
Augsti godājamie ebreju kopienas Latvijā
pārstāvji, augsti godājamais rabīn, goda viesi, ekselences, dāmas un kungi, dārgie
ebreju kopienas pārstāvji, mīļie latvieši!
Mēs esam pulcējušies traģiska notikuma vietā, kas ir kļuvis par
simbolu tām necilvēcībām, kuras burtiski iznīcināja pirmskara ebreju kopienu
Latvijā – kopienu, kas Latvijā bija dzīvojusi mierā un saticībā ar saviem
kaimiņiem jau garus gadu simtus, kas bija iekļāvusies latviešu sabiedrībā, tur
atradusi savu vietu un ar ko latvieši sadzīvoja bez naida un bez grūtībām. Tad nāca
okupācijas vara ar savu iznīcības un rasisma ideoloģiju, kas visu pārvērta. Sākās
mūsu tautas asiņainās iznīcināšanas akcijas gan no viena okupācijas spēka, gan no
otra. Bet tieši nacistu organizētais ebreju genocīds Latvijā izcēlās ar to, ka tas
bija ar visļaunāko un sistemātiskāko nolūku. Tā nolūks bija vienkārši
iznīcināt, noslaucīt no zemes virsas visus ebreju tautībai piederošos. Un mums tās
ir dziļas sēras un sāpes, ka mēs, Latvija, Latvijas sabiedrība, zaudējām šo
vērtīgo sabiedrības daļu. Mēs dalāmies savās sērās ar ebreju tautu, kuras
pārstāvji tagad ir dažādās pasaules malās, bet Latvijā pazaudēja savus radus un
tuviniekus. Mēs dalāmies ar jums jūsu sērās, arī mēs sērojam jums līdzi un
sērojam arī par tiem, ko sveša vara ieveda mūsu zemē, lai mūsu zemi traipītu ar
viņu nevainīgajām asinīm. Mēs nevēlamies nekad neko tādu vairs piedzīvot, tamdēļ
darām un darīsim visu, lai demokrātiskā, neatkarīgā Latvijā katrs cilvēks vienādi
tiktu cienīts, katram cilvēkam būtu vienādas tiesības, un mēs nedrīkstam pieciest
un attaisnot nekādas, pat ne mazākās, neiecietības, aizspriedumu vai rasisma pazīmes.