Lai kvalitatīva vide uzņēmējdarbībai

Jānis Endziņš, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Decembra nogalē savā pēdējā plenārsēdē pirms Ziemassvētku brīvdienām Saeima pieņēma lēmumu par Komerclikuma spēkā stāšanos 2001. gada 1. aprīlī, nevis 1. jūlijā, kā vēlējās daļa deputātu. Vai esat gandarīts par to?

— Jā, šodien (mūsu saruna notika 21. decembrī — red. ) Saeima beidzot izšķīrās par galīgo variantu — 1. aprīli. Labi, ka tā un likuma spēkā stāšanās nav atlikta uz vēlāku laiku. Turklāt vienlaikus Saeima pieņēma lēmumu par to, ka valdībai tuvākajā laikā jāatrod finansu līdzekļi, lai īstenotu, manuprāt, šo Latvijai nozīmīgo reformu. Jāpiebilst, ka bija vajadzīgi vairāk nekā seši gadi, lai Latvijā pieņemtu Komerclikumu, tādējādi iezīmējot fundamentālu uzņēmējdarbības vides reformu. Igaunijā līdzīgu reformu pabeidza 1997. gadā. Tādu no mums prasa sāktā virzība uz Eiropas Savienību (ES), kā arī iecere novērst pastāvošās nebūšanas uzņēmējdarbības vidē.

— Kādi būs pirmie nepieciešamie darbi, kas jāpaveic, lai 1. aprīlī Komerclikums sāktu iemiesoties dzīvē?

— Vispirms jārisina finansu jautājums, jo bez nepieciešamajiem finansu resursiem šī sagatavošanās reformas īstenošanai būtu apgrūtināta. Šajā ziņā var diskutēt, cik naudas jāatvēl no budžeta, tomēr jāievēro apstākļi, ka divos gados Uzņēmumu reģistra (UR) darba apjoms pieaugs vismaz divas reizes. Tātad līdz šim ik gadu UR apstrādāja aptuveni 25 000 reģistra pieteikumu, bet sakarā ar to, ka Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumprojekts paredz divu gadu pārejas posmu, lielākas vai mazākas izmaiņas būs jāveic aptuveni 70 000 uzņēmumu un sabiedrību. Protams, visi līdzšinējie varbūt arī nevēlēsies turpināt komercdarbību, daudzi uzņēmumi nodibināti, lai veiktu dažus darījumus un nekādas aktivitātes neizrāda. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka no 70 000 vismaz 50 000 uzņēmumu vai sabiedrību vēlēsies turpināt uzņēmējdarbību. Šajā pārejas periodā tiem nāksies atbilstoši Komerclikuma prasībām mainīt statūtus vai pārvaldes institūcijas.

Citiem, piemēram, valsts un pašvaldību uzņēmumiem, paju sabiedrībām, kuru darbības formu likums neparedz, vajadzēs iesniegt pieteikumus UR un reģistrēties. Tāpēc sakarā ar paredzamo dubulto darba apjomu, vajadzēs papildus pieņemt un apmācīt jaunus darbiniekus. Negribētu atgriezties situācijā tajos gados, kad UR stāvēja garas rindas un cilvēki bija neapmierināti. Jādomā arī par pienācīgu darba vietu aprīkojumu, jāveic pasākumi pārveidotas programmas nodrošināšanai.

Otrais jautājumu loks, kas jāsakārto līdz 1. aprīlim, — jāpieņem Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums, kā arī tam pakārtotie valdības noteikumi. Minētais spēkā stāšanās kārtības likums gaida otro lasījumu Saeimā. Ceram, ka pēc brīvdienām Saeima nekavēsies ar izskatīšanu, lai februāra sākumā to pieņemtu galīgajā variantā. Šķiet, ka ir pietiekami laika, taču visas darbības jāveic operatīvi.

— Kādā televīzijas pārraidē pat ekonomikas ministrs izteica bažas par Komerclikuma (KL) spēkā stāšanās laiku, par to, ka daudz kas vēl esot neskaidrs, piemēram, kā būšot ar kooperatīvām sabiedrībām u.tml.

— Domāju, ka zināmas šaubas, pat satraukumu un skepsi sabiedrībā rada informācijas trūkums, nav pienācīgas izpratnes par Komerclikumu.

— "Latvijas Vēstnesis" gan agrāk, gan šoruden publicējis "Jurista vārdā" vairāku speciālistu, Komerclikuma izstrādes grupas vadītāja Aigara Strupiša un locekļu pamatīgus skaidrojumus. Bijusi tik vēlēšanās iedziļināties un izprast svarīgāko ... Bet kā īsti būs ar nodevām, maksu par pārreģistrāciju? Vai tiešām daudziem nāksies aicināt talkā advokātus vai citus juristus un viņiem maksāt par padomu, konsultācijām?

— Tiem, kuru uzņēmējdarbības forma pēc Komerclikuma saglabājas, piemēram, SIA vajadzēs sakārtot savus statūtus vai pārvaldes institūcijas atbilstoši KL. Likums par KL spēkā stāšanās kārtību paredz, ka SIA piesaka savu ierakstu ierakstīšanai komercreģistrā. Faktiski tas nav nekas cits, kā tik ierastā statūtu grozījumu reģistrēšana. Tā ir šī pārreģistrēšana, ko dažbrīd uztver negatīvi.

— Tomēr, vai zināms, cik izmaksās šī pārreģistrācija un citas ar Komerclikumu saistītās procedūras?

— Saeimā par to vēl tiks lemts. Darba grupa piedāvā divus variantus:

1) no valsts nodevas tiek atbrīvoti visi, ja noteiktā termiņā sakārto likumā paredzēto; 2) valsts nodeva jāmaksā, taču tās apmērs nedrīkstētu pārsniegt administratīvos izdevumus, kuri rodas reģistram, veicot reģistrāciju. Darba grupa un arī valdība atbalsta otro variantu. To noteiks Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām, par informāciju, veidlapām u.tml. Ja paliks šī norma, domāju, ka tie varētu būt 10—15 lati. Taču, ja finanses mums piešķirtu marta beigās, varētu rasties sarežģījumi. Protams, Uzņēmumu reģistrs strādās pēc labākās sirdsapziņas, darīs visu, kas ir tā spēkos.

— Cik zināms, pēdējos mēnešos Uzņēmumu reģistrs pēc savas iniciatīvas vairākos reģionos rīkoja seminārus, skaidrojot Komerclikuma būtību, uzklausīja vietējo uzņēmēju, pašvaldību darbinieku un citu interesentu jautājumus un centās uz tiem atbildēt.

— Jā, pēdējais no desmit šādiem semināriem notika Jēkabpilī decembra vidū. Ievadot šo ciklu, nedomājām, ka būs tik liela atsaucība un interese. Jutām: sākumā cilvēki raudzījās uz šo reformu ar zināmu skepsi, bet vēlāk daudzviet un daudziem šie uzskati mainījās.

Turpinot domu par saimnieciskās darbības veidiem (skat. 1. shēmu), jāatzīmē, ka šī reforma ieskicē jaunu saimnieciskās darbības izpratni. Līdzās komercdarbībai, ko regulēs Komerclikums, pastāvēs citi saimnieciskās darbības veidi, tāpat kā ir daudzās citās pasaules valstīs. Kooperatīvo darbību pamatā regulē un arī turpmāk regulēs Kooperatīvo sabiedrību likums. KL paredz, ka ne visu fiziskas personas veiktu sīku saimniecisko darbību būs jāreģistrē komercreģistrā. KL 75. pants šai ziņā nosaka divus kritērijus. Pirmais — gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu, bet otrais kritērijs tiek izpildīts ar jebkurām divām no šādām pazīmēm: 1) apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 20 000 latu, 2) saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtota pastāvīga pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vieta (piemēram, veikals), 3) vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.

— Bet kā īsti būs ar zemnieku, zvejnieku un cita aroda saimniecībām? Kādā mērā tās skars Komerclikums?

— Tās Komerclikums neskars. Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumprojekts nosaka, ka tās saimniecības, individuālie uzņēmēji, kuru galvenā darbība ir amatniecība un kas nepārsniedz KL 75. panta kritērijus, turpinās strādāt kā līdz šim, un nekāda pārreģistrācija tām nav jāveic. Šo grupu reforma skars tajā brīdī, kad tiks pieņemts Aroddarbības likums.

— Kad šāds likums varētu tikt izstrādāts un pieņemts?

— Cik zinu, tiek veidota darba grupa šāda likumprojekta izstrādei un, cerams, ka 2001. gadā tas varētu tikt pieņemts. Kā jau minēju, kooperatīvām sabiedrībām ir savs likums, tāpēc tās strādās tāpat kā līdz šim. Taču gribu atzīmēt, ka kooperatīvās sabiedrības arī ir dažādas. Piemēram, raksturīgs piemērs — dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, kas izveidotas ne tāpēc, lai to dibinātāji iegūtu peļņu, bet gan lai apsaimniekotu īpašumus. Līdzīgi ir dārzkopības, garāžu kooperatīvi, taču ir citas, kas nodarbojas ar tirdzniecību, gūst peļņu. Pašlaik izskanējušas domas par to, ka dažiem kooperatīvo sabiedrību veidiem ar likumu varētu piešķirt komersanta statusu. Tas, protams, vēl ir diskutējams jautājums. Iespējams, ka vēlāk būs jāgroza arī Kooperatīvo sabiedrību likums. Bet pašlaik kooperatīvā darbība kā saimnieciskās darbības veids ir ārpus Komerclikuma prasībām.

Otrajā shēma "Komersantu veidi" var uzskatāmi redzēt, kas ietilpst šajā jēdzienā. Bet 3. shēma ataino ierakstīšanu komercreģistrā.

Vēl gribu piebilst, ka projekta stadijā ir likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Arī tam jābūt izstrādātam līdz 2001. gada 1. aprīlim.

— Kā tiks risināta vienādo firmu nosaukumu problēma, jo likums, šķiet, to neparedz?

— Jā, Saeimā, apspriežot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā, būs konkrēti jāizdiskutē šie jautājumi un jāatrod saprātīgi risinājumi. Aptuveni lēšam, ka no 100 000 uzņēmumiem, firmām kāds tūkstotis ir ar vienādiem nosaukumiem. Varbūt tas nav tik daudz, taču savulaik, kad UR nebija automatizēta sistēma, tāda situācija radās.

— Vai arī Uzņēmumu reģistra nosaukums atbilst un vēl jo vairāk tuvākajā nākotnē atbildīs savam pašreizējam nosaukumam?

— Jā, visai dīvaini ir, jo Komerclikums maina jēdziena "uzņēmums" izpratni un tāpēc paradoksāli skan: Uzņēmumu reģistrs atbilstoši Komerclikumam uzņēmumus nereģistrē... Tas jau tagad ir aktuāli, jo UR reģistrē arī sabiedriskas organizācijas, masu saziņas līdzekļus, laulību līgumus u.tml. Protams, nākotnē būs jāmaina šis nosaukums, varbūt tas varētu būt Reģistru centrs vai kā citādi. Taču UR nosaukuma maiņa atkal saistīta ar finansējumu, kura trūkst.

— Cik aptuveni līdzekļu vajadzētu piešķirt no valsts budžeta, lai divos — divarpus gados "iedarbinātu" Komerclikumu, pabeigtu šo nozīmīgo reformu?

— Viss šim mērķim nepieciešamais finansējums divarpus gados varētu būt nedaudz vairāk par miljonu latu. 2001. gadā investīcijām vajadzētu būt lielākām, jo tas saistīts ar jaunām darba vietām, cilvēku atalgojumu, vēlāk — šī daļa attiecīgi samazinātos.

— Lai Uzņēmumu reģistram veicas jaunajā gadā, pildot šos valstij svarīgos uzdevumus, risinot nozīmīgo uzņēmējdarbības vides reformu!

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

1.shēma. Saimnieciskās darbības veidi

2.shēma. Komersantu veidi

3.shēma. Piemērojamais likums