Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra vēstījums Kristus Augšāmcelšanās svētkos – pareiztīcīgo Lieldienās

Dievu mīlošiem draudžu ganiem, cienījamai mūku kārtai un visiem pareizticīgiem ļaudīm Latvijā:

“Ak Pasha diženā un svētākā, Kristu” – tā Svētā Baznīca jau daudzus gadsimtus slavina šīs prieka un gaismas pārpilnās dienas, kad visu pasauli piepildījusi līksmība, visa redzamā un neredzamā pasaule garīgi triumfē, cildinādama nāves Uzvarētāju Dzīvības Devēju Kristu.

Kungā mīļotie draudžu gani, brāļi un māsas! Jūs visus sveicu ar mūžīgajiem un svētajiem vārdiem: Kristus Augšāmcēlies!

Svētā Kristus Baznīca jau ar pirmajiem gadiem, kopš tā pastāv uz zemes, diženā priekā atzīmē gaišos un vispestījošos Tā Kunga Pashas svētkus. No visiem baznīcas svētkiem Pasha ir vislielākā prieka pilnās svinības. “Līksmojiet!” Tas Kungs teica sievām – mirru nesējām pēc savas Augšāmcelšanās. Un Tā Kunga dotais Pashas prieks mājo Kristus Baznīcā, prieks, ko sniedz saskarsme ar Dievu, mīlestība uz tuvāko. “Debesis lai cienīgi līksmo, zeme lai priecājas, lai svin pasaule visa redzamā un neredzamā, jo Kristus ir augšāmcēlies, mūžīga līksmība!” (Pashas kanons)

Pasha – tā ir uzvara pār nāvi. Kā teic svētais Kronštates Jānis, Pestītāja sāpes, Viņa ciešanas un nāve noslēdzās ar “Viņa slavas pilno Augšāmcelšanos no mirušiem, Viņa varu pār elli un nāvi… un taisnības un Mūžīgās Dzīvības triumfu”. Kā tad uzvarēta nāve, ja mēs joprojām mirstam? Ikvienā no mums, dārgie brāļi un māsas, ir dzīva nemirstīgā dvēsele. Un tā ir atpirkta no nāves par dārgu cenu – mūsu Pestītāja un Kunga Jēzus Kristus ciešanām.

Mīļotie brāļi un māsas, mēs dzīvojam ļoti sarežģītā laikā. Lai gan daudzi sevi dēvē par kristiešiem, tomēr būtībā tādi nav. Jo kristietība nav sarunas par Dievu, bet svētīga, žēlastības pilna dzīve ar Kristu viņa Baznīcā, dzīve saskaņā ar mīlestības, līdzcietības un žēlsirdības bausli. Kristietība ir pakāpeniska sirds attīrīšana no grēka. Svētais Sarovas Serafims ikvienu, kas atnāca pie viņa, sagaidīja ar priecīgu Pashas sveicienu: “Mans prieks, Kristus Augšāmcēlies!” – un šie vārdi nāca no mīlošas sirds. Svētais Serafims sasniedza tādu dvēseles šķīstības stāvokli, ka viņā pastāvīgi mājoja Pashas prieks, Augšāmcēlies Kristus dzīvoja viņa ticības pilnajā sirdī. Bet mums, mīļotie, lai izjustu, piedzīvotu Pashas prieku, nepietiek pat ar Lielā gavēņa sagatavošanās nedēļu. Tik ļoti mūsos izsīkusi ticība, cerība un mīlestība. Lai Svētais Sarovas Serafims mums vienmēr ir mūžīgās Pashas paraugs.

Mūsu Pestītāja un Kunga Jēzus Kristus Augšāmcelšanās no mirušiem ir mūsu ticības nesatricināms pamats. “Ja Kristus nav augšāmcēlies,” saka apustulis Pāvils, “tad arī veltīga ir mūsu sludināšana, arī veltīga ir mūsu ticība” (1.Kor. 15, 14). Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir mūsu nākotnē sagaidāmās augšāmcelšanās ķīla.

Baznīca šajās svētajās dienās dziesmās teic: “Tagad viss ir gaismas piepildīts, debesis un zeme, un zemes dzīles; lai tad svin visa radība Kristus augšāmcelšanos, uz Kura tā pamatojas.” Pasha patiesi ir gaiši svētki, visgaišākie no visiem svētkiem. Lai gaisma apmirdz mūsu sirdis. “Kristus Augšāmcēlies!” – un skumjām vairs nav vietas. Kristus tagad mums dāvā garīgu prieku, kuru mums neviens neatņems (Jāņa 16, 23). Kad līksmojam par Augšāmcēlušos Pestītāju, mums stingri jāizlemj būt ar Kristu, būt Viņa Baznīcas uzticīgiem bērniem, pilnveidoties mīlestībā uz mūsu tuvākajiem. Pashas priekam jārada tieksme uz darbīgu mīlestību, ilgu pacietību, lēnprātību, pazemību un atturēšanos no katra ļaunuma, netaisnības, dēmoniska lepnuma un iedomības.

Labiem tikumiem bagāta dzīve, kura balstās uz Evaņģēlija baušļu izpildīšanu, īstu kristieti jau zemes virsū dara par Debesu iemītnieku. Svētītājs Jānis Zeltamute saka: “Kristus Augšāmcēlies, saraudams nāves važas, un mūs ir augšāmcēlis, saraudams mūsu grēku tīklus (no runas Svētās Pashas dienā).

Kā saka apustulis un evaņģēlists Jānis Teologs, “visa pasaule ir grimusi ļaunumā” (1.Jāņa 5, 19). Kristus Baznīca vienmēr piedzīvojusi vajāšanas, taču mums jāatceras Kristus vārdi, kurus Viņš teicis svētajā Evaņģēlijā: “Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs” (Jāņa 15, 20). Kad mēs bez mazākajām šaubām, stiprā ticībā, pazemībā un paļāvībā atnākam pie Kristus, tad Viņš mūs dzird un sniedz savu svētīgo, žēlastības pilno palīdzību. Saglabāsim nelokāmu ticības vienotību, kā mums to māca Apustuļi un svētie tēvi.

Lai gaisma, ko pār mums bagātīgi izlej tagad augšāmcēlies Kungs, apmirdz mūsu dvēseles un sirdis. Lai prieks par Mūžīgo un pestījošo Pashu ienāk ikvienā namā. Lai dāsni visžēlīgais Kungs Jums visiem dāvā mieru, mīlestību un ilgu mūžu.

Slava tev, Kungs, mūsu Pestītāj, jo esi mūs pagodinājis atkal slavināt Tavu Augsti godāto Augšāmcelšanos!

Kristus Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!