Par Maltas prezidenta valstsvizīti Latvijā 2006.gada 19.–20.jūnijā

Latvijas Valsts prezidentes Dr. Vairas Vīķes-Freibergas tosts valstsvakariņās par godu Maltas prezidentam Edvardam Feneham-Adami Rīgā 2006. gada 19. jūnijā:

Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Cienījamā Prezidenta kundze!
Ekselences, ministri!
Dāmas un kungi!
Ar patiesu prieku kā savus viesus šovakar sveicu Maltas Valsts prezidentu Edvardu Fenehu-Adami un viņa dzīvesbiedri Mēriju Fenehu-Adami! Šī Maltas prezidenta pirmā valstsvizīte Latvijā ir apliecinājums labajām attiecībām un konstruktīvajam dialogam, kas veidojas starp mūsu valstīm.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Spilgtā atmiņā man ir palikusi valstsvizīte Maltā 2004.gada februārī un tās laikā izrādītā jūsu un maltiešu tautas sirsnība un viesmīlība. Man bija liels gods viesoties jūsu skaistajā Vidusjūras ieskautajā zemē īsi pirms tik vēsturiski zīmīga notikuma abām mūsu valstīm – atgriešanās vienotajā Eiropā.
Tolaik jūs atzīmējāt 40 gadus kopš neatkarības iegūšanas. Savukārt jūsu vizīte Latvijā šogad sakrīt ar 15.gadskārtu, kopš Latvija ir atguvusi neatkarību pēc vairāk nekā 50 gadu apspiestības. Mūsu valstīm ir bijusi bagātīga un dinamiska vēsture. Ilgus gadus mēs esam bijuši gan tuvu, gan tālu zemju interešu objekts. Taču šie vēsturiskie pārbaudījumi mūsu valstīm ir devuši neatsveramu rūdījumu un bagātīgu pieredzi. Mūsu cilvēki ciena un augstu vērtē brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības, likuma varu, stabilitāti un drošību.
Šobrīd varam atskatīties uz divu gadu pieredzi, kopš esam pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalstis. Šajā īsajā laikā jau esam apliecinājuši sevi kā uzticamus un spēcīgus partnerus, kuri sniedz savu ieguldījumu Eiropas panākumu stāsta veidošanā. Latvija Baltijas jūras reģionā un Malta Vidusjūras reģionā jau šobrīd ir piemērs Eiropas kaimiņiem austrumos un dienvidos, veicot reformas. Malta sniedz lielu ieguldījumu Vidusjūras reģiona labklājībā, drošībā un stabilitātē, Barselonas procesā un attiecību veidošanā ar Ziemeļāfrikas reģiona valstīm.
Latvija ir aktīva Eiropas kaimiņu politikas īstenotāja austrumos. Mēs dalāmies pieredzē demokratizācijas, ekonomiskās attīstības un Eiropas integrācijas jomā ar tādām valstīm kā Moldova un Gruzija. Nozīmīgas pūles tiek veltītas Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības attīstībai, kā arī tiek sekots demokrātijas un brīvības attīstības procesiem Ukrainā.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Lai arī Maltu un Latviju šķir 2446 kilometri, pēc atgriešanās Eiropā attālums it kā ir zudis. Briselē mūsu valstu pārstāvji ik dienu strādā plecu pie pleca, lai uz demokrātijas pamatiem būvētu brīvību, drošību, mieru, labklājību un turpinātu veidot Eiropas nākotni. Mūsu tautām ir svarīgi panākt Eiropas panākumu turpinātību, un to esam apliecinājuši, ratificējot Līgumu par konstitūciju Eiropai.
Kamēr šā līguma nākotne vēl nav izlemta, Latvija aktīvi izmanto pārdomu perioda laiku, lai uzklausītu tautas viedokli par Latvijas nācijas interesēm Eiropas Savienībā, par aktuāliem Eiropas Savienības dienaskārtības jautājumiem, tajā skaitā Eiropas nākotni. Reģionālās diskusijas, kā arī konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām ir devušas būtisku ieguldījumu Latvijas stratēģijas Eiropas Savienībā sagatavošanā.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis Malta un Latvija iesaistās šajos procesos. Uz nākotni vērstās ANO reformas, par kurām visi kopā vienojāmies ANO 60.gadskārtas Ģenerālajā asamblejā – pasaules samitā, sāk pamazām īstenoties. Es ceru, ka ANO Cilvēktiesību padome, kas savu darbību uzsāk šodien – 19. jūnijā, sniegs nozīmīgu ieguldījumu cilvēktiesību aizstāvībā pasaulē un ANO reformu procesu veiksmīgā norisē.
Kā pērngad nozīmētā ģenerālsekretāra īpašā sūtne esmu gandarīta par jaunas miera nodrošināšanas komisijas izveidošanu. Ieilgušo konfliktu – vietējo un reģionālo – risināšanas atlikšana nav pieļaujama.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Esmu nešaubīgi pārliecināta, ka līdzšinējām Latvijas un Maltas draudzīgajām un konstruktīvajām attiecībām ir lielas iespējas vērsties plašumā kā politiskajā, tā arī ekonomiskajā un kultūras dimensijā. Esmu gandarīta un pateicīga par konkrētajiem sadarbības projektiem, kas ir dzinulis tālākai sadarbībai. Kopš 2003.gada jaunajiem Latvijas diplomātiem ir iespēja studēt Vidusjūras akadēmijā Maltā. Tādējādi Latvija un Malta var dalīties savā pieredzē un zināšanās, savstarpēji veicinot mūsu valstu izaugsmi un spēju sastapties ar mūsdienu globalizētās pasaules izaicinājumiem.
Mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis un jūrniecības tradīcijas gadsimtu garumā ir nodrošinājušas mūsu vietu un nozīmi ne vien Eiropā, bet arī pasaulē. Malta tradicionāli ir bijusi dienvidu un ziemeļu tirdzniecības un starpkulturālo ceļu krustpunkts, bet Latvija pamatoti var tikt uzskatīta par tiltu starp Eiropas austrumiem un rietumiem. Tāpēc man ir jo lielāks prieks, ka šajā valstsvizītē jūs pavada uzņēmēju delegācija. Delegācijas klātbūtne šeit ir apliecinājums tam, ka gan Maltai, gan Latvijai ir nozīmīgs ekonomisko attiecību padziļināšanas potenciāls.
Latvijā Maltu pazīst kā valsti ar senu vēsturi, gadsimtu gaitā tapušu arhitektūru, kurā savijas dažādu tautu, kultūru, valodu un reliģiju pēdas. Iepretim Valletai, kas ir pārbagāta baroka laika stila arhitektūras, jūs atklājat Rīgu, kurā saplūdusi neoklasiskā stila koka apbūve un jūgendstila šedevri. Gan Valleta, gan Rīgas vecpilsēta ir UNESCO kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa.
Rīt jūs viesosities Turaidā, vietā, kuru apdzīvoja vieni no senākajiem Latvijas teritorijas iedzīvotājiem – lībieši. Turaidas apkārtnei ir bijusi nozīmīga loma Latvijas vēsturē. Tā ir lieciniece Latvijas tautas dzīvei jau no 12.gadsimta. Tulkojot no lībiešu valodas, Turaida nozīmē “Dieva dārzs”. Turaidā saplūst visa Latvijas bagātība – vēsture, kultūra un gleznainās ainavas, sniedzot neaprakstāmu veldzējumu acīm un sirdij.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Esmu pārliecināta, ka šīs mūsu valstu un tautu bagātības, kā arī nešaubīgā izpratne par mērķi, uz kuru ejam, padziļinās mūsu dialogu, nodrošinās ciešākas un vēl labākas Latvijas un Maltas attiecības. Uzsaucu šo tostu jums, prezidenta kungs, un jums, Fenehas-Adami kundze! Par maltiešu un latviešu tautas labklājību, par Maltas un Latvijas draudzību un ciešu sadarbību nākotnes Eiropas vārdā!

Maltas prezidenta Dr. Edvarda Feneha-Adami tosts valstsvakariņās Rīgā 2006. gada 19.jūnijā:

Prezidentes kundze un profesor Freiberg!
Ekselences! Godātie viesi!
Man ir gods un patiess prieks apciemot Latviju valstsvizītē. Tas ir nozīmīgs notikums, jo tā ir Maltas valsts vadītāja pirmā vizīte Latvijā.
Ekselence!
Latviju un Maltu raksturo daudzveidīgs un bagāts kultūras mantojums un stipra savas nacionālās identitātes apziņa, kā arī savas lomas apzināšanās Eiropas un starptautiskajā arēnā. Tās vieno vienādas pamatvērtības un ideāli, kopīgas rūpes par labklājību un drošību Eiropā.
Malta atrodas Vidusjūras krustcelēs, pusceļā starp Gibraltāru un Suecu un starp Dienvideiropu un Ziemeļāfriku; Latvija atrodas Ziemeļeiropas un Austrumeiropas krustcelēs. Pa šiem ceļiem kopš senseniem laikiem ir plūdusi nebeidzama tirgotāju un iekarotāju straume, kā dēļ abas šīs zemes neizbēgami kļuva par ķīlniekiem to varas spēlēs. Abu šo valstu stratēģiskais novietojums ir būtiski ietekmējis to daudzveidīgo vēstures un kultūras pieredzi.
Lai gan Eiropas kultūras bagātinātas, abas valstis ir saglabājušas savas īpatnības, kas ir pārsteidzoši, ņemot vērā to teritoriālo lielumu. Tām ir līdzīga vēsturiskā pieredze un saites: Malta ilgus laika posmus ir cietusi zem svešām varām, Latvija ir pieredzējusi garu iebrukumu, okupāciju un piespiedu aneksācijas vēsturi, bet tās abas nekad nezaudēja apņēmību vērst īstenībā savu sapni par suverēnu un neatkarīgu valsti.
Ekselence!
Jau vairāk nekā divus gadus Latvija un Malta ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Šo gadu laikā mēs esam piedalījušies Eiropas Savienības attīstības procesā. Mēs esam ratificējuši Eiropas konstitucionālo līgumu un tādējādi izteikuši savu viedokli par Savienības nākotni. Mēs esam pieņēmuši Eiropas Savienības vispārējās pamatvērtības, tai skaitā brīvību un suverenitāti, mieru un drošību, kā arī demokrātiju, likuma varu un fundamentālu cilvēktiesību ievērošanu, un raduši tajās izpausmi savām nacionālajām pamatvērtībām.
Eiropas Savienības pamatlīguma jeb hartas pieņemšana būtu solis pretī Savienības politiskās dimensijas stiprināšanai. Turklāt tas nodrošinātu ES institūciju spēju efektīvi darboties un veidot saskaņotas stratēģijas, lai spētu stāties pretī izaicinājumiem ekonomiskās izaugsmes un drošības jomā.
Ekselence!
Mēs Maltā apbrīnojam Latvijas tautas ievērojamos sasniegumus. Kopš jūsu neatkarības atjaunošanas ir pagājuši tikko piecpadsmit gadi. Samērā īsā laikā kopš 1991.gada Latvijai ir izdevies atjaunot un attīstīt stabilu demokrātiju, pārveidot savu tautsaimniecību par plaukstošu brīvā tirgus ekonomiku un atgūt sev pēc taisnības pienākošos vietu Eiropas nāciju saimē.
Arī Malta nesen ir uzsākusi vairākas visaptverošas reformas, kuru ne mazsvarīgs iemesls bija gatavošanās dalībai Eiropas Savienībā. Man šķiet, ka ES ir ārkārtīgi katalizējoša ietekme, stimulējot valstis ķerties pie reformām. Es vēlos apsveikt abas mūsu valstis, kā arī visas pārējās jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis par šāda grūta pārbaudījuma sekmīgu izturēšanu.
Ekselence!
Pēdējos gados Maltas un Latvijas attiecības ir kļuvušas ciešākas. Kā Jūsu ekselence izteicās savas valstsvizītes laikā Maltā 2004.gada februārī: “Kā ceļinieki šajā kopējā ceļā uz dalību ES Maltas un Latvijas tautas ir viena otru labāk iepazinušas, apmainījušās pieredzē un vajadzības brīdī viena otru atbalstījušas.” Tagad mēs esam nepieredzētā situācijā, apvienojot spēkus jaunas un labākas Eiropas izveidei.
Mūsu valstīm ir sava loma ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī starptautiskajā sabiedrībā. Alberts Einšteins reiz esot teicis: “Tiklīdz mēs pieņemam savu spēju robežas, mēs tās pārvaram”. Manuprāt, Malta un Latvija ir pārvarējušas savu spēju robežas. Pareizs ir teiciens, ka svarīgākais ir nevis valsts teritorija vai tās iedzīvotāju skaits, bet gan tās ideju spēks, nākotnes redzējuma skaidrība un tās ieguldījuma kvalitāte kopēju mērķu sasniegšanā.
Savā pēdējā paplašināšanās kārtā Eiropas Savienība izpleta savas robežas un ieguva jaunus kaimiņus. Gan Latvija, gan Malta ir Eiropas Savienības robežvalstis, ģeogrāfiski atrodoties Savienības tālākajos punktos: Malta nostiprina Savienības dienvidu dimensiju, kamēr Latvija kristalizē ziemeļu dimensiju. Malta sevi uzskata un tiek uzskatīta par tiltu starp Eiropu un Ziemeļāfriku, tāpat kā arī Latvija vienmēr ir tikusi uztverta kā tilts, kā vārti, caur kuriem Austrumi tiekas ar Rietumiem.
Latviju un Maltu šķir ievērojami ģeogrāfiskie attālumi. Latvija atrodas stratēģiskā vietā Baltijas jūras krastā un lielu nozīmi piešķir arvien ciešākai Baltijas jūras reģiona desmit valstu sadarbībai un ciešāku attiecību sekmēšanai ar Savienības kaimiņiem Austrumeiropā. Malta atrodas Vidusjūras reģionā un veicina ciešākas attiecības ar Savienības dienvidu kaimiņiem. Mūsu ārpolitikas tradicionāls pīlārs ir stabilitātes un drošības sekmēšana Vidusjūras reģionā. Tāpēc ir saprotams, ka abas mūsu valstis piešķir lielu prioritāti ES kaimiņattiecību politikai.
Malta un Latvija ir uzticami partneri vienotas Eiropas izveidē. Es saprotu, ka kopš neatkarības atgūšanas integrācijas politika ir bijusi būtiski svarīgs Latvijas iekšpolitikas jautājums. Dažādo etnisko grupu integrācijas turpināšana nodrošina Latvijā arī turpmāku stabilitāti un labklājību nākotnē. Maltai savukārt jāsaskaras ar izaicinājumu, ko rada nepieredzēts nelegālo imigrantu pieplūdums, kas izraisa nesamērīgu spiedienu uz mūsu salas ierobežotajiem resursiem. Šī parādība ir skarbs pārbaudījums Eiropas Vidusjūras valstu spējām tikt galā ar šķietami nebeidzamu cilvēku pieplūdumu. Tas ir kopējs izaicinājums visai Eiropai, kas prasa kolektīvu un vienotu risinājumu.
Šī vizīte Latvijā pēc Jūsu ekselences laipna uzaicinājuma apstiprina mūsu savstarpējo attiecību lielisko raksturu un mūsu kopējo apņemšanos stiprināt sadarbību un vienam otra papildināšanu. Esmu pārliecināts, ka mūsu valstu draudzība un savstarpējā uzticēšanās ar laiku tikai padziļināsies.
Ar šīm domām es aicinu jūs, ekselences, dāmas un kungi, pacelt glāzes par Viņas ekselences Prezidentes un profesora Freiberga veselību un par mūsu tautu labklājību un draudzību!