Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ES finansiālo interešu aizsardzības rezultātiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.07.2006., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/139898

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sveicot ASV Fulbraita stipendijas ieguvējus

Vēl šajā numurā

14.07.2006., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ES finansiālo interešu aizsardzības rezultātiem

13.jūlijā Eiropas Komisija (EK) publicēja gada pārskatu par Kopienu finansiālo interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu 2005.gadā. Atbildību par šo jomu dala Eiropas Komisija un dalībvalstis. Pārskatā kopumā pozitīvi novērtēta vispārējā stratēģiskā pieeja laikā no 2001. līdz 2005.gadam. Attiecībā uz 2005.gadu pārskatā izcelti pasākumi, ko veikušas gan dalībvalstis, gan Eiropas Komisija, lai cīņu pret krāpšanu padarītu efektīvāku. Tajā arī sniegta statistika par pārkāpumiem, par kuriem ziņojušas dalībvalstis. Pārskats skaidri liecina, ka pastāvīgi uzlabojas dalībvalstu paziņojumu kvalitāte un kvantitāte, kopējais pārkāpumu skaits pieaudzis pašu resursu, struktūrfondu, PHARE un SAPARD fondu jomā, bet samazinājies lauksaimniecības izdevumu un kohēzijai atvēlēto līdzekļu jomā.

Īstenoto pasākumu rezultāti attiecībā uz Kopienu finansiālo interešu aizsardzību pēdējos piecos gados ir apmierinoši. Ievērojams progress panākts likumdošanas jomā, krimināltiesiskajā dimensijā, attiecībā uz sadarbību ar dalībvalstīm, kā arī to starpā, un krāpšanas novēršanā un cīņā pret to. No visām darbībām, kas bijušas paredzētas laika posmam no 2001. līdz 2005.gadam, 75% pilnībā īstenotas līdz 2005.gada 31.decembrim, 9% ir īstenotas daļēji un tās joprojām turpinās, 14% pārceltas uz 2006.gadu un 10% ir pagaidām vai pilnīgi pārtrauktas. Tomēr krimināltiesiskās dimensijas stiprināšana ir palēninājusies, gaidot konstitucionālā līguma ratifikācijas procesa rezultātus.

Pārskatā sniegti detalizēti dati par katru sektoru un dalībvalsti. Pašu resursu jomā atklāto un paziņoto krāpšanas un pārkāpumu gadījumu skaits (gadījumi, kuros iesaistītās summas pārsniedz 10 000 eiro) ir pieaudzis par 55% salīdzinājumā ar 2004.gadu, tāpat arī to finansiālā ietekme. Izstrādājumi, uz kuriem visvairāk attiecas krāpšana un pārkāpumi, ir cigaretes, kā arī cukurs (eksporta apjomi) un tekstilpreces (izcelsmes deklarācijas).

Attiecībā uz lauksaimniecības izdevumiem paziņoto pārkāpumu skaits ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 2004.gadu (3401 gadījums 2004.gadā, 3193 – 2005.gadā), taču to finansiālā ietekme ir palielinājusies. Paziņoto pārkāpumu vislielākais skaits un finansiālais apjoms ir lauku attīstības jomā. Pārkāpumu lielākā vidējā summa ir augļu un dārzeņu nozarē.

2005.gadā paziņoto pārkāpumu skaits attiecībā uz strukturālajiem pasākumiem ir pieaudzis salīdzinājumā ar 2004.gadu, taču to finansiālā ietekme ir samazinājusies. Vislielākais pārkāpumu skaits un finansiālais apjoms, par kuriem ziņots, ir attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, taču arī pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas Sociālo fondu raksturīgs ievērojams kāpums salīdzinājumā ar 2004.gadu.

Attiecībā uz pirmspievienošanās fondiem ir pieaudzis paziņojumu skaits un uzlabojusies to kvalitāte. Attiecībā uz PHARE un ISPA finansiālā ietekme 2005.gadā ir lielāka, toties attiecībā uz SAPARD paziņoto pārkāpumu finansiālais apjoms ir samazinājies. Vislielākais aizdomu par iespējamu krāpšanu procentuālais apjoms ir attiecībā uz PHARE.

Kopienas tiesību aktos ir noteikts, ka dalībvalstu pienākums ir paziņot par krāpšanu un citiem pārkāpumiem, kas apdraud finanšu intereses jebkurā Kopienas darbības jomā. Tomēr statistikas datu skaidrojošā loma ir ierobežota, jo Eiropas Komisija ir atkarīga no dalībvalstu paziņojumiem par konkrētiem gadījumiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Cīņas pret krāpšanu rezultāti 2005.gadā

Joma

Paziņoto

pārkāpumu

skaits

(2005.gads)

Lēstais*

krāpšanas

gadījumu%

Lēstā finansiālā

ietekme

(miljoni eiro)

Lēstais īpatsvars

no kopējām

apropriācijām,

ko ietekmē krāpšana

Pašu resursi

4,982

20%

95,2

0,77%**

ELVGF garantijas

3,193

13%

21,5

0,05%

Struktūrfondi un Kohēzijas fonds

3,570

15%

205,0

0,53%

Pirmspievienošanās fondi

331

18%

1,77

0,06%

* Šīs aplēses ir balstītas uz dalībvalstu paziņoto informāciju par gadījumiem, kuru apstākļi liecina, ka varētu būt notikusi krāpšana (bet par kuriem bieži vēl nav dots galīgais spriedums), un tās jāinterpretē piesardzīgi.

** Šis procents ir aprēķināts, balstoties nevis uz grāmatvedības datiem, bet gan uz tradicionālo pašu resursu aplēsēm 2005.gada vispārējā budžetā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!