Valsts sekretāru 2006.gada 18.maija sanāksmē

AM: Par Aizsardzības ministrijas jaunajiem dienestu likumprojektiem

Saistībā ar pāreju uz profesionālu militāro dienestu un atteikšanos no obligātā militārā dienesta Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē pieteikti Aizsardzības ministrijas izstrādātie likumprojekti.

Likumprojekts “Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” paredz atzīt par spēku zaudējušu Obligātā militārā dienesta likumu un līdz 2008.gada 31.decembrim atstāt spēkā likuma 40. pantu, saskaņā ar kuru sekmīgie augstskolu studenti, kuri izteikuši vēlēšanos brīvprātīgi pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu, pēc atvaļināšanās rezervē var turpināt mācības tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas.

Likumprojekts “Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” paredz atzīt par spēku zaudējušu Alternatīvā dienesta likumu. Likumprojekts ir izstrādāts, izpildot Rīcības plānā pārejai uz profesionālu militāru dienestu 2.6.2.apakš­punktā noteikto, ka Alternatīvā dienesta likums zaudē spēku 2006.gada 31.decembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nosaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves izveides un dienesta rezervē nosacījumus un kārtību. NBS rezervi veidos rezerves karavīri un rezervisti. Turpmāk rezerves karavīri pildīs rezerves dienestu, piedaloties militārajās mācībās, saglabājot un pilnveidojot kaujas zinības un iemaņas. Dienestam rezervē ieskaitīs no profesionālā dienesta rezervē atvaļinātos karavīrus. Pārējie 19 gadu vecumu sasniegušie militārajam dienestam derīgie Latvijas pilsoņi tiks ieskaitīti rezervē kā rezervisti. Rezervisti netiks iesaukti uz militārajām mācībām miera laikā. Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu militārajā dienestā turpmāk nodrošinās Zemessardze.

Vienlaikus likumprojektā arī noteikts, ka karavīru atbrīvo no amata un atvaļina no aktīvā dienesta, ja viņam nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju vai nepagarina tās derīguma termiņu.

AM: Par grozījumiem Krimināllikumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē pieteikti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi likumprojektos “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un “Grozījumi Krimināllikumā”.

Sagatavotie grozījumi paredz svītrot normas, kas nosaka atbildību par izvairīšanos no iesaukuma obligātajā militārajā dienestā un izvairīšanos no alternatīvā dienesta pildīšanas. Grozījumi likumprojektos nepieciešami sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku profesionalizāciju un atteikšanos no obligātā militārā dienesta.

AM: Par grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā un likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”

Aizsardzības ministrija izstrādājusi un Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē pieteikusi grozījumus likumprojektos “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” un “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””.

Lai nodrošinātu efektīvu rezervju sistēmas izveidi, uzturēšanu un izmantošanu, izstrādātie grozījumi paredz jaunu uzdevumu sadali starp Zemessardzi, Mācību vadības pavēlniecību un Nodrošinājuma pavēlniecību, vienlaikus papildinot Zemessardzes uzdevumu sarakstu ar jaunu uzdevumu – sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu.

Likumprojektos noteikts nodot ar rezerves izveidi un uzturēšanu saistītās funkcijas Zemessardzei, Mācību vadības pavēlniecībai un Nodrošinājuma pavēlniecībai.

Zemessardzei uzdots veikt reģistrāciju rezervēs un tās uzskaiti, Mācību vadības pavēlniecībai – veikt kandidātu rekrutēšanu profesionālajam dienestam, kā arī nodrošināt profesionālā dienesta karavīru un rezerves karavīru apmācību, savukārt Nodrošinājuma pavēlniecība veiks kandidātu profesionālajam dienestam, kā arī uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru veselības stāvokļa pārbaudi.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par ienākuma neapliekamā minimuma apmēra palielinājumu

Finanšu ministrija sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu projektu par iedzīvotāju ienākuma neapliekamā minimuma palielināšanu, ko plānots veikt no nākamā gada. Grozījumu projekts Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē ir izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Noteikumu projekts paredz paaugstināt iedzīvotāju ienākuma neapliekamo minimumu līdz 40 latiem mēnesī līdzšinējo 32 latu vietā, bet nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām plānots palielināt līdz 28 latiem mēnesī (pašreiz – 22 lati mēnesī).

Noteikumu grozījumi ir izstrādāti atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)” valdībai dotajam uzdevumam katru gadu līdz 30. jūnijam pārskatīt neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmēru. Šādas izmaiņas likumā par IIN tika veiktas saskaņā ar 2004.gada maijā pieņemto MK konceptuālo lēmumu par iedzīvotāju ienākuma neapliekamā minimuma apmēra paaugstināšanu un nodokļa atvieglojuma apmēra pakāpenisku paaugstināšanu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana radīs pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību, jo samazināsies “aplokšņu algās” izmaksātais ienākums, tādējādi veicinot godīgu konkurenci uzņēmumu starpā. Tāpat palielināsies iedzīvotāju ienākumi, līdz ar to pirktspēja un maksātspēja ietekmēs patēriņa līmeni iedzīvotājiem ar zemu ienākumu.

Kopējos budžeta ieņēmumus zināmā mērā palielinās iedzīvotāju tēriņi, pērkot preces un pakalpojumus. Tādējādi IIN ieņēmumu samazinājums, kas pašreiz uz nākamo gadu tiek lēsts 27,6 miljonu latu apmērā, daļēji tiks kompensēts ar pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļu ieņēmumu palielinājumu.

Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā no 2007. gada 1.janvāra.

FM: Par ienākuma nodokļa atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem

Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu projekts, kas paredz no nākamā gada palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Lai novērstu invalīdu, politiski represēto personu un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku reālo neto ienākuma samazināšanos inflācijas ietekmē, noteikumu projekts paredz paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu apmēru. Atbilstoši grozījumiem MK 1997.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem” personai, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, tiks piemērots IIN papildu atvieglojums 576 lati gadā līdzšinējo 456 latu vietā, bet III grupas invalīdiem būs tiesības uz nodokļa atvieglojumu 456 latu apmērā 360 latu vietā.

Savukārt personai, kurai ir noteikts politiski represētās personas statuss, un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem papildu IIN atvieglojumu plānots palielināt no 840 latiem uz 1056 latiem gadā, kā arī no 456 latiem uz 576 latiem gadā, ja šai personai ir piešķirta pensija.

Atbilstoši aplēsēm IIN papildu atvieglojumu apmēra palielināšana 2007.gadā varētu samazināt IIN ieņēmumu pieaugumu par 0,56 miljoniem latu. Taču sagaidāms, ka IIN papildu atvieglojumu paaugstināšana radīs pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību. Iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un līdz ar to arī pirktspējas un maksātspējas palielināšanās ietekmēs patēriņa līmeni iedzīvotājiem ar zemu ienākumu. Tā kā pieaugs iedzīvotāju neto ienākumi, samazināsies tā iedzīvotāju daļa, kuri ir spiesti regulāri lūgt pašvaldību palīdzību, piemēram, komunālo maksājumu segšanai.

Paredzams, ka grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā no 2007.gada 1.janvāra.

FM: Par noteikumu projektiem par Kohēzijas fonda projektu īstenošanu

Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināti divi Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti par Kohēzijas fonda projektu īstenošanu – noteikumu projekts par kārtību, kādā plāno un veic no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta noslēguma izdevumu deklarācijas pārbaudi, kā arī noteikumu projekts par kārtību, kādā uzskaita un atmaksā no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus.

Noteikumus par kārtību, kādā uzskaita un atmaksā no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus, ir sagatavojusi Kohēzijas fonda vadošā iestāde – Finanšu ministrija (FM). Noteikumi regulēs Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistīto institūciju – vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas un maksājumu iestādes – pienākumus un tiesības, veicot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

Noteikumu normas paredzēs, ka starpniekinstitūcija un maksājumu iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darbdienu laikā, rakstiski informē vadošo iestādi par būtiskām atklātām neatbilstībām, kas tieši var ietekmēt Eiropas Kopienas vai Latvijas Republikas budžetu. Starpniekinstitūcijai un maksājumu iestādei ir jāsniedz šāda informācija:

• ziņas par institūciju un amatpersonu, kuras darbībā ir konstatēta neatbilstība;

• dokuments, kurā konstatēta neatbilstība;

• neatbilstības apraksts;

• neatbilstoši veikto izdevumu summa un tās sadalījums pēc finansējuma avotiem.

Pēc ziņojuma izvērtēšanas vadošā iestāde pieņem lēmumu par izdevumu atmaksāšanas procesa neuzsākšanu vai arī par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

FM arī sagatavojusi projektu MK noteikumiem “Kārtība, kādā plāno un veic Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu”. Noteikumi nodrošinās savlaicīgu noslēgumu izdevumu deklarācijas un noslēguma ziņojuma pārbaudes plānošanu, kā arī to savlaicīgu iesniegšanu no atbildīgo starpniekinstitūciju puses.

Noteikumi reglamentēs kārtību, kādā FM neatkarīgā struktūrvienība, kuras funkcijas veic FM Finanšu kontroles departaments, plāno un veic no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta, tā posma vai projektu grupas noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu. Atbilstoši noteikumiem projektu vadībā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas nodrošina neatkarīgajai struktūrvienībai neierobežotu pieeju visu veidu reģistriem, grāmatvedības dokumentācijai un citai ar projektu saistītai informācijai, kas nepieciešama noslēguma izdevumu deklarāciju pārbaužu veikšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par normatīvo aktu projektiem Eiropas Savienības fondu jomā

Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināja Finanšu ministrijas sagatavotos trīs ES fondu operacionālo programmu projektus, kas nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fonda piešķīruma sadalījuma virzienus un apmēru 2007. – 2013.gadam, kā arī trīs Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus struktūrfondu jomā.

Starpministriju saskaņošanai pēc valsts sekretāru sanāksmes nodoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF) operacionālo programmu projekti: 1) “Cilvēkresursi un nodarbinātība” 2) “Uzņēmējdarbība un inovācijas” 3) “Infrastruktūra un pakalpojumi”.

Operacionālās programmas projekts “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, kura finansējums no ESF ir 457017922 eiro, paredz 55,9% no kopējā finansējuma novirzīt izglītības un zinātnes atbalstam, 34,3% – nodarbinātības un sociālās iekļaušanas pasākumu veikšanai, 5,8% – administratīvās kapacitātes stiprināšanai jeb ES fondu administrācijā iesaistīto institūciju kapacitātes celšanai, bet 4% novirzīt operacionālās programmas īstenošanai jeb tā sauktajai tehniskajai palīdzībai.

No ERAF finansētais operacionālās programmas projekts “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, kura kopējais finansējums ir 743730950 eiro, paredz atbalstu zinātnei un inovācijām, atvēlot tām 60,2% operacionālās programmas finansējuma, kā arī uzņēmējdarbības veicināšanai 36,4% apmērā. Operacionālās programmas ieviešanai tiks atvēlēti 3,4% tās finansējuma.

Finansiāli ietilpīgākais ERAF un KF finansētās operacionālās programmas projekts “Infrastruktūra un pakalpojumi” paredz 48,6% no projekta kopējā finansējuma 2800251123 eiro apmērā atvēlēt “liela” mēroga infrastruktūras projektiem, piemēram, valsts galveno autoceļu remontdarbiem un izbūvei, dzelzceļa un ūdenssaimniecību sakārtošanai, enerģētikas aktivitātēm. 31,1% finansējuma šīs programmas projekta ietvaros paredzēts novirzīt “maza” mēroga infrastruktūras projektiem – 1.šķiras autoceļu un pašvaldību ielu sakārtošanai, ūdenssaimniecības projektiem, mājokļu siltināšanai, tūrisma un kultūrvides projektiem. 18,3% finansējuma atvēlēti izglītības un sociālās infrastruktūras atbalstam, savukārt 2% operacionālās programmas ieviešanai.

Finanšu ministrijai mēneša laikā pēc operacionālo programmu projektu apstiprināšanas Ministru kabinetā tie būs jāiesniedz izskatīšanai Eiropas Komisijā. Par Operacionālo programmu ieviešanu, sākot ar 2007.gadu, Finanšu ministrijai reizi ceturksnī būs jāziņo valdībā.

Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti arī trīs Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti ES struktūrfondu jomā:

1) “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu ieviešanu un grozījumu izdarīšanu plānošanos dokumentos”;

2) “Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus”;

3) “Kārtība, kādā ziņo par struktūrfondu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu”.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu ieviešanu un grozījumu izdarīšanu plānošanos dokumentos” nosaka, kā ES struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu projektu ieviešanu – kārtību, kādā tiek sagatavotas un saskaņotas atklāta projektu konkursu vadlīnijas, apstiprināti un izdarīti grozījumi atklātu projektu konkursu projektos, sagatavotas, saskaņotas un ieviestas grantu shēmas un izdarīti grozījumi grantu shēmu projektos; sagatavotas, apstiprinātas un ieviestas nacionālās programmas un to projekti, un izdarīti grozījumi struktūrfonda nacionālo programmu projektos, kā arī izdarīti grozījumi plānošanas dokumentos.

MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus” nosaka, kā valsts budžetā tiek plānoti līdzekļi struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai kārtējā gada valsts budžetam un valsts budžeta ilgtermiņa saistībām, kā arī kārtību, kādā tiek sagatavoti valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi un maksājumu veikšanas kārtība.

Lai noteiktu kārtību, kādā notiek ziņošana par konstatētajām neatbilstībām struktūrfondu projektu ieviešanā, Finanšu ministrija izstrādājusi un valsts sekretāru sanāksmē iesniedza Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā ziņo par struktūrfondu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu”.

Finanšu ministrijas ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļa

IeM: Par Biometrijas datu apstrādes, izmantošanas un uzglabāšanas likumu

Iekšlietu ministrija (IeM) Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē pieteica izskatīšanai likumprojektu “Biometrijas datu apstrādes likums”, kas nosaka biometrijas datu apstrādes, izmantošanas un uzglabāšanas kārtību.

Likuma mērķis ir izveidot vienotu biometrijas datu apstrādes sistēmu, lai nodrošinātu fizisko personu verifikāciju, identifikāciju un imigrācijas kontroli, kā arī lai novērstu draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Likumprojekts nosaka, ka biometrijas datu apstrādes sistēmas pārzinis un turētājs būs IeM Informācijas centrs. Šā likuma ievērošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzraudzīs Datu valsts inspekcija.

Projekts precizē biometrijas datu avotus un biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļaujamos datus. Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļauj biometrijas datus, kurus iegūst, izsniedzot personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, vīzas, uzturēšanās atļaujas, jūrnieku identifikācijas dokumentus, transportlīdzekļu vadītāju apliecības, karavīru identifikācijas dokumentus, lidmašīnu apkalpes dokumentus, kā arī no patvēruma meklētājiem, operatīvās darbības, pretizlūkošanas un izlūkošanas rezultātā, izmeklēšanas darbību rezultātā un no aizdomās turētām, aizturētām, apsūdzētām, notiesātām un administratīvi aizturētām un arestētām personām.

Biometrijas datu apstrādes sistēmā galvenokārt iekļaus sejas digitālo un pirkstu nospiedumu digitālo attēlu, ja tādi ir, personas kodu, biometrijas datu ieguvēju un biometrijas datu ieguves datumu. Iegūtos datus biometrijas datu apstrādes sistēmā paredzēts glabāt 75 gadus no šo datu pirmreizējās ievades dienas.

Pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes, Ārlietu ministrija, Latvijas Jūras administrācija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, prokuratūra un Valsts robežsardze turpmāk būs tiesīgas izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļautos biometrijas datus.

IeM: Par Iekšlietu ministrijas stratēģiju 2007.–2009.gadam

Iekšlietu ministrija (IeM) izskatīšanai Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē pieteica ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam.

Stratēģija izstrādāta ar mērķi uzlabot vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas plānošanas dokumentus, pasākumus to ieviešanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu.

Iekšlietu ministrijas darbības virsmērķis ir ar valsts rīcībā esošiem līdzekļiem un politikas instrumentiem sekmēt tiesiskās kārtības nodrošināšanu, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzību, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas, civilās aizsardzības nodrošinājumu, kā arī iedzīvotāju uzskaiti un dokumentēšanu, kā arī normatīvo aktu ievērošanu migrācijas jomā Latvijā.

Lai sasniegtu virsmērķi, stratēģijā izvirzīti desmit darbības virzieni – iekšlietu politikas izstrāde, organizējot un koordinējot iekšlietu politikas īstenošanu; IeM vienotā sakaru un informācijas sistēma; IeM galvenās iestādes un to darbības nodrošinājums; IeM darbinieku veselības un sociālā aprūpe; valsts politikas īstenošana speciālās, profesionālās izglītības jomā, sagatavojot kvalificētus speciālistus darbam iekšlietu sistēmas iestādēs; IeM sistēmas iestāžu un struktūrvienību darbinieku speciālās, fiziskās un profesionālās sagatavotības uzturēšana un pilnveidošana; valsts materiālo rezervju uzskaite; valsts materiālo rezervju veidošanas, uzglabāšanas un atjaunināšanas organizēšana, nodrošinot valsts materiālo rezervju kā valsts īpašuma saglabāšanu; IeM iestāžu un struktūrvienību spējas veikt savu darbību saskaņoti ar Latvijas uzņemtajām starptautiskajām attiecībām un noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un realizēt Šengenas acquis prasību ieviešanu; IeM centrālā aparāta un ministrijas padotībā esošo iestāžu daļēja centralizēta materiāli tehniskā apgāde un atsevišķu īpašumu apsaimniekošana un IeM centrālā aparāta un ministrijas padotībā esošo iestāžu specializētā valsts civildienesta ierēdņu pabalsti.

Kopumā IeM darbības stratēģija nosaka vidēja termiņa prioritātes, pasākumus finanšu resursu optimālākam izlietojumam, kā arī nepieciešamās institucionālās izmaiņas.

Analizējot IeM iestāžu attīstību, stratēģijā norādīts, ka, paaugstinoties sabiedrības prasībām noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas, civilās aizsardzības, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas, kā arī migrācijas jomas pilnveidošanā, būtu nepieciešams lielāko daļu budžeta novirzīt iekšlietu sistēmas iestāžu attīstībai. Tomēr, lai sekmīgi uzņemtu šos līdzekļus, ir laikus jāpilnveido šo iestāžu strukturālā uzbūve, jāprecizē veicamo funkciju apjomi, katras iestādes kompetence un darbības sfēra, izslēdzot vienlaicīgu funkciju pārklāšanos un dublēšanu, un ir jārada atbilstoši apstākļi šo iestāžu darbiniekiem pienācīgai amata pienākumu veikšanai.

Lai sekmētu iekšējās drošības nostiprināšanu, IeM turpinās pilnveidot iekšlietu sistēmas iestāžu administrēšanas institucionālo mehānismu, veidojot caurredzamu, vienkāršu un koncentrētu kontroles un pārraudzības sistēmu; sniegs valdībai priekšlikumus par iekšējās drošības nostiprināšanas politiku valstī un to realizācijai nepieciešamo instrumentu efektīvu integrāciju; turpinās pilnveidot valsts atbalsta programmas, arvien lielāku uzmanību pievēršot iekšlietu sistēmas iestāžu attīstībai.

Stratēģijā norādīts, ka nozīmīgākās problēmas un riski iekšlietu sistēmas attīstībā ir tas, ka prasības iekšējās un ārējās drošības nodrošināšanas jomā pieaug ievērojami straujāk nekā administratīvā kapacitāte, tādēļ ir nepilnīga paaugstināto prasību izpilde un rodas administratīvie šķēršļi. Nozares attīstību ietekmē nepietiekams atbalsta pasākumu un finansējuma apjoms kvalificētu darbinieku piesaistei un materiālai stimulēšanai. Nav arī pilnībā sakārtota IeM iestāžu un struktūrvienību pakļautības un pārraudzības hierarhija, skaidri nosakot tiesību un pienākumu kompleksu un savstarpējo attiecību prioritāti, it īpaši uz uzdevumiem, kuru izpildē ir iesaistītas divas un vairākas ministrijas iestādes vai iestādes un struktūrvienības.

Nozīmīgs faktors ir arī ministrijas vadības nostāja konkrētu jautājumu risināšanā un atbilstošu norādījumu sniegšanā par vēlamiem risinājumu virzieniem un mērķiem, kādi jāsasniedz. Tāpat svarīgs ir pilnvērtīga finansējuma nodrošinājums darbinieku materiālajai stimulēšanai, ierobežojot personāla mainību un nodrošinot ministrijas sistēmu ar kvalificētiem un pieredzes bagātiem darbiniekiem, kas dotu iespējas īstenot ministrijas struktūrvienību kompetencei paredzēto uzdevumu sekmīgu realizāciju. Būtisks risks ir arī fragmentēta institucionālā sistēma, kā rezultātā nav optimāla finanšu izlietojuma un notiek funkciju dublēšanās.

Stratēģijā noteiktie darbības virzieni tiks īstenoti ar 14 budžeta programmām.

IeM: Par FADO informācijas sistēmas veidošanu, aktualizēšanu un izmantošanu

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē instrukcijas projektu, kas nosaka kārtību, kā Latvijas Republikas iestādes varēs iekļaut, aktualizēt un izmantot informāciju par autentiskiem un viltotiem dokumentiem Eiropas Savienības Padomes izveidotajā FADO centrālajā un nacionālajā informācijas sistēmā.

Instrukcijas projekts “FADO (False and Authentic Documents) informācijas sistēmas veidošanas, aktualizēšanas un izmantošanas kārtība” nosaka dokumentu veidus, par kuriem tiks ievadīta informācija FADO centrālajā informācijas sistēmā, kā arī lietotāju un ekspertu iestāžu atbildību informācijas sagatavošanas, ievades un aktualizācijas procesos.

Tas arī paredz, ka tiesības piekļūt FADO centrālajai un nacionālajai informācijas sistēmai būs Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam, Drošības policijai, IeM Informācijas centram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Satversmes aizsardzības birojam, Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojam, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts robežsardzei un Valsts policijai.

FADO izveides mērķis ir informācijas apmaiņa par Eiropas Savienības dalībvalstu un partnervalstu, kā arī trešo valstu personu apliecinošiem un tiesības apliecinošiem dokumentiem, to formu un saturu, kā arī informācijas apmaiņa par minēto dokumentu viltojumiem.

FADO izmantošana notiek divos līmeņos. FADO nacionālā informācijas sistēma ir FADO centrālās informācijas sistēmas kopija dalībvalstī, un tā tiek primāri izmantota informācijas meklēšanai. Pieeja FADO nacionālajai informācijas sistēmai var tikt piešķirta lielam autorizēto lietotāju skaitam. FADO nacionālās informācijas sistēmas pārzinis ir IeM Informācijas centrs. Savukārt FADO centrālajā informācijas sistēmā dalībvalsts iestādes pašas ievada un nepieciešamības gadījumā aktualizē informāciju par izsniegtajiem personu apliecinošajiem un tiesības apliecinošajiem dokumentiem, to viltojumiem. FADO centrālās informācijas sistēmas autorizēto lietotāju skaits dalībvalstī ir stingri noteikts. FADO centrālās informācijas sistēmas pārzinis ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.

Plānots, ka Latvijā FADO nacionālā informācijas sistēma būs pieejama 2006.gada beigās – 2007.gada sākumā.

IeM: Par Daugavpils rajona Skrudalienas pagasta nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā

Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts, kas paredz saglabāt valsts īpašumā nekustamo īpašumu “Viktorija-6” Daugavpils rajona Skrudalienas pagastā.

Projekts “Par nekustamā īpašuma “Viktorija-6” Daugavpils rajona Skrudalienas pagastā saglabāšanu valsts īpašumā” izstrādāts, lai uz zemesgabala varētu izbūvēt helikopteru nosēšanās laukumu Valsts robežsardzes (VRS) Aviācijas dienesta vajadzībām. Aviācijas dienests tiek veidots, īstenojot VRS attīstības koncepciju, un tā mērķis ir būtiski paaugstināt valsts robežas apsardzības efektivitāti, kā arī sniegt atbalstu citām valsts institūcijām – Katastrofu medicīnas centram, Nacionālās aviācijas un jūras glābšanas dienestam, pašvaldībām un neatliekamās medicīnas palīdzības iestādēm, Valsts policijai – specifisku uzdevumu pildīšanai.

Zemesgabala platība Daugavpils rajona Skrudalienas pagastā ir 3,06 ha.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par ES dokumentu tulkojumu izvērtēšanu, saskaņošanu un kļūdu labošanu

Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta instrukcijas projektu “Kārtība, kādā notiek Eiropas Savienības dokumentu tulkojumu izvērtēšana, saskaņošana un kļūdu labošana”.

Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.70 26.§) “Par tulkošanas problēmām Eiropas Savienības institūcijās” 4.punktu, lai precizētu kārtību, kādā ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu eksperti saskaņo Eiropas Savienības dokumentu teksta tulkojumu latviešu valodā un tajā lietotos terminus. Šī instrukcija ļaus dažādu ministriju ekspertiem atbilstoši vienotiem principiem novērtēt tulkojuma kvalitāti un precizēt lietotos terminus, kā arī nodrošinās priekšlikumu par nepieciešamajiem teksta labojumiem operatīvu iesniegšanu.

IZM: Par pedagogu darba samaksas palielinājumu 2006.gadā

Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai grozījumus Ministru kabineta “Grozījumos Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi””.

Grozījumi izdarīti saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 29.augusta rīkojumu Nr.579 apstiprināto “Pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programmu 2006.–2010.gadam” un 2006.gada 4.aprīlī parakstīto Vienošanos starp Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, finanšu ministru Oskaru Spurdziņu un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Astrīdu Harbaceviču.

Vienošanās paredz 2006.gada 1.septembrī pedagogu darba samaksu palielināt par 50 latiem (par likmi), no kuriem 20 latu pielikums bija paredzēts programmā, kopumā pedagogu darba samaksas pieaugums 2006.gadā ir 70 latu.

IZM: Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam

Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam.

Saskaņā ar Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam ir izstrādāta Nacionālā sporta attīstības programma 2006.–2012.gadam šo pamatnostādņu īstenošanai.

Programmas mērķis ir radīt apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai.

Visi veicamie uzdevumi iedalāmi šādi: bērnu un jauniešu sports; augstu sasniegumu sports; sports visiem; sports cilvēkiem ar invaliditāti un sporta bāzes. 2007.gadam IZM programmas īstenošanai pieprasa 5,5 miljonus latu.

Programma izstrādāta, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas 2005.gada 21.februāra rīkojumu Nr.123 “Par Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.–2012.gadam izstrādes darba grupas izveidi”, konsultācijām ar nevalstiskajām sporta organizācijām, valsts un pašvaldību pārstāvjiem, sabiedrisku apspriešanu sporta forumā 2005.gada 29.septembrī, ko organizēja Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome, sabiedrisku apspriešanu Rīgas sporta aktīva konferencē 2006.gada 12.janvārī, sabiedrisku apspriešanu Latvijas 5.sporta kongresā 2006.gada 21.janvārī, kurā šo programmu akceptēja un pieņēma aicinājumu atbalstīt programmu.

Programma tiks īstenota, Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbojoties ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

TM: Par Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektu

Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē izskatīts Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma projekts.

Likumprojekts noteiks Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību, kā arī tās izmantošanas, uzturēšanas, apsaimniekošanas un finansēšanas jautājumus.

Likumprojektā noteiktas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašuma tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Tas paredz īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par īpašumu, gan uzturot to, gan arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas. Tā kā Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, likumprojekts uzsver īpašu LELB pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, tostarp arī attiecīgi iekārtojot Rīgas Svētā Pētera baznīcas interjeru, saglabājot tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojektā atrunāta Rīgas Svētā Pētera baznīcas izmantošanas un finansēšanas kārtība, valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un LELB savstarpējās attiecības Rīgas Svētā Pētera baznīcas kā kultūras pieminekļa saglabāšanā.

Lai nodrošinātu Rīgas Svētā Pētera baznīcas kā koncertu norises vietas, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objekta turpmāku funkcionēšanu, rezervējot Rīgas pilsētas pašvaldībai tiesības bez atlīdzības izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu, likumprojekts paredz LELB un Rīgas pilsētas pašvaldības kopīgi izveidotās konsultatīvās institūcijas funkcionēšanu, kas reizi gadā apstiprinātu pasākumu plānu.

Likumprojektā arī noteikts, ka baznīcas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus finansē LELB, bet Latvijas valsts piedalās baznīcas izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt pašvaldības var piedalīties Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanā, kā arī tās izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Rīgas domei un Valsts kancelejai.

TM: Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu

Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē izskatīts noteikumu projekts par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2007.gadā. Noteikumu projekts izstrādāts, tādēļ ka Ministru kabinets (MK) katru gadu nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu nākamajam gadam.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt ar likumu noteiktās valsts saistības darbinieku prasījumu apmierināšanā darba devēja maksātnespējas gadījumā. Apmierinot šīs prasības, mazināsies sociālā spriedze darba ņēmēju vidū, ko rada darba devēja maksātnespēja, neizmaksātas darba algas, pabalsti vai citi likumā paredzētie maksājumi.

Noteikumu projekts regulēs valsts nodevas apmēru – likmi (latos), maksāšanas kārtību, no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierināmo darbinieku prasījumu kopsummu un darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos ieskaitāmās nodevas daļu.

Pērn šie noteikumi paredzēja, ka valsts nodeva par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, pārskata mēnesī ir 25 santīmi, bet darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaita 61 000 latu no valsts nodevas ieņēmumu kopsummas.

2007.gadā valsts nodevas apmērs netiks palielināts, tomēr paredzēts, ka darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitīs 213 000 latu no kārtējiem valsts nodevas ieņēmumiem, teikts noteikumu projekta anotācijā.

Noteikumu projekta autori uzskata, ka paredzētā nodeva stabilizēs uzņēmējdarbības vidi, jo maksātnespējas procesa administratoriem, ievērojot noteiktu procedūru, tiek piešķirtas tiesības nekavējoties apmierināt maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasības un pieprasīt Maksātnespējas administrācijai (MA) līdzekļus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Tāpat no nodevas iekasētie līdzekļi tiks novirzīti maksātnespējas procesu uzraudzībai valstī, kas paātrinās maksātnespējas lietu izskatīšanu, nodrošinās administratoru darbības kontroli, izslēdzot lietu novilcināšanu, un aizstāvēs kreditoru, tai skaitā uzņēmēju, intereses.

Noteikumu projektā paredzētie nodevas līdzekļi sekmēs faktiski maksātnespējīgo uzņēmumu virzīšanu uz tiesu atzīšanai par maksātnespējīgiem, jo tiks garantēts maksātnespējas procesa izmaksu segšanai nepieciešamais finansējuma avots gadījumiem, kad parādniekam nav aktīvu un kreditori nesedz administrēšanas izdevumus, bet kompetentām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums iesniegt pieteikumus parādnieka atzīšanai par maksātne­spējīgu. Šādos gadījumos, faktiski izslēdzot maksātnespējīgos uzņēmumus no aprites, tiktu uzlabota un stabilizēta visa uzņēmējdarbības vide valstī, samazināts uzņēmēju ikdienas risks, ka potenciālais partneris ir faktiski maksātnespējīgs, teikts noteikumu projekta anotācijā.

Izstrādātā noteikumu projekta realizāciju nodrošinās MA, kas saskaņā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” ir Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijai, kā arī Satiksmes ministrijai, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

TM: Par valsts nodevas apmēru kadastra izziņas saņemšanai

Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē tika izskatīts projekts noteikumiem par valsts nodevu par kadastra izziņas izniegšanu. Šāds regulējums nepieciešams tādēļ, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums paredz izstrādāt noteikumus, kas reglamentētu valsts nodevas likmi un samaksas kārtību par kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu. Pašlaik nodevas apmēru nosaka noteikumi par valsts nodevu par nekustamo īpašumu sastāva un piederības izziņu izsniegšanu, teikts noteikumu projekta anotācijā.

Izstrādātajā noteikumu projektā tiek regulēts valsts nodevas likmes apmērs, samaksas kārtība un institūcijas, kurām valsts nodevu par izziņas sagatavošanu un izsniegšanu sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Noteikumu projekts paredz, ka valsts nodevas likme par kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu parastā kārtībā par vienu nekustamo īpašumu būs pieci lati un šo izziņu Valsts zemes dienests parastā kārtībā sagatavos piecu darbdienu laikā.

Par kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu paātrinātā kārtībā, ja tas tehniski iespējams, būs jāmaksā pieckāršā apmērā, ja persona izziņu vēlēsies saņemt divu darbdienu laikā, un desmitkāršā apmērā, ja persona izziņu vēlēsies saņemt vienas darbdienas laikā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes, Vides un Veselības ministrijai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta nolikumu

Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē izsludināts Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais valsts aģentūras Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta nolikums, kas nosaka institūta mērķus, funkcijas, uzdevumus un tiesības.

Institūta darbības mērķis ir veikt zinātniskās pētniecības darbu ekonomikas, socioloģijas, vides un vadībzinātņu nozarēs, pamatojoties uz zinātniskās pētniecības darbā gūto objektīvo informāciju par lauku un lauksaimniecības, kā arī pārtikas ražošanas nozares attīstības procesiem Latvijā. Tāpat institūtam jāveicina Latvijas lauku ekonomiskā un sociālā izaugsme, lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus attīstība.

Institūta funkcijas ir veikt zinātnisko darbu ekonomikas, socioloģijas, vides un vadībzinātņu nozarēs, kā arī vākt, uzkrāt, sistematizēt un analizēt informāciju par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas ekonomiku, saimniecību un uzņēmumu ekonomiku, lauku teritorijas attīstības ekonomiku un vides ekonomiku.

Institūtam arī jāizskaidro fakti par ekonomiskās attīstības procesiem lauku sociālekonomiskajā attīstībā, lauksaimnieciskajā ražošanā, lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgū un jāanalizē Latvijas un Eiropas Savienības lauksaimniecības, pārtikas un lauku attīstības politika.

Bez tam nolikumā noteikts, ka institūtam jāizstrādā zinātniski pamatojumi, priekšlikumi un rekomendācijas, jāveic neatkarīga ekspertīze un jāsniedz konsultācijas valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām, ka arī jāaizstāv Latvijas intereses Eiropas Savienībā.

ZM: Par meža monitoringa veikšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi meža monitoringa veikšanas kārtību, kas izsludināti Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē.

Normatīvais akts nosaka meža monitoringa veikšanas kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā. Noteikumu projekts paredz, ka par meža monitoringa veikšanu atbildīgā institūcija ir ZM. Meža monitoringa parauglaukumus nosaka Valsts meža dienests un par to rakstiski informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Noteikumu projektā arī ietvertas normas, kas nosaka prasības meža monitoringa parauglaukumos – mežaudzes daļā, kurā veic novērojumus, analīzes vai mērījumus.

Meža monitoringa parauglaukumos jāievēro prasības, kas paredz, ka sistemātiskā (pirmā līmeņa) meža monitoringa parauglaukumos aizliegts cirst iezīmētos kokus (koki, kas tiek izmantoti novērojumiem), izņemot gadījumus, kad mežaudzē tiek veikta kailcirte. Savukārt intensīvā (otrā līmeņa) meža monitoringa parauglaukumos aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte.

ZM: Par grozījumiem dējējvistu labturības prasībās

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”, kas izsludināti Valsts sekretāru 18.maija sanāksmē.

Noteikumu projektā noteikta kārtība un prasības dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrēšanai Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Ar šo noteikumu projektu tiek aptverts plašāks dējējvistu turētāju skaits, jo Padomes regulās par konkrētiem olu tirdzniecības standartiem noteikts, ka uz vietējā tirgū pārdotajām olām ir jābūt kodam, kas apzīmē ražotāja reģistrācijas numuru un ļauj noteikt izmantoto dējējvistu turēšanas metodi. Tas nozīmē, ka, pārdodot savu produkciju vietējā tirgū, uzņēmumiem ir jābūt reģistrētiem PVD.

Savukārt MK noteikumi “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību” attiecas tikai uz dējējvistu turētājiem, kuriem ir vairāk par 350dējējvistām, tādēļ šajos noteikumos bija jāveic grozījumi, lai prasības attiecinātu uz uzņēmumiem, kuros ir vairāk par 50 dējējvistām.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa