Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 6. jūlija rīkojums Nr. 507 "Par Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.07.2006., Nr. 109 https://www.vestnesis.lv/ta/id/139632

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.539

Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali

Vēl šajā numurā

12.07.2006., Nr. 109

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 507

Pieņemts: 06.07.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.507

Rīgā 2006.gada 6.jūlijā (prot. Nr.30 44.§)

Par Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

 

1. Apstiprināt Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam.

2.Jautājumu par stratēģijas īstenošanai nepieciešamo papildu finan­sējumu izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot un izskatot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs K.Peters

 

(Ministru kabineta

2006.gada 6.jūlija rīkojums Nr.507)

Satiksmes ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam

Saturs

SATURS

IEVADS

1. INFORMATĪVĀ DAĻA

1.1. Satiksmes ministrijas darbības mandāts, misija un darbības virzieni

1.1.1. Mandāts

1.1.2. Misija

1.1.3. Darbības virzieni

1.2. Satiksmes ministrijas darbības vides izvērtējums

1.3. Satiksmes ministrijas darbības spēju izvērtējums

1.4. Darbības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti transporta un sakaru nozarē laika posmā līdz 2009. un perspektīvā līdz 2013.gadam

1.4.1. Labi plānota un regulēta transporta un sakaru nozare

1.4.2. Kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta, kvalitatīva, konkurētspējīga transporta infrastruktūra, uzņēmējdarbības vide un droša satiksme

1.4.3. Kvalitatīvi, visiem pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi

1.4.4. Sakārtota un stabila sakaru nozares tiesiskā vide un ikvienam pieejami kvalitatīvi elektronisko sakaru un pasta pakalpojumi

1.4.5. Pieejami konkurētspējīgi tranzīta pakalpojumi ar paaugstinātu pievienoto vērtību

1.5. Ministrijas darbības stratēģijas kopējie novērtēšanas rādītāji

1.6. Atskaitīšanās un pārraudzības kārtība

2. PROGRAMMU DAĻA

LABI PLĀNOTA UN REGULĒTA TRANSPORTA UN SAKARU NOZARE

2.1. Nozares vadība

2.1.1. Situācijas raksturojums

2.1.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.1.3. Programmas mērķi

2.1.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.1.5. Darbības rezultāti

2.1.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.1.7. Jaunās politikas iniciatīvas

2.1.8. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.1.9. Programmas finansējums

2.2. Eiropas Savienības un starptautiskā finansējuma koordinācija un tehniskā palīdzība

2.2.1. Situācijas raksturojums

2.2.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.2.3. Programmas mērķi

2.2.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.2.5. Darbības rezultāti

2.2.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.2.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.2.8. Programmas finansējums

2.3. Iemaksas starptautiskajās organizācijās

2.3.1. Situācijas raksturojums

2.3.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.3.3. Programmas mērķi

2.3.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.3.5. Darbības rezultāti

2.3.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.3.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.3.8. Programmas finansējums

KOPĒJĀ EIRĀZIJAS TRANSPORTA SISTĒMĀ INTEGRĒTA, KVALITATĪVA,
KONKURĒTSPĒJĪGA TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA, UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE UN DROŠA SATIKSME

2.4. Kohēzijas fonda tehniskās palīdzības projekti

2.4.1. Situācijas raksturojums

2.4.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.4.3. Programmas mērķi

2.4.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.4.5. Darbības rezultāti

2.4.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.4.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.4.8. Programmas finansējums

2.5. Transeiropas tīklu kopējās intereses projekti

2.5.1. Situācijas raksturojums

2.5.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.5.3. Programmas mērķi

2.5.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.5.5. Darbības rezultāti

2.5.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.5.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.5.8. Programmas finansējums

AUTOSATIKSME

2.6. Valsts autoceļu fonds

2.6.1. Situācijas raksturojums

2.6.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.6.3. Programmas mērķi

2.6.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.6.5. Jaunās politikas iniciatīvas

2.6.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.6.7. Programmas finansējums

apakšprogramma Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)

2.6.8. Situācijas raksturojums

2.6.9. Apakšprogrammas mērķi

2.6.10. Darbības rezultāti

2.6.11. Jaunās politikas iniciatīvas

2.6.12. Apakšprogrammas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.6.13. Apakšprogrammas finansējums

apakšprogramma Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana

2.6.14. Situācijas raksturojums

2.6.15. Apakšprogrammas mērķi

2.6.16. Darbības rezultāti

2.6.17. Jaunās politikas iniciatīvas

2.6.18. Apakšprogrammas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.6.19. Apakšprogrammas finansējums

2.7. Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana autoceļu jomā

2.7.1. Situācijas raksturojums

2.7.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.7.3. Programmas mērķi

2.7.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.7.5. Darbības rezultāti

2.7.6. Darbības spēju uzlabošanas pasākumi

2.7.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.7.8. Programmas finansējums

2.8. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansēta reģionāla autoceļu attīstības programma

2.8.1. Situācijas raksturojums

2.8.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.8.3. Programmas mērķi

2.8.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.8.5. Darbības rezultāti

2.8.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.8.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.8.8. Programmas finansējums

2.9. Autotransporta inspekcijas darbības nodrošināšana

2.9.1. Situācijas raksturojums

2.9.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.9.3. Programmas mērķi

2.9.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.9.5. Darbības rezultāti

2.9.6. Darbības spēju uzlabošanas pasākumi

2.9.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.9.8. Programmas finansējums

2.10. Rīgas motormuzejs

2.10.1. Situācijas raksturojums

2.10.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.10.3. Programmas mērķi

2.10.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.10.5. Darbības rezultāti

2.10.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.10.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.10.8. Programmas finansējums

DZELZCEĻŠ

2.11. Rail Baltica

2.11.1. Situācijas raksturojums

2.11.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.11.3. Programmas mērķi

2.11.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.11.5. Darbības rezultāti

2.11.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.11.8. Programmas finansējums

2.12. Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana dzelzceļa infrastruktūras attīstībai

2.12.1. Situācijas raksturojums

2.12.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.12.3. Programmas mērķi

2.12.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.12.5. Darbības rezultāti

2.12.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.12.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.12.8. Programmas finansējums

2.13. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbības nodrošināšana

2.13.1. Situācijas raksturojums

2.13.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.13.3. Programmas mērķi

2.13.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.13.5. Darbības rezultāti

2.13.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.13.7. Jaunās politikas iniciatīvas

2.13.8. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.13.9. Programmas finansējums

2.14. Valsts dzelzceļa administrācijas darbības nodrošināšana

2.14.1. Situācijas raksturojums

2.14.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.14.3. Programmas mērķi

2.14.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.14.5. Darbības rezultāti

2.14.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.14.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.14.8. Jaunās politikas iniciatīvas

2.14.9. Programmas finansējums

JŪRNIECĪBA

2.15. Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana ostu attīstībai

2.15.1. Situācijas raksturojums

2.15.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.15.3. Programmas mērķi

2.15.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.15.5. Darbības rezultāti

2.15.6. Darbības spēju uzlabošanas pasākumi

2.15.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.15.8. Programmas finansējums

AVIĀCIJA

2.16. Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana lidostu attīstībai

2.16.1. Situācijas raksturojums

2.16.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.16.3. Programmas mērķi

2.16.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.16.5. Darbības rezultāti

2.16.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.16.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.16.8. Programmas finansējums

2.17. Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbības nodrošināšana

2.17.1. Situācijas raksturojums

2.17.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.17.3. Programmas mērķi

2.17.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.17.5. Darbības rezultāti

2.17.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.17.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.17.8. Jaunās politikas iniciatīvas

2.17.9. Programmas finansējums

2.18. Valsts aģentūras Civilās aviācijas aģentūra darbības nodrošināšana

2.18.1. Situācijas raksturojums

2.18.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.18.3. Programmas mērķi

2.18.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.18.5. Darbības rezultāti

2.18.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.18.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.18.8. Programmas finansējums

KVALITATĪVI, VISIEM PIEEJAMI SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PAKALPOJUMI

2.19. Sabiedriskais transports

2.19.1. Situācijas raksturojums

2.19.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.19.3. Programmas mērķi

2.19.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.19.5. Jaunās politikas iniciatīvas

2.19.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

apakšprogramma Dotācija ar atsevišķu pasažieru kategoriju pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto izdevumu kompensācijām

2.19.7. Darbības rezultāti

2.19.8. Apakšprogrammas finansējums

apakšprogramma Dotācija ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijām

2.19.9. Darbības rezultāti

2.19.10. Apakšprogrammas finansējums

apakšprogramma Dotācija ar politiski represēto personu pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijām

2.19.11. Darbības rezultāti

2.19.12. Apakšprogrammas finansējums

apakšprogramma Valsts pasūtījums pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu

2.19.13. Darbības rezultāti

2.19.14.Apakšprogrammas finansējums

apakšprogramma Dotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem

2.19.15. Darbības rezultāti

2.19.16. Apakšprogrammas finansējums

apakšprogramma Dotācija Autotransporta direkcijai Valsts maršruta tīkla aģentūras funkciju nodrošināšanai

2.19.17. Darbības rezultāti

2.19.18. Apakšprogrammas finansējums

2.19.19. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

SAKĀRTOTA UN STABILA SAKARU NOZARES TIESISKĀ VIDE UN IKVIENAM PIEEJAMI KVALITATĪVI ELEKTRONISKO SAKARU UN PASTA PAKALPOJUMI

2.20. Nacionālo datortīklu apdraudējumu novēršanas vienības izveide un tās darbības nodrošināšana

2.20.1. Situācijas raksturojums

2.20.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.20.3. Programmas mērķi

2.20.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.20.5. Darbības rezultāti

2.20.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.20.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.20.8. Programmas finansējums

PIEEJAMI KONKURĒTSPĒJĪGI TRANZĪTA PAKALPOJUMI AR PAAUGSTINĀTU
PIEVIENOTO VĒRTĪBU

2.21. Ostu attīstības fonds

2.21.1. Situācijas raksturojums

2.21.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

2.21.3. Programmas mērķi

2.21.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

2.21.5. Darbības rezultāti

2.21.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

2.21.7. Jaunās politikas iniciatīvas

2.21.8. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

2.21.9. Programmas finansējums

Ievads

Satiksmes ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam (turpmāk – stratēģija) ir politikas plānošanas dokuments, kas nodrošina ministrijas darbības vidēja termiņa plānošanu transporta un sakaru nozarē balstoties uz apstiprinātiem politikas dokumentiem. Stratēģija nosaka sasniedzamos mērķus un politikas rezultātus nozarē laika periodā līdz 2009.gadam un tālākā perspektīvā līdz 2013.gadam, identificē jau izstrādātos politikas plānošanas dokumentus, apraksta atbilstošās budžeta programmas, kurās noteikti sasniedzamie rezultāti tuvākajos trīs gados. Stratēģijā ietverta arī informācija par padotības institūcijām un kapitālsabiedrībām, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja, un to ieguldījumu ministrijas noteikto mērķu un politikas rezultātu sasniegšanā.

Atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim, stratēģiju iesniedz Ministru Kabinetā reizi trijos gados ar aktualizētiem trīs gadu sasniedzamajiem rezultātiem. Katru gadu pirms budžeta plānošanas uzsākšanas stratēģija tiek aktualizēta, iekļaujot tajā ikgadējās jaunās politikas iniciatīvas (1.pielikums), pasākumus ministrijas darbības spēju uzlabošanai un izstrādājamo normatīvo aktu un politikas dokumentu projektu sarakstu (2.pielikums).

Stratēģija izstrādāta, lai uzlabotu vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas un budžeta plānošanu, palielinātu budžeta līdzekļu apguves elastību, iegūtu pārskatāmāku budžeta struktūru, ar konkrētiem programmu mērķiem un rezultātiem argumentētu resursu pieprasījumu.

1. Informatīvā daļa

1.1.Satiksmes ministrijas darbības mandāts, misija un darbības virzieni

1.1.1. Mandāts

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Satiksmes ministrijas nolikumā noteikto, Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarē, kas izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, nodrošina politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās tā ir kapitāla daļu turētāja (turpmāk – ministrijas padotības institūcijas).

Transporta nozare ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru pārvadājumu un tranzītpārvadājumu jomas. Autosatiksmes apakšnozare ietver autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas. Sakaru nozare ietver elektronisko sakaru un pasta apakš­nozares.

1.1.2. Misija

Satiksmes ministrijas darbības virsmērķis ir savas kompetences ietvaros izstrādāt un īstenot Latvijas valsts politiku transporta un sakaru nozarē:

- uzturēt un attīstīt Latvijā efektīvu, drošu, konkurētspējīgu, videi draudzīgu, elastīgu transporta sistēmu, kas piedāvā plašas izvēles iespējas šīs sistēmas lietotājiem,

- izveidot liberalizētu un harmonizētu atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prasībām sakaru nozares tiesisko un ekonomisko vidi, kas nodrošina efektīvu un racionālu ierobežoto nacionālo resursu izmantošanu, veicina konkurenci un piesaista investīcijas.

Latvijas politika transporta un sakaru nozarē tiek izstrādāta, ņemot vērā attīstības tendences reģionā, ES politiku nozarēs un citu ar transporta un sakaru nozari saistīto starptautisko organizāciju aktivitātes.

1.1.3. Darbības virzieni

1.1.3.1. Labi plānota un regulēta trans­porta un sakaru nozare

1.1.3.2. Kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta, kvalitatīva, konkurētspējīga transporta infrastruktūra, uzņēmējdarbības vide un droša satiksme

- Autosatiksme;

- Dzelzceļš;

- Jūrniecība;

- Aviācija.

1.1.3.3. Kvalitatīvi, visiem pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi

1.1.3.4. Sakārtota un stabila sakaru nozares tiesiskā vide un ikvienam pieejami kvalitatīvi elektronisko sakaru un pasta pakalpojumi.

1.1.3.5. Pieejami konkurētspējīgi tranzīta pakalpojumi ar paaugstinātu pievienoto vērtību

01.JPG (138727 bytes)

1.1.zīm. Ministrijas darbības darbības virzieni, atbilstošās budžeta programmas un institūcijas, kas piedalās transporta un sakaru politikas īstenošanā

1.1. tabula Budžeta programmas

Programma

Apakšprogramma

Nosaukums

Piezīmes

Labi plānota un regulēta transporta un sakaru nozare

03.00.00


Nozares vadība


09.00.00


Iemaksas starptautiskajās organizācijās


14.00.00


Eiropas Savienības un starptautiskā finansējuma koordinācija un tehniskā palīdzība


Kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta, kvalitatīva, konkurētspējīga transporta infrastruktūra, uzņēmējdarbības vide un droša satiksme

37.00.00


Kohēzijas fonda tehniskās palīdzības projekti


38.00.00


Transeiropas tīklu kopējās intereses projekti


autosatiksme




23.00.00


Valsts autoceļu fonds



23.04.00

Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)



23.06.00

Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana


29.00.00


Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana autoceļu jomā


36.00.00


Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansēta reģionālo autoceļu attīstības programma


40.00.00


Autotransporta inspekcijas darbības nodrošināšana

No 2006.gada

08.00.00


Valsts aģentūras “Rīgas motormuzejs” darbības nodrošināšana


dzelzceļa transports




30.00.00


Rail Baltica


33.00.00


Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana dzelzceļa infrastruktūras attīstībai


11.00.00


Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbības nodrošināšana


12.00.00


Valsts dzelzceļa administrācijas darbības nodrošināšana


jūras transports




34.00.00


Kohēzijas fonda finansētie projekti ostu attīstībai


28.00.00


Krasta automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) uzstādīšana

Projekts ir noslēdzies

gaisa transports




35.00.00


Kohēzijas fonda finansētie projekti lidostu attīstībai


39.00.00


Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbības nodrošināšana

No 2006.gada

41.00.00


Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” darbības nodrošināšana

No 2006.gada

Kvalitatīvi, visiem pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi

31.00.00


Sabiedriskais transports



31.01.00

Dotācija ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijām



31.02.00

Dotācija ar politiski represēto personu pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijām



31.03.00

Valsts pasūtījums pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu



31.04.00

Dotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem



31.05.00

Dotācija Autotransporta direkcijai Valsts maršrutu tīkla aģentūras funkciju nodrošināšanai

No 2006.gada



Dotācija ar atsevišķu pasažieru kategoriju pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto izdevumu kompensācijām

Plānots no 2007.gada

Sakārtota un stabila sakaru nozares tiesiskā vide un ikvienam pieejami kvalitatīvi elektronisko sakaru un pasta pakalpojumi



Nacionālo datortīklu apdraudējumu novēršanas vienības izveide un tās darbības nodrošināšana

Plānots no 2007.gada

Pieejami konkurētspējīgi tranzīta pakalpojumi ar paaugstinātu pievienoto vērtību

26.00.00


Ostu attīstības fonds


1.2. Satiksmes ministrijas darbības vides izvērtējums

Satiksmes ministrijas darbības vidi ietekmē gan ārējie, gan iekšējie faktori. Latvijas līdzdalība Eiropas Savienībā nosaka gan arvien pieaugošas prasības, gan arī pieaugošas iespējas Latvijai ietekmēt starptautiskos procesus, gan arī jaunas konkurences iespējas palielināt savu transporta un loģistikas pakalpojumu eksportu.

Latvijas iekšējie faktori:

- sabiedrības pieaugošas prasības pēc sakārtotas un līdzsvarotas vides un kvalitatīviem pakalpojumiem,

- mantota tehniski nepilnīga un nolietota infrastruktūra (zemas nestspējas autoceļi, no ES valstīm atšķirīgs dzelzceļa sliežu platums u.c.),

- nozares attīstību bremzējoša neprecīza vai pārspīlēta atsevišķu ar robežkontroli saistītu ES normatīvu prasību interpretācija un ieviešana,

- lielas reģionālās atšķirības iedzīvotāju blīvuma ziņā, iedzīvotāju ienākumos, ražošanas infrastruktūras izvietojumā,

- sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām,

- vāja motivācija strādāt valsts pārvaldē,

- nodokļu politika.

Ārējie faktori:

- starptautisko saistību, ko Latvija uzņēmusies kā ES dalībvalsts un starptautisko organizāciju dalībvalsts, izpilde vai neizpilde,

- Latvijai starptautiski saistoši normatīvie akti un dokumenti,

- konkurences pieaugums sakaru jomā, autotransporta un dzelzceļa transporta un gaisa pārvadājumu tirgū,

- Eiropas Savienības, t.sk. Latvijas attiecības ar Krieviju u.c. trešajām valstīm, Eiropas kopējās ekonomiskās telpas izveidošana,

- Latvijas problemātiskās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju

- Eirāzijas transporta koridoru attīstības tendences,

- Rietumu un austrumu investoru pastiprināta interese par iespējām veidot loģistikas centrus Latvijā,

- Eiropas Savienības tendence strauji paplašināt pārnacionālo kompetenci jūrlietās un ļoti detalizēta jūras transporta drošības u.c. jautājumu reglamentācija (liels starptautisko konvenciju skaits),

- neprognozējami procesi: terorisma draudi, dabas katastrofas u.tml.

Nozīmīgākās problēmas un riski transporta un sakaru nozarē:

- transporta negadījumu un avāriju riski (īpaši bīstamo kravu pārvadājumos), nepietiekama krīžu vadības un katastrofu modelēšanas pieredze;

- turpinās autoceļu sabrukšanas process, jo valsts budžeta piešķirtais finansējums ir bijis nepietiekams autoceļu infrastruktūras atjaunošanai, ik gadu pieaudzis valsts autoceļu posmu garums ar pazeminātu braukšanas kvalitāti;

- nepietiekama autotransporta kravnesības kontrole, kas veicina ceļu ekspluatācijas noteikumu neievērošanu;

- pasažieru pārvadātājiem netiek pilnībā segti zaudējumi par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem;

- būtiskas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes atšķirības dažādos Latvijas reģionos;

- Eiropas valstu un Baltijas valstu dažādo dzelzceļa sistēmu savietojamības tehniskās iespējas;

- Krievijas dzelzceļa veikto caurlaides spēju palielināšanas pasākumu nepietiekamība ar Latviju savienojošos dzelzceļa iecirkņos;

- Krievijas stratēģiskās prioritātes savu ostu attīstībā un kravu novirzīšanā no Baltijas valstu ostām;

- Krievijas kontrole pār naftas un naftas produktu infrastruktūru, kas liedz komersantiem brīvu pieeju maģistrālajiem cauruļvadiem izvēloties transportēšanas maršrutus;

- paredzamā aviācijas degvielas nodevas ieviešana;

- pretrunas un nepilnības transporta un sakaru atsevišķas apakšnozares regulējošos normatīvajos aktos, ko sagatavo dažādas valsts institūcijas;

- vispārējo pasta pakalpojumu sniegšana nav komerciāli izdevīga, jo nav izveidots universālā pakalpojuma finansēšanas fonds;

- nepietiekams finansējums transporta un sakaru nozarei: gan investīcijām, gan administratīvās kapacitātes stiprināšanai, gan informatīvu pasākumu veikšanai;

- starpinstitūciju strīdi par kompetenču sadali nepietiekamā finansējuma dēļ, kā arī atsevišķu institūciju vēlme palielināt savus ienākumus ieviešot obligātus maksas pakalpojumus;

- liela personāla mainība un dažkārt nepietiekama kvalifikācija valsts pārvaldē strādājošiem ierēdņiem, kam jānodrošina nozares politikas izstrāde un ieviešana;

- nodokļu likmju atšķirība starp ES un Latviju.

Minētie faktori un problēmas nosaka Satiksmes ministrijas lomu transporta infrastruktūras un transporta pakalpojumu attīstībā, sakaru nozares attīstībā, efektīvu politikas plānošanas un īstenošanas efektivitāti, apzinoties risināmās problēmas un ņemot vērā iekšējo un ārējo faktoru ietekmi uz Latvijas attīstībai labvēlīgu risinājumu izstrādi.

1.3. Satiksmes ministrijas darbības spēju izvērtējums

Ministrijas organizatorisko struktūru 2005.gadā veidoja 12 departamenti un 8 patstāvīgās nodaļas. Par apakšnozaru un jomu politikas veidošanu un īstenošanu atbildīgi nozaru, apakšnozaru un jomu departamenti:

- Autosatiksmes departaments,

- Dzelzceļa departaments,

- Jūrniecības departaments,

- Aviācijas departaments,

- Pasažieru pārvadājumu departaments,

- Tranzīta politikas departaments,

- Sakaru departaments.

“Horizontālās funkcijas”, t.i., funkcijas, kas kopīgas vai koordinējošas visai nozares vadībai, veic:

- Juridiskais departaments,

- Stratēģiskās plānošanas departaments,

- Investīciju departaments,

- Ārējo sakaru departaments,

- Iekšējā audita departaments.

Patstāvīgās nodaļas veic atbalsta funkcijas – nodrošina ministrijas darbību:

- Personāla nodaļa,

- Lietvedības nodaļa,

- Grāmatvedības nodaļa,

- Sabiedrisko attiecību nodaļa,

- Valsts īpašuma uzraudzības nodaļa,

- Darbības nodrošināšanas nodaļa.

Bez tam patstāvīgās nodaļas statusā minama Eiropas Savienības finansēto projektu kontroles nodaļa. Savukārt Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa no 2006.gada pārveidota par neatkarīgu valsts pārvaldes iestādi – Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju.

Līdz ar Sabiedriskā transporta daļas izveidošanu Autotransporta direkcijā no 2006.gada ministrijā vairs nepastāv Pasažieru pārvadājumu departaments, bet izveidota patstāvīga Sabiedriskā transporta nodaļa.

Laika periodā no 2000.gada līdz 2005.gadam transporta un sakaru nozarē sasniegti šādi būtiskākie rezultāti:

Nodrošināta ES līdzekļu piesaiste – sagatavoti projekti un piesaistīts pirmsiestāšanās strukturālā fonda ISPA finansējums 174 milj. EUR apjomā, Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 84 milj. EUR apmērā un Kohēzijas fonda līdzekļi 181 milj. EUR apmērā.

Iestājoties ES, pamatā bija izstrādāti transporta un sakaru nozari regulējošie normatīvie akti, pabeigta tiesību aktu saskaņošana ar ES prasībām. Sarunās ar ES nodrošināti pārejas periodi nozīmīgākajās jomās, kurās ES prasības nevar ieviest nekavējoties. Sarunu gaitā ir izdevies panākt Latvijas pusei, jo īpaši– autopārvadātājiem, svarīgu kompromisu – panākta vienošanās par diviem pārejas periodiem autopārvadājumos: pārvadātāju finansiālajam nodrošinājumam iekšzemes pārvadājumos – līdz 2006.gada 31.decembrim; tahogrāfu ieviešanai iekšzemes pārvadājumos – līdz 2004.gada 31.decembrim.

Dzelzceļa jomā ES institūcijās Latvija aktīvi darbojas pie t.s. “trešās dzelzceļa paketes” dokumentiem. Pēc Latvijas priekšlikuma ir panākti grozījumi un atrunas direktīvas projektā par lokomotīvju brigāžu sertificēšanu, kopīgi ar Igauniju, Lietuvu, kā arī Somiju ir panāktas Latvijas specifikai būtiskas atrunas savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju projektos, kas tiek izdotas saskaņas ar direktīvas 2001/16/EK – par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību prasībām.

Jūrniecības apakšnozarē ir pieņemti divi pamatlikumi – Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums un Jūras kodekss, kā arī uz to bāzes ir izdoti tiesību akti, ar kuriem ir pārņemtas ES prasības.

2004.gadā lai veicinātu gaisa pārvadājumu apjoma pieaugumu ir pārskatītas un samazinātas lidotas Rīga sniegto pakalpojumu izmaksas, no 1.novembra ir atcelta pasažieru izlidošanas nodeva un ieviesta pakalpojumu maksas diferenciācija atkarībā no konkrētas aviokompānijas gada laikā pārvadātā pasažieru skaita. Veikto pasākumu rezultātā lidojumus no Rīgas ir uzsākušas virkne jaunu aviokompāniju– “Aer Lingus”, kā arī lētās aviokompānijas “Ryanair”, “Easy Jet”, un “Norwegian”. AS “Air Baltic”ir būtiski palielinājis tiešo lidojumu maršrutu skaitu. Tas ir saasinājis konkurenci Latvijas gaisa pārvadājumu tirgū un būtiski samazinājis aviobiļešu cenas izvirzot Rīgu par gaisa satiksmes dominējošo centru Baltijā. Gaisa pārvadājumi ir kļuvuši pieejami plašam iedzīvotāju lokam. Radīti priekšnoteikumi citu nozaru attīstībai.

2005.gadā ārpilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus izmantojušo pasažieru skaita pieaugums pārsniedza 20%, salīdzinot ar 2000.gada rādītājiem, ik gadus sabiedriskā transporta pakalpojumus izmantojušo pasažieru skaits turpina pieaugt divu līdz četru procentu apmērā.

Tranzīta pārvadājumos pēdējo gadu laikā izdevies nodrošināt nelielu kopējo tranzīta kravu apjomu pieaugumu. Tomēr, kopš 2003.gada apturēts naftas tranzīts pa maģistrālajiem naftas cauruļvadiem caur Ventspils ostu. Tāpat pasliktinās tranzīta kravu struktūra. Palielinās ogļu apjomi, bet praktiski izbeigušies metālu tranzīta pārvadājumi un samazinās arī naftas produktu tranzīta pārvadājumi. Galvenais faktors šajās nozares izmaiņās ir dzelzceļa pārvadājumu tarifi Krievijas teritorijā, kur Latvijas virzienā tie ir –divas līdz trīs reizes augstāki nekā Krievijas ostu virzienos. Šādos apstākļos Latvijai nepieciešams meklēt citus tranzīta kravu tirgus un piedāvāt jaunus pakalpojumus. Jaunu tirgu apguvē uzsvars tiek likts uz Āzijas valstu kravām un jaunu pakalpojumu jomā loģistikas pakalpojumu klāsta paplašināšana. Sākot ar 2005.gadu, Latvijas loģistikas jomā muitas un nodokļu tiesību aktos ir veiktas lielākā daļa no nepieciešamajām izmaiņām, kas nodrošina kravu īpašniekiem visas tiem nepieciešamās darbības. Neatrisināts vēl ir veterināro kravu pārkraušanas un kontroles jautājumu bloks un nepieciešama lielāka aktivitāte starptautisko attiecību uzlabošanā ar Krieviju un Baltkrieviju, īpaši robežšķērsošanas jautājumu risināšanā.

Elektronisko sakaru apakšnozarē 2004.gada 28.oktobrī Saeimā pieņemts Elektronisko sakaru likums, kas ievieš jaunus regulēšanas principus: tehnoloģiski neitrāls regulējums, nepieciešamība analizēt situāciju nozares tirgos un konkurenci, tādējādi pārņemot Eiropas Savienības 2002.gada nozares direktīvu paketi. No 2003.gada 1.janvāra likvidēti visi ierobežojumi komercdarbībai un pakalpojumu sniegšanai elektronisko sakaru tirgū. Noteikts universālā telekomunikāciju pakalpojuma apjoms. Pilnveidoti pasta nozares tiesību akti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/67/EK par kopīgiem notikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un 2002/39/EK, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei prasības. 2004.gada 1.maijā pasta tirgus ir atvērts konkurencei, samazinot VAS Latvijas Pasts monopoltiesības un paredzot tirgus pakāpenisku atvēršanu līdz 2009.gadam. Tiesības sniegt vispārējos pasta pakalpojumus pēc individuālās licences saņemšanas, ir ne tikai VAS Latvijas Pasts, bet arī citiem komersantiem. Pārējo pasta pakalpojumu sniegšanai nepieciešams reģistrēt vispārējo atļauju. Noteiktas vispārējo pasta pakalpojumu kvalitātes prasības, kā arī noteikti tarifu veidošanas principi.

Lai veicinātu administratīvo un finanšu sistēmu sakārtošanu, 2004.gadā ir veiktas funkcionālas izmaiņas ministrijas struktūrā. Ir izvērtēti veicamie pienākumi un funkciju sadalījums starp ministrijas vadību un nozaru struktūrvienībām. Ir izveidota administratīvā sistēma, kas spēj sekmīgi plānot, vadīt un kontrolēt ministrijas, tās padotībā esošo institūciju un kapitālsabiedrību, kurās Satiksmes ministrija ir kapitāldaļu turētāja, darbu atbilstoši noteiktajiem mērķiem. Līdz 2004.gada 1.novembrim notikusi ministrijas padotības institūciju funkciju analīze, atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās likumam, Publisko aģentūru likumam un Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Visas līdzšinējās valsts statūtsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, ir reģistrētas komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrības (arī tās, kuru veicamās funkcijas atbilst valsts iestādes funkcijām, bet valsts budžetā nav rasts finansējums) par ko normatīvajos aktos noteiktos gadījumos un kārtībā lēmumu ir pieņēmis arī Ministru kabinets. Ar Ministru kabineta 28.12.2004. lēmumu Rīgas motormuzejam ir piešķirts valsts aģentūras statuss. No 2006.gada maršrutu tīkla plānošanu veic Autotransporta direkcijas Sabiedriskā transporta daļa, savukārt ministrijas jaunizveidotās Sabiedriskā transporta nodaļas uzdevums ir sabiedriskā transporta nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas dokumentu izstrāde un valsts SIA Autotransporta direkcija Sabiedriskās transporta daļas darbības atbilstības uzraudzība sabiedriskā transporta jomā.

Būtiski tiek stiprināta ministrijas kapacitāte investīciju projektu koordinācijas jomā – izveidota neatkarīga ES finansēto projektu kontroles nodaļa; 2005.gadā pieņemti vēl četri darbinieki darbam ar ES finansētajiem projektiem, kā arī paaugstināts projektu ieviešanā iesaistīto darbinieku profesionālais līmenis, apmeklējot dažādus kursus. Sākot ar 2004.gadu ministrijā ieviesta risku vadības sistēma attiecībā uz ES finansēto projektu ieviešanu, apzinot un nosakot būtiskākos riskus, pasākumus risku mazināšanai, kā arī izveidojot atbilstošu risku reģistru.

Lai sniegtu objektīvu pārliecību un novērtējumu par ministrijas izveidoto iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti nosprausto apakšmērķu sasniegšanai, 2004.gadā izveidotais Iekšējā audita departaments ir izanalizējis, novērtējis un pārbaudījis atsevišķas ministrijas, tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja, iekšējās kontroles sistēmas un konstatējis, ka kopumā ministrijas iekšējās kontroles sistēma darbojas apmierinoši. Tomēr atsevišķos gadījumos ir jāveic būtiska kontroles mehānismu pilnveidošana.

1.4. Darbības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti transporta un sakaru nozarē laika posmā līdz 2009. un perspektīvā līdz 2013.gadam

1.4.1. Labi plānota un regulēta transporta un sakaru nozare

Budžeta programmas Nozares vadība ietvaros strādā ministrijas vadība un struktūrvienības, kas nodrošina visus nozares politikas izstrādes un ieviešanas vadības procesus. Tas ir vadošais posms visu nozares politikas rezultātu sasniegšanā, kas norādīti pie attiecīgajiem apakšmērķiem.

Būtisks politikas rezultāts, par kura sasniegšanu tieši ir atbildīga ministrija, ir:

Uzsākti un īstenoti projekti atbilstoši plānotajam ieviešanas grafikam un pieejamajam ES fondu finansējumam. Rezultatīvais rādītājs ir: noteiktā termiņā uzsāktie/īstenotie projekti.

Ministrijas galvenie veicamie uzdevumi:

1. izstrādāt transporta un sakaru nozares valsts politiku (politikas plānošanas dokumentus) un koordinēt tās īstenošanu,

2. nodrošināt finanšu resursu piesaistīšanu valsts politikas īstenošanai transporta un sakaru nozarē,

3. piedalīties ES tiesību aktu izstrādē, apzinot un aizstāvot Latvijas intereses,

4. izstrādāt transporta un sakaru nozares reglamentējošo tiesību aktu projektus un savas kompetences ietvaros nodrošināt pieņemto tiesību aktu ieviešanu un kontroli.

Satiksmes ministrija ir noteikta par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Eiropas reģionālās attīstības fonda finansēto projektu starpniekinstitūciju transporta un sakaru nozarē un darbs tiek veikts budžeta programmas ES un starptautiskā finansējuma koordinācija ietvaros, kur tiek piesaistīti pieredzējuši konsultanti ministrijas iekšējo procedūru izstrādei, kā arī Kohēzijas fonda un Eiropas reģionālās attīstības fonda projektu sagatavošanas un ieviešanas koordinācijai.

Lai sasniegtu iecerētos mērķus transporta politikas ieviešanā, svarīga ir Latvijas pārstāvju dalība dažādās starptautiskajās transporta un sakaru organizācijās, kā arī Eiropas Savienības institūcijās. Budžeta programma Iemaksas starptautiskajās organizācijās paredzēta sav­laicīgai dalības maksājumu veikšanai.

Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas kvalitāti, nodrošinātu transporta nozarē strādājošo izglītību, profesionalitāti, kā arī ievērotu Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus un uzdevumus, jāveicina vienotu izglītības, kvalifikācijas un mūžizglītības programmu izveidošana visās transporta nozarēs, kā arī radniecīgās vadības un inženierzinību nozarēs un jānodrošina pētījumi tādās jomās kā Reģionālais un nacionālais transporta tīklojums Nacionālā plānojuma ietvaros, Eiropas Komisijas Augsta līmeņa darba grupā apstiprinātā prioritārā transporta savienojuma Ventspils– Rīga– Maskava attīstība, Transporta efektivitātes, drošuma un ilgtspējas paaugstināšana u.c.

1.4.2. Kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta, kvalitatīva, konkurētspējīga transporta infrastruktūra, uzņēmējdarbības vide un droša satiksme

Visplašākais ministrijas darbības virziens, kurā iesaistīti ne tikai ministrijas speciālisti, bet arī tās padotības institūcijas un kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja, kas savas kompetences ietvaros strādā šajā virzienā.

Autosatiksme

Apakšnozares mērķi un politikas rezultāti noteikti šādos politikas plānošanas dokumentos:

1. Latvijas ilgtspējīgās attīstības pamatnostādnēs, apstiprinātas Ministru kabinetā 2002.gada 15.augustā,

2. Tautsaimniecības vienotā stratēģijā, apstiprināta Ministru kabinetā 2004.gada 17.augustā,

3. Transporta attīstības nacionālā pro­grammā (2000.–2006.), apstiprināta TANP koordinācijas padomē 2002.gada 25.februārī,

4. Valsts autoceļu tīkla saglabāšanas un attīstības valsts programmā (2000.–2015), apstiprināta TANP 2002.gada 25.februārī,

5. Valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas pamatnostādnēs, apstiprinātas Ministru kabinetā 2004.gada 30.novembrī,

6. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas stratēģijā (2002.–2007), apstiprināta Satiksmes ministrijā ar 2001.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.55,

7. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas stratēģijā (2007.–2014), apstiprināta Satiksmes ministrijā ar 2005.gada 28.septembra rīkojumu Nr.160,

8. Ceļu satiksmes drošības nacionālā programmā 2000.–2006.g., apstiprināta Ministru kabinetā 2000.gada 25.janvārī,

9. Kohēzijas fonda stratēģijā transporta nozarē 2004.–2006.gadam;

un tiek precizēta: Valsts galveno autoceļu sakārtošanas programma 2006.–2013.gadam.

Līdz 2013.gadam sasniedzamais mērķis:

Pieprasījumam un finansiālajām iespējām atbilstoša komfortabla un droša satiksme valsts autoceļu tīklā.

Mērķa sasniegšanu realizē

- Satiksmes ministrija, kas izstrādā attiecīgos nozares politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus un koordinē to ieviešanu.

- VAS Latvijas valsts ceļi, kas pārvalda valsts autoceļu tīklu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību, organizē valsts pasūtījumu valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem un pakalpojumiem, kā arī pārrauga valsts un pašvaldību autoceļu tīklu un administrē tam piešķirto finansējumu.

- VSIA Autotransporta direkcija, kas atbilstoši Latvijas Republikas, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām uztur un īsteno kvalitatīvu un juridiski pamatotu pakalpojumu kompleksu (sistēmu) pasažieru un kravu autopārvadājumu jomā atbilstoši valsts, sabiedrības un pārvadātāju interesēm godīgas un vienlīdzīgas pārvadātāju konkurences nodrošināšanai.

- Tiešā valsts pārvaldes iestāde Autotransporta inspekcija, kas nodrošina normatīvo aktu noteikumu ievērošanas kontroli un administratīvo sodu piemērošanu pasažieru un kravu autopārvadājumu jomā.

- VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija, kas sniedz augstas kvalitātes pakalpojumus, nodrošinot transportlīdzekļu un to vadītāju precīzu uzskaiti, veicot transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa, kā arī to vadītāju satiksmes drošības zināšanu un braukšanas iemaņu objektīvu novērtēšanu, vienlaicīgi ievērojot klientu likumīgās vēlmes, sabiedrības intereses un sekmējot drošību uz ceļiem.

Galvenie uzdevumi:

1. Sagatavot iespējamos valsts un privātās partnerības (VPP) projektus un konkursus par tiesībām realizēt šos projektus sekojošos maršrutos:

A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posmā Rīgas apvedceļš – Sēnīte,

A4 Baltezers – Saulkalne posmā Balt­ezers – Salaspils,

A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža posmā Rīgas robeža –10,8 km – Ķekavas apvedceļš,

A10 Rīga – Ventspils posmā Priedaine – Sloka,

A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža posmā Rīga – Jelgava,

E22 posms Rīgas apvedceļš– Koknese (otrā kārta – otrā brauktuve)

2. Nodrošināt ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu kompleksu izpildi valsts autoceļu tīklā ar mērķi pirmajā etapā (laikā līdz 2007.gadam) uz vienu km vidēji veikt darbus 5000 Ls apjomā un otrajā etapā (laikā līdz 2013.gadam) – no 6500 līdz 7000 Ls/km.

3. Līdz 2013.gadam sakārtot 1664km valsts galvenos autoceļus, rekonstruējot un pastiprinot ceļu segas un tiltus, atjaunojot ūdens atvadi un uzlabojot satiksmes drošību, atsevišķos maršrutos, izbūvējot jaunus autoceļu posmus, tai skaitā ES Kohēzijas fonda 2007.– 2013.gada programmas ietvaros realizēt projektus:

E22 posms Rīgas apvedceļš – Koknese (Pirmā kārta – viena brauktuve),

E22 posms Ludza – Terehova,

E22 posms Sloka– Tukums,

Autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš) krustojums ar P132 un posms Skulte– Babīte

4. Pabeigt Nacionālās programmas valsts pirmās šķiras autoceļu attīstībai 2004.–2006.gadam realizēšanu kopumā sakārtojot 135 km un rekonstruējot deviņus tiltus. Nākošajā plānošanas periodā no 2007.gada, galvenokārt veikt grants segu asfaltēšanu, palielinot asfaltēto segu īpatsvaru līdz 2013.gadam par 315 km, kā arī iespēju robežās turpināt uzsākto maršrutu sakārtošanu.

5. Atbilstoši finansiālajām iespējām veikt valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanu atbilstoši Programmai valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanai novadu atbalstam.

6. Nodrošināt Valsts autoceļu informatīvā centra darbību (eksperimentālā režīmā sākot ar 2005./2006.gada ziemas sezonu, pastāvīgā režīmā – sākot ar 2006./2007.gada ziemas sezonu).

7. Līdz 2013.gadam palielināt ceļu apstākļu un satiksmes uzskaites reģistrācijas pastāvīgo iekārtu skaitu: laika stacijas no 35 gb. līdz 110 gb.; satiksmes uzskaites punktus no 110 līdz 250gb.

8. Paaugstināt satiksmes drošību, rekonstruējot satiksmei bīstamos posmus vai krustojumus un izbūvējot divlīmeņu gājēju pārejas, gājēju – velosipēdistu celiņus (līdz 2008.gadam likvidēt 30 “melnos punktus” un izbūvēt sešas divlīmeņu gājēju pārejas).

9. Ieviest diennakts informatīvās palīdzības dienestu, kas dotu iespēju pārvadātājiem pa telefonu, SMS vai e–pastu jebkurā laikā (it īpaši svarīgi tas ir starptautisko pārvadājumu autovadītājiem, atrodoties reisos) saņemt nepieciešamo informāciju un palīdzību radušos problēmu risinājumam (orientējoši 2008.–2009.gadā).

10. Ieviest progresīvas klientu apkalpošanas tehnoloģijas, palielinot rajona nodaļu skaitu, kurās izsniedz tiesību aktos paredzētos dokumentus.

11. Līdz 2013.gadam uz valsts ceļiem izveidot 40 speciālus laukumus, tai skaitā uz galvenajiem autoceļiem un pierobežā, kur ir ievērojamas smagsvaru transportlīdzekļu plūsmas, no tiem astoņus aprīkot ar stacionāriem svariem un citām kontrolei nepieciešamām iekārtām (2010.–2013.gads pa divām vietām gadā). Finanšu līdzekļus šādu laukumu izbūvei paredzēt projektējot ceļu remontus un būvniecību.

12. Līdz 2010.gadam nodrošināt kontroles laikā uz ceļiem operatīvu piekļuvi citu kontroles institūciju datu bāzēm pārkāpēja identifikācijas nolūkā, kas uzlabotu kontroli, tās efektivitāti un operativitāti.

13. Samazināt iespēju Latvijā legalizēt noziedzīgā ceļā ārvalstīs iegūtus transportlīdzekļus, iekļaujoties Šengenas informatīvajā sistēmā (SIS), attīstot EUCARIS sistēmas ietvaros visu iespējamo veidu informācijas apmaiņu ar citu valstu reģistrācijas iestādēm.

14. Attīstīt transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru kā labāko reģistru Eiropā, nodrošinot tā tehnisko attīstību, drošību un integritāti ar citiem valsts un ārvalstu reģistriem, ka arī lietošanas ērtumu. Attīstīt reģistra pieslēgumus ārvalstu reģistriem, lai nodrošinātu sodu neizbēgamību un pārrobežas sadarbību informācijas apmaiņas jomā.

15. Uzlabot transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas piešķiršanas jomas materiāltehnisko nodrošinājumu, lai samazinātu subjektīvismu eksāmenu vērtēšanā un paaugstinātu jauno vadītāju sagatavotības līmeni, tādējādi sekmējot ceļu satiksmes drošību.

16. Attīstīt un pilnveidot transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates sistēmu, nodrošinot personāla, iekārtu, procesu un tehnoloģiju atbilstību Eiropas Kopienas vadlīnijām, pasaules valstu labākajai praksei un autoindustrijas attīstības tendencēm, kā arī saglabājot privātās un publiskās partnerības principus.

17. Nodrošināt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) nodaļu klientu apkalpošanas vietu atbilstību augstam pakalpojumu līmenim un pieejamībai, jo īpaši klientiem ar speciālām vajadzībām.

18. Attīstīt un saglabāt augstu klientu apkalpošanas līmeni, ieguldot līdzekļus materiāltehniskajā nodrošinājumā, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā.

Sasniedzamie rezultāti:

1. Valsts autoceļu ar melno segumu kopgaruma pieaugums līdz 2009.gadam par 0,5% katru gadu, līdz 2013.gadam par 16,7%

2. Uzlabojusies autopārvadājumu kontroles efektivitāte (vidēji gadā par pieciem līdz astoņiem procentiem pieaudzis veikto pārbaužu skaits uz ceļiem un uzņēmumos),

3. Savas kompetences ietvaros izpildīts Veronas deklarācijā noteiktais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums līdz 2010.gadam par 50 procentiem, līdz 2013.gadam par 70% salīdzinājumā ar 2002.gadu.

Finansēšana

Ministrijas nozaru departamenti, kas izstrādā attiecīgos nozaru politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus un koordinē to ieviešanu, strādā budžeta programmu Nozares vadība, kā arī ES un starptautiskā finansējuma koordinācija ietvaros.

Autotransporta inspekcijas darbības nodrošināšana tiek veikta budžeta programmas Autotransporta inspekcijas darbības nodrošināšana ietvaros.

Saskaņā ar likumu Par autoceļiem valsts līdzekļi autoceļu finansēšanai ir paredzēti valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai, renovācijai, kā arī pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai un attīstībai budžeta pro­grammā Valsts autoceļu fonds, kas sastāv no divām apakšprogrammām: Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana un Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām).

Lai integrētos Trans–Eiropas transporta tīklā (TEN), attīstītu valsts galveno autoceļu tīklu, uzlabotu tā kvalitāti, tai skaitā: ceļu segu un tiltu nestspējas paaugstināšana atbilstoši ES normatīvajām slodzēm un satiksmes drošības paaugstināšana, uzlabojot ceļu ģeometriju atbilstoši pieaugošām satiksmes prasībām un likvidējot “melnos” punktus, tiek izmantoti Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi (budžeta programma Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana autoceļu jomā).

Lai attīstītu valsts reģionālo autoceļu tīklu ar mērķi savienot svarīgākos ekonomiskās attīstības centrus ar TEN–T tīklu un atbilstoši ES prasībām un standartiem uzlabot autoceļu kvalitāti, satiksmes drošības apstākļus un samazinātu satiksmes kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, tiek piesaistīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi (budžeta programma Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansēta reģionāla autoceļu attīstības programma).

VSIA Autotransporta direkcija esošā finansēšanas sistēma no maksas par sniegtajiem pakalpojumiem pilnībā nodrošina sistēmas un sniegto pakalpojumu augstu efektivitāti un kvalitāti, kas atbilst starptautiskajām prasībām.

Sabiedriskā transporta organizēšanas funkcija tiek veikta budžeta programmas dotācija Autotransporta direkcijai Valsts maršrutu tīkla aģentūras funkciju nodrošināšanai ietvaros.

VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija darbību nodrošina izmantojot gan sabiedrības pašu, gan arī aizņemtos līdzekļus Tas īstenojams, nodrošinot sabiedrības sniegto pakalpojumu tarifu politiku atbilstoši sniegto pakalpojumu līmenim un tam atbilstošu augstu ieņēmumu apjomu, iespēju robežās, piesaistot finanšu resursus, tai skaitā, ES finansējumu.

Dzelzceļš

Apakšnozares mērķi un politikas rezultāti noteikti šādos politikas plānošanas dokumentos:

1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, apstiprinātas Ministru kabinetā 2002.gada 15.augustā,

2. Transporta attīstības nacionālā programma (2000.–2006.), apstiprināta TANP koordinācijas padomē 2002.gada 25.februārī,

3. Kohēzijas fonda stratēģija transporta nozarē 2004.–2006.gadam.

Līdz 2013.gadam sasniedzamais mērķis:

Moderna un droša dzelzceļa transporta sistēma ar savu vietu un vārdu globālajā loģistikas ķēdē.

Mērķa sasniegšanu realizē:

1. Satiksmes ministrija, kas izstrādā attiecīgos nozares politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus un koordinē to ieviešanu,

2. Latvijas Republikas Valsts dzelzceļa administrācija, kas izsniedz licences pārvadājumiem, veido vides politiku nozarē un uzrauga tās ieviešanu, veic riska analīzi un novērtējumu, tādējādi aizstāvot pārvadātāju intereses un veicinot pārvadājumu drošību,

3. Latvijas Republikas Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kas veic dzelzceļa ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanas kontroli, dzelzceļu avāriju seku likvidēšanas sistēmu darbības kontroli, izmeklē avāriju un satiksmes drošības pārkāpumu gadījumus, kontrolē jaunu un rekonstruētu dzelzceļa infrastruktūras objektu nodošanu ekspluatācijā, kā arī veic dzelzceļa pārvadātāju un uzņēmumu drošības sistēmu sertificēšanu, bīstamo kravu pārvadājumu drošības padomnieku un vilces līdzekļu vadītāju sertificēšanu,

4. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs (VAS Latvijas Dzelzceļš).

Galvenie uzdevumi

1. Līdz 2006.gadam pabeigt VAS Latvijas Dzelzceļš administratīvo restrukturizāciju.

2. No 2009. līdz 2013.gadam kapitāli rekonstruēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru saskaņā ar ES un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, atjaunojot 260km sliežu ceļu un nomainot 500 komplektu pārmiju.

3. Līdz 2013.gadam palielināt dzelzceļa iecirkņu Rīga – Krustpils un Daugavpils – Indra caurlaides spēju (otrā ceļa būvniecība caurlaides spēju ierobežojošajos iecirkņos Rīga – Krustpils (54km) un Daugavpils – Indra (70km)).

4. Līdz 2009.gadam atjaunot Daugavpils un līdz 2013.gadam Rīgas dzelzceļa mezglu un palielināt to kapacitāti.

5. Līdz 2013.gadam izveidot drošu, efektīvu, augošam pārvadājumu apjomam atbilstošu vilcienu kustības vadības, dzelzceļa ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas un sakaru sistēmu Latvijas Austrumu –Rietumu dzelzceļa koridorā.

6. Rekonstruēt pasažieru apkalpošanai paredzētās ēkas un būves, lai uzlabotu pasažieriem sniegto pakalpojumu kvalitāti, ievērojot satiksmes drošības, vides aizsardzības prasības un nodrošinot pieejamību personām ar īpašām vajadzībām (personas ar funkcionāliem traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vecāki ar bērnu ratiņiem).

7. Rail Baltica priekšizpētes projekta laikā līdz 2008.gadam nodrošināt saskaņotu sadarbību ar projekta realizējošo kompāniju.

8. Līdz 2008.gadam veikt izpēti par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējuma modeļiem, lai nodrošinātu Latvijas dzelzceļa sistēmas konkurētspēju starptautiskajos kravu un pasažieru pārvadājumos.

9. Līdz 2007.gadam izstrādāt un līdz 2009.gadam ieviest elektrifikācijas plānu Rīgas dzelzceļa mezglā un veikt izpēti par galveno koridoru elektrificēšanas iespējām.

10. No 2009.gada sākt Latvijas dzelzceļa Austrumu –Rietumu koridora iecirkņu elektrifikāciju.

11. Pārveidot Dzelzceļa infrastruktūras Valsts reģistru un ritošā sastāva Valsts reģistru atbilstoši ES patlaban izstrādājamajām prasībām (līdz 2010.gadam), kas nodrošinās Latvijā reģistrētā ritošā sastāva iespējas darboties visā ES telpā, bet Latvijas dzelzceļa infrastruktūru padarīs pieejamu pārvadātājiem no citām valstīm. Mūsu speciālistu uzdevums, darbojoties EK darba grupās, ir nodrošināt tādas ritošā sastāva numerācijas sistēmas izstrādi, kas netraucētu tā ekspluatāciju valstīs, kas nav ES sastāvā.

12. Līdz 2009.gadam ieviest Dzelzceļa elementu un apakšsistēmu– infrastruktūras un signalizācijas būvju un iekārtu, ritošā sastāva – savstarpējas savietojamības atzīšanas sistēmu.

13. Līdz 2009.gadam ieviest Eiropas kopīgos drošības indikatorus, drošības mērķus un metodes dzelzceļa transporta sektorā.

14. Līdz 2009.gadam izveidot harmonizēto pārvadātāju drošības sertifikācijas sistēmu.

15. Līdz 2010.gada beigām ieviest dzelzceļa sektorā strādājošo uzņēmumu drošības sistēmu autorizācijas (drošības apliecību) sistēmu.

16. Līdz 2011.gadam ieviest dzelzceļa vilces līdzekļu vadītāju, vilces līdzekļu vadītāju palīgu un vadītāju instruktoru sertifikācijas sistēmu un līdz 2014.gadam nodrošināt šo prasību harmonizāciju ar Eiropas Savienības prasībām.

17. Līdz 2007.gadam izveidot neatkarīgu dzelzceļa negadījumu izmeklēšanas institūciju, kā to prasa ES direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos.

Tādējādi tiks novērsti tehniski un administratīvi šķēršļi dzelzceļa satiksmes attīstībai uz Centrālo un Rietumeiropu (nacionālajos normatīvajos aktos iestrādātas savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas; veikta Rail Baltica projekta priekšizpēte, kas kalpotu par pamatu lēmumam par labāko risinājumu tirgus prasībām atbilstošas dzelzceļa satiksmes izveidei starp Baltijas valstīm un Centrālo un Rietumeiropu, radīti vienlīdzīgi brīvas konkurences nosacījumi darbībai dzelzceļa transporta sistēmā, sekmējot dzelzceļa nozares liberalizāciju un palielinot izvēles iespējas klientam (radīta iespēja palielināt jauno pārvadātāju tirgus daļu – līdz 2008. gadam privāto pārvadātāju kompāniju kravu apjoms var sasniegt līdz 25% no kopējā apjoma). Paredzams, ka līdz 2013.gadam dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms pieaugs līdz 100 milj.t gadā.

Sasniedzamie rezultāti

1. Katru gadu par 5% samazināts vilcienu kustības ātruma un citu tehniskās ekspluatācijas ierobežojumu daudzums publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā

2. Tiek nodrošināts pārvadājumu drošības līmenis, kas nav zemāks kā citās ES valstīs (rādītājs: negadījumu skaits uz pārvadājumu vienību).

3. Tirgus prasībām atbilstoša dzelzceļa uzņēmumu darbība situācijā bez konfliktiem (nav tiesvedības gadījumu pārvadātāju starpā vai starp pārvadātājiem un infrastruktūras pārvaldītāju, vai arī šie konflikti tiek noregulēti pirmstiesas stadijā).

Finansēšana

Lai Latvijas dzelzceļa transports kopā ar ostu infrastruktūru saglabātu tirgus pozīcijas starptautiskajos kravu pārvadājumos Baltijas reģionā, nepieciešams turpināt iesāktos dzelzceļa attīstības projektus, kas saistīti ar infrastruktūras attīstību un vilcienu kustības drošības paaugstināšanu un realizēt jaunus projektus. Lielākā investīciju daļa paredzēta Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora attīstībai. Tam paredzēta budžeta programma Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana dzelzceļa infrastruktūras attīstībai

Lai novērstu tehniskus un administratīvus šķēršļus dzelzceļa satiksmes attīstībai ar Centrālo un Rietumeiropu, paredzēts atrast un īstenot labāko risinājumu tirgus prasībām atbilstošas dzelzceļa satiksmes izveidei starp Baltijas valstīm un Centrālo un Rietumeiropu, kas tiek darīts budžeta programmas Rail Baltica ietvaros.

Ministrijas padotības institūcija Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija tiek finansēta budžeta programmas Dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbības nodrošināšana ietvaros un Valsts dzelzceļa administrācija – budžeta programmas Valsts dzelzceļa administrācijas darbības nodrošināšana ietvaros.

Jūrniecība, ostas

Virziena mērķi un politikas rezultāti noteikti šādos politikas plānošanas dokumentos:

1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, apstiprinātas Ministru kabinetā 2002.gada 15.augustā,

2. Transporta attīstības nacionālā programma (2000.–2006.), apstiprināta TANP koordinācijas padomē 2002.gada 25.februārī,

3. Kohēzijas fonda stratēģija transporta nozarē 2004. – 2006.g.

Līdz 2013.gadam sasniedzamais mērķis:

Latvija ir līderis jūrniecībā starp Baltijas valstīm, nodrošinot konkurētspējīgu un drošu komercdarbības vidi un veicinot izaugsmi. Latvijas ostu tirgus daļu starp Baltijas valstu ostām augstas pievienotās vērtības kravu grupā (ģenerālkravas (īpaši – metāls, konteineri, ro–ro kravas, saldētas kravas), lejamkravas) pārsniedz 40%, ostas tiek Eiropā atpazītas kā augstas kvalitātes pakalpojumus piedāvājošas un drošas ostas, tiek nodrošināta droša starptautiskajām prasībām atbilstoša kuģu satiksme un kuģu kontrole. Latvijas tiesību aktu kopums un vide veicina kuģu reģistrēšanu zem Latvijas karoga. Latvijā ir augsti kvalificēti un starptautiskajā darba tirgū pieprasīti jūrnieki.

Mērķa sasniegšanu realizē

1. Satiksmes ministrija, kas izstrādā attiecīgos nozares politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus un koordinē to ieviešanu,

2. VAS Latvijas jūras administrācija, kas sniedz kvalitatīvus pakalpojumus klientiem un sadarbības partneriem, balstoties uz profesionālu ekspertu komandu un jaunākām tehnoloģijām, ar mērķi veicināt drošu kuģošanu un vides aizsardzību.

3. VAS Latvijas Dzelzceļš,

4. VAS Latvijas Valsts ceļi, kas veic nepieciešamos infrastruktūras uzlabošanas darbus un jaunu objektu izbūvi.

Sadarbības partneri:

1. Pašvaldības, kas izstrādājot pašvaldību attīstības programmas un teritoriālos plānojumus, ņem vērā to teritorijās esošo ostu un jūras pasažieru vajadzības,

2. Ostu pārvaldes, kas nodrošina pievilcīgus nosacījumus komercdarbības veikšanai ostās, lai nodrošinātu efektīvu un drošu kravu apstrādi un augstas kvalitātes pasažieru apkalpošanu, kā arī administrē tām piešķirtos Eiropas Savienības fondu līdzekļus,

3. Investori (fiziskas un juridiskas personas), investīciju uzņēmumi, kas aktīvi piedalās ostu infrastruktūras izveidē.

Galvenie uzdevumi

1. Ņemot vērā kravu pārvadājumu pa jūru pieaugumu un starptautiskās jūrlietu tiesību aktu attīstību, nodrošināt atbilstību Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) un ES prasībām attiecībā uz karoga valsts, ostas valsts un piekrastes valsts pienākumiem un saistībām (attiecīgi tiesību akti un tiesību aktu ieviešana).

2. Ņemot vērā kuģu satiksmes intensitātes pieaugumu un starptautisko jūrlietu tiesību aktu attīstību, nodrošināt atbilstošu administratīvās kapacitātes līmeni jūrlietu pārvaldes jomā.

3. Līdz 2007. gadam nodrošināt tiesību aktu kopumu, kas veicinātu kuģu reģistrēšanu zem Latvijas karoga, samazināt ar reģistrāciju saistīto birokrātiju.

4. Līdz 2007. gadam nodrošināt tiesību aktu kopumu, kas veicinātu augsti kvalificētu un darba tirgū pieprasītu jūrnieku (kuģu virs­nieki) sagatavošanu.

5. Līdz 2009.gadam ieviest ES un IMO noteiktās informācijas sistēmas. Izveidot Krasta automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS), vienotu Jūras drošības informācijas sistēmu (Safe Sea Net) un Kuģu tālas darbības identifikācijas sistēmu.

6. Līdz 2007.gadam ieviest Ostas valsts kontrolē Parīzes vienošanās memoranda inspekciju režīmu.

7. Līdz 2010.gadam ieviest starptautiskām prasībām atbilstošas jūrnieku identifikācijas kartes iekļaujot personas biometriskos datus.

8. Izstrādāt plānošanas dokumentu, kurā noteikti ostu attīstības ilgtermiņa mērķi.

9. Nodrošināt pieprasījumam atbilstošu TEN–T tīklā iekļautās ostu infrastruktūras rekonstrukciju un jaunas izbūvi, kā arī atbilstošu sauszemes pievedceļu (autoceļi, dzelzceļš) kapacitāti, tai skaitā, sekmēt kravas operāciju novirzīšanu no apdzīvotu pilsētu vides (lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu vidi un paaugstinātu drošību). Saskaņā ar Rīgas pilsētas attīstības plānu 2006. – 2018.gadam paredzēts Rīgas ostas teritoriju būtiski samazināt Rīgas vēsturiskā centra tuvumā. Šai sakarā savlaicīgi attīstīt līdz šim neizmantotās ostas teritorijas tai skaitā Kundziņsalā un Krievu salā, radot tajās nepieciešamo infrastruktūru komercdarbības nodrošināšanai – komunikācijas, piestātnes, ražošanas platības. Ventspils ostā, 2006. – 2008.gadā uzsākt būvēt jaunu prāmju termināli un piestātni, Liepājas ostā, izveidot piekļuvi ostas termināļiem no autoceļa Rīga–Liepāja, izvairoties no blīvi apdzīvotu pilsētas teritoriju šķērsošanas.

10. Radīt atbilstošu tiesisko bāzi, lai veicinātu mūsdienīgu, kvalitatīvu jūras pasažieru pārvadājumu attīstību.

11. Sniegt atbalstu ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanā vietējas nozīmes transporta ostās.

Veicot infrastruktūras sakārtošanas uzdevumus, paredzams, ka jau līdz 2010.gadam tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves lielajās ostās un vietējas nozīmes transporta ostās, savukārt atrisinot ar tiesību aktu pilnveidošanu saistītos jautājumus, paredzams, ka līdz 2013.gadam Latvijas kuģu reģistrā reģistrēto kuģu kopējā bruto tilpība var pārsniegt 2 miljonus.

Sasniedzamie rezultāti

1. Tiek nodrošināts kuģošanas drošības līmenis, kas atbilst starptautiskajiem standartiem (IMO ILO un ES), un nav zemāks kā citās Parīzes saprašanās memoranda valstīs (rādītājs: aizturēto Latvijas karoga kuģu skaita attiecība pret Latvijas karoga kuģu inspekciju skaitu ir vienāda vai mazāka kā vidējā kopumā Parīzes saprašanās memoranda valstīs).

Finansēšana

Lai nodrošinātu ostu kompleksu attīstību, veicot nepieciešamos infrastruktūras uzlabošanas darbus un jaunu objektu izbūvi, tiek izmantoti Kohēzijas fonda līdzekļi (budžeta programma Kohēzijas fonda finansētie projekti ostu attīstībai).

VAS Latvijas Jūras administrācija esošā finansēšanas sistēma no maksas par sniegtajiem pakalpojumiem pilnībā nodrošina sniegto pakalpojumu augstu kvalitāti, kas atbilst starptautiskajiem standartiem.

Lai nodrošinātu Valsts nozīmes informācijas sistēmu attīstību un ieviešanu nepieciešams piesaistīt ES un valsts budžeta finansējumu.

Aviācija

Šī virziena mērķi un politikas rezultāti noteikti šādos politikas plānošanas dokumentos:

1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, apstiprinātas Ministru kabinetā 2002.gada 15.augustā,

2. Transporta attīstības nacionālā programma (2000.–2006.), apstiprināta TANP koordinācijas padomē 2002.gada 25.februārī,

3. Kohēzijas fonda stratēģija transporta nozarē 2004. – 2006.g.

Līdz 2013.gadam sasniedzamais mērķis

Rīga – nozīmīgs Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centrs; nemainīgi augsts kvalitātes līmenis pasažieru un kravu apkalpošanā un aviācijas lidojumu drošībā.

Mērķa sasniegšanu realizē:

1. Satiksmes ministrija, kas izstrādā attiecīgos nozares politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus un koordinē to ieviešanu,

2. Civilās aviācijas aģentūra, kas veic Nacionālās uzraudzības institūcijas un kompetentās iestādes funkcijas civilās aviācijas drošības jomā saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas tiesību aktiem,

3. Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, kas veic civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un balstoties uz izmeklēšanas rezultātu analīzi izstrādā lidojumu drošības rekomendācijas,

4. VAS Latvijas Gaisa satiksme, kas nodrošina drošus un kvalitatīvus aeronavigācijas pakalpojumus visiem gaisa telpas lietotājiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā,

5. VAS Starptautiskā lidosta “Rīga”, kas sniedz drošus, kvalitatīvus lidostas pakalpojumus, nodrošinot savlaicīgu lidostas kapacitātes palielinājumu, ņemot vērā pasažieru skaita strauju pieaugumu.

Galvenie uzdevumi

1. Sadarbībā ar nozares uzņēmumiem uzturēt lidojumu drošības līmeni, saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (turpmāk – ICAO) un ES standartiem un prasībām, kas nav zemāks kā pārējās ES dalībvalstīs.

2. Nodrošināt Eiropas Savienības un starptautisko konvenciju noteikto civilās aviācijas drošības prasību pilnīgu ieviešanu Latvijas Republikā cīņai pret nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā.

3. Turpināt aktīvi attīstīt divpusējo starpvaldību līgumu par gaisa satiksmi sistēmu ar trešajām valstīm.

4. Pārsniedzot 50 000 lidojumu gadā, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 26.marta direktīvas 2002/30/EK Par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni prasībām, lidostai Rīga uzsākt trokšņu monitoringu. (2006./07.g.).

5. Pastāvīgi optimizēt gaisa telpas struktūru, orientējoties uz gaisa telpas lietotāju prasībām, panākt jaunu gaisa telpas izmantotāju piesaisti.

6. Aktīvi un vispusīgi veicināt tranzīta pasažieru plūsmas pieaugumu lidostā Rīga.

7. Līdz 2007.gadam izveidot lidostas Rīga rajona šķēršļu kontroles sistēmu.

8. Atbalstīt vispārējās aviācijas attīstību, veicot pastiprinātu lidojumu organizēšanas un lidojumu veikšanas uzraudzību.

9. Līdz 2008.gadam ieviest augstākas precizitātes zonālo navigācijas sistēmu.

10. Gaisa satiksmes organizēšanu harmonizēt saskaņā ar ES programmas Single European Sky nostādnēm.

11. Līdz 2012.gadam izveidot jaunu gaisa satiksmes vadības centru.

12. Līdz 2007.gadam realizēt skrejceļa pagarināšanas un skrejceļa gaismu nomaiņas projektu lidostā Rīga.

13. Līdz 2007.gadam veikt lidostas Rīga otra skrejceļa izbūves priekšizpēti.

14. Līdz 2012.gadam realizēt otra skrejceļa izbūvi.

15. Izveidot ātrgaitas sabiedriskā trans­porta savienojumu starp lidostu Rīga un pilsētas centru.

16. Līdz 2007.gadam apstiprināt un uzsākt pasažieru termināla tālākas paplašināšanas projektus.

17. Nodrošināt lidostas Rīga teritoriālo attīstību, t.sk.:

līdz 2008.gadam reorganizēt aviācijas kravu apstrādes un šķirošanas kompleksu,

līdz 2008.gadam sakārtot lidostas tehniskās teritorijas,

līdz 2010.gadam pabeigt lidostas biznesa parka izveidi,

līdz 2012.gadam rekonstruēt transporta mezglu (divlīmeņu šķērsojuma ar kravu zonas ievadu un transporta izkārtojuma shēmas tehniskais projekts, finansējuma piesaiste, būvniecība).

18. Savas kompetences ietvaros sekmēt reģionālo lidostu (Liepāja, Ventspils, Daugavpils) attīstību.

Izpildot šos uzdevumus, paredzams, ka tiks izveidota droša efektīva, augošam pārvadājumu apjomam atbilstoša gaisa transporta infrastruktūra (lidosta Rīga un gaisa satiksmes vadības uzņēmums VAS LGS), kas pastāvīgi attīstās un kopā ar pārvadātājiem nodrošinās Rīgas kā Baltijā dominējoša un nozīmīga Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centra funkcijas (rādītāji: lidostas Rīga apkalpoto pasažieru skaita pieaugums par 30– 60% 2006.gadā un turpmāk 10–20% gadā, 2010.gadā sasniedzot 5milj. pasažieru gadā, un 2015.gadā 10milj. pasažieru gadā, lidojumu skaits, ko apkalpo VAS LGS, pieaug par trīs līdz pieciem procentiem Rīgas lidojumu zonā un par četriem līdz sešiem procentiem Rīgas Termināla zonā). Līdz 2010.gadam lidosta Rīga būs izveidota ne tikai kā svarīgs tiešo maršrutu galapunkts, bet arī kā nozīmīga tranzīta lidosta Tiks panākta un uzturēta pilnīga Latvijas un Eiropas Savienības gaisa transporta sistēmu savietojamība, tādējādi nodrošinot Latvijas aviācijas uzņēmumu netraucētu piekļuvi Eiropas Savienības tirgum. Būs radīti priekšnoteikumi citu nozaru attīstībai (rādītāji – maršrutu skaita pieaugums un plašākas savienoto maršrutu izvēles iespējas atbilstoši pieprasījumam)

Sasniedzamie rezultāti

1. Tiek nodrošināts lidojumu drošības līmenis, kas atbilst starptautiskajiem standartiem (ICAO un ES), un nav zemāks kā citās ES valstīs (rādītājs: nopietnu incidentu skaits uz pārvadājumu vienību).

2. Infrastruktūra no 2009.gada pilnībā atbilst speciālu uzdevumu veikšanai valsts aizsardzības interesēs (lidostā Rīga pagarināts skrejceļš un gaismas sistēmas atbilst ICAO meteoroloģisko apstākļu II kategorijai).

Finansēšana

Infrastruktūras attīstībai tiek izmantota iespēja piesaistīt Kohēzijas fonda līdzekļus lidostu infrastruktūras attīstībai (budžeta programma Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana lidostu attīstībai).

No 2006.gada 1.janvāra Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa ir pārveidota par Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošu Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju (jauna budžeta programma).

No 2006.gada 1.janvāra Civilās aviācijas administrācija ir pārveidota par Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošu valsts aģentūru Civilās aviācijas aģentūra (jauna budžeta programma). Aģentūras uzdevums ir īstenot valsts politiku civilās aviācijas drošības jomā, nodrošinot gaisa pārvadājumu kvalitātes un drošības standartu ieviešanu.

VAS Latvijas Gaisa satiksme ir finansiāli stabils patstāvīgs uzņēmums. Ieņēmumi ir atkarīgi no lidojumu intensitātes, kas saistīta ar lidojumu drošības un kvalitātes līmeni, kā arī gaisa telpas struktūras pievilcību tās izmantotājiem. Līdz šim esošā finansēšanas sistēma pilnībā nodrošināja sistēmas un sniegto pakalpojumu augstu efektivitāti un kvalitāti, kas atbilst starptautiskajiem standartiem (ICAO, ES). Tomēr, saistībā ar Eiropas Vienotās gaisa telpas izveidi, strauji pieaug Eiropas Savienības prasības. Attiecīgi to nodrošināšanu vairs nevarēs segt tikai no uzņēmuma ieņēmumiem. Prasību nodrošināšanai būs nepieciešams piesaistīt arī citus finansēšanas avotus.

VAS Starptautiskā lidosta “Rīga” ir finansiāli stabils patstāvīgs uzņēmums. Ieņēmumi ir atkarīgi no lidostas apkalpoto pasažieru un gaisa kuģu skaita.

1.4.3. Kvalitatīvi, visiem pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi

Virziena mērķi un politikas rezultāti noteikti šādos politikas plānošanas dokumentos:

1. Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes 2005.–2014.gadam, apstiprinātas Ministru kabinetā 2004.gada 29.septembrī,

2. Valsts maršrutu tīkla aģentūras izveidošanas koncepcija, apstiprināta Ministru kabinetā 2005.gada 7.septembrī,

3. Pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu valsts pasūtījuma koncepcija 2007.–2016.gadam, apstiprināta Ministru kabinetā 2005.gada 4.novembrī.

Līdz 2013.gadam sasniedzamais mērķis

Efektīvi un sabiedrības interesēm atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumi.

Mērķa sasniegšanu realizē:

1. Satiksmes ministrija, kas izstrādā attiecīgos nozares politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, koordinē to ieviešanu,

2. VSIA Autotransporta direkcija, kas organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālās nozīmes maršrutos,

3. Pārvadātāji, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus,

4. rajonu un pilsētu pašvaldības, kas organizē reģionālos maršrutus.

Galvenie uzdevumi

1. 2006.gadā akceptēt Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādņu 2005.–2014.gadam realizēšanai nepieciešamo tiesību aktu paketi.

2. No 2006.gada 1.janvāra Autotransporta direkcijai pilnībā pārņemt sabiedriskā transporta organizēšanas funkciju ārpilsētas maršrutu tīklā.

3. 2006.gadā izsludināt konkursu par tiesībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ārpilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā un izvēlēties pakalpojumu sniedzējus laika periodam pēc 2007.gada.

4. Ar 2007.gada 1.maiju sabiedriskā transporta finansēšanā piemērot ES kopējos tiesību aktus (Regulu) un nodrošināt adekvātu valsts finansējumu.

5. 2006.gada laikā īstenot ERAF Nacionālas programmas projektu Pētījums ”Jaunu elektrovilcienu iegāde”.

6. Līdz 2008.gada beigām īstenot ERAF Nacionālas programmas projektu Esošo elektrovilcienu vagonu modernizācija.

7. Paaugstināt sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti, pasažieru ērtības, efektivitāti un pieejamību.

8. Būtiski samazināt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā izmantotā ritošā sastāva vidējo vecumu.

9. Piesaistīt ES finansējumu sabiedriskā transporta infrastruktūras un ritošā sastāva modernizēšanai.

Tādējādi tiks piešķirts adekvāts valsts atbalsts (dotācijas, nodokļu politika) sabiedriskajam transportam, t.sk., pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu pasūtījumam, lai nodrošinātu ilglaicīgu sabiedriskā transporta jomas attīstību, apmierinot pamatotās pasažieru pārvietošanās vajadzības (rezultatīvais rādītājs – pārvadātājiem segti zaudējumi procentos no pamatoti pieprasītā: 2006.g. – 85%, 2007.g. – 95%, no 2008.g. – 100%). Tiks noteiktas prioritātes un dažādu transporta veidu loma sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā. 2006.gadā notiks konkurss un izvēlēti pārvadātāji, kuri sniegs sabiedriskā transporta pakalpojumus no 2007.gada 1.maija maršrutu tīkla reģionālās nozīmes maršrutos. No 2008.gada ārpilsētas sabiedriskā transportā biļešu tirdzniecība un rezervēšana nodrošināta vienotā sistēmā. Būs izveidota efektīva un caurspīdīga sistēma valsts budžeta līdzekļu izmantošanai sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, palielinājusies maršrutu tīkla darbības efektivitāte, paaugstinājusies pakalpojumu kvalitāte, pasažieru ērtības un drošība.

Sasniedzamie rezultāti

1. Līdz 2009.gadam par 15% un līdz 2013.gadam par 50% palielinājies ar ārpilsētas sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits.

2. Pakalpojuma pieejamība pasažieriem ar īpašām vajadzībām (personas ar funkcionāliem traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vecāki ar bērnu ratiņiem) (rezultatīvais rādītājs – līdz 2009.gadam 100% autoostas un 10% dzelzceļa stacijas piemērotas pasažieriem ar īpašām vajadzībām (personas ar funkcionāliem traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vecāki ar bērnu ratiņiem)), līdz 2013.g – 100 % līnijbūves un jaunais iegādātais ritošais sastāvs.

3. Līdz 2008.gadam modernizēti 30% elektrovilcienu vagonu, kā arī 17% vilcienu vadības kabīnes aprīkotas ar jaunām drošības sistēmām. Līdz 2013.gadam paredzams iegādāties jaunus vagonus.

4. 2009.gadā sabiedriskā transporta ārpilsētas pakalpojumu sniegšanā iesaistītā ritošā sastāva vidējais vecums nepārsniedz 90.% , bet 2013.gadā – 30% no tā amortizācijas perioda (modernizēti vai iegādāti jauni vilcieni un autobusi).

Finansēšana

Šajā darbības virzienā iesaistīti ministrijas speciālisti, kas strādā budžeta programmu Nozares vadība, savukārt, budžeta programma Sabiedriskais transports paredzēta sabiedriskā transporta pieejamības nodrošināšanai, tai skaitā, lai sabiedrības mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem garantētu tiesības saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Bez tam, no šīs budžeta programmas tiek finansēta valsts nozīmes sabiedriskā transporta organizēšanas funkcija, kuru veic VSIA Autotransporta direkcija.

1.4.4. Sakārtota un stabila sakaru nozares tiesiskā vide un ikvienam pieejami kvalitatīvi elektronisko sakaru un pasta pakalpojumi

Darbības virziena realizācijā iesaistīti gan ministrijas speciālisti, gan kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja, kas savas kompetences ietvaros strādā šajā virzienā. Lai varētu realizēt mērķus, kas saistīti ar privāto sektoru, tiks iesaistītas arī privātās kapitālsabiedrības, kas izrādīs vēlmi un būs gatavas sniegt nepieciešamo atbalstu, lai attiecīgais mērķis tiktu sasniegts.

Virziena mērķi un politikas rezultāti noteikti šādos politikas plānošanas dokumentos:

1. Tautsaimniecības vienotā stratēģija, apstiprināta Ministru kabinetā 2004.gada 17.augustā,

2. Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2004.–2008.gadam, apstiprinātas Ministru kabinetā 2004.gada 9.martā,

3. Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2004.–2008.gadam īstenošanas programma, apstiprināta Ministru kabinetā 2005.gada 21.aprīlī,

4. Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādnes 2005.–2009.gadam, apstiprinātas Ministru kabinetā 2005.gada 19.aprīlī,

5. Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādņu 2006.–2009.gadam īstenošanas programma, apstiprināta Ministru kabinetā 2006.gada 17.janvārī,

6. Koncepcija Par publiskā elektronisko pakalpojumu sniedzēja numura pamatformāta modeli un numerācijas resursu trūkuma risinājumu, apstiprināta Ministru kabinetā 2005.gada 3.oktobrī,

7. Koncepcija Platjoslu tīklu attīstības stratēģija 2006.–2012.gadam, apstiprināta Ministru kabinetā 2005.gada 13.decembrī.

Līdz 2013.gadam sasniedzamais mērķis

Latvijā nav monopolkompāniju elektronisko sakaru un pasta apakšnozarēs. Gan tehniski, gan organizatoriski pilnībā nodrošināta sakaru nozares pakalpojumu konverģence un plaša pieejamība. Valstī izveidota daudzfunkcionāla elektronisko sakaru infrastruktūra, kas atbilst pasaules moderno tehnoloģiju attīstības tendencēm. Valstī tiek nodrošināta tehnoloģiski neitrāla tiesiskā un regulēšanas vide.

Mērķa sasniegšanu realizē:

1. Satiksmes ministrija, kas izstrādā attiecīgos nozares politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus un koordinē to ieviešanu,

2. VAS Elektronisko sakaru direkcija, kas nodrošina radiofrekvenču spektra un numerācijas pārvaldi elektronisko sakaru nozarē,

3. VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kas, darbojoties kā komersants, sniedz pasūtītājiem radio un televīzijas apraides un citus elektronisko sakaru pakalpojumus,

4. VAS Valsts informācijas tīkla aģentūra vai valsts aģentūra, ja tāda tiek izveidota, kas nodrošina Valsts nozīmes datu pārraides tīklu, veic valstiskas nozīmes projektu vadību, koordināciju un realizāciju elektronisko sakaru jomā, nodrošina uz augstām tehnoloģijām bāzētus informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru pakalpojumus,

5. VAS Latvijas Pasts, kas nodrošina visu valsti aptveroša pasta pakalpojumu tīkla funkcionēšanu un vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu visā Latvijas teritorijā.

6. Privātā sektora kapitālsabiedrības, kuras nodrošina attiecīgo elektronisko sakaru vai pasta pakalpojumu sniegšanu, ja tās ir izteikušas vēlmi un gatavību atbalstīt attiecīgā mērķa sasniegšanu.

Galvenie uzdevumi

1. Izstrādāt sakaru nozares politikas plānošanas dokumentus un nodrošināt stabilu nozares tiesisko regulējumu, ievērojot nozares attīstības tendences (uz klientu orientētu pakalpojumu sniegšanu un veicināt jaunu pakalpojumu veidu attīstību).

2. 2007.gadā izveidot Nacionālo datortīklu apdraudējuma novēršanas vienību un turpmāk pastāvīgi nodrošināt tās darbu.

3. 2006.gadā uzsākt un turpmāk pastāvīgi modernizēt un pilnveidot valsts nozīmes datu pārraides tīklu (VNDPT) atbilstoši valsts institūciju vajadzībām un pasaules moderno tehnoloģiju attīstības tendencēm.

4. Līdz 2007.gadam izstrādāt koncepcijas projektu un attiecīgu tiesību aktu par universālā pakalpojuma finansēšanas mehānismu.

5. 2008.gadā izveidot VUGD 112 numura tehnisko platformu (112 numura tehniskā platforma nodrošina arī eCall ierīces signāla uztveršanu).

6. Izstrādāt un apstiprināt MK publisko valsts iestāžu radiotīkla izveides koncepciju, izvēloties atbilstoši mūsdienu prasībām labāko tehnoloģisko risinājumu, lai sekmētu efektīvu un mērķtiecīgu visu speciālo palīdzības dienestu darbības tehnoloģisko koordināciju un vadību, un nosakot reālus projekta ieviešanas termiņus un atbildīgos. Apvienojot abus šos projektus (112 un publisko valsts iestāžu radiotīkla), izveidot valsts miera laika ārkārtas situāciju vadības centra tehnoloģisko platformu.

7. Līdz 2009.gadam pakāpeniski samazināt rezervēto vispārējo pasta pakalpojumu apjomu, paralēli veicināt uz jaunajām tehnoloģijām un zināšanām balstītu pasta pakalpojumu sniegšanu.

8. Līdz 2008.gada augustam pabeigt Vienotā programmdokumenta 1.3.3. aktivitātes Informācijas un sakaru tīklu attīstība ģeogrāfiski attālinātajās teritorijās, paplašinot augstas kvalitātes platjoslas tīklus ieviešanu.

9. Līdz 2010.gadam nodrošināt platjoslas piekļuves iespējas internetam 85% no valsts teritorijas un 100% – valsts pārvaldes iestādēm.

10. Līdz 2012.gadam nodrošināt pāreju no televīzijas un radio zemes analogās apraides uz ciparu apraides formātu, paredzot pilnīgu analogās apraides darbības pārtraukšanu.

11. Līdz 2013.gadam visām valsts pārvaldes iestādēm nodrošināt iespēju savstarpējiem zvaniem izmantot balss telefoniju caur platjoslas tīklu, izmantojot kapitālsabiedrību, kurās valsts ir kapitāldaļu turētāja, elektronisko sakaru tīklus.

12. Līdz 2013.gadam nodrošināt, ka Ģeogrāfiskā informācijas sistēma (ĢIS) ietver informāciju arī par elektronisko sakaru tīklu pārklājumu Latvijā.

13. Līdz 2013.gadam nodrošināt nepieciešamo elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras atbalstu loģistikas sistēmām (piemēram, VAS Latvijas Dzelzceļš, u.c.).

Tādējādi, izmantojot VUGD 112 numura tehnisko platformu, operatīvie dienesti (Neatliekamā medicīniskā palīdzība, Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests, Valsts policija) varēs nodrošināti ar kvalitatīvi apstrādātiem izsaukumiem, tiks nodrošināta valstij piederošo elektronisko sakaru resursu un tīklu infrastruktūras racionāla un efektīva izmantošana un līdz ar to valsts pārvaldes iestāžu efektīva savstarpējā komunikācija un racionāli izmantoti valsts budžeta resursi. Būs panākta pasta nozares pilnīga tirgus liberalizācija, kā arī pasta pakalpojumu pieejamība noteiktā kvalitātē visā Latvijas teritorijā.

Sasniedzamie rezultāti

1. 2009.gadā platjoslas piekļuve internetam nodrošināta 85% no valsts teritorijas un 100% – valsts pārvaldes iestādēm.

2. Līdz 2009.gadam sasniegts publisko mobilo telekomunikāciju tīklu abonentu blīvums uz 100 iedzīvotājiem – 100%.

3. Sākot ar 2007.gadu valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām, kā arī citām privātām un juridiskām personām, ja tās izteiks vēlmi, nodrošināta operatīva palīdzība internetam pieslēgtas galiekārtas (piemēram, datora) apdraudējuma gadījumā

Finansēšana

Ministrijas nozaru departamenti, kas izstrādā attiecīgos nozares politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus un koordinē to ieviešanu, strādā budžeta programmu Nozares vadība, kā arī ES un starptautiskā finansējuma koordinācija ietvaros.

VAS Elektronisko sakaru direkcija, VAS Valsts informācijas tīkla aģentūra un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs finansēšanas sistēma no maksas par sniegtajiem pakalpojumiem pilnībā nodrošina sniegto pakalpojumu augstu efektivitāti un kvalitāti.

VAS Latvijas Pasts, finansēšana – atbilstoši komercsabiedrības budžetam, nepiesaistot valsts budžeta resursus. Lai kompensētu VAS Latvijas Pasts zaudējumus, kas rodas vispārējo pasta pakalpojumu saistību izpildes rezultātā, paredzams izveidot finansēšanas mehānismu, piesaistot līdzekļus no obligātām pakalpojumu sniedzēju iemaksām vai no valsts budžeta līdzekļiem.

1.4.5. Pieejami konkurētspējīgi tranzīta pakalpojumi ar paaugstinātu pievienoto vērtību

Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums pie Baltijas jūras austrumu krasta ar tās neaizsalstošajām ostām un autoceļu un dzelzceļu infrastruktūru, kas lielā mērā veidota Krievijas un citu NVS valstu resursu eksporta un citu preču importa vajadzībām, kā arī mūsdienu loģistikas tendences Eirāzijas telpā kalpo par pamatnosacījumu efektīvu tranzīta pakalpojumu sniegšanai un Latvijas pakalpojumu eksporta palielināšanai dodot lielu ieguldījumu valsts ārējās tirdzniecības bilances līdzsvarošanā. Tranzīta pakalpojumu klāsts aptver ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatoru pakalpojumus. Tie visi darbojas starptautiskās konkurences apstākļos un galvenokārt konkurē ar pārējām Baltijas valstīm, Somiju un Krieviju. Bez tam, tie ir ļoti lielā mērā atkarīgi no valsts ārpolitikas situācijas, attiecībām ar kaimiņvalstīm, nodokļu un muitas normām, kā arī pārējo robežkontrolē strādājošo dienestu rīcības. Visi iepriekš minētie apstākļi skar dažādas valsts pārvaldes institūcijas un valdību kopumā. Tādēļ Satiksmes ministrijas loma ir koordinējoša un stimulējoša, panākot nozares uzņēmēju interešu ievērošanu valdības līmenī.

Līdz 2013.gadam sasniedzamais mērķis

Tranzītu kravu apgrozījuma pieau­guma dinamika Latvijas ostās pieaug straujāk kā konkurējošo valstu ostās. Panākts tādu tranzīta kravu, kas dod lielāku pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai, stabils īpat­svara pieaugums kopējā tranzīta kravu apjomā.

Galvenie uzdevumi

1. Informēt tranzīta biznesa pārstāvjus par finansiālā un politiskā atbalsta iespējām, ko sniedz valsts, Eiropas Savienība un starptautiskās organizācijas, kā rezultātā tranzītā strādājošie uzņēmēji un infrastruktūras īpašnieki saņems pieejamos Eiropas Savienības finansu resursus konkurētspējas paaugstināšanai un jaunu pakalpojumu sniegšanai ar paaugstinātu pievienoto vērtību (Motorways of the Sea, Marco Polo). Tāpat to konkurētspēju cels politiskais atbalsts dažādu tiesību aktu izstrādē un pieņemšanā.

2. Veicināt arvien jaunāku un modernāku loģistikas un informācijas tehnoloģiju ieviešanu tranzīta pakalpojumos, kā arī loģistikas speciālistu profesionālā kvalifikācijas celšanu, kā rezultātā palielināsies loģistikas un distribūcijas pakalpojumu konkurētspēja, palielināsies šādu uzņēmumu skaits un ārvalstu investīcijas loģistikas un distribūcijas uzņēmumos Latvijā.

3. Mazināt juridiskos, ekonomiskos un politiskos šķēršļus tranzīta biznesa attīstībai, kā arī esošās infrastruktūras efektīvai izmantošanai. Aktīva līdzdalība Latvijas normatīvo aktu izstrādē un atzinumus sniegšanā, jautājumos, kas skar tranzīta pakalpojumu konkurētspēju, kā rezultātā atvieglosies robežšķērsošanas formalitātes, samazināsies ar tām saistītās izmaksas, uzlabosies nodokļu režīms un starpvalstu ekonomiskās un politiskās attiecības, kas kalpo par pamatu veiksmīgai biznesa attīstībai starptautiskajā telpā.

4. Veicināt un atbalstīt, t.sk. finansiāli, Latvijas Tranzīta jomas uzņēmēju dalību starptautiskās izstādēs un konferencēs, kā arī aktīvi piedalīties valstiskos pasākumos ārvalstīs un ārvalstu viesu vizītēs Latvijā, kā rezultātā tiks panākta Latvijas tranzīta tēla plašāka atpazīstamība ārvalstīs, kas vienlaicīgi palielinās interesi par Latvijas sniegtajiem pakalpojumiem un palielinās Latvijas tranzīta uzņēmēju sniegto pakalpojumu apjomus un ārvalstu investīcijas tranzīta un loģistikas jomās Latvijā.

5. Izstrādāt valsts un pašvaldības līdzdalības modeli jaunu loģistikas un distribūcijas parku veidošanai Latvijā, kas kalpotu par pamatu valsts un privātai partnerībai šajā jomā un veicinātu jaunu loģistikas kompāniju ienākšanu Latvijas tranzīta tirgū. (Izstrādāta koncepcija, kas definē valsts un pašvaldību līdzdalību infrastruktūras sagatavošanā un loģistikas parku darbības atvieglošanā. Atbilstoši koncepcijai sagatavota attiecīgā normatīvā bāze.)

6. Veicināt jaunu loģistikas un distribūcijas centru veidošanu galvenajos tranzīta plūsmu mezglos Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, kā arī Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļa mezglu tuvumā.

7. Veicināt un koordinēt iesaistīto pušu darbības jaunu klientu meklēšanā un citu jautājumu risināšanā ar mērķi panākt stabilas tranzīta plūsmas pa dzelzceļu izveidošanā starp Latviju un Āzijas valstīm (t.sk. Latvija–Ķīna). kā arī pastiprinātu uzmanību pievērst citu jaunu tirgu apgūšanai ASV un citos pasaules reģionos.

8. Veicināt naftas un naftas produktu tranzīta plūsmu pa maģistrālajiem cauruļvadiem Ventspils brīvostas virzienā, sadarbojoties ar šo energoresursu ražotājvalstīm un citām tranzīta valstīm, tai skaitā Krieviju, Kazahstānu, Baltkrieviju un Ukrainu, kā arī atbalstot jaunu tranzīta maršrutu izveidi un attīstību šajos virzienos.

9. Aktīvi piedalīties Krievijas diskriminējošo dzelzceļa tarifu jautājuma risināšanā, veicot situācijas atšķirības monitoringu un informējot atbildīgās ES struktūras, kas ved sarunas ar Krieviju, par šo jautājumu. Sadarboties ar ES institūcijām jautājuma risināšanā par brīvas pieejamības principa ievērošanu Krievijas cauruļvadu transporta jomā gan attiecībā uz Krievijas enerģētisko resursu eksportu gan citu valstu resursu tranzītu caur Krieviju.

Paredzams, ka esošā Latvijas tranzīta infrastruktūra, tai skaitā naftas un naftas produktu cauruļvadi, tiks efektīvi izmantota tranzīta kravu piegādēm uz Latvijas ostām un citos virzienos un līdz 2013.gadam tiks izveidoti jauni loģistikas parki un distribūcijas centri būtiskākajos Latvijas tranzīta plūsmu mezglos Rīgas, Ventspils un Liepājas ostā un Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļu mezglu tuvumā gan Eiropas, gan NVS, gan arī Āzijas, t.sk. Tālo austrumu valstu kravām.

Sasniedzamie rezultāti:

1. Panākts stabils tranzīta kravu apjomu pieaugums satiksmē ar Tālo austrumu un Vidusāzijas valstīm (izveidota vismaz viena regulāra dzelzceļa pārvadājumu līnija starp Ķīnu un Latviju, kā arī turpinās stabils kravu pieaugums satiksmē ar Kazahstānu).

Finansēšana

Šajā virzienā budžeta programmas Nozares vadība ietvaros strādā Tranzīta politikas departaments, kura darbībā galvenā uzmanība tiek pievērsta valsts pārvaldes un tiesību aktu pilnveidošanai, Latvijas kā tranzīta valsts priekšrocību popularizēšanai ārvalstīs valstiskā līmenī un Latvijas tranzīta biznesa pārstāvju informēšanai par finansiālā un politiskā atbalsta iespējām, ko sniedz valsts, Eiropas Savienība un starptautiskās organizācijas. Bez tam, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta mūsdienīgu loģistikas un informācijas tehnoloģiju ieviešanai tranzīta pakalpojumu klāstā un loģistikas speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai ar mērķi palielināt pakalpojuma pievienoto vērtību.

Savukārt budžeta programma: Ostu attīstības fonds paredzēta, lai finansētu Latvijas Ostu padomes sekretariāta – informācijas centra darbību, ostu kopīgām interesēm atbilstošu projektu realizācijai, Latvijas valsts īpašuma uzturēšanu (akvatoriju dziļums, hidrotehnisko būvju un navigācijas aprīkojums) mazajās ostās, Latvijas ostu popularizēšanu un ostu kopīgu reklāmas pasākumu realizāciju. Kārtību, kādā iegūstami un izlietojami Ostu attīstības fonda līdzekļi, nosaka Ostu attīstības fonda nolikums (Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta. noteikumi Nr.350).

1.5. Ministrijas darbības stratēģijas kopējie novērtēšanas rādītāji

Ministrijas, tās padotības institūciju, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, sasniegtie rezultāti ietekmē valsts makroekonomisko un sociālo vidi– būtiskus tautsaimniecības attīstības rādītājus, kas nav atkarīgi tikai no ministrijas un tās padotības institūciju darbības, bet parāda transporta un sakaru nozares attīstību. Šādi rādītāji ir:


2001

2002

2003

2004

2005

Makroekonomiskie rādītāji

Transporta un sakaru nozares radītā kopējā pievienotā vērtība IKP faktiskajās cenās (milj. Ls)

720,85

785,6

876,7

1037,9

1252,0

Transporta un sakaru daļa IKP (%)

15,3

15,2

15,3

15,6

15,9

Nodarbināto iedzīvotāju gada vidējais skaits transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (% no kopējā nodarbināto skaita visos darbības veidos)

8,1

8,7

9,4

9,4

9,3

(opera­tīvie dati)

Transporta daļa vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā patēriņa izdevumu struktūrā (%)

9,4

9,7

10,7

11,9

...

Sakaru daļa vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā patēriņa izdevumu struktūrā (%)

5,3

5,9

6,0

6,6

...

Uzkrātās ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (gada beigās, milj. Ls)

204,3

204,4

199,2

193,6

200,9

(2005 IX)

Makroekonomisko un sociālo vidi ietekmējošie rādītāji

Pārvadāto pasažieru skaits (milj. pasaž.), t.sk.:

dzelzceļš

20,1

22,0

23,0

23,9

25,9

autobusi

169,4

173,5

179,6

195,8

214,1

trolejbusi

84,8

82,6

82,3

89,0

91,4

tramvaji

86,9

88,2

84,6

87,9

90,9

gaisa transports

0,3

0,3

0,4

0,7

1,5

Pasažieru apgrozība (milj. pasaž. km), t.sk.:

dzelzceļš

706

744

762

811

892

autobusi

2 305

2 361

2 550

2 779

2 869

gaisa transports

276

338

424

825

1478

Pārvadāto kravu apjomi (tūkst.t), t.sk.:

autotransports

32 299

36 906

41 816

44 247

51 525

dzelzceļa transports

37 884

40 100

49 401

55 901

60 068

gaisa transports

5

5

7

8

6

Kravu apgrozība (milj. tonnu km) t.sk.:

autotransports

5 359

6 160

6 763

7 309

8 547

dzelzceļa transports

14 179

15 020

17 955

18 618

19 779

gaisa transports

7

10

18

22

10

Lidostas “Rīga” pakalpojumu apjoms

Ielidojušo, izlidojušo pasažieru skaits

622 647

633 322

711 848

1060 384

1 877 461

Lidmašīnu skaits

18 910

18 676

19 504

27 325

34 552

Kravas (tonnas)

5 209

6 580

13 531

8 751

15 963

Kravu apgrozība Latvijas ostās (tūkst.t)

Nosūtītas kravas

54 372

48 735

50 918

54 101

55 890

Saņemtas kravas

2 546

3 420

3 837

3 300

4 152

Cauruļvadu transporta darbība (tūkst.t)

Transportēta nafta pa maģistrālo naftas vadu

26 603,2

19 314,3

16 040

13 861

14 774

Transportēti naftas produkti pa maģistrālo naftas produktu vadu

4 007,6

4 113,8

4 551,8

5547,3

5484,8

Pasta darbība (tūkst.)

Vēstules, pastkartes, bandroles

53 323

58 023

57 868

63 053

67 455

Pakas

823

1 067

1 220

1 154

1 209

Naudas pārvedumi

399

369

349

337

362

Elektroniskie sakari

Publisko fiksēto elektronisko sakaru tīklu līniju blīvums uz 100 iedzīvotājiem

30,5

29,9

28,4

27,9

28,0

Publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu abonentu/lietotāju skaits

656835

917196

1219550

1536 712

1871 602

Publisko fiksēto elektronisko sakaru tīklu taksofonu skaits

3845

3988

3968

3938

3 805

Elektronisko sakaru direkcijas izskatītie radiotraucējumu pieteikumi (Radiosakaru sistēmām un TV un radio programmu uztveršanai)

118

114

151

126

122

Elektroniskās sakaru direkcijas veiktās elektromagnētiskās saderības ekspertīzes (sauszemes mobilajam dienestam, apraides dienestam, fiksētajam un citiem dienestiem

85

73

74

107

4 032

Radiokanālu koordinācija

5013

2152

1981

1081

1 428

Enerģijas patēriņš transportā (tūkst.tonnu naftas ekvivalenta)

915,2

910,7

924,1

987,0

...

Vides kvalitātes rādītāji

Siltumnīcefekta gāzu izmeši (Gg CO2 ekv)

1138,22

2195,66

2342,06

*

*

Slāpekļa oksīdi ( Nox,Gg)

37,68

36,81

37,27

*

*

Nemetāna gaistošie organiskie savienojumi ( NMGOS,Gg)

73,39

77,32

79,46

*

*

... Informācija tiek apkopota tikai par gadu

* Informācija tiek publicēta 1 reizi 3 gados

1.6. Atskaitīšanās un pārraudzības kārtība

Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju plānots aktualizēt katru gadu budžeta plānošanas procesa gaitā, iekļaujot tajā ikgadējās jaunās politikas iniciatīvas un pasākumus ministrijas darbības spēju uzlabošanai. Stratēģiju realizēs, izstrādājot un īstenojot ikgadējos ministrijas darba plānus. Atskaitīšanās instrumenti ir ikmēneša aktualizētas atskaites par darba plāna izpildi un gada publiskais pārskats. Stratēģijas izpildi kontrolē arī Satiksmes ministrijas Iekšējā audita departaments. Stratēģiju iesniedz Ministru kabinetā reizi trijos gados ar aktualizētiem īstermiņa (trīs gadu) sasniedzamajiem rezultātiem.

2. Programmu daļa

LABI PLĀNOTA UN REGULĒTA TRANSPORTA UN SAKARU NOZARE

2.1. Nozares vadība

2.1.1. Situācijas raksturojums

Programmas ietvaros tiek finansēta ministrijas struktūrvienību darbība, kas savas kompetences ietvaros izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, nodrošina politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās tā ir kapitāldaļu turētāja. Ministrijas struktūru veido: Autosatiksmes departaments, Dzelzceļa departaments, Jūrniecības departaments, Aviācijas departaments, Tranzīta politikas departaments, Sakaru departaments, Juridiskais departaments, Stratēģiskās plānošanas departaments, Investīciju departaments, Ārējo sakaru departaments, Iekšējā audita departaments, Sabiedriskā transporta nodaļa, Personāla nodaļa, Lietvedības nodaļa, Grāmatvedības nodaļa, Sabiedrisko attiecību nodaļa, Valsts īpašuma uzraudzības nodaļa, Darbības nodrošināšanas nodaļa, Eiropas Savienības finansēto projektu kontroles nodaļa.

2.1.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

Normatīvie akti

1. Latvijas Republikas Satversme,

2. ES Konsolidētais dibināšanas līgums, ES transporta politikas dokumenti un nozares darbību regulējošas ES regulas,

3. Valsts pārvaldes iekārtas likums,

4. Ministru kabineta iekārtas likums,

5. Valsts civildienesta likums,

6. Administratīvā procesa likums,

7. Likums Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās,

8. Publisko aģentūru likums,

9. Likums Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām,

10. Komerclikums,

11. Autopārvadājumu likums,

12. Ceļu satiksmes likums,

13. Likums Par autoceļiem,

14. Dzelzceļa likums,

15. Dzelzceļa pārvadājumu likums,

16. Likums Par aviāciju,

17. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums,

18. Jūras kodekss,

19. Likums Par ostām,

20. Elektronisko sakaru likums,

21. Pasta likums,

22. Radio un televīzijas likums,

23. Likums Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem,

24. 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.242 Satiksmes ministrijas nolikums,

25. 2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.111 Ministru kabineta kārtības rullis,

Politikas plānošanas dokumenti

1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes,

2. Tautsaimniecības vienotā stratēģija,

3. Vienotais programmdokuments (Latvijas valdības stratēģija un prioritātes 2004. – 2006.gadam, lai veicinātu sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanu, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu),

4. Kohēzijas fonda ietvara dokuments,

5. Transporta attīstības nacionālā programma 2000.–2006.gadam,

6. Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2004.–2008.gadam,

7. Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādnes 2005.–2009.gadam,

8. Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes 2005.–2014.gadam.

2.1.3. Programmas mērķi

Nodrošināt visus transporta un sakaru nozares politikas izstrādes un ieviešanas vadības procesus.

2.1.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Ministrijas vadība un struktūrvienības nodrošina visus nozares politikas izstrādes un ieviešanas vadības procesus, t.i., ir vadošais posms visu nozares politikas rezultātu sasniegšanā. Papildus tam būtisks ministrijas darbības politikas rezultāts ir:

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

uzsākti un īstenoti projekti atbilstoši plānotajam ieviešanas grafikam un pieejamajam ES fondu finansējumam (noteiktā termiņā uzsākto/īstenoto projektu % no plānotajiem)

100%

100%

100%






2.1.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Kvalitatīvi un termiņā izstrādāti PPD un tiesību akti (rezultatīvie rādītāji – noteiktā termiņā izstrādāto dokumentu % no visiem izstrādātajiem dokumentiem)

Ar nokavēšanos izstrādātu PPD un tiesību aktu skaita samazināšanās (mērķis – 100% izstrādāti noteiktā termiņā)

2.

Atbilstoši ES regulējumam izstrādāti PPD un tiesību akti (rezultatīvie rādītāji – no EK ierosinātajām pārkāpumu procedūrām izrietošo objektīvi pamatoto pārkāpumu skaits)

Uzsākto procedūru skaita samazināšanās
(2004.gadā bija 10; 2005.gadā 5; mērķis – 0)

3.

Izdoti tiesiski administratīvie akti (rezultatīvie rādītāji – pamatoti apstrīdēto administratīvo aktu skaits))


Pamatoto apstrīdēto administratīvo aktu skaita samazināšanās (mērķis – 0)

4.

Izstrādātas un/vai aktualizētas nozaru pamatnostādnes

3

3

3

3

5.

Sagatavoti Kohēzijas fonda projektu pieteikumi (rezultatīvie rādītāji – skaits)

5

5

3

3

6.

Noslēgti līgumi Kohēzijas fonda finansēto projektu ietvaros (rezultatīvie rādītāji – skaits)

10

8

10

7

7.

Sagatavotas ieviešanai ERAF aktivitātes

2

6

0

0

8.

Ieviešana un uzraudzība ERAF aktivitātēm

5

10

11

7

9.

Ieviešana un uzraudzība TEN–T budžeta projektiem

4

4

5

6

10.

Līdzdalība Interreg projektos

1

1

0

0

11.

Veikto iekšējo auditu skaits ministrijā

12

14

15

15

12.

Veikto iekšējo auditu skaits padotības iestādēs

7

8

9

10

2.1.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

1. Piedalīties Valsts administrācijas skolas kursos un apmācībās saskaņā ar apmācību plānu.

2. Profesionālu, pieredzējušu darbinieku piesaiste un nemainības veicināšana:

3. Darba apstākļu nodrošinājums atbilstoši darba drošības likuma prasībām un saskaņā ar Darba drošības plānu.

4. Ministrijas galveno darbības procesu aprakstu izstrāde.

2.1.7. Jaunās politikas iniciatīvas

1. Administratīvās kapacitātes nostiprināšana saskaņā ar 2005.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.995 Par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju (papildus nepieciešami 1011,7 tūkst.Ls).

2. Lai nodrošinātu efektīvāku darbu Eiropas Savienības struktūrās un pieaugošo darba apjomu sakaru nozarē, ir nepieciešams Satiksmes ministrijas darbinieks, kas pastāvīgi strādā Briselē. Tāpēc ministrija par prioritāti izvirza Satiksmes ministrijas atašeja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un pasta jautājumos amata izveidošanu Briselē. Šiem nolūkiem nepieciešams 78,3 tūkst.Ls, t.sk. arī tehniskajam darbiniekam 8,9 tūkst.Ls, kas nepieciešams, lai atašejus atslogotu no tiem neraksturīgu pienākumu pildīšanas, kas prasa ievērojamu laika patēriņu un tādējādi ietekmē arī tiešo amata pienākumu pildīšanu, nepieciešams arī tehniskais darbinieks, kura pienākumos ietilptu, atašeju lietvedības un grāmatvedības kārtošana, sekretāra pienākumu pildīšana, informatīvu pasākumu, kur nav obligāta atašeja klātbūtne, apmeklēšana.

3. 2004.gada nogalē Eiropas Komisija izveidoja Augsta līmeņa darba grupu bijušās EK viceprezidentes, Transporta komisāres L.Palacio k–dzes vadībā sarunām ar kaimiņvalstīm, lai noteiktu prioritārās transporta asis, kas savieno Eiropas Savienību un kaimiņvalstis, un vienotos par projektiem, kas realizējami šajās asīs, un pasākumiem, kas atvieglo kravu un pasažieru plūsmu.

Darba grupas darbības rezultātā kartē kā viens no prioritārajiem transporta savienojumiem ir iekļauts arī Latvijai svarīgais austrumu – rietumu virziens, kas savieno Ventspils un Rīgas ostas ar Krieviju (Maskavu).

Tā kā darba grupas lēmumiem ārpus Eiropas Savienības dalībvalstu robežām ir tikai rekomendējošs raksturs, aktuāls jautājums ir kā šo lēmumu “padarīt saistošu” Krievijas pusei, jo Latvijai, attīstot Austrumu – Rietumu transporta koridora infrastruktūru, un investējot tajā ievērojamus Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir jābūt pārliecinātai, ka adekvāta attīstība notiks arī Krievijas daļā. Tā kā Latvijas – Krievijas starpvalstu komisijas darbs praktiski nenotiek, ir ievērojami apgrūtināta starpvaldību vienošanās vai saprašanās memoranda noslēgšana ar Krieviju dotā koridora attīstībai, kā tas minēts Augsta līmeņa darba grupas rekomendācijās.

Tāpēc nepieciešams, piesaistot arī Krievijas ekspertus, un ņemot vērā esošo politisko situāciju, izstrādāt:

– Transporta koridora Krievija (Maskava) – Latvijas ostas perspektīvo attīstības modeli, kurā būtu ieinteresēta gan Latvijas, gan Krievijas puse (tas būtu konkrēts piedāvājums Krievijai no Latvijas puses, lai panāktu Krievijas ieinteresētību koridora attīstībā);

– Satiksmes ministrijas rīcības plānu (t.sk. iesaistot citas institūcijas), kura rezultātā varētu panākt vienošanos ar Krieviju par koridora turpmāko attīstību.

tūkst.Ls

Prioritātes nosaukums

2006.g. budžetā

Papildus 2007.g.

Papildus 2008.g.

Papildus 2009.g.

Administratīvās kapacitātes nostiprināšana:

1271,6

1 011,7



Satiksmes ministrijas atašeja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un pasta jautājumos amata izveidošana Briselē


78,3

61,8

61,8

Transporta koridora Krievija (Maskava) – Latvijas ostas perspektīvās attīstības modeļa izstrāde (pētījums) un rīcības plāns (t.sk. iesaistot citas institūcijas), kura rezultātā varētu panākt vienošanos ar Krieviju par koridora turpmāko attīstību


30,0



2.1.8. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmas īstenošanu veic Satiksmes ministrija, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un normatīvos aktus, kuru izpilde ietekmē citas šajā stratēģijā minētās budžeta programmas un šīs stratēģijas kopējos novērtēšanas rādītājus. Šīs programmas būtiska sastāvdaļa ir iekšējā audita, kā arī kvalitātes vadības principu ievērošana.

2.1.9. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

2421,4

1120,0

3541,4

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

2368,3

1120,0

3488,3

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi

53,1

53,1

Izdevumi– kopā

2421,4

1120,0

3541,4

Uzturēšanas izdevumi

2370,7

1103,5

3474,2

Izdevumi kapitālieguldījumiem

50,7

16,5

67,2

Fiskālā bilance

0,0


0,0

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (–) vai samazinājums (+)


Štata vietu skaits – 172

2.2. Eiropas Savienības un starptautiskā finansējuma koordinācija un tehniskā palīdzība

2.2.1. Situācijas raksturojums

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai pieejami ievērojami ES fondu līdzekļi transporta infrastruktūras attīstībai. No pirmsiestāšanās fonda ISPA laika posmā no 2000. līdz 2006.gadam Latvijai ir piešķirti vidēji 24 milj. EUR gadā, bet pēc 2004. gada 1.maija Latvija pretendē uz finansējumu no Kohēzijas fonda apmēram 60 milj. EUR gadā, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) – 30 milj. EUR gadā, kā arī no Trans–Eiropas transporta tīkla (TEN–T) attīstībai paredzētā budžeta, kura apjoms pašreiz ir ap 100 milj. EUR gadā 10 jaunajām dalībvalstīm, bet daudzkārtējs finansējuma apjoma pieaugums paredzams, sākot ar 2007.gadu.

Tā kā Satiksmes ministrija ir noteikta par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Eiropas reģionālās attīstības fonda finansēto projektu starpniekinstitūciju transporta jomā, tad attiecīgo pienākumu veikšanai nepieciešams:

– piesaistīt pieredzējušus konsultantus ES finansēto projektu sagatavošanai un ieviešanai,

– piesaistīt pieredzējušus ekspertus konkursu vērtēšanas komisijās,

– motivēt apmācīto personālu (ierēdņus un darbiniekus) turpināt darbu pie projektu ieviešanas,

– nodrošināt pasūtītāja kontroli projekta īstenošanas vietās,

– nodrošināt publicitāti Eiropas Savienības finansētajiem projektiem.

2.2.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Likums Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām,

2. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi,

3. Attīstības plāns un tā Programmas papildinājums (2004.g..–2006.g.),

4. Nacionālā attīstības plāna (2007.–2013.) projekts (notiek sabiedriskā apspriešana),

5. Kohēzijas fonda ietvara dokuments (transporta sektors) (2004.g.–2006.g.),

6. Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskais ietvara dokuments (2007.–2013.g.) (apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 31.janvārī),

7. ES Struktūrfondu vadības likums

2.2.3. Programmas mērķi

Nodrošināt ES fondu finansēto projektu sagatavošanu un ieviešanu transporta jomā.

2.2.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

uzsākti un īstenoti projekti atbilstoši plānotajam ieviešanas grafikam un pieejamajam ES fondu finansējumam (noteiktā termiņā uzsākto/īstenoto projektu % no plānotajiem)

100%

100%

100%






2.2.5. Darbības rezultāti

Darbības rezultāti norādīti budžeta programmas Nozares vadība aprakstā (rādītāji 5.–9.).

2.2.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

1. Piedalīties Finanšu ministrijas organizētajos un citos kursos Latvijā un ārvalstīs. Organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus ar citām ES finansēto projektu starpniekinstitūcijām un valsts pārvaldes institūcijām.

2.2.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Ar ES Kohēzijas fonda projektu vadības likumu Satiksmes ministrijai ir uzdotas starpniekinstitūcijas funkcijas. Ieviešanas iestādes Kohēzijas fonda transporta nozares projektiem ir VAS Latvijas Valsts ceļi, VAS Latvijas dzelzceļš, lidosta Rīga, ostu pārvaldes. Ieviešanas iestādes ir atbildīgas par projektu pieteikumu un konkursa dokumentācijas sagatavošanu, projektu tehnisko vadību. Satiksmes ministrija ir atbildīga par projektu pieteikumu un konkursa dokumentācijas pārbaudi, iepirkuma veikšanu, projektu administratīvo un finanšu vadību, sadarbību ar vadošo iestādi (Finanšu ministriju), maksājumu iestādi (Valsts kasi) un Eiropas Komisiju.

Attīstības plānā un tā Programmas papildinājumā 2004.g..–2006.g. Satiksmes ministrija noteikta kā 1.līmeņa starpniekinstitūcija ES Struktūrfondiem transporta un sakaru jomā. Galvenās funkcijas – projektu atlase un ieviešanas uzraudzība aktivitāšu līmenī, ko koordinē Investīciju departaments.,

ES finansēto projektu ieviešanas kontroli nodrošina ES finansēto projektu kontroles nodaļa un izveidoto sistēmu kontroli – Iekšējā audita departaments.

2.2.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

207,2


207,2

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

207,2


207,2

Izdevumi– kopā

207,2


207,2

Uzturēšanas izdevumi

205,2


205,2

Izdevumi kapitālieguldījumiem

2,0


2,0

2.3. Iemaksas starptautiskajās organizācijās

2.3.1. Situācijas raksturojums

Satiksmes ministrijas uzstādīto darbības apakšmērķu sasniegšana nav iedomājama bez starptautiskas sadarbības. Latvija ir dalībvalsts 14 starpvaldību starptautiskās organizācijās, četrās ES aģentūrās un vairāk kā 20 starptautiskās starpresoru organizācijās. Lai nodrošinātu Latvijas dalību un iespēju nozaru speciālistiem piedalīties un pārstāvēt Latvijas valsts intereses starptautiskajās organizācijās, paredzēta speciāla budžeta programma, kuras ietvaros tiek veikti maksājumi 14 starptautiskās organizācijās.

Starpvaldību starptautiskās organizācijas, kurās ministrija veic dalībmaksu:

– Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD),

– Starptautiskā dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācija (OTIF),

– Starptautiskā jūrniecības organizācija (IMO),

– Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija (IHO),

– ANO Starptautiskā jūras dibena institūcija (UN International Seabed Authority),

– Starptautiskais jūras tiesību tribunāls (ITLOS),

– Parīzes vienošanās memorands par ostu valsts kontroli,

– Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU),

– Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO),

– Eiropas transporta ministru konference (ECMT),

– Eiropas pasta un telekomunikāciju konference (CEPT),

– Pasaules pasta savienība (UPU),

– Sakaru reģionālā padome (RSS),

– Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Regulāri tiek pārstāvētas Latvijas intereses Eiropas Satelīttelekomunikāciju organizācija (EUTELSAT) un Starptautiskajā jūras satelītsakaru organizācijā (IMSO), kurās Latvija ir pilntiesīga dalībvalsts. Dalībmaksa no valsts budžeta līdzekļiem netiek veikta saskaņā ar šo organizāciju iekšējās finansēšanas noteikumiem.

2.3.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. 1991.gada 13.novembra Ministru Padomes lēmums Nr. 314 Par Latvijas Republikas pievienošanos Starptautiskajai Elektrosakaru Konvencijai,

2. 1992.gada17.marta Ministru Padomes lēmums Nr.89 Par Latvijas Republikas biedra statusa atjaunošanu Pasaules pasta savienībā,

3. 1992.gada 28.aprīļa Ministru Padomes lēmums Nr.154 Par Latvijas Republikas iestāšanos Dzelzceļu sadarbības organizācijā,

4. 1992.gada 3.jūnija Augstākās Padomes lēmums Par pievienošanos 1944.gada 7.decembra Konvencijai par starptautisko civilo aviāciju,

5. 1993.gada 12.janvāra Augstākās Padomes lēmums Par 1948.gada 6.marta Konvencijas par Starptautisko jūrniecības organizāciju akceptēšanu,

6. 1994.gada 14.septembra Ministru kabineta lēmums Nr.115 Par pievienošanos Eiropas Satelīttelekomunikāciju organizācijas (EUTELSAT) konvencijai,

7. 1994.gada 13.decembra Ministru kabineta lēmums Nr.160 Par pievienošanos Starptautiskajai jūras satelītu sakaru organizācijas (INMARSAT) konvencijai,

8. 1995.gada 14.februāra Ministru kabineta rīkojums Nr.61 Par pievienošanos Eiropas Transporta ministru konferencei,

9. 1999.gada 3.jūnija likums Par 1980.gada 9.maija Bernes Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF),

10. 2001.gada 8.marta likums Par Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un Papildprotokolu par strīdu obligātu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem,

11. 2001.gada 28.jūnija likums Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelīttelekomunikāciju organizācijas “EUTELSAT” konvenciju 1999.gada 18.–20.maija redakcijā,

12. 2002.gada 30.maija likums Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas (IHO) konvenciju,

13. 2004.gada 26.februāra likums Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF),

14. 2004.gada 25.marta likums Par Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSŽD) nolikumu,

15. 2004.gada 17.novembra likums Par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu.

2.3.3. Programmas mērķi

Nodrošināt iespēju nozaru speciālistiem piedalīties un pārstāvēt Latvijas valsts intereses starpvaldību starptautiskajās organizācijās.

2.3.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

1. Šī programma, tāpat kā Nozares vadība, nepieciešama, lai varētu sasniegt visus politikas rezultātus, kas norādīti pie nozaru apakšmērķiem. Tā ietekmē efektīvu Latvijas interešu definēšanu un pārstāvēšanu transporta un sakaru nozarē pasaules un Eiropas transporta un sakaru nozaru politikas veidošanā un starptautisko instrumentu izstrādē.

2.3.5. Darbības rezultāti

Tā kā programma paredzēta maksājumu veikšanai starptautiskās organizācijās, tad šeit nevar runāt par darbības rezultātiem. Maksājumu veikšana ir nepieciešams nosacījums, lai ministrija varētu veikt savas funkcijas un sasniegt programmā Nozares vadība noteiktos rezultātus.

2.3.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Tā kā programma paredzēta maksājumu veikšanai starptautiskās organizācijās, darbības spējas uzlabošanas pasākumi programmas ietvaros nevar tikt plānoti.

2.3.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Ar 2006.gadu tiks pārtraukti maksājumi no valsts budžeta starptautiskajās sakaru starpresoru organizācijās PostEirop, ETSI, jo ir panākta vienošanās, ka šos maksājumus segs VAS Elektronisko sakaru direkcija un VAS Latvijas pasts. Taču iemaksas starptautiskajās organizācijās kopumā ir palielinājušās, jo pieaugusi dalībmaksa IMO, pieaudzis starptautisko organizāciju skaits, kuros Latvija ir dalībvalsts vai ir novērotājas statusā, – atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 25.augusta rīkojumam Nr.589 Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sadarbības politikas pamatnostādnēm, atbilstoši 2004.gada 17.novembra. likumam Par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu un sakarā ar to, ka 2005.gada 13.maijā Latvija kļuva par dalībvalsti Parīzes Saprašanās memorandam par ostas valsts kontroli.

Paredzams būtisks dalībmaksas pieaugums OTIF sakarā ar 1999.gada 3.jūnija Protokola par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) spēkā stāšanos.

Līdz 2008.gadam paredzami šādi jauni maksājumi:

– 1992.gada Starptautiskā fonda naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai Papildus fonds (1992.gada IOPC Papildus fonds),

– Latvijas pievienošanās 1992.gada IOPC Fonda konvencijas 2003.gada Papildus Protokolam, ar ko tiek veiktas būtiskas izmaiņas starptautiskajā kompensācijas un iemaksu režīmā Fondam (paredzamās Latvijai veicamās iemaksas par vienu incidentu var būt virs 580000 Ls, kas būs jāizdara no valsts budžeta).

2.3.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada saistības

Resursi izdevumu segšanai

177,4


177,4

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

177,4


177,4

Izdevumi– kopā

177,4


177,4

Uzturēšanas izdevumi

177,4


177,4

Kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta, kvalitatīva, KONKURĒTSPĒJĪGA transporta infrastruktūra, uzņēmējdarbības vide un droša satiksme

2.4. Kohēzijas fonda tehniskās palīdzības projekti

2.4.1. Situācijas raksturojums

Kohēzijas fonda līdzekļi var tikt izmantoti investīciju (infrastruktūras) projektiem un tehniskās palīdzības projektiem, kuru ietvaros tiek finansēta turpmāko investīciju projektu sagatavošana un nodrošināta apstiprināto projektu ieviešana.

2004.gada beigās Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Kohēzijas fonda finansējumu projektam “Tehniskā palīdzība transporta sektoram”, kas paredz investīciju projektu izpēti un projektu pieteikumu sagatavošanu un 2005.gadā tika apstiprināts fonda finansējumu projektam “Tehniskā palīdzība Satiksmes ministrijai”, kur paredzēta reģionālo lidostu attīstības izpēte un ekspertu piesaiste iepirkumu procesā.

2.4.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Likums Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām,

2. ES Kohēzijas fonda projektu vadības likums,

3. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi,

4. Nacionālā attīstības plāna (2007.–2013.) projekts (notiek sabiedriskā apspriešana),

5. Kohēzijas fonda ietvara dokuments (transporta sektors) (2004.–2006.),

6. Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskais ietvara dokuments (2007.–2013.g.) (apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 31.janvārī).

2.4.3. Programmas mērķi

Nodrošināt ES Kohēzijas fonda finansēto projektu kvalitatīvu sagatavošanu un ieviešanu transporta jomā.

2.4.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Iesniegti projektu pieteikumi un īstenoti projekti atbilstoši projektu ieviešanas plānam un pieejamajam ES fondu finansējumam (noteiktā termiņā iesniegto projektu %)

100%

100%

100%






2.4.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Investīciju projekta “E22 autoceļa Austrumu ievads Rīgā” izpēte un pieteikuma sagatavošana

1




2.

Investīciju projekta “GSM–R sakaru sistēmas ieviešana” izpēte un pieteikuma sagatavošana

1




3.

Investīciju projekta “Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcija” izpēte un pieteikuma sagatavošana

1




4.

Ventspils un Liepājas lidostu projektu izpēte un projektu pieteikumu sagatavošanu

1




5.

Projekts ”Konsultācijas Satiksmes ministrijas Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešanas jautājumos”

X

X

X

X

2.4.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.4.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmu īsteno Satiksmes ministrija. Lai nodrošinātu pārskatāmu projektu ieviešanas sistēmu ir noslēgti sadarbības līgums par Kohēzijas fonda projektu vadību ar vadošo iestādi (Finanšu ministriju) un maksājumu iestādi (Valsts kasi) un sadarbības līgumi ar projektu ieviešanas iestādēm – VAS Latvijas Valsts ceļi, VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Starptautiskā lidosta “Rīga” , Ventspils brīvostas pārvaldi, Liepājas SEZ pārvaldi. Lai nodrošinātu profesionālu tehnisko kontroli dzelzceļa projektiem ir noslēgts sadarbības līgums ar Valsts Dzelzceļa tehnisko inspekciju.

2.4.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

767,0


240,0

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

91,0


21,0

Ārvalstu finanšu palīdzība

676,0


219,0

Izdevumi– kopā

848,0


327,0

Uzturēšanas izdevumi


187,0

Izdevumi kapitālieguldījumiem

848,0


140,0

Fiskālā bilance

–81,0


–87,0

Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (–) vai samazinājums (+)

81,0


87,0

2.5. Transeiropas tīklu kopējās intereses projekti

2.5.1. Situācijas raksturojums

Lai nodrošinātu veiksmīgu integrāciju Trans–Eiropas transporta tīklā (TEN–T) tiek veiktas izpētes pirms jaunu projektu uzsākšanas autoceļu nozarē diviem projektiem, un būvdarbu veikšanas transporta infrastruktūras uzlabošanai Ventspils brīvostā un Rīgas pilsētā un ostā.

2.5.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

Eiropas Komisijas 29.12.2004. lēmumi C(2004)5838, C(2004)5850, C(2004)5855

Tiek izstrādāts ES Eiropas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklu budžeta projektu vadības likums

2.5.3. Programmas mērķi

Nodrošināt Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmumos par TEN–T finansējuma piešķiršanu paredzēto pasākumu veikšanu – projektu kvalitatīvu sagatavošanu un ieviešanu.

2.5.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Pilnībā apgūts projektiem piesaistītais TEN–T budžeta finansējums un īstenoti pasākumi saskaņā ar attiecīgajiem EK lēmumiem

100%

100%

100%






2.5.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Ceļa E 67 posma Rīga–Ķekava uzlabošanas izpēte

X

X



2.

Ceļa E 22 posma Rēzekne–Terehova uzlabošanas izpēte

X

X



3.

Ventspils brīvostas infrastruktūras kapacitātes un efektivitātes uzlabošana

X

X



4.

Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN–T tīklā

X

X



Tabulā doti dati tikai par 2004. un 2005.g. apstiprinātajiem projektiem. Paredzams, ka arī turpmāk katru gadu vairākiem projektiem tiks piesaistīts TEN–T finansējums.

2.5.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.5.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Par programmas īstenošanu atbildīga ir Satiksmes ministrija, apstiprinot projektu pieteikumus pirms iesniegšanas EK un veicot projektu ieviešanas uzraudzību. Par TEN–T budžeta projektu vadību un ieviešanu noslēgti sadarbības līgumi ar Ventspils brīv­ostas pārvaldi un VAS Latvijas Valsts ceļi, tiek izstrādāti sadarbības līgumi ar pārējiem TEN–T finansējuma saņēmējiem. Nacionālo finansējumu projektu saņēmēji nodrošina no pašu līdzekļiem, autoceļu projektiem – no valsts budžeta līdzekļiem.

2.5.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada saistības

Resursi izdevumu segšanai

2940,7


1388,0

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

856,9


Ārvalstu finanšu palīdzība

2 083,8


1388,0

Izdevumi– kopā

3265,2


1441,1

Uzturēšanas izdevumi


53,1

Izdevumi kapitālieguldījumiem

3265,2


1388,0

Fiskālā bilance

–324,5


–53,1

Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (–) vai samazinājums (+)

324,5


53,1

AUTOSATIKSME

2.6. Valsts autoceļu fonds

2.6.1. Situācijas raksturojums

Valsts autoceļiem piešķirtais finansējums līdz šim nav ļāvis nodrošināt Valsts autoceļu tīkla saglabāšanas un attīstības programmā 2000.– 2015.gadam nospraustos vidējā termiņa mērķus, ko apliecina vispārējā braukšanas kvalitātes pazemināšanās valsts autoceļu tīklā, neraugoties uz uzlabojumiem tajos autoceļu posmos, kas tika iekļauti atsevišķās autoceļu finansēšanas programmās. Ar Satiksmes ministrijas rīkojumu ik gadu tiek noteiktas autoceļu ikdienas uzturēšanas klases, uz kurām pamatojoties tiek plānots ikdienas uzturēšanai nepieciešamais budžets un gatavoti ikdienas uzturēšanas valsts iepirkuma līgumi. Valsts un pašvaldību autoceļu finansējums pēdējos divos gados nav palielinājies. Tajā pašā laikā dažādu iemeslu dēļ autoceļu jomā ir pieaugušas būvdarbu izmaksas, 2005.gadā par 30% vairāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Turpmāk, ja saglabātos iepriekšējā gada finansējuma līmenis, valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanā tiktu izdarīts mazāk nekā 2004.gadā. Saskaņā ar VAS Latvijas Valsts ceļi aprēķinu tikai valsts autoceļu uzturēšanai un renovācijai ik gadu nepieciešami vismaz 142,5 milj.Ls (2004.gada cenās). Novirzot 80% no degvielas akcīzes nodokļa, kā arī ikgadējo transporta nodevu, tiek rasts risinājums, kā realizēt izvirzītās jaunās politikas iniciatīvas un saglabāt pašreiz pieejamo finansējumu valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanas darbiem.

Autoceļu tehniskais stāvoklis ir arī viens no faktoriem, kas var ietekmēt satiksmes drošības līmeni. Sevišķi tas attiecas uz autoceļu brauktuves stāvokli, kā arī “melno punktu” (vietas uz autoceļiem, kur visvairāk notiek ceļu satiksmes negadījumi) esamība. Šobrīd nepietiekama finansējuma dēļ nav iespējams pietiekami kvalitatīvi nodrošināt valsts autoceļu uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.871 Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli prasībām. Vienlaicīgi trūkst arī līdzekļu, lai pietiekoši efektīvi tiktu veikti satiksmes negadījumu izraisīšanu veicinošo faktoru samazināšanas pasākumi.

Bez tam, neraugoties uz ievērojamiem nodokļu maksājumiem, ko veic autoceļu lietotāji un, kas ir saistīti ar autoceļu lietošanu, autoceļu jomā līdz šim nepastāvēja autoceļu finansēšanas modelis, kas saistītu autoceļu lietotāju maksājumus ar izdevumiem valsts un pašvaldību autoceļu tīkla pārvaldīšanai, uzturēšanai un renovācijai atbilstoši normatīvajām prasībām. Šāds modelis tiks ieviests ar 2007.gadu.

2.6.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi,

2. Transporta attīstības nacionālā programma (2000.–2006.gads),

3. Likums Par autoceļiem,

4. Likums par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu,

5. Ceļu satiksmes likums,

6. Likums Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu,

7. Valsts autoceļu tīkla saglabāšanas un attīstības valsts programma (2000.–2015.gads).

2.6.3. Programmas mērķi

Nodrošināt valsts autoceļu tīkla efektīvu uzturēšanu un attīstību, lai veicinātu valsts ekonomisko progresu, iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos un sekmētu Latvijas starptautisko autoceļu atbilstību Eiropas autoceļu tīkla prasībām, kā arī nodrošināt lauku autoceļu sakārtošanu un attīstību.

2.6.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Valsts autoceļu ar melno segumu kopgaruma pieaugums

0,5%

0,5%

0,5%

2.

Savas kompetences ietvaros izpildīts Veronas deklarācijā noteiktais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums līdz 2010.gadam par 50 procentiem salīdzinājumā ar 2002.gadu (% samazinājums, salīdz. ar iepr.gadu)

12%

12%

13%






2.6.5. Jaunās politikas iniciatīvas

Saskaņā ar 2005.gada 10.novembra. grozījumiem likumā Par autoceļiem, sākot ar 2007.gadu budžeta programmai Valsts autoceļu fonds piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par plānotajiem ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un noteiktas daļas no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Prognozēts, ka 2007.gadā finansējums programmai kopumā tādējādi varētu pieaugt par 95,455 tūkst. Ls.

tūkst.Ls

Prioritātes nosaukums

2006.g. budžetā

Papildus 2007.g.

Papildus 2008.g.

Papildus 2009.g.

Valsts autoceļu fonds

109 045,4

95 454,6

120 055,0

146 455,0

2.6.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.6.7. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Paredzamais finansējuma pieaugums

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

109045,4

95454,6

204500,0

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

108745,4

95454,6

204 200,0

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi

300,0

300,0

Izdevumi– kopā

109045,4

95454,6

204500,0

Uzturēšanas izdevumi

72227,9



Izdevumi kapitālieguldījumiem

36817,5



apakšprogramma Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)

2.6.8. Situācijas raksturojums

Daļa no autoceļu finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem tiek lietoti mērķdotācijai pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai. Tās mērķdotācijas lielums tiek noteikts, ne mazāks kā iepriekšējā gadā.

Analizējot statistikas datus par faktiskajiem pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai izlietotajiem līdzekļiem, tika konstatēts, ka 2003.gadā pašvaldībām tika piešķirta mērķdotācija 18,7 milj.Ls. Tika konstatēts, ka lauku pašvaldībās mērķdotācija ir vienīgais pašvaldību ceļu finansēšanas avots. Savukārt, lai pilsētas varētu atjaunot un uzturēt pilsētu ielu tīklu, kurā satiksmes intensitāte ir ievērojami lielāka nekā lauku apvidū, pilsētu pašvaldības ielu uzturēšanai lieto arī pašvaldību pamatbudžeta līdzekļus.

2.6.9. Apakšprogrammas mērķi

Iepriekšējo gadu analīze liecina, ka pašvaldības saņemto mērķdotāciju galvenokārt lieto sekojošiem mērķiem:

- 65–70 procentus ceļu un ielu uzturēšanai,

- 20–30 procentus ceļu un ielu rekonstrukcijai un būvniecībai,

- 8–10 procentus ceļu un ielu pārvaldīšanai un citiem ar šīm vajadzībām saistītiem izdevumiem.

2.6.10. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Pašvaldību ceļu un ielu uzturēšana un atjaunošana:






ceļi

32 000 km

32 000 km

32 000 km

32 000 km


ielas

7400km

7400km

7400km

7400km

2.6.11. Jaunās politikas iniciatīvas

Saskaņā ar 2005.gada 10.novembra grozījumiem likumā Par autoceļiem, sākot ar 2007.gadu budžeta programmai Valsts autoceļu fonds piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par plānotajiem ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un noteiktas daļas no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, līdz ar to paredzams, ka mērķdotācija pašvaldību autoceļiem un ielām 2007.gadā palielināsies par 29,816 tūkst. Ls.

2.6.12. Apakšprogrammas ieviešanas instrumenti un sistēma

Mērķdotācija pašvaldību autoceļu finansēšanai. atbilst Ceļu satiksmes likuma, likuma Par autoceļiem, Ministru kabineta 2004. gada 22. oktobra noteikumiem Nr.871 Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli, Valsts autoceļu tīkla saglabāšanas un attīstības valsts programmai (2000.–2015. gads), valdības deklarācijas 13.2 punktam Nodrošināsim pakāpenisku satiksmes drošības, satiksmes kvalitātes un autoceļu uzturēšanas līmeņa paaugstināšanu valsts un pašvaldību autoceļu tīklā ik gadu palielinot autoceļu nozares finansējumu, 13.3 punktamNodrošināsim sabalansētu un administratīvi teritoriālo reformu veicinošu autoceļu attīstību reģionos, realizējot valsts 1. un 2. šķiras autoceļu uzlabošanas programmas.

Politiku ievieš pašvaldības. Mērķdotācija starp pašvaldībām tiks sadalīta saskaņā ar topošajiem Ministru kabineta noteikumiem Pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai un attīstībai piešķirtās mērķdotācijas daļas lielums, kārtība, kādā mērķdotācija sadalāma starp pašvaldībām, mērķdotācijas izlietošanas kārtība, mērķdotācijas izlietošanas likumības un pareizības kontroles kārtība un kārtība, kādā pašvaldības sniedz pārskatu par mērķdotācijas izlietošanu, kuru projekts iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā (2006.gada 2.februārī ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē).

2.6.13. Apakšprogrammas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Paredzamais finansējuma pieaugums

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

31534,5

29815,5

61350,0

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

31534,5

29815,5

61350,0

Izdevumi– kopā

31534,5

29815,5

61350,0

Uzturēšanas izdevumi

31534,5

29815,5

61350,0

apakšprogramma Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana

2.6.14. Situācijas raksturojums

Viens no faktoriem, kas ietekmē satiksmes drošības līmeni, ir autoceļu tehniskais stāvoklis. Sevišķi tas attiecas uz autoceļu brauktuves stāvokli ziemas laikā, kā arī “melno punktu” (vietas uz autoceļiem, kur visvairāk notiek ceļu satiksmes negadījumi) esamība. Šobrīd nepietiekama finansējuma dēļ nav iespējams pietiekami kvalitatīvi nodrošināt valsts autoceļu uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.871 Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli prasībām. Vienlaicīgi trūkst arī līdzekļu, lai pietiekoši efektīvi tiktu veikti satiksmes negadījumu izraisīšanu veicinošo faktoru samazināšanas pasākumi.

2.6.15. Apakšprogrammas mērķi

Nodrošināt noteiktu autoceļu uzturēšanas līmeni un satiksmes drošību valsts autoceļu tīklā, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju, transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, satiksmes autobusu maršrutus, ierobežotos finanšu līdzekļus, uzturēšanas darbu izmaksas, kā arī autoceļu un to būvju tehnisko stāvokli.

2.6.16. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Sniega tīrīšana

17585km

18190km

19130km

19830km

2.

Kaisīšana

5050km

5400km

5810km

6140km

3.

Melno segu bedrīšu remonts

440 tūkst.m2

440 tūkst. m2

440 tūkst. m2

420 tūkst.m2

4.

Grants ceļu planēšana

12000km

12000km

12000km

11950km

5.

Melno segumu atjaunošana

90km

120km

149km

160km

6.

Grants segumu atjaunošana

38km

190km

220km

400km

7.

2.šķiras autoceļu sakārtošana


90 km

300 km

300 km

8.

Tiltu remonts

10gab.

12gab.

12gab.

20gab.

9.

Horizontālo apzīmējumu uzturēšana uz valsts ceļiem

5610km

6000km

6500km

6500km

10.

Gājēju pārejas pār autoceļiem 2 līmeņos

2

1

1

2

11.

Satiksmes organizācijas uzlabojumi “melnajos punktos”

8

9

10

10

2.6.17. Jaunās politikas iniciatīvas

Saskaņā ar 2005.gada 10.novembra grozījumiem likumā Par autoceļiem, sākot ar 2007.gadu budžeta programmai Valsts autoceļu fonds piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par plānotajiem ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un noteiktas daļas no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, līdz ar to paredzams, ka valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai paredzētā finansējuma apjoms 2007.gadā palielināsies par 65,639 tūkst. Ls.

Ja papildus līdzekļi netiek piešķirti, nebūs iespējams pietiekami kvalitatīvi nodrošināt valsts autoceļu uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.871 Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli prasībām. Vienlaicīgi nebūs iespējams efektīvi veikt satiksmes negadījumu izraisīšanu veicinošo faktoru samazināšanas pasākumi izpildi.

2.6.18. Apakšprogrammas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi, saskaņā ar Satiksmes ministrijas deleģējumu VAS Latvijas Valsts ceļi.

2.6.19. Apakšprogrammas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Paredzamais finansējuma pieaugums

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

77510,9

65639,1

143150,0

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

77210,9

65639,1

142850,0

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi

300,0

300,0

Izdevumi– kopā

77510,9

65639,1

143150,0

Uzturēšanas izdevumi

40693,4



Izdevumi kapitālieguldījumiem

36817,5



2.7. Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana autoceļu jomā

2.7.1. Situācijas raksturojums

Latvijas autoceļu tīkla blīvums ir 315 km uz 1000 km2, ko var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un teritorijas lielumu. Latvijā ir skaidri izteikts autoceļu pamattīkls, kas aptver gandrīz visus valsts galvenos autoceļus un TINA (transporta infrastruktūras vajadzību novērtējuma) procesā ir identificēts kā nākotnes trans–Eiropas transporta tīkls (TEN), un pārējo jeb TEN tīklā neiekļauto autoceļu tīkls, kas nodrošina sasaisti ar TEN tīklu. Vislielākā satiksmes intensitāte reģistrēta galvaspilsētas Rīgas maģistrālajās ielās un uz valsts galvenajiem autoceļiem Rīgas pieejās. Nozīmīgākais satiksmes intensitātes pieaugums tuvākajos gados paredzams uz valsts galvenajiem autoceļiem, kas var sasniegt četrus līdz septiņus procentus gadā, bet uz pārējiem ceļiem divus līdz trīs procentus gadā. Straujāks intensitātes pieaugums paredzams lielo pilsētu tuvumā.

TEN tīklā galvenās problēmas saistītas ar segas un tiltu nestspēju – ceļi būvēti padomju gados pēc toreiz spēkā esošajiem normatīviem, kas noteica maksimālo autotransporta ass slodzi 10 t un maksimālo transportlīdzekļa pilnu masu 36 t, bet šodienas tirgus nepieciešamība, kā arī ES prasības nosaka attiecīgi 11,5 t un 44 t. Tā rezultātā atsevišķos posmos ir izveidojusies situācija, ka autoceļu kvalitāti ar vienkāršām remonta metodēm nav iespējams nodrošināt.

Nozīmīga problēma ir arī autoceļu neatbilstība satiksmes drošības prasībām. Ievērojamas transporta plūsmas šķērso apdzīvotu vietu centrus. Sevišķi aktuāli tas ir Saulkrastos, Ķekavā, Iecavā, Bauskā, kā arī maršrutā Rīga– Jēkabpils.

Valsts galveno autoceļu un pilsētu maģistrālo ielu caurlaides spēja vairumā gadījumu ir pietiekama, tomēr daudzās vietās tā tuvojas maksimāli iespējamajai. Lielākajās pilsētās vislielākās problēmas jau šodien sagādā vairāklīmeņu šķērsojumu trūkums un nerekonstruētie krustojumi vienā līmenī, kuros nav kanalizēta satiksme, nodrošināta inteliģenta satiksmes regulēšanas sistēma, kas liek autobraucējiem arvien vairāk zaudēt laiku satiksmes sastrēgumos. Valstī ir ievērojams skaits vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuvju ar augstu automašīnu un vilcienu satiksmes intensitāti, kas pazemina satiksmes drošību un paildzina autotransporta kustības laiku.

2.7.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi,

2. Kohēzijas fonda ietvara dokuments,

3. Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskais ietvara dokuments (2007.–2013.g.). (apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 31.janvārī).

4. Nacionālā attīstības plāna (2007.–2013.) projekts (notiek sabiedriskā apspriešana).

2.7.3. Programmas mērķi

– Integrācija Trans–Eiropas transporta tīklā (TEN),

– galveno transporta koridoru attīstība, tai skaitā: ceļu segu un tiltu nestspējas paaugstināšana atbilstoši ES normatīvajām slodzēm un satiksmes drošības paaugstināšana, uzlabojot ceļu ģeometriju atbilstoši pieaugošām satiksmes prasībām un likvidējot “melnos” punktus.

2.7.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Savas kompetences ietvaros izpildīts Veronas deklarācijā noteiktais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums līdz 2010.gadam par 50 procentiem salīdzinājumā ar 2002.gadu (% samazinājums, salīdz. ar iepr.gadu)

12%

12%

13%






2.7.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Rekonstruēti un izbūvēti valsts galvenie autoceļi, km

41

60

47

...

2009.gada rādītāji tiks precizēti līdz ar Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskā ietvara dokuments (2007.–2013.g.) apstiprināšanu.

2.7.6. Darbības spēju uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.7.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programma tiek īstenota saskaņā ar Satiksmes ministrijas reglamentu Nr.6 (14.01.2005.) Par Kohēzijas fonda projektu īstenošanas iekšējo kontroles sistēmu starpniekinstitūcijā.un reglamentu Nr.9 (17.02.2005.) Par grozījumiem Satiksmes ministrijas reglamentā Nr.6 (14.01.2005.) Par Kohēzijas fonda projektu īstenošanas iekšējo kontroles sistēmu starpniekinstitūcijā (ar grozījumiem).

2.7.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada saistības

Resursi izdevumu segšanai

92935,6


193153,0

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

33521,6


72895,0

Ārvalstu finanšu palīdzība

59414,0


120258,0

Izdevumi– kopā

92450,6


187905,0

Uzturēšanas izdevumi

1240,0


12522,0

Izdevumi kapitālieguldījumiem

91210,6


175383,0

Fiskālā bilance

485,0


5248,0

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzek­ļu atlikumu izmaiņas palielinā­jums (–) vai samazinājums (+)

0,0


Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (–) vai samazinājums (+)

–485,0


–5 248,0

2.8. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansēta reģionāla autoceļu attīstības programma

2.8.1. Situācijas raksturojums

Latvijā reģistrēti 5314 km valsts pirmās šķiras autoceļu, no kuriem 3874 km ir ar melno segumu, bet 1435 km ar grants segumu. Lielākā daļa valsts autoceļu posmu kvalitāte ir neapmierinoša. Gandrīz puse melnā seguma autoceļu ir ļoti sliktā vai pat kritiskā stāvoklī, arī trešā daļa grants seguma ceļu ir sliktā stāvoklī. Kritiska situācija ir ar tiltiem, no kuriem tikai ceturtā daļa ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.

Pieaugot satiksmes intensitātei un smag­svara transportlīdzekļu īpatsvaram, notiek paātrināts autoceļu tīkla sabrukšanas process. Liela daļa esošo asfaltēto segu nestspēja neatbilst atļautajām transportlīdzekļu slodzēm. Autoceļu tīklā netiek veikti visi nepieciešamie satiksmes organizācijas pasākumi un šī iemesla dēļ autoceļu nepietiekamais nodrošinājums ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, norobežojošām būvēm, ietvēm un gājēju pārejām ir viens no satiksmes negadījumus veicinošiem faktoriem.

Nacionālā programma Valsts pirmās šķiras autoceļu attīstībai izstrādāta, lai realizētu Attīstības plānā jeb Vienotajā programmdokumentā definēto pirmo prioritāti – “Līdzsvarotas attīstības veicināšana”, piesaistot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Nacionālā programma izskatīta un apstiprināta Transporta attīstības nacionālās programmas koordinācijas padomes sēdē 2004.gadā.

Nacionālā programma 2004.– 2006.gada plānošanas periodam ietver četras projektu apakšgrupas: asfaltēto segu pastiprināšana, grants ceļu asfaltēšana, pilsētu tranzītielu sakārtošana un tiltu pastiprināšana.

Nacionālā programma neparedz vienlīdzīgu ERAF finansējuma sadalījumu Latvijas ekonomiskās plānošanas reģioniem, bet projekta atbilstību ES prasībām un augstāku realizācijas prioritāro secību nosaka satiksmes intensitāte, objekta tehniskais stāvoklis, ietekme uz satiksmes drošības apstākļiem, nepietiekošas nestspējas tiltu skaits projektā, kā arī tehniskā projekta gatavības pakāpe.

Kopumā Nacionālajā programmā valsts pirmās šķiras autoceļu attīstībai 2004.–2006.g. iekļauti projekti kopsummā par 51,8 miljoniem latu. Projektu saraksts papildināts ar informāciju par objektiem, kurus iespējams realizēt papildus finansējuma pieejamības gadījumā. Kopumā programma izstrādāta par 77,5 miljoniem latu.

2.8.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Attīstības plāns un tā programmas papildinājums,

2. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi,

3. Likums Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām,

4. Nacionālā attīstības plāna (2007.–2013.) projekts (notiek sabiedriskā apspriešana),

5. ES Struktūrfondu vadības likums,

6. Eiropas Transporta politika līdz 2010.gadam – Baltā Grāmata

7. ES Reģionālā politika.

8. Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskais ietvara dokuments (2007.–2013.g.) (apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 31.janvārī).

2.8.3. Programmas mērķi

Attīstīt valsts reģionālo autoceļu tīklu ar mērķi savienot svarīgākos ekonomiskās attīstības centrus ar TEN–T tīklu un atbilstoši ES prasībām un standartiem uzlabot autoceļu kvalitāti, satiksmes drošības apstākļus un samazināt satiksmes kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

2.8.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Valsts autoceļu ar melno segumu kopgaruma pieaugums

0,5%

0,5%

0,5%

2.

Savas kompetences ietvaros izpildīts Veronas deklarācijā noteiktais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums līdz 2010.gadam par 50 procentiem salīdzinājumā ar 2002.gadu (% samazinājums, salīdz. ar iepr.gadu)

12%

12%

13%






2.8.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Asfaltēto segu pastiprināšana (km)

18




2.

Grants ceļu asfaltēšana (km)

15




3.

Pilsētu tranzītielu sakārtošana (km)




4.

Tiltu pastiprināšana (gab)

2




2007. –2009..gada rādītāji tiks precizēti līdz ar Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskā ietvara dokuments (2007.–2013.g.) apstiprināšanu.

2.8.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.8.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi saskaņā ar Deleģēšanas līgumu starp Satiksmes ministriju un VAS Latvijas Valsts ceļi. Programma tiek ieviesta saskaņā ar izstrādāto kārtību. Izmaksu pieauguma dēļ daļa no 2004.–2006.g. programmas projektiem tiek pārcelti uz 2007.–2013.gada ES fondu pro­grammēšanas periodu.

2.8.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

13040,0



Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

13040,0



Izdevumi– kopā

13040,0



Izdevumi kapitālieguldījumiem

13040,0



2.9. Autotransporta inspekcijas darbības nodrošināšana

2.9.1. Situācijas raksturojums

Autotransporta inspekcija uzsāka darbību 2006.gada 1.janvārī un tās izveidošanas nepieciešamība ir noteikta Ministru kabineta 2004.gada 12. oktobra sēdes protokollēmuma Nr.59 22.paragrāfā.

Būtiskākie argumenti Autotransporta inspekcijas izveidošanai un tālākai darbībai:

– autopārvadātāji iebilst, ka autopārvadājumu kontrole, kas ir valsts funkcija, tiek finansēta no autopārvadātāju līdzekļiem,

– Valsts pārvaldes iekārtas likuma principi nosaka, ka normatīvo aktu noteikumu ievērošanas kontroli un administratīvo sodu piemērošanu ir jānodrošina tiešajai pārvaldes iestādei. Līdz ar to situācija, kad šādu kontroli un sodīšanu veic kapitālsabiedrības, kas šobrīd ir Valsts SIA Autotransporta direkcija amatpersonas, nav atbilstoša valsts pārvaldes attīstības plānam un nevar būt ilglaicīga. Bez tam arī nav atbalstāma situācija, kad viena un tā pati iestāde sniedz publisku pakalpojumu un tanī pat laikā nodrošina sniegtā pakalpojuma kvalitātes kontroli,

– pašreizējais kontroles veikšanas modelis būtiski samazina kontroles efektivitāti, jo Valsts SIA Autotransporta direkcija kontrolieriem nav tiesību apturēt autotransporta līdzekļus, līdz ar to bez Ceļu policijas tiešas klātbūtnes nespējot nodrošināt pilnīgu kontroli.

2.9.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Autopārvadājumu likums (1995.gada 23.augusts),

2. Ministru kabineta noteikumi Nr.715 Autotrans­porta kontroles kārtība (2005.gada 20.maijs).

2.9.3. Programmas mērķi

Īstenot valsts politiku autopārvadājumu jomā, nodrošinot pasažieru un kravu autopārvadājumu kvalitātes un drošības standartu ieviešanu saskaņā ar starptautiskajām tiesību normu prasībām, nodrošinot autopārvadājumu licencēšanas noteikumu ievērošanas kontroli, nodrošinot un pastiprinot ar autopārvadājumu organizāciju saistītās uzņēmējdarbības kontroli, izveidojot un uzturot informatīvo datu bāzi par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā.

2.9.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Uzlabojusies autopārvadājumu kontroles efektivitāte (pieaudzis veikto pārbaužu skaits uz ceļiem un uzņēmumos),

5%

6%

8%






2.9.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Kontrolēto uzņēmumu skaits

300

350

400

450

3.

ES prasībām atbilstoši un lielāki kontroles apjomi saistībā ar autovadītājiem noteiktā darba un atpūtas laika un tā reģistrēšanas ierīces lietošanas noteikumu ievērošanu (% no darbdienām, kurās strādā to transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas darba un atpūtas režīma nosacījumi)

2

2

2,5

2,5

2.9.6. Darbības spēju uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.9.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmu īsteno Autotransporta inspekcija, saņemot valsts budžeta finansējumu , lai veiktu uzticētās kontroles funkcijas.

2.9.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

718,3


718,3

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

718,3


718,3

Izdevumi– kopā

718,3


718,3

Uzturēšanas izdevumi

538,0


538,0

Izdevumi kapitālieguldījumiem

180,3


180,3

Štata vietu skaits – 52

2.10. Rīgas motormuzejs

2.10.1. Situācijas raksturojums

Valsts aģentūras Rīgas motormuzejs galvenās funkcijas ir:

– Uzturēt un attīstīt muzeja krājumu kā Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļu,

– nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu,

– nodrošināt muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai,

– veikt zinātniski izglītojošo darbu sabiedrībā,

– veikt sabiedrības izglītošanu ceļu satiksmes drošības jomā.

Lai īstenotu noteiktās funkcijas, aģentūra veic šādus uzdevumus:

– normatīvos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina Nacionālā muzeju krājuma komplektēšanu, uzskaiti, dokumentēšanu glabāšanu un restaurāciju,

– nodrošina ekspozīciju un izstāžu izveidošanu, iekārtošanu un uzturēšanu,

– publisko muzeja pētījumus un informāciju par krājumu,

– veido informatīvu datu bāzi par muzeja krājumu,

– organizē starptautiskus projektus un piedalās to realizācijā,

– pēta sabiedrības pieprasījumu un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu,

– sagatavo un vada izglītojošās programmas un ekskursijas ceļu satiksmes drošības jomā un saistībā ar seno spēkratu vēsturi, sniedz konsultācijas un rīko publiskus pasākumus,

– uztur un attīsta muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru.

2.10.2.Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Publisko Aģentūru likums,

2. Muzeju likums,

3. 1998.gada 18.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.311 Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu,

4. 2004.gada 21.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1040 Valsts aģentūras Rīgas Motormuzejs nolikums,

5. 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.242 Satiksmes ministrijas nolikums,

6. Nacionālās programmas kultūra apakšprogramma Muzeji.

2.10.3. Programmas mērķi

Funkcionējot Latvijas un starptautiskā kultūras apritē, būt sabiedrībai plaši pieejamai pētnieciskai un izglītojošai valsts kultūras iestādei, kas visplašākās sabiedrības interesēs vāc, saglabā, pēta, restaurē un popularizē senos spēkratus kā industriālā mantojuma un materiālās kultūras sastāvdaļu

2.10.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

2.

Savas kompetences ietvaros izpildīts Veronas deklarācijā noteiktais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums līdz 2010.gadam par 50 procentiem salīdzinājumā ar 2002.gadu (% samazinājums, salīdz. ar iepr.gadu)

12%

12%

13%






2.10.5. Darbības rezultāti

Nr

Darbības rezultāti

Sasniegšanas rādītāji

Rezultāts

2006

2007

2008

2009

1.

Tiek apmierināta sabiedrības prasība pēc kvalitatīviem muzeja pakalpojumiem un tā pieejamība sabiedrībai.

Muzeja apmeklētāju skaits

27500

28000

29000

29500

2.

Veicot izglītojošo darbu, ar muzeja pedagoģisko programmu palīdzību sabiedrība tiek izglītota seno spēkratu un ceļu satiksmes drošības jomā

Novadītās muzej­pe­da­goģiskās nodarbības

23

25

25

25

4.

Sadarbībā ar Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļu un CSDD izstrādāta muzejpedagoģiskā programma par satiksmes drošības jautājumiem skolēnu auditorijai.

Izstrādāto programmu skaits

1

1

1

1

5.

Lai apmeklētājiem nodrošinātu muzeja krājuma pieejamību sabiedrībai, muzeja ekspozīcijā tiek veidotas jaunas ekspozīcijas, veikta esošo atjaunošana. kā arī eksponēts ārpus muzeja.

Eksponēto un atjaunoto izstāžu skaits (muzejā un ārpus tā)

3

3

3

3

6.

Muzeja apmeklētājiem tiek sniegta kvalitatīva informācija par muzeja ekspozīciju

Novadītās ekskursijas

70

80

80

80

7.

Realizēta sadarbība ar Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļu piedaloties ministrijas informatīvajās kampaņās, kas vienlaicīgi ir palielinājis muzeja publicitāti.

Dalība informatīvajās kampaņās

2

2

2

2

2.10.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.10.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmu īsteno Rīgas Motormuzejs saskaņā ar Aģentūru likuma 17.pantu un Muzeju likuma 16.pantu saņemot valsts budžeta finansējumu, kā arī saņemot maksu par pakalpojumiem.

2.10.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

223,3


221,3

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

99,0


97,0

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi

124,3


124,3

Izdevumi– kopā

223,3


221,3

Uzturēšanas izdevumi

217,3


215,3

Izdevumi kapitālieguldījumiem

6,0


6,0

Štata vietu skaits – 30

DZELZCEĻŠ

2.11. Rail Baltica

2.11.1. Situācijas raksturojums

2005.gadā uzsākta projekta priekšizpēte Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā kā EK iniciatīva (viens izpētes projekts visās valstīs, kas 100% apmērā finansēts no Kohēzijas fonda). EK Reģionālais direktorāts noslēdzis līgumu par priekšizpētes veikšanu ar Dānijas konsultāciju kompāniju COWI AS. Bez tam 2005.gadā uzsākta projekta priekšizpēte telpiskās plānošanas un reģionālās attīstībās jomā Interreg IIIB programmas ietvaros. Interreg IIIB projekta vadošais partneris ir Rīgas reģiona attīstības aģentūra.

Rail Baltica projekts iekļauts ES prioritāro transporta infrastruktūras projektu sarakstā. 2005.gadā un ietverts TEN–T budžeta iniciatīvu programmā 2007–2013.gadā.

2.11.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas premjeru un transporta ministru vienošanās par kopējas projekta priekšizpētes veikšanu.

2.11.3. Programmas mērķi

Nodrošināt saskaņotu, kompleksu Rail Baltica projekta priekšizpēti no tehniskā, ekonomiskā, reģionālās attīstības un telpiskās plānošanas aspekta visās projektā iesais­tītajās valstīs.

2.11.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Tā kā pašreiz tiek vēl tikai veikta un izvērtēta projekta priekšizpēte, kas kalpotu par pamatu lēmumam par labāko risinājumu tirgus prasībām atbilstošas dzelzceļa satiksmes izveidei starp Baltijas valstīm un Centrālo un Rietumeiropu, tad vēl nevar runāt par sasniedzamu politikas rezultātu līdz 2009.gadam.

2.11.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Projekta tehniski ekonomiskā priekšizpēte kā EK iniciatīva


1



2.

Projekta priekšizpēte no reģionālās attīstības un telpiskās plānošanas aspekta Interreg IIIB programmas ietvaros


1



2.11.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.11.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Inetrreg IIIB programmas projekta ietvaros tiek parakstīts līgums ar projekta vadošo partneri – Rīgas Reģiona attīstības aģentūru, kur Satiksmes ministrija piedalās kā partneris projekta īstenošanā.

Satiksmes ministrija organizē un vada Rail Baltica projekta Nacionālo Konsultatīvo padomi, kā arī projekta Starptautisko koordinācijas grupas darbu. Plānots, ka ministrija piedalīsies ES Kohēzijas fonda priekšizpētes projekta uzraudzības komitejā Briselē.

2.11.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada saistības

Resursi izdevumu segšanai

15,3


15,9

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

15,3


4,4

Ārvalstu finanšu palīdzība


11,5

Izdevumi– kopā

15,3


15,9

Uzturēšanas izdevumi


11,5

Izdevumi kapitālieguldījumiem

15,3


4,4

2.12. Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana dzelzceļa infrastruktūras attīstībai

2.12.1. Situācijas raksturojums

Latvijā publiskās lietošanas dzelzceļa līniju ekspluatācijas garums ir 2269,8 km ar visu tajās ietilpstošo infrastruktūru – pārbrauktuvēm, pārejām, stacijām, inženiertehniskām būvēm, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijām, iekārtām vilcienu kustības nodrošināšanai. Latvijas dzelzceļa transportam kopā ar ostu infrastruktūru ir jāsaglabā tirgus pozīcijas starptautiskajos kravu pārvadājumos Baltijas reģionā. Tāpēc nepieciešams turpināt iesāktos dzelzceļa attīstības projektus, kas saistīti ar infrastruktūras attīstību un vilcienu kustības drošības paaugstināšanu un realizēt jaunus projektus. Lielākā investīciju daļa paredzēta Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora attīstībai. Kohēzijas fonda ietvaros tiek strādāts pie šādiem projektiem:

– Sliežu ceļu atjaunošana Austrumu – Rietumu koridora posmā Latvijā,,

– Sliežu pārmiju pārvadu nomaiņa,

– Stacijas Rēzekne II pieņemšanas parka būvniecība,

– Vienotas dzelzceļa sakaru sistēmas GSM–R priekšizpēte,

– Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas priekšizpēte,

– Vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācija,

– Ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmas modernizācija.

2.12.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi,

2. Nacionālā attīstības plāna (2007.–2013.) projekts (notiek sabiedriskā apspriešana),

3. Kohēzijas fonda ietvara dokuments,

4. Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskais ietvara dokuments (2007.–2013.g.) (apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 31.janvārī).

2.12.3. Programmas mērķi

– Palielināt satiksmes drošību,

– likvidēt vilciena kustības ātruma ierobežojumus neapmierinošā ceļa stāvokļa dēļ,

– saglabāt un palielināt Austrumu – Rietumu koridora iecirkņu caurlaides spēju, lai varētu nodrošināt plānoto kravu plūsmu caur Latvijas ostām un tranzītu pa valsts teritoriju Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridorā.

– samazināt, kas var rasties dzelzceļa negadījumu izraisīta apkārtējās vides piesārņojuma risku.

2.12.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

samazināts vilcienu kustības ātruma un citu tehniskās ekspluatācijas ierobežojumu daudzums publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā (% sal. ar iepr.gadu)

Par 5%

Par 5%

Par 5%

2.

Tiek nodrošināts pārvadājumu drošības līmenis, kas nav zemāks kā citās ES valstīs (rādītājs: negadījumu skaits incidentu skaits uz pārvadājumu vienību).

Mainīgs lielums, par piemērotiem rādītājiem notiek diskusijas ES darba grupās






2.12.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Nomainītas dzelzceļa pārmijas (gab.)

123

124

123

...

2.

Uzbūvēts jauns dzelzceļa pieņemšanas parks (gab.)

0

0

0

...

3.

Rekonstruēti sliežu ceļi (km)

65

65

65

...

4.

Modernizēta Austrumu–Rietumu koridora vilcienu kustības vadības automātiskā sistēma (km)


166

190

...

5.

Modernizēta ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas sistēma (kompl.)

16

15

14

...

2009.gada rādītāji tiks precizēti līdz ar Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskā ietvara dokuments (2007.–2013.g.) apstiprināšanu.

2.12.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.12.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Politika tiek ieviesta saskaņā ar Satiksmes ministrijas reglamentu Nr.6 (14.01.2005.) Par Kohēzijas fonda projektu īstenošanas iekšējo kontroles sistēmu starpniekinstitūcijā.un reglamentu Nr.9 (17.02.2005.) Satiksmes ministrijas reglamentā Nr.6 (14.01.2005.) “Par Kohēzijas fonda projektu īstenošanas iekšējo kontroles sistēmu starpniekinstitūcijā” ar grozījumiem. Pastāv risks plānoto neizpildīt izmaksu pieauguma dēļ.

Noslēgts sadarbības līgums par Kohēzijas fonda projektu ieviešanu dzelzceļa sektorā.

2.12.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada saistības

Resursi izdevumu segšanai

18026,0


36120,0

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

3079,0


2372,0

Ārvalstu finanšu palīdzība

14947,0


33748,0

Izdevumi– kopā

28794,0


30562,0

Uzturēšanas izdevumi

1497,0


Izdevumi kapitālieguldījumiem

27297,0


30562,0

Fiskālā bilance

–10768,0


5558,0

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzek­ļu atlikumu izmaiņas palielinā­jums (–) vai samazinājums (+)

0,0


Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (–) vai samazinājums (+)

10768,0


– 5558,0

2.13. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbības nodrošināšana

2.13.1. Situācijas raksturojums

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izveidota 1999.gadā saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem un ar ES direktīvām kā dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcija. Institūcijas administratīvā kapacitāte tiek stiprināta, jo saskaņā ar Eiropas Savienības esošiem, kā arī topošiem tiesību aktiem jāveic jaunas funkcijas – lokomotīvju brigāžu sertificēšana, drošības sertifikātu un drošības apliecību izsniegšana. Inspekcijas speciālisti līdzdarbojas Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē par dzelzceļu sistēmu savstarpējo izmantojamību, lokomotīvju brigāžu sertificēšanas un bīstamo kravu pārvadāšanas jomā. Sevišķi svarīgi tas ir tāpēc, ka vienlaicīgi ir jāpiemēro Eiropas Savienības izvirzītās tehniskas prasības, tajā pašā laikā ievērojot 1520 mm dzelzceļu sistēmas standartus, uz kuriem ir balstīts Latvijas dzelzceļu tīkls. Inspekcija jau ir panākusi bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu harmonizāciju Latvijā un aktīvi darbojas Eiropas Savienības akceptēto noteikumu ieviešanā SMGS kravu pārvadājumu tiesiskajā sistēmā. Vienlaicīgi, apspriežot Eiropas Savienības normatīvo aktu projektus (direktīva par lokomotīvju brigāžu sertificēšanu, dzelzceļu savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas), tiek panākti Latvijas situācijai un interesēm atbilstoši labojumi

2.13.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Dzelzceļa likums (1998.gada 1.aprīlis),

2. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums (2005.gada 3.janvāris)

2.13.3. Programmas mērķi

– Uzraudzīt un paaugstināt dzelzceļa ekspluatācijas, manevru darbu, ritošā sastāva un kustības drošības līmeni,

– praktiski nodrošināt dzelzceļu savstarpējo izmantojamību, saskaņā ar ES direktīvu prasībām,

– nodrošināt dzelzceļa nozares uzņēmumu un dzelzceļa speciālistu sertificēšanas procesu izpildi un uzraudzību.

2.13.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Tiek nodrošināts pārvadājumu drošības līmenis, kas nav zemāks kā citās ES valstīs (rādītājs: negadījumu skaits incidentu skaits uz pārvadājumu vienību).

Mainīgs lielums, par piemērotiem rādītājiem notiek diskusijas ES darba grupās






2.13.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Optimizēts pārbaužu skaits par dzelzceļa ritošā sastāva un infrastruktūras atbilstību dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām

110

110

110

110

2.

Dzelzceļa nozares uzņēmumu sertificēšana un drošības apliecību izsniegšana

10

15

30

45

3

Dzelzceļa speciālistu atestācija un sertificēšana

135

170

190

210

2.13.6.Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

1. Nodrošināt dzelzceļa nozarē strādājošo uzņēmumu un reglamentēto profesiju dzelzceļa speciālistu sertificēšanas sistēmu pastāvīgu darbību un harmonizāciju ar ES prasībām.

2.13.7. Jaunās politikas iniciatīvas

Administratīvās kapacitātes nostiprināšana saskaņā ar 2005.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.995 Par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju (papildus nepieciešami 167,8 tūkst.Ls).

tūkst.Ls

Prioritātes nosaukums

2006.g. budžetā

Papildus 2007.g.

Papildus 2008.g.

Papildus 2009.g.

Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbības nodrošināšana

261,1

167,8



2.13.8. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmu īsteno Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, saņemot valsts budžeta finansējumu, lai veiktu noteiktās dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības funkcijas.

2.13.9. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

261,1

167,8

428,9

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

261,1

167,8

428,9

Izdevumi– kopā

261,1

167,8

428,9

Uzturēšanas izdevumi

256,1

167,8

423,9

Izdevumi kapitālieguldījumiem

5,0


5,0

Štata vietu skaits – 22

2.14. Valsts dzelzceļa administrācijas darbības nodrošināšana

2.14.1. Situācijas raksturojums

Valsts dzelzceļa administrācija izveidota 1999. gadā saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem un ar Eiropas Savienības direktīvām kā valsts pārvaldes realizācijas institūcija dzelzceļa nozarē.

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanu un dzelzceļa nozares re­strukturizāciju administrācijai paplašinās funkcijas – ar 2004.gadu sākta dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale. Jaunās funkcijas tiek veiktas optimizējot darba organizāciju uz esošo kadru un finansu bāzes. Administrācijas speciālisti līdzdarbojas Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē gan darba grupās, gan kā eksperti, par dzelzceļu liberalizāciju un vides politiku.

2.14.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Dzelzceļa likums (1998.gada 1.aprīlis),

2. Valsts dzelzceļa administrācijas nolikums (1999.gada 23.marts)

2.14.3. Programmas mērķi

Nodrošināt valsts pārvaldi dzelzceļa transporta nozarē, paaugstinot nozares liberalizācijas līmeni, veicinot konkurenci, nediskriminējošu nosacījumu ieviešanu un to ievērošanu. Tādējādi tiks radīti vienlīdzīgi brīvas konkurences nosacījumi darbībai dzelzceļa transporta sistēmā, sekmējot dzelzceļa nozares liberalizāciju un palielinot izvēles iespējas klientam (radīta iespēja palielināt jauno pārvadātāju tirgus daļu – līdz 2008. gadam privāto pārvadātāju kompāniju kravu apjoms var sasniegt līdz 25% no kopējā apjoma).

2.14.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Tirgus prasībām atbilstoša dzelzceļa uzņēmumu darbība situācijā bez konfliktiem (nav tiesvedības gadījumu starp pārvadātājiem vai pārvadātājiem un infrastruktūras pārvaldītāju, vai arī šie konflikti tiek noregulēti pirmstiesas stadijā).

0

0

0






2.14.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Izsniegto ritošā sastāva reģistrācijas apliecību skaits

400

400

400

400

2.

Izsniegto infrastruktūras reģistrācijas apliecību skaits

50

50

50

50

3.

Licenču izsniegšana

1

1

4.

Licenču pagarināšana

1

2

2.14.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.14.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmu ievieš Valsts dzelzceļa administrācija, saņemot valsts budžeta finansējumu, lai veiktu noteiktās dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales funkcijas.

2.14.8. Jaunās politikas iniciatīvas

Administratīvās kapacitātes nostiprināšana saskaņā ar 2005.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.995 Par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju (papildus nepieciešami 71,7 tūkst.Ls).

tūkst.Ls

Prioritātes nosaukums

2006.g. budžetā

Papildus 2007.g.

Papildus 2008.g.

Papildus 2009.g.

Valsts dzelzceļa administrācijas darbības nodrošināšana

181,1

71,7



2.14.9. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

181,1

71,7

252,8

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

181,1

71,7

252,8

Izdevumi– kopā

181,1

71,7

252,8

Uzturēšanas izdevumi

178,1

71,2

249,3

Izdevumi kapitālieguldījumiem

3,0

0,5

3,5

Štata vietu skaits – 12

JŪRNIECĪBA

2.15. Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana ostu attīstībai

2.15.1. Situācijas raksturojums

Ostu pievedceļu kapacitāte jau šobrīd ir tuvu maksimālai robežai, un ņemot vērā prognozējamo kravu apjoma pieaugumu, to caurlaides spējas būs nepietiekamas. Piemēram, jau tagad reizēm vilcienu sastāviem jāgaida pirms iebraukšanas ostu stacijās. Tāpat arī daudzviet auto pievedceļi iet caur blīvi apdzīvotiem pilsētu rajoniem.

Latvijas ostās ir vāji attīstīta pasažieru apkalpošanas infrastruktūra, kas neļauj pienācīgā kvalitātē un pietiekoši ātri apkalpot kā regulāro prāmju līniju, tā arī kruīzu kuģu pasažierus. Tas neveicina tūrisma, kā arī prāmju satiksmes attīstību.

2.15.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Kohēzijas fonda ietvara dokuments,

2. Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskais ietvara dokuments (2007.–2013.g.) (apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 31.janvārī),

3. Nacionālā attīstības plāna (2007.–2013.) projekts (notiek sabiedriskā apspriešana),

4. Likums par ostām,

5. ES Kohēzijas fonda vadības likums.

2.15.3. Programmas mērķi

Nodrošināt ostu kompleksu attīstību, veicot nepieciešamos infrastruktūras uzlabošanas darbus un jaunu objektu izbūvi.

2.15.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Tiek nodrošināts kuģošanas drošības līmenis, kas atbilst starptautiskajiem standartiem (IMO ILO un ES), un nav zemāks kā citās Parīzes saprašanās memoranda valstīs (rādītājs: aizturēto Latvijas karoga kuģu skaita attiecība pret Latvijas karoga kuģu inspekciju skaitu ir vienāda vai mazāka kā vidējā kopumā Parīzes saprašanās memoranda valstīs

Mainīgs indikators, ar ko salīdzina






2.15.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Attīstīti Ventspils ostas pievedceļi (proj.sk.)

1

2

...

...

2.

Autoceļa tehniskais projekts Liepājas ostā

1


...

...

3.

Dzelzceļa parks un pievadi Liepājas ostā


1

...

...

4.

Jauna autoceļa izbūve Liepājas ostā


1

...

...

5.

Izgriežamā tilta rekonstrukcija Liepājā


1

...

...

2008., 2009.gada rādītāji tiks precizēti līdz ar Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskā ietvara dokuments (2007.–2013.g.) apstiprināšanu.

2.15.6. Darbības spēju uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.15.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Politika tiek ieviesta saskaņā ar Satiksmes ministrijas reglamentu Nr.6 (14.01.2005.) Par Kohēzijas fonda projektu īstenošanas iekšējo kontroles sistēmu starpniekinstitūcijā.un reglamentu Nr.9 (17.02.2005.) ar grozījumiem. Satiksmes ministrijas reglamentā Nr.6 (14.01.2005.) Par Kohēzijas fonda projektu īstenošanas iekšējo kontroles sistēmu starp­niekinstitūcijā.

2.15.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada saistības

Resursi izdevumu segšanai

5606,0


9092,0

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

1700,0


1514,0

Ārvalstu finanšu palīdzība

3906,0


7578,0

Izdevumi– kopā

7192,0


9092,0

Izdevumi kapitālieguldījumiem

7192,0


9092,0

Fiskālā bilance

–1586,0


0,0

Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (–) vai samazinājums (+)

1586,0


AVIĀCIJA

2.16. Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana lidostu attīstībai

2.16.1. Situācijas raksturojums

Lielākā Latvijas lidosta, no kuras tiek veikti 99% no visiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, ir VAS Starptautiskā lidosta Rīga. Pēdējos gados daudz ir paveikts VAS Starptautiskā lidosta Rīga rekonstrukcijas un modernizācijas jomā. Tajā ir uzbūvēti pieci pasažieru tilti, veikta pievadceļu rekonstrukcija. Pabeigta lidostas termināla ielidošanas un izlidošanas sektora rekonstrukcija, kas palielināja lidostas caurlaides spēju līdz 1,4 miljoniem pasažieru gadā, kas ļauj apkalpot līdz 500 pasažieriem stundā.

Tomēr pieaugot pasažieru skaitam (2004.gadā tas pārsniedzis miljonu pasažieru un paredzams, ka tikpat strauji pieauguma tempi saglabāsies arī 2005.gadā), ir kļuvusi aktuāla gaisa kuģu ar lielāku pasažieru vietu skaitu un kravietilpību uzņemšana. Nav iespējams arī kvalitatīvi nodrošināt NATO spēku uzņēmējvalsts funkcijas. Esošā skrejceļa pagarināšana par 650 m ir prioritāte gaisa transporta un valsts militārās attīstības aspektā. Pēc projekta realizācijas palielināsies lidojumu drošība, samazināsies gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis tuvākajā apkārtnē.

No drošības viedokļa ir aktuāla arī skrejceļa apgaismojuma sistēmas modernizācija, paaugstinot to kategoriju, lai nodrošinātu ICAO Meteorological Condition II kategorijas prasības, kādas jau ir ieviestas lielākajā daļā no Eiropas starptautiskajām lidostām un ļauj ekspluatēt lidostu visos laika apstākļos.

2.16.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Kohēzijas fonda stratēģija transporta nozarē 2004.–2006.gadam.

2. Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskais ietvara dokuments (2007.–2013.g.) (apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 31.janvārī)

3. Nacionālā attīstības plāna (2007.–2013.) projekts (notiek sabiedriskā apspriešana).

2.16.3. Programmas mērķi

Paaugstināt starptautiskās lidostas Rīga drošību un kapacitāti pagarinot un uzlabojot skrejceļu un nomainot esošo skrejceļa apgaismošanas sistēmu uz kvalitatīvāku

2.16.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Tiek nodrošināts lidojumu drošības līmenis, kas atbilst starptautiskajiem standartiem (ICAO un ES), un nav zemāks kā citās ES valstīs (rādītājs: nopietnu incidentu skaits uz pārvadājumu vienību).

Mainīgi indikatori, ar ko tiek salīdzināts

2.

Infrastruktūra pilnībā atbilst speciālu uzdevumu veikšanai valsts aizsardzības interesēs (lidostā Rīga pagarināts skrejceļš un gaismas sistēmas atbilst ICAO meteoroloģisko apstākļu II kategorijai)



atbilst






2.16.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Skrejceļš atjaunots un pagarināts par 650m (sasniedzot kopējo garumu 3200m), kas nodrošinās tā iekļaušanos ICAO code 4E prasībām un ļaus uzņemt lidostā gaisa kuģus ar pacelšanās masu virs 200t


1



2.

Ieviestas ICAO code 4E prasības, kas nodrošinās lielākas manevrēšanas iespējas Rīgas lidostā


1



3.

Uzlabota apgaismošanas sistēma, lai nodrošinātu atbilstību ICAO CAT II prasībām


1



4.

Uzlabota eksistējošā drenāžas sistēma, kas palīdzēs novērst problēmas liela nokrišņu daudzuma gadījumā un palielinās gaisa kuģu drošību un lidostas spēju nodrošināt pakalpojumu sniegšanu arī sliktos laika apstākļos


1



2008. un 2009.gada rādītāji tiks precizēti līdz ar Kohēzijas fonda/struktūrfondu Nacionālais stratēģiskā ietvara dokuments (2007.–2013.g.) apstiprināšanu.

2.16.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.16.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Politika tiek ieviesta saskaņā ar Satiksmes ministrijas reglamentu Nr.6 (14.01.2005.) Par Kohēzijas fonda projektu īstenošanas iekšējo kontroles sistēmu starpniekinstitūcijā un reglamentu Nr.9 (17.02.2005.) Par grozījumiem. Satiksmes ministrijas reglamentā Nr.6 (14.01.2005.) Par Kohēzijas fonda projektu īstenošanas iekšējo kontroles sistēmu starpniekinstitūcijā. Pastāv risks plānoto neizpildīt izmaksu pieauguma dēļ.

2.16.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada saistības

Resursi izdevumu segšanai

6488,0


893,0

Ārvalstu finanšu palīdzība

6488,0


893,0

Izdevumi– kopā

6254,0


1127,0

Izdevumi kapitālieguldījumiem

6254,0


1127,0

Fiskālā bilance

234,0


–234,0

Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (–) vai samazinājums (+)

–234,0


234,0

2.17. Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbības nodrošināšana

2.17.1. Situācijas raksturojums

Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs izveidots, lai veiktu civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un balstoties uz izmeklēšanas rezultātu analīzi izstrādā lidojumu drošības rekomendācijas. Līdz šim šos uzdevumus veica Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa.

2.17.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Likums par aviāciju.

2.17.3. Programmas mērķi

Ieviest un izpildīt Padomes 1994.gada 21.novembra direktīvas 94/56/EK, ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus prasības.

2.17.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Tiek nodrošināts lidojumu drošības līmenis, kas atbilst starptautiskajiem standartiem (ICAO un ES), un nav zemāks kā citās ES valstīs (rādītājs: nopietnu incidentu skaits uz pārvadājumu vienību).

Mainīgi indikatori, ar ko tiek salīdzināts






2.17.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Apmeklēto mācību skaits*





2.

Kvalitatīvi un savlaicīgi izmeklēti aviācijas nelaimes gadījumi un incidenti, tiek noteikti patiesie aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu cēloņi

Noteiktās darbības jāveic nepieciešamības gadījumā

3.

Veikta risku analīze

4.

Izstrādāti efektīvi preventīvie pasākumi, kas ļaus paaugstināt aviācijas drošības līmeni

* Rādītājs tiks precizēts, jo institūcija darbojas tikai no 2006.gada.

2.17.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.17.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmu īsteno Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.

2.17.8. Jaunās politikas iniciatīvas

Lai izpildītu Drošības direktīvas 2004/49 EK prasības, nepieciešams nodrošināt neatkarīgu smagu dzelzceļa negadījumu izmeklēšanu, izveidojot Smagu dzelzceļa negadījumu izmeklēšanas institūciju. Tā kā ir jau izveidots Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, kas izmeklē aviācijas negadījumus un incidentus, tad paredzams institūciju paplašināt ar dzelzceļa negadījumu izmeklēšanas nodaļu, attiecīgi mainot arī biroja nosaukumu. Tādējādi šai politikas iniciatīvai nepieciešams mazāk valsts budžeta līdzekļu nekā dibinot jaunu institūciju. Paredzams, ka 2007.gadā jau esošajam Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam ar dzelzceļa negadījumu izmeklēšanas nodaļas darbības nodrošināšanu saistīto izdevumu segšanai būs nepieciešami 52,0 tūkst.Ls no valsts budžeta.

tūkst.Ls

Prioritātes nosaukums

2006.g. budžetā

Papildus 2007.g.

Papildus 2008.g.

Papildus 2009.g.

Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbības nodrošināšana un reorganizācija, pievienojot smagu dzelzceļa negadījumu izmeklēšanas institūciju

134,0

52,0

25,3

25,3

2.17.9. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads paredzēts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

135,0

52,0

187,0

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

135,0

52,0

187,0

Izdevumi– kopā

135,0

52,0

187,0

Uzturēšanas izdevumi

129,8

28,8

158,6

Izdevumi kapitālieguldījumiem

5,2

23,2

28,4

Štata vietu skaits – 6

2.18. Valsts aģentūras Civilās aviācijas aģentūra darbības nodrošināšana

2.18.1. Situācijas raksturojums

Lai īstenotu valsts politiku civilās aviācijas drošības jomā, nodrošinātu gaisa pārvadājumu kvalitātes un drošības standartu ieviešanu saskaņā ar starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu prasībām, no 2006.gada darbojas valsts aģentūra Civilās aviācijas aģentūra,, kas veic šādus uzdevumus:

1. uzrauga Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu,

2. uzrauga aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra darbību,

3. uztur reģistrus un datu bāzes atbilstoši tiesību aktu, starptautisko institūciju un informācijas apmaiņas sistēmu prasībām, par civilās aviācijas gaisa kuģiem, gaisa kuģu apkalpes locekļiem, gaisa satiksmes vadības dispečeriem, gaisa kuģu tehniskās apkopes personālu, lidlaukiem, oficiālo kravu aģentiem, ICAO dokumentiem, aeronavigācijas informāciju,

4. sertificē gaisa kuģu ekspluatantus, gaisa kuģus, lidojumu trenažierus, lidlaukus, lidostas, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju organizācijas, gaisa kuģu tehniskās apkopes organizācijas, kravu aģentus, aviācijas medicīnas ārstus eksaminētājus, aviācijas medicīnas centrus, civilās aviācijas personāla mācību kursus un organizācijas, kā arī citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās fiziskās un juridiskās personas,

5. uzrauga sertificēto civilās aviācijas sistēmas elementu atbilstību aviācijas drošības prasībām,

6. veic civilās aviācijas darbības aizsardzību pret nelikumīgiem iejaukšanās aktiem tās darbībā (security),

7. uzrauga Nacionālās civilās aviācijas drošības programmas prasību izpildi,

8. izstrādā un iesniedz Satiksmes ministrijā un citās valsts institūcijās priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai civilās aviācijas drošības jomā.

2.18.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Likums par aviāciju

2. ES regulas un citi starptautiski saistoši tiesību akti civilās aviācijas drošības jomā.

2.18.3. Programmas mērķi

Īstenot valsts politiku civilās aviācijas drošības jomā, nodrošināt gaisa pārvadājumu kvalitātes un drošības standartu ieviešanu saskaņā ar starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu prasībām.

2.18.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Tiek nodrošināts lidojumu drošības līmenis, kas atbilst starptautiskajiem standartiem (ICAO un ES), un nav zemāks kā citās ES valstīs (rādītājs: nopietnu incidentu skaits uz pārvadājumu vienību).

Mainīgi indikatori, ar ko tiek salīdzināts






2.18.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Sertificētas aviosabiedrības

10

12

13

14

2.

Sertificēti lidlauki

8

6

10

10

3.

Sertificēti aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji

1

2

2

2

4.

Sertificētas tehniskās apkopes organizācijas

10

12

15

15

5.

Sertificētas lidotspējas uzturēšanas organizācijas

8

10

11

12

6.

Reģistrēto gaisa kuģu lidotspējas uzraudzība

133

140

145

149

7.

Lidojumu drošības programmas realizācija

1

1

1

1

8.

Sertificētās aviodrošības programmas

13

17

22

24

9.

Pieņemtie starptautiskie standartizācijas auditi

5

10

15

17

10.

Augstu objektu celtniecības atļauju saskaņošana

90

120

130

140

11.

Inspekcijām pakļautās Valsts akciju sabiedrības Latvijas gaisa satiksme tehnikas vienības

115

145

150

155

12.

SAFA inspekcijas (ārvalstu gaisa kuģu pārbaudes)

12

12

12

12

13.

Gaisa kuģu apkalpes locekļiem izsniegti sertifikāti

350

380

400

425

14.

Aviācijas personālam izsniegtas veselības apliecības

671

551

560

600

15.

Gaisa kuģu tehniskam personālam izsniegti sertifikāti

165

210

230

250

16.

Gaisa satiksmes vadības dispečeriem izsniegtas apliecības

60

90

100

105

17.

Gaisa satiksmes vadības dispečeriem izsniegtas kvalifikācijas atzīmes

90

140

150

155

2.18.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.18.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmu ievieš Civilās aviācijas aģentūra, saņemot valsts budžeta finansējumu, lai veiktu noteiktās aviācijas uzraudzības un sertifikācijas funkcijas.

2.18.8. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

988,8


988,8

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi

988,8


988,8

Izdevumi– kopā

988,8


988,8

Uzturēšanas izdevumi

973,5


973,5

Izdevumi kapitālieguldījumiem

15,3


15,3

Štata vietu skaits – 55

Kvalitatīvi, visiem pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi

2.19. Sabiedriskais transports

2.19.1. Situācijas raksturojums

Sabiedriskā transporta sistēmas darbība ir viens no tautsaimniecības un sabiedrības dzīves līmeņa attīstības tempa raksturojošiem rādītājiem. Pieejama sabiedriskā transporta maršrutu tīkla un tajā sniegto pakalpojumu nozīmīgumu parasti neizjūt līdz brīdim, kad sākas tā darbības traucējumi.

Sabiedriskā transporta pakalpojumus 2004.gadā izmantojuši 395,4 milj. pasažieru, tai skaitā 145,9 milj. pilsētas autobusus, 176,9 milj. pilsētas elektrotransportu, 29,5 milj. rajona maršruta autobusus, 19,6 milj. tālsatiksmes maršruta autobusus un 23,5 milj. iekšzemes pasažieru vilcienus.

Minētie rādītāji liecina par to, cik svarīga ir šīs transporta nozares jomas valstiskās vadības kvalitāte un tādēļ ir nepieciešams noteikt ilglaicīgu (sabiedriskā transporta) pasažieru pārvadājumu jomas attīstības politiku, lai definētu valsts un pārvadātāju lomu vienas no cilvēka pamattiesībām – iespējas brīvi pārvietoties, nodrošināšanā, kā arī atklāti sabiedrībai deklarēt valsts garantēto pakalpojumu apjomu.

Valsts atbalsta apjoms, t.sk. finansējums, ir vēl nepietiekams sabiedriskā transporta ilgtspējīgai attīstībai.

Budžeta programma Sabiedriskais transports paredzēta sabiedriskā transporta pieejamības nodrošināšanai, tai skaitā, lai sabiedrības mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem garantētu tiesības saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar braukšanas maksas atvieglojumiem.

2005.gada budžeta grozījumos programmā iekļauta jauna apakšprogramma Dotācija Autotransporta direkcijai Valsts maršruta tīkla aģentūras izveidošanas koncepcijas īstenošanai.

2.19.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi

2. Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes 2005.–2014.gadam, apstiprināta Ministru kabinetā 2004.gada 29.septembrī,,

3. Valsts maršrutu tīkla aģentūras izveidošanas koncepcija, apstiprināta Ministru kabinetā 2005.gada 7.septembrī,

4. Pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu valsts pasūtījuma koncepcija 2007.–2016.gadam, apstiprināta Ministru kabinetā 2005.gada 4.novembrī,

5. Padomes 1969.gada 26.jūnija regulu (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē,

6. Autopārvadājumu likums,

7. Dzelzceļa likums, Dzelzceļa pārvadājumu likums,

8. Administratīvā procesa likums; Komercdarbības atbalsta kontroles likums;

9. Valsts pārvaldes iekārtas likums;

10. Ministru kabineta 2003.gada 26.decembra noteikumi Nr.759 Noteikumi par valsts un pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumiem; 2002.gada 26.februāra noteikumi Nr.84 Pasažieru regulāro autopārvadājumu iekšzemes maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtība; 1999.gada 2.novembra noteikumi. Nr.370 Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā trans­portā.

2.19.3. Programmas mērķi

Segt pārvadātājiem zaudējumus par sabiedrībai nepieciešamiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem un veikt kopējā sabiedriskā transporta sistēmas(izņemot pilsētas nozīmes maršruta tīklu) reformu (administrēšanas un finansēšanas modeļa reforma).

2.19.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Ar ārpilsētas sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru skaita pieaugums gadā (%)

5%

5%

5%

2.

Pakalpojumu pieejamība pasažieriem ar īpašām vajadzībām (autoostas/stacijas piemērotas)

10%/0%

50%/5%

100%/10%

3.

Modernizēti elektrovilcienu vagoni (%)

30%

34%

...*

4.

Sabiedriskā transporta ārpilsētas pakalpojumu sniegšanā iesaistītā ritošā sastāva vidējais vecums pret amortizācijas periodu (%)

98%

95%

90%

* pēc pētījuma veikšanas paredzams iegādāties jaunus vagonus.

2.19.5. Jaunās politikas iniciatīvas

Padomes 1969.gada 26.jūnija regulu (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē un attiecīgie Latvijas Republikas normatīvie akti nosaka to, ka valstij jāsedz zaudējumi, kas rodas pārvadājot atsevišķas pasažieru grupas. Lai minētos normatīvos aktus ievērotu, apakšprogrammās nepieciešami papildus finanšu līdzekļi.

Pamatojoties uz augstākminētiem normatīviem aktiem, izveidota jauna apakšpro­gramma Dotācija ar atsevišķu pasažieru kategoriju pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto izdevumu kompensācijām.

Lai izpildītu Eiropas Padomes regulu Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē, visām apakšprogrammām. nepieciešams papildus finansējums.

tūkst.Ls

Prioritātes nosaukums

2006.g. budžetā

Papildus 2007.g.

Papildus 2008.g.

Papildus 2009.g.

Valsts pasūtījums pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu

15801,9

7 400,0

9 318,8

12 663,7

Dotācija ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijām

4019,8

1 626,7

1 824,9

1 948,5

Dotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem

11124,7

2 231,1

3 766,8

4 104,6

Dotācija politiski represēto personu pārvadāšanai

1152,9

34,6

46,5

58,5

Dotācija ar atsevišķu pasažieru kategoriju pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto izdevumu kompensācijām


2 040,0

2 316,0

2 478,0

2.19.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Tā kā programma sastāv no budžeta apakšprogrammām, kas paredzētas dotāciju piešķiršanai, tad darbības spējas uzlabošanas pasākumi šajā programmā nevar tikt plānoti.

apakšprogramma Dotācija ar atsevišķu pasažieru kategoriju pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto izdevumu kompensācijām

2.19.7. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Segt pārvadātājiem zaudējumus, kas saistīti ar atsevišķu pasažieru kategoriju (bērni bāreņi, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošie, bērni līdz 10 gadu vecumam) pārvadāšanu sabiedriskajā transportā ar braukšanas maksas atvieglojumiem


100% apjomā

100% apjomā

100% apjomā

2.19.8. Apakšprogrammas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

2040,0

2040,0

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

2040,0

2040,0

Izdevumi– kopā

2040,0

2040,0

Uzturēšanas izdevumi

2040,0

2040,0

apakšprogramma Dotācija ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijām

2.19.9. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Pārvadātājiem segti izdevumi, kas saistīti ar I un II grupas invalīdu un bērnu invalīdu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā bez maksas

Ne mazāk kā 70% apjomā no nepie­ciešamā

100% apjomā

100% apjomā

100% apjomā

2.19.10. Apakšprogrammas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

4019,8

1626,7

5646,5

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

4019,8

1626,7

5646,5

Izdevumi– kopā

4019,8

1626,7

5646,5

Uzturēšanas izdevumi

4019,8

1626,7

5646,5

apakšprogramma Dotācija ar politiski represēto personu pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijām

2.19.11. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Pārvadātājiem segti izdevumi, kas saistīti ar politiski represēto personu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā ar braukšanas maksas atvieglojumiem

100% apjomā

100% apjomā

100% apjomā

100% apjomā

2.19.12. Apakšprogrammas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

1152,9

34,6

1187,5

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

1152,9

34,6

1187,5

Izdevumi– kopā

1152,9

34,6

1187,5

Uzturēšanas izdevumi

1152,9

34,6

1187,5

apakšprogramma Valsts pasūtījums pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu

2.19.13. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Segt pārvadātājiem zaudējumus par valsts pasūtītajiem pasažieru pārvadājumiem

100% apjomā

100% apjomā

100% apjomā

100% apjomā

2.19.14. Apakšprogrammas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

15801,9

7400,0

23 201,9

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

15801,9

7400,0

23201,9

Izdevumi– kopā

15801,9

7400,0

23201,9

Uzturēšanas izdevumi

15801,9

7400,0

23201,9

apakšprogramma Dotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem

2.19.15. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Segt pārvadātājiem zaudējumus par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem

Ne mazāk kā 90% apjomā no nepie­ciešamā

100% apjomā

100% apjomā

100% apjomā

2.19.16.Apakšprogrammas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

11124,7

2231,1

13355,8

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

11124,7

2231,1

13355,8

Izdevumi– kopā

11124,7

2231,1

13355,8

Uzturēšanas izdevumi

11124,7

2231,1

13355,8

apakšprogramma Dotācija Autotransporta direkcijai Valsts maršruta tīkla aģentūras funkciju nodrošināšanai

2.19.17. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Veikt valsts nozīmes maršrutu tīklā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju līgum­saistību izpildes uzraudzību:






apsekoti reisi no kopējā pakalpojumu apjoma


5%

5%

5%


katra pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma pārbaude


ne retāk kā 6 reizes gadā.

ne retāk kā 6 reizes gadā.

ne retāk kā 6 reizes gadā.


finanšu izlietojuma pārbaude katrā pašvaldībā


ne retāk kā 6 reizes gadā.

ne retāk kā 6 reizes gadā.

ne retāk kā 6 reizes gadā.

2.19.18. Apakšprogrammas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

621,1


621,1

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

621,1


621,1

Izdevumi– kopā

621,1


621,1

Uzturēšanas izdevumi

621,1


621,1

2.19.19. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

VSIA Autotransporta direkcija katru mēnesi pārskaita pārvadātājiem un pašvaldībām finanšu līdzekļus no valsts budžeta, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.759 Noteikumi par valsts un pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumiem; Nr.84 Pasažieru regulāro autopārvadājumu iekšzemes maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtība; Nr.370 Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā.

Sakārtota un stabila sakaru nozares tiesiskā vide un ikvienam
pieejami kvalitatīvi elektronisko sakaru un pasta pakalpojumi

2.20. Nacionālo datortīklu apdraudējumu novēršanas vienības izveide un tās darbības nodrošināšana

2.20.1. Situācijas raksturojums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 9.marta rīkojuma Nr.154 Par Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēm 2004.–2008.gadam trešo punktu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2004.–2008.gadam īstenošanas programmu. Programmā ir noteikti uzdevumi un pasākumi pamatnostādnēs noteikto politikas mērķu sasniegšanai, starp tiem arī nacionālo datortīklu apdraudējumu novēršanas vienības izveide un tās darbības nodrošināšana.

Šī programma ir jauna politikas iniciatīva, kam nepieciešams finansējums:

tūkst.Ls

Prioritātes nosaukums

2006.g. budžetā

Papildus 2007.g.

Papildus 2008.g.

Papildus 2009.g.

Nacionālo datortīklu apdraudējuma novēršanas vienības izveide un tās darbības nodrošināšana


107,0

65,0

75,0

2.20.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem;

2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu;

3. Eiropas Komisijas 2002.gada 16.septembra Direktīva 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū;

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem;

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija Direktīva 2002/58/EK par personu datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē;

6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu;

7. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.decembra Regula Nr.2887/2000 par neierobežotu piekļuvi vietējai abonentlīnijai.

2.20.3. Programmas mērķi

Programmas mērķis ir paaugstināt elektronisko sakaru tīklu drošību un veicināt elektronisko sakaru tīklu un informācijas drošības kultūru valsts pārvaldē.

2.20.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Kritisko datoru drošības incidentu daudzuma samazinājums valsts tīklā (% salīdz. ar 2006.g.)

10%

40%

60%

2.20.5. Darbības rezultāti

Nr

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Ar apkopotās datoru drošības labās prakses un rekomendāciju ieviešanu aptvertās valsts institūcijas (%)


30

60

90

2.20.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Programmas ietvaros darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2007.gadam nav plānoti.

2.20.7. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmu īsteno Nacionālā datortīklu apdraudējumu novēršanas vienība, saņemot valsts budžeta finansējumu.

2.20.8. Programmas finansējums

tūkst. Ls

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai


107,0

107,0

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem


107,0

107,0

Izdevumi– kopā


107,0

107,0

Uzturēšanas izdevumi


60,0

60,0

Izdevumi kapitālieguldījumiem


47,0

47,0

Štata vietu skaits – 3

Pieejami konkurētspējīgi tranzīta pakalpojumi ar paaugstinātu pievienoto vērtību

2.21. Ostu attīstības fonds

2.21.1. Situācijas raksturojums

Ostu attīstības fonda finanšu līdzekļi ir valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, kuru veido ostu pārvalžu iemaksas valsts budžeta ieņēmumos, un juridisko un fizisko personu ziedojumi. Fonds līdzekļu izmantošana vērsta uz ostu attīstību un tranzīta veicināšanu.

Šobrīd pastāv divas būtiskākās problēmas:

– trūkst līdzekļu (pieejamie līdzekļi pašlaik nodrošina tikai Latvijas Ostu padomes darbību, finansējot Padomes sekretariāta ikdienas darbības izdevumus,

– kopš Ostu attīstības fonds ir pilnībā iekļauts valsts budžetā, ir apgrūtināta iespēja operatīvi piesaistīt finansējumu kopīgu projektu finansēšanai no potenciāliem projektu dalībniekiem, apgrūtināta iespēja ekonomēt līdzekļus, jo tie sākoties jaunam gadam vairs nav pieejami un uz valsts iestādēm piemērotās iepirkuma procedūras būtiski kavē veiksmīgu projektu realizāciju.

2.21.2. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

1. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi

2. Latvijas transporta attīstības nacionālā programma (2000.–2006.gads),

3. Likums par ostām (spēkā esošs no 1994.gada 26.jūlija ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2005.gada 3.novembrim),

4. Latvijas Ostu padomes nolikums (apstiprināts 2003.gada 1.oktobrī),

5. Ostu attīstības fonda nolikums (Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.350).

2.21.3. Programmas mērķi

Nodrošināt Latvijas Ostu padomes sekretariāta – informācijas centra darbību

2.21.4. Politikas rezultāti vidējam termiņam

Nr.

Politikas rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2007

2008

2009

1.

Panākts stabils tranzīta kravu pieaugums satiksmē ar Tālo austrumu un Vidusāzijas valstīm (%)

Nav veikts pētījums, lai noteiktu precīzus indikatorus

2.21.5. Darbības rezultāti

Nr.

Rezultāts

Sasniegšanas rādītāji

2006

2007

2008

2009

1.

Pētījumi par eksporta mērķu tirgiem un kravu piesaistes iespējām Āzijas un Tālo austrumu valstīs.

1–2

1–2

1–2

1–2

2.

Latvijas ostu un ar tranzīta biznesu saistītu uzņēmumu dalība izstādēs ar nacionālajiem stendiem (stendu skaits)

5

5

5

5

3.

Latvijas ostu un ar tranzīta biznesu saistītu uzņēmumu dalība tirdzniecības misijās, semināros Āzijas un Tālo austrumu valstīs.

3–4 tirdzniec. misijas un semināri

3–4 tirdzniec. misijas un semināri

3–4 tirdzniec. misijas un semināri

3–4 tirdzniec. misijas un semināri

4.

Latvijas ostu un tranzīta pakalpojumu mārketinga pasākumi un informatīvie materiāli

4–6 reklāmas materiāli

4–6 reklāmas materiāli

4–6 reklāmas materiāli

4–6 reklāmas materiāli

2.21.6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

Darbinieku motivācijas palielināšanas pasākumi palielinot atalgojumu, veicot prēmēšanas pasākumus un uzlabojot darba apstākļus, atjaunojot darba vietas iekārtojumu

2.21.7. Jaunās politikas iniciatīvas

Lai efektīvāk veiktu Latvijas tranzīta pakalpojumu popularizēšanas pasākumus Ministru kabinets 2004.gada 14.oktobrī, apstiprinot Eksporta veicināšanas programmu (Ministru kabineta rīkojums Nr.755), atbalstīja arī nepieciešamību no valsts budžeta piešķirt līdzekļus Latvijas ostu un tranzīta pakalpojumu mārketinga un popularizēšanas pasākumiem:

tūkst.Ls

1.2. Pasākumi eksportorientēto uzņēmumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

Pētījumi par loģistikas un optimālāko preču piegāžu kanālu organizēšanu

2005.–2007.g.

10,0 gadā

Satiksmes ministrija

Uzņēmējdar­bības pasākuma plāna ietvaros apstiprināta sadaļa eksporta procedūru uzlabošanai

1 pētījums gadā

3.1. Latvijas eksporta mērķu tirgu pētījumi,

Pētījumi par eksporta mērķu tirgiem un kravu piesaistes iespējām Āzijas un Tālo austrumu valstīs.

2005.– 2009.g.

20,0 gadā

Satiksmes ministrija

Latvijas Investīcijuun attīstības aģentūra (LIAA)

Iegūta detalizēta informācija par Latvijas eksporta mērķa tirgiem, identificētas jaunas tirgus nišas.

1–2 pētījumi gadā

3.3. Atbalsts Latvijas eksportētāju dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās.

Latvijas ostu un ar tranzīta biznesu saistītu uzņēmumu dalība izstādēs ar nacionālajiem stendiem.

2005.– 2009.g.

250,0 gadā

Satiksmes ministrija

Atrasti jauni sadarbības partneri un realizācijas tirgi, Latvijas nacionālie stendi nozīmīgākajās starptautiskajās izstādēs.

Atbilstoši izstāžu grafikiem,

5 nacionālie stendi nozares nozīmī­gākajās izstādēs, gadā


Latvijas ostu un ar tranzīta biznesu saistītu uzņēmumu dalība tirdzniecības misijās, semināros Āzijas un Tālo austrumu valstīs.


150,0 gadā

Satiksmes ministrija

(LIAA)

Atrasti jauni sadarbības partneri un realizācijas tirgi.

3–4 tirdz­niecības misijas un semināri gadā

3.4. Eksporta veicināšanas mārketinga pasākumu realizācija un informatīvo materiālu sagatavošana

Latvijas ostu un tranzīta pakalpojumu mārketinga pasākumi un informatīvie materiāli (brošūras, ostu katalogs u.c. izdales materiāli)

2005.– 2009.g.

30,0 gadā

Satiksmes ministrija

(LIAA)

Vienota Latvijas ostu un tranzīta pakalpojumu sniedzēju reklāmas materiālu izstrāde popularizēs un stiprinās Latvijas kā tranzīta valsts tēlu un sniegs informāciju par investīciju un kravu apstrādes iespējām Latvijas ostās un SEZ.

2–3 poligrā­fiskie materiāli (infor­matīvi, reklāmas);

2–3 apdru­kāti reklāmas materiāli.

2.21.8. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Ostu attīstības fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet fonda turētāja un rīkotāja ir Satiksmes ministrija (Likums par ostām, 21. un 22.pants). Saskaņā ar Fonda nolikumu, Satiksmes ministrija katru gadu sagatavo fonda ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu izskatīšanai Latvijas Ostu padomē un iesniegšanai Finanšu ministrijā kā valsts budžeta sastāvdaļas projektu.

Lai saņemtu fonda līdzekļus, pieprasītājs ne vēlāk kā divus mēnešus pirms kārtējā saimnieciskā gada sākuma iesniedz Satiksmes ministrijā pieprasījumu un tā pamatojumu. Satiksmes ministrija apkopo pieprasījumus un divu mēnešu laikā iesniedz Latvijas Ostu padomē fonda ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu. Padome pieņem lēmumu par fonda līdzekļu sadali. Satiksmes ministrija kontrolē fonda līdzekļu izlietošanu. Katru ceturksni par to tiek informēta Latvijas Ostu padome un Finanšu ministrija.

2.21.9. Programmas finansējums

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji

2006.gads apstiprināts

Papildus nepieciešams

2007.gada plāns

Resursi izdevumu segšanai

39,9

460,0

499,9

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

39,9

460,0

499,9

Izdevumi– kopā

39,9

460,0

499,9

Uzturēšanas izdevumi

38,4

460,0

498,4

Izdevumi kapitālieguldījumiem

1,5

1,5

Satiksmes ministrs K.Peters

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!