kuģniecības (LK) privatizācijas neveiksmīgajā norisē.

Kā zināms, PA rīkoja starptautisko finansu konsultantu kompāniju konkursu, par kuru gan netika izrādīta sevišķi liela interese, tomēr, PA izvēlējusies labāko no konkursa dalībniecēm. Lai arī LK privatizācijas noteikumu projektu gatavoja finansu konsultants, pirms tā tālākas virzīšanas uz Ekonomikas ministriju un akceptēšanas Ministru kabinetā tikuši ņemti vērā PA ieteikumi. Un tikai uz viena dokumenta neesot iespējams atrast J.Nagļa parakstu — tas ir lēmums par LK akciju paketes sākotnējās cenas noteikšanu.

Paskaidrojot, kā varētu izskatīties atbildības uzņemšanās par “šo relatīvo neveiksmi”, J.Naglis izteicās, ka valdībai tāpēc nebūtu jākrīt, jo Latvijas valdība neesot veidota viena objekta privatizācijai. Tieši tāpat viņš neredzot nepieciešamību atstādināt no amata ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti, jo visus lēmumus viņš pieņēmis atbilstoši likumam un savai kompetencei.

“Ja tāda nostāja būs, tad iespējama arī amata atstāšana,” šādiem vārdiem J.Naglis komentēja savu iespējamo demisiju. “Bet pats neesmu sagatavojis iesniegumu par atkāpšanos no amata.” Esot bijuši daudzi gadījumi, kad neizdodas privatizēt objektu uzreiz, turklāt LK privatizācijas procesā neesot ticis izvirzīts uzdevums to privatizēt par katru cenu. Ministru kabineta pieņemtajos lēmumos bijušas precīzi definētas valdības intereses, kas PA bija jāievēro. Ja būtu bijis dots uzdevums pārdot LK par katru cenu, tas arī būtu izdarīts, uzsvēra PA vadītājs.

Kā jau ziņots, pretendenti 27.aprīlī līdz dienas beigām, t.i., līdz pulksten 23.59, nepārskaitīja drošības naudu, kā to paredz LK privatizācijas noteikumi. Tā kā LK privatizācijas procesā ir daudz dažādu termiņu, precīzs laiks nebija norādīts. Tādēļ pārskaitīt naudu pretendenti varēja visas dienas laikā. Ar šo faktu J.Naglis saistīja daudzās neskaidrības, jautājumus un spekulācijas, kas pēc tam radās par šo tematu. 27.aprīlī vēlu vakarā PA valde pieņēma lēmumu, konstatējot, kādas darbības LK privatizācijas noteikumu izpildē veikuši pretendenti. Kā atzina J.Naglis, pieņemt šādu lēmumu bijis ļoti svarīgi tāpēc, lai nekavētu pretendentu virzību uz datu telpu, kuras apmeklējumu atbilstoši privatizācijas noteikumiem bija paredzēts sākt 30.aprīlī.

Runājot par iemesliem, kāpēc pretendenti paredzētajā laikā neiemaksāja drošības naudu, J.Naglis neslēpa, ka tas viņam bijis liels pārsteigums, jo pirms tam solīts, ka noteikumi tikšot izpildīti laikus. Viens no pretendentiem gan esot atklāti atzinis, ka akciju kontrolpaketes sākotnējā cena esot par augstu, kālab viņš arī noteiktajā termiņā nav iesniedzis PA dokumentu paketi un nav iemaksājis drošības naudu.

Kā otru iemeslu PA vadītājs minēja privatizācijas pretendentu attieksmi pret pārejas ekonomikas valstīm un tajās notiekošiem procesiem. Iespējams, ka viņi izdarījuši zināmus secinājumus, analizējot notikumus, piemēram, Lietuvā, un iedomājušies, ka ir iespējamas novirzes no apstiprinātajiem noteikumiem. Taču PA pārstāvji katrā tikšanās reizē atkārtojuši, ka PA darbosies precīzi atbilstoši LK privatizācijas noteikumiem un nekādas novirzes no tiem nav iespējamas.

Finansu konsultanti pildīs savus pienākumus līdz brīdim, kamēr netiks pieņemts lēmums, kas skar viņu darbību. Viņiem būs jāsagatavo ziņojums valdībai par paveikto un jāizanalizē neveiksmes cēloņi. Tikai pēc tam tiks izlemts jautājums, vai konsultanti turpinās savu darbu vai ne. Attiecībā uz samaksu par konsultantu paveikto darbu J.Naglis norādīja, ka atlīdzības fiksēto daļu viņi saņems, turpretī tā dēvētā panākumu samaksa netiks piešķirta, jo neviena no valstij piederošajām akcijām pēc konsultantu piedāvātās shēmas nav realizēta. PA vadītājs pauda pārliecību, ka ne fiksētā samaksa, ne panākumu samaksa nav maināma gadījumā, ja nākotnē tiek turpināta konsultantu piedāvātā shēma. Samaksas nosacījumi ir definēti darba uzdevumā un uzaicinājuma vēstulē konsultantiem, un PA neesot pamata tos grozīt. Turpretī, ja šie nosacījumi tiek grozīti, tad ir jāizsludina jauns starptautiskais finansu konsultantu konkurss.

J.Naglis informēja, ka PA šobrīd gatavo pārskatu par veiktajām darbībām valdībai, kas, pēc viņa prognozēm, to varētu izskatīt 8.maijā. Savukārt jebkura valdībā sagatavota konfidenciāla informācija sabiedrībai būs pieejama tikai tad, kad būs pieņemts attiecīgs lēmums par informācijas atslepenošanu. Viņš norādīja, ka valdības kompetencē ir pieņemt jebkuru lēmumu par LK privatizāciju.

Ja tiks pieņemts lēmums par LK privatizācijas procesa pārtraukšanu, uzņēmums tiks nodots Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Taču tas, pēc J.Nagļa domām, būtu neveiksmīgākais lēmums, kādu valdība varētu pieņemt, jo Latvijas politiskajā situācijā kompānija tiktu plosīta tālāk. Aptuveni divu trīs gadu laikā no LK paliktu pāri labi ja puse no tai šobrīd piederošajiem kuģiem, jo tie jau sasnieguši kritisko vecumu. Turklāt jāņem vērā iepriekšējā pieredze, proti, kopš 1997.gada LK jautājumā politiskā līmenī nav pieņemts neviens pozitīvs lēmums. Tādēļ arī LK attīstībā nav investēts ne lats. Tajā pašā laikā J.Naglis augstu novērtēja LK vadību, raksturojot to kā vienu no visautoritatīvākajām pasaulē.

Komentējot vienu no atklātībā izskanējušajiem LK privatizācijas procesa turpmākās attīstības scenārijiem, kas paredz to sākt ar akciju publisko piedāvājumu, PA ģenerāldirektors uzsvēra, ka viņš šādu variantu nekad nav atbalstījis. Viņaprāt, mazajiem akcionāriem vispirms ir jāredz, kas ir stratēģiskais partneris jeb uzņēmuma akciju kontrolpaketes turētājs, lai zinātu, kā viņi varēs realizēt savas mazākuma akcionāru tiesības.

Pats svarīgākais mazākuma akcionāriem ir uzzināt minimālo akciju atpirkšanas cenu. Ja stratēģiskais partneris par noteiktu cenu iegādājas LK, viņam atbilstoši likumam “Par vērtspapīriem” noteiktā laikā jāpaziņo mazākuma akcionāriem, par kādu cenu viņš no tiem atpērk akcijas. Vienlaikus J.Naglis apstiprināja, ka 15 procentu LK akciju publiskais piedāvājums par privatizācijas sertifikātiem notiks, kā to ir lēmusi PA padome.

Savukārt PA valdes loceklis Imants Mantiņš apšaubīja dažu ekspertu apgalvojumus, ka šobrīd esot visnelabvēlīgākā situācija kuģu pārvadājumu tirgū, tādēļ neesot izraudzīts īstais laiks LK privatizācijai. Šādus apgalvojumus apgāž LK šā gada trīs mēnešu peļņa, kā arī veiksmīgā saimnieciskā darbība pagājušajā gadā kopumā, kas liecina, ka kuģošanas biznesu šobrīd nekādā ziņā nevar uzskatīt par panīkušu.

Gita Kronberga, “LV” nozares redaktore