Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 257 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 262-05 "Elektronisko sakaru tīkli"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.04.2006., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/132352-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-262-05-elektronisko-sakaru-tikli-

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.258

Noteikumi par Skultes ostas robežu noteikšanu

Vēl šajā numurā

07.04.2006., Nr. 57

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 257

Pieņemts: 04.04.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.257

Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 27.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 262-05 “Elektronisko sakaru tīkli”
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 262-05 “Elektronisko sakaru tīkli” (pielikums).
2. Noteikumi neattiecas uz būvprojektiem, kuri būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegti akceptēšanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai vai ir iesākti triju mēnešu laikā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām.
3. Līdz 2002.gada 9.novembrim izbūvēto elektronisko sakaru tīklu īpašnieki divu gadu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas nodrošina esošo elektronisko sakaru tīklu marķējuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2006.gada 4.aprīļa noteikumiem Nr.257
Latvijas būvnormatīvs LBN 262-05 “Elektronisko sakaru tīkli”
I. Vispārīgie jautājumi
1. Būvnormatīvs nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot, ierīkojot un būvējot jaunos, renovējamos un rekonstruējamos elektronisko sakaru tīklus, kā arī demontējot esošos elektronisko sakaru tīklus.
2. Būvnormatīvā lietoti šādi termini:

2.1. ārējās instalācijas kabeļi – kabeļi un vadi, kurus montē ārpus telpām;

2.2. ārējās instalācijas sadales skapis, kaste vai kastīte – sadales skapis, kaste vai kastīte, kuru montē ārpus telpām;

2.3. iekštelpu instalācijas kabeļi – kabeļi un vadi, kurus montē iekštelpās;

2.4. iekštelpu instalācijas sadales skapis, kaste vai kastīte – sadales skapis, kaste vai kastīte, kuru montē iekštelpās;

2.5. elektronisko sakaru tīkla līnija (turpmāk – kabeļu līnija) – kabeļi vai vadi, kas savieno elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ir ieguldīti zemē, ūdeņos vai kabeļu kanalizācijā vai piestiprināti pie ēkām, būvēm, statnēm, balstiem vai stabiem;

2.6. kabeļu kanalizācija – zemē vai būvju konstrukcijās izvietotas caurules vai to kopums un kabeļu akas vai citas apakšzemes telpas, kas paredzētas elektronisko sakaru kabeļu līniju ierīkošanai un ekspluatācijai;

2.7. kabeļa tilpums – dzīslu pāru skaits vienā kabelī;

2.8. kabeļu skapis – elektroniskā sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu kabeļu sadalei, kuru tilpums ir 101 un vairāk pāru;

2.9. montāža – kabeļu, vadu un iekārtu salikšana un uzstādīšana, ierīkojot vai būvējot elektronisko sakaru tīklu;

2.10. sadales kaste – elektroniskā sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu kabeļu sadalei, kuru tilpums ir no 21 līdz 100 pāriem;

2.11. sadales kastīte – elektroniskā sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu kabeļu sadalei, kuru tilpums ir no 5 līdz 20 pāriem;

2.12. statne – mehāniska konstrukcija, kas paredzēta elektronisko sakaru tīklu vadu, kabeļu vai antenu nostiprināšanai pie būvju sienām vai uz jumtiem.
II. Elektronisko sakaru tīklu projektēšanā izmantojamie grafiskie apzīmējumi
3. Projektējamo elektronisko sakaru tīklu daļu (piemēram, kabeļu līnijas, kabeļu uzmavas, kabeļu sadales skapji un kastītes, kabeļu kanalizācija, pastiprinātāji un reģeneratori) apzīmēšanai projekta rasējumos izmanto noteikta parauga grafiskos apzīmējumus (1.pielikums).
4. Demontējamo elektronisko sakaru tīklu daļas apzīmē, attiecīgajam elementa apzīmējumam pārvelkot pāri divas šķērslīnijas (1.pielikums).
5. Projekta rasējumos grafiskajiem apzīmējumiem izmanto šāda biezuma līnijas:

5.1. esošajiem elementiem 0,25 mm (piemēram, datorprogrammā Visio atbilstoši 0,72 pt);

5.2. projektējamajiem elementiem 0,7 mm (piemēram, datorprogrammā Visio atbilstoši 2,16 pt).
III. Minimālās prasības materiāliem un komponentiem, ierīkojot un būvējot elektronisko sakaru tīklus
6. Ierīkojot un būvējot elektronisko sakaru tīklus, izvēlas tērauda detaļas un materiālus ar pretkorozijas pārklājumu, kas nodrošina pret rūsēšanu, – iekštelpās ne mazāk par 15 gadiem, ārpus telpām – ne mazāk par 10 gadiem.
7. Iekštelpās izmanto kabeļus, kuru apvalki neizplata uguni un toksiskas vielas.
8. Ierīkojot kabeļu līnijas iekštelpās, paredz risinājumus, kas novērš uguns izplatīšanās iespēju pa kabeļu līnijas trasi.
9. Optiskos kabeļus izmanto, ņemot vērā kabeļu ražotāja norādīto funkcionālo lietojumu (ārējās instalācijas vai iekštelpu instalācijas optiskie kabeļi).
IV. Vispārīgās prasības kabeļu līniju montāžai
10. Kabeļu līniju montāžas darbus veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību.
11. Montējot kabeļus, ievēro kabeļu ražotāja norādījumus.
12. Kabeļu ražotājs norāda:

12.1. minimālo kabeļa liekuma rādiusu;

12.2. minimālo gaisa temperatūru, kāda pieļaujama, montējot kabeļus;

12.3. maksimālo stiepes spēku;

12.4. spiedes (slodzes) spēku.
13. Veicot montāžas darbus, jāņem vērā, ka ārējās instalācijas kabeļus ar iekštelpu instalācijas kabeļiem savieno ievada vietās vai nodrošina ārējās instalācijas kabeļus ar papildu aizsardzību līdz ēkas iekšējo kabeļu sadales mezglam.
V. Iekštelpu kabeļu līniju montāža
14. Iekštelpu kabeļu līnijas visiem pieejamās vietās izvieto slēptā veidā:

14.1. ēku pagrabos, bēniņos un zemgrīdas šahtās kabeļus ievieto caurulēs vai novieto uz konsolēm, kas piestiprinātas pie ēkas konstrukcijām;

14.2. ēku kāpņu telpās, koridoros un citās visiem pieejamās vietās kabeļus ievieto stāvvadā (stāvu sadales skapji un vertikālie kanāli, kuri tos savieno).
15. Stāvvadiem izmanto caurules vai citas slēptās konstrukcijas, kas ieliktas slēpti sienās vai atklāti pa sienām.
16. Stāvos uz stāvvadiem, nišās vai atklāti uz sienas var uzstādīt skapjus aparatūras izvietošanai.
17. Kabeļus velk paralēli griestiem (grīdai) vai kāpņu slīpumam vai perpendikulāri griestiem (grīdai).
18. Visiem pieejamās vietās kabeļus, kas montēti zemāk par 2,2 m virs grīdas, ievieto papildu caurulēs vai citās slēptās konstrukcijās.
19. Montējot kabeļus esošajās ēku šahtās (kanālos), nodrošina pārējo kabeļu saglabāšanu. Stāvu sadales skapjos kabeļu un tīkla sadales ierīces nostiprina pie skapja nesošajām konstrukcijām vai ēkas sienas konstrukcijām, saglabājot esošos, jau iepriekš nostiprinātos elektronisko sakaru tīklu kabeļus un elementus.
20. Kabeļu līniju trasi izvēlas pa taisnāko ceļu, veidojot taisnus leņķus, pēc iespējas izvairoties no elektrolīniju, elektronisko sakaru līniju, ūdensvadu, gāzesvadu, siltumvadu un citu inženierkomunikāciju šķērsošanas.
21. Ja ievelk vairākus kabeļus, izmanto vienu trasi un nodrošina, lai tie cieši piekļautos pie sienas un nekrustotos.
22. Krustojuma vietās kabeli, kuram ir mazāks ārējais diametrs, ieliek virs kabeļa, kuram ir lielāks ārējais diametrs, vai ievieto zem tā apmetumā izkaltā rievā.
23. Ja kabeļus montē cauri sienām vai starp stāviem, tos ievieto aizsargcaurulēs. Kabeļus nedrīkst iemūrēt būvkonstrukcijās.
24. Lai identificētu kabeļa īpašnieku, kabeļu līniju marķē.
25. Kabeļu līniju marķē ēkas vertikālajā stāvvadā katrā stāvā, katrā telpā un pie katra sadales punkta.
26. Marķē visas iekārtas, sadales skapjus un sadales kastes vai kastītes, ko uzstāda elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai.
27. Stāvvadu cauruļu galus iegremdē starpstāvu pārsegumā, paredzot atveres kabeļa ievilkšanai.
28. Stāvvadu caurules stiprina pie telpas sienām saskaņā ar tehnisko projektu.
29. Plastmasas caurules stiprina pie telpas sienām vienādā attālumā (ne vairāk kā 0,5 m) citu no citas. Pirmais stiprinājums ir ne tālāk par 0,15 m no caurules gala.
30. Sadales skapjus, kastes, kastītes un kabeļtelevīzijas tīklu sazarotājus, kurus izvieto atklāti kāpņu telpās, uzstāda ne zemāk par 2,2 m virs grīdas vai ne tuvāk par 0,1 m no griestiem.
31. Sadales skapjus, kastes vai kastītes, kabeļtelevīzijas tīklu sazarotājus un vertikālo stāvvadu caurules uzstāda ne mazāk kā 0,1 m attālumā no sienu stūriem un durvju aplodām tā, lai netraucētu cilvēku pārvietošanos un durvju atvēršanu.
32. Sadales skapji ir slēdzami.
33. Ja kabeļus izvieto atklātā veidā visiem pieejamās vietās, horizontālos posmos pie sienām kabeli stiprina ne zemāk par 2,2 m virs grīdas un ne tuvāk par 0,1 m no griestiem.
34. Kabeļus šķērso ar citiem kabeļiem perpendikulāri, ievietojot tos papildu aizsargcaurulēs.
35. Elektronisko sakaru tīkla aktīvo iekārtu elektrobarošanu nodrošina:

35.1. no ēkas galvenā ievada sadales skapja, uzstādot atsevišķu drošinātāju (automātisko vai kūstošo) saskaņā ar elektropiegādātāja prasībām;

35.2. no dzīvokļa elektrības pievada (nepieciešama dzīvokļa elektroenerģijas abonenta rakstiska piekrišana);

35.3. no ēkas koplietošanas elektrības pievada (nepieciešama ēkas īpašnieka vai tā pilnvarotas personas rakstiska piekrišana).
36. Kabeļus, kurus velk paralēli elektrokabeļiem, piestiprina zemāk nekā elektrokabeļus. Minimālie pieļaujamie attālumi starp kabeļiem ir šādi:

36.1. neekranēts elektrokabelis un neekranēts elektronisko sakaru kabelis – 200 mm;

36.2. neekranēts elektrokabelis un ekranēts elektronisko sakaru kabelis – 50 mm;

36.3. ekranēts elektrokabelis un neekranēts elektronisko sakaru kabelis – 30 mm;

36.4. ekranēts elektrokabelis un ekranēts elektronisko sakaru kabelis – 0 mm.
37. Horizontālajos posmos kabeli stiprina vismaz katra metra trijos punktos, vertikālajos posmos – vismaz katra metra divos punktos.
38. Dažādu inženierkomunikāciju cauruļvadu krustojuma vietās kabeļus ieliek zem inženierkomunikācijām apmetumā izkaltās rievās.
39. Šķērsot sienas, izmantojot durvju un logu ailas, atļauts tikai izņēmuma gadījumā pēc rakstiskas saskaņošanas ar ēkas īpašnieku vai tā pilnvarotu personu.
40. Šķērsojot durvju zvanu, apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas vadus, kas stiprināti cieši pie sienas, elektronisko sakaru kabeli stiprina virs tiem.
41. Urbumu vietas un rievas sienās un starpstāvu pārsegumos pēc kabeļu montāžas aizblīvē.
42. Kabeli nedrīkst savērpt attiecībā pret garenisko asi.
VI. Ārpustelpu kabeļu līniju montāža
43. Ja elektronisko sakaru tīklu iekārtas saskaņā ar tehnoloģijas prasībām nedrīkst savienot ar ēkas metāla konstrukcijām, minētās iekārtas izvieto slēgtos skapjos uz izo­lējošiem materiāliem (starplikām).
44. Lai identificētu kabeļa īpašnieku, kabeļu līnijas marķē sadales punktos, katrā kabeļu kanalizācijas akā un ēku ievados.
45. Marķē visus atklāti izvietotos elektronisko sakaru tīkla sadales, pastiprināšanas un komutāciju punktus, kā arī kabeļu kanalizācijas aku lūkas un citas iekārtas, ko uzstāda elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai.
46. Maksimāli izmantojot nesošās konstrukcijas un ņemot vērā kabeļu ekspluatācijas iespējas, kabeļu ievadus ēkās veido tā, lai ēkas iekšienē būtu vismazākais kabeļu garums un pieļaujami liekuma rādiusi.
47. Visus ievadus ēkās hermetizē.
48. Lai novērstu uguns izplatīšanos pa kabeli, ja tas aizdegas, ēku ievados, paredz papildu aizsardzības pasākumus. Papildu aizsardzības pasākumi nav nepieciešami, ja ārējās instalācijas kabeļa ievads ēkā izvietots speciālajā kabeļu ievada telpā vai kabeļa garums līdz savienojumam ar iekštelpu instalācijas kabeli ēkā nepārsniedz 5 metrus.
49. Kabeļu kanalizācijas kanālus (caurules) numurē no kreisās puses uz labo, sākot no apakšējās rindas, virzienā, kāds noteikts projekta dokumentācijā.
50. Kabeļu kanalizācijas caurules liek tranšejās tā, lai augšējā caurule atrastos ne mazāk kā 0,4 m dziļumā zem ietves vai 0,6 m dziļumā citās vietās. Kabeli liek gruntī 0,8 m dziļumā, ja projektā nav noteikts citādi.
51. Ievelkot kabeli kabeļu kanalizācijas kanālā, cenšas mehāniski nesabojāt jauno kabeli un agrāk ieliktos kabeļus.
52. Ievilkt kabeļus kabeļu kanalizācijā pieļaujams, ja gaisa temperatūra nav zemāka par kabeļu ražotāja norādīto lielumu.
53. Ievelkot kabeli caur vairākiem kabeļu kanalizācijas posmiem, nodrošina kabeļa aizsardzību no mehāniskiem bojājumiem kanāla ieejā un izejā katrā akā.
54. Ievelkot kabeli kabeļu kanalizācijā, nepieciešams ievērot un kontrolēt nostiepuma spēku, lai tas nepārsniegtu ražotāja norādīto lielumu.
55. Virs zemē ieguldītiem kabeļiem vai kabeļu kanalizācijas 0,4 m dziļumā zem zemes virsmas ieklāj no polimēru materiāla izgatavotu marķētu brīdinājuma lenti. Ja kabelis vai kabeļu kanalizācija ir zem ietves, brīdinājuma lentei jāatrodas ne mazāk kā 0,2 m virs kabeļa vai kabeļu kanalizācijas.
56. Kabeļus izvieto uz ēkas sienām atklātā vai slēptā veidā.
57. Izvietojot kabeļus slēptā veidā, kabeļus ieliek sienās īpaši sagatavotos kanālos.
58. Kabeļu līnijas uz sienām izvieto horizontāli vai vertikāli.
59. Nostiprinot kabeļus uz sienām, kabeli visas kabeļu līnijas garumā stiprina cieši pie sienas (bez nokārumiem).
60. Kabeli uz ēkas ārējās sienas horizontāli montē ne mazāk kā 2,5 m augstumā.
61. Horizontālajos posmos kabeli stiprina vismaz katra metra trijos punktos, vertikālajos posmos – vismaz katra metra divos punktos.
62. Horizontālajos posmos kabeli, kuram ir lielāks diametrs, ievieto augstāk nekā kabeli, kuram ir mazāks diametrs.
63. Ja kabelis šķērso citas inženierkomunikācijas, kabeli ievelk izolējošā caurulē.
64. Vertikālajos posmos, kuros kabeļi izvietoti zemāk par 2,5 m, kabeļus izvieto slēptā veidā.
65. Gaisvadu un piekārto kabeļu līniju trašu statnes izvieto tā, lai netraucētu piekļūšanu dūmvadiem, izejas lūkām un logiem.
66. Ja gaisvadu un piekārto kabeļu līnijas izvieto zem ēkas jumta, tās stiprina ne tuvāk kā 0,5 m attālumā no jumta.
67. Jaunu gaisvadu un piekārto kabeļu līniju aizliegts stiprināt pie esošo elektronisko sakaru tīklu mastiem un statnēm, kā arī pie dzīvojamo ēku skursteņiem, ja nav saņemta to īpašnieku vai viņu pilnvarotu personu rakstiska piekrišana.
68. Ēkās gaisvadu un piekārto kabeļu līniju ievadus izveido tā, lai ēkās nenokļūtu nokrišņu ūdens.
69. Būvējot gaisvadu vai piekārto kabeļu līnijas paralēli jau esošām gaisvadu vai piekārto kabeļu līnijām, ievēro aizsardzības attālumu starp līnijām. Aizsardzības attālums nav mazāks par divu blakus esošo līniju summāro nokares attālumu, ja rakstiskā saskaņojumā ar esošās kabeļu līnijas īpašnieku nav paredzēts mazāks attālums.
70. Starp ēkām gaisvadu un piekārto kabeļu līniju montē, izmantojot statnes uz ēku jumtiem vai stiprinājumus pie būvju un ēku kapitālajām sienām.
71. Maksimāli pieļaujamo kabeļu līniju garumu starp stabiem nosaka atbilstoši kabeļa, troses un stabu mehāniskajiem parametriem.
72. Šķērsojot elektrolīnijas, izvēlas aptuveni 90° platu šķērsojuma leņķi, izņēmuma gadījumā pieļaujams leņķis, ne mazāks par 45°.
73. Elektrotransporta kontakttīklu šķērso, izmantojot kabeļa minimālo garumu. Attālums starp stabiem nedrīkst pārsniegt 75 m. Ja attālums pārsniedz 75 m, kabeļu līnijas izvieto apakšzemes caurulēs.
74. Elektronisko sakaru tīklu gaisvadu kabeļu līnijas vadu šķērsojumos virs elektrotransporta kontakttīkliem nedrīkst būt savienojumu.
75. Elektronisko sakaru tīklu gaisvadu un piekārto kabeļu līniju stabus, kas ierobežo elektrolīniju šķērsojumu, nodrošina ar zibensnovedēju.
76. Šķērsojot elektrolīnijas, elektronisko sakaru tīklu līnijas izvieto zem elektrolīnijām, izņemot elektrotransporta kontakttīklus. Atsevišķos gadījumos elektronisko sakaru tīklu līniju var izvietot virs 380/220 V elektrolīnijām attālumā, kas nav mazāks par 1,25 m.
77. Šķērsojot elektrolīnijas, izmanto kabeli, kura nesošais elements (trose vai stieple) ir izolēts ar papildu apvalku, kas nevada strāvu.
78. Elektronisko sakaru tīklu līnijās izolācijai no šķērsojamās elektrolīnijas, kuras spriegums ir līdz 380/220 V, izmanto ārējo apvalku, kas nodrošina divkārtēju aizsardzību pret strāvu.
79. Attālumu starp elektronisko sakaru tīklu līnijām un elektrolīnijām horizontālajā virzienā tuvinājumos (paralēli) nosaka, pamatojoties uz būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, un aprēķina, lai nepārsniegtu pieļaujamās traucējumu normas no elektrolīnijām uz elektronisko sakaru tīklu līnijām.
80. Ierīkojot vai būvējot elektronisko sakaru tīklus, inženierkomunikāciju vai objektu īpašnieki vai to pilnvarotas personas ievēro minimālos attālumus starp elektronisko sakaru tīklu līniju un citu objektu ārējiem gabarītiem (2.pielikums un citi normatīvie akti par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu) un savstarpēji tos saskaņo.
81. Ja elektronisko sakaru tīklu līniju izvietošana noteiktajos attālumos nav iespējama, attālumu samazināšanu saskaņo ar inženierkomunikāciju vai objektu īpašniekiem vai to pilnvarotām personām.
VII. Iekštelpu kabeļu līniju demontāža
82. Elektronisko sakaru tīklu vai tā daļas demontē pakāpeniski atbilstoši būvprojektam vai demontāžas plānam. Iepriekš par demontāžu informē ēkas īpašnieku vai tā pilnvarotu personu, kā arī citas ieinteresētas personas.
83. Ja abonents atsakās no elektronisko sakaru pakalpojumiem, kabeli atvieno no elektronisko sakaru tīkla, ievērojot šādus nosacījumus:

83.1. atvienoto kabeļa galu izolē;

83.2. ja abonents pieprasa, demontāžas darbu veicējs noņem kabeli (vadu) līdz abonenta telpas ieejas durvīm vai līdz dzīvojamās platības robežām. Minētajā gadījumā demontāžas darbu veicējs restaurē kabeļa stiprināšanas vietas un aizblīvē urbumu vietas.
VIII. Ārpustelpu kabeļu līniju demontāža
84. Pirms jebkura tipa elektronisko sakaru tīklu kabeļu demontāžas kabeļu galus identificē, atvieno un izolē.
85. Kabeļus demontē, nebojājot citus esošos kabeļus.
86. Zemē ieguldītu kabeli drīkst demontēt tikai pēc būvprojekta saskaņošanas ar citu inženierkomunikāciju īpašniekiem.
87. Pēc kabeļu demontāžas noņem visus marķējumus, aizblīvē urbumu vietas un atjauno stāvokli atbilstoši būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
IX. Elektronisko sakaru tīklu īpašumu un elektronisko sakaru pakalpojumu robežpunkti
88. Elektronisko sakaru tīklu īpašumu robežpunkts un elektronisko sakaru pakalpojumu robežpunkts var atrasties vienā vietā (punktā) vai dažādās vietās. Katrā konkrētajā gadījumā minētie robežpunkti var tikt atrunāti publiskā elektroniskā sakaru tīkla operatora un klienta līgumā.
89. Publiskā elektroniskā sakaru tīkla pieslēguma punkts var būt elektroniskā sakaru tīkla piederības un apkalpošanas dalījuma robežpunkts vai tikai elektroniskā sakaru tīkla piederības vai apkalpošanas dalījuma robežpunkts.
90. Viena no iespējamām robežpunkta atrašanās vietām ir kabeļu kanalizācijas aka. Publiskā elektroniskā sakaru tīkla operators nosaka, vai robežpunkts var atrasties publiskā elektroniskā sakaru tīkla operatora kabeļu kanalizācijas akā vai nepieciešams uzstādīt citu kabeļu kanalizācijas aku.
91. Ņemot vērā konkrēto situāciju un attiecīgos tehniskos noteikumus, ir iespējami dažādi robežpunktu izbūves veidi (3.pielikums). Pieļaujami arī citi risinājumi.
Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars
1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 262–05
"Elektronisko sakaru tīkli"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2006.gada 4.aprīļa noteikumiem Nr.257)
Elektronisko sakaru tīklu projektēšanā izmantojamie grafiskie apzīmējumi

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars
2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 262–05
"Elektronisko sakaru tīkli"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2006.gada 4.aprīļa noteikumiem Nr.257)
Minimālie attālumi starp elektronisko sakaru tīklu līniju un citu objektu ārējiem gabarītiem

Nr.
p.k.

Nosacījumi

Minimālais attālums (m)

1

2

3

I. Attālumi vertikālā virzienā

1.

Šķērsojumos starp virszemes inženierkomunikācijām un citiem objektiem:

1.1.

elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no zemes, šķērsojot autoceļus un ielas

6,0

1.2.

attālums vertikālā virzienā starp elektronisko sakaru tīkla līniju un sliedēm, šķērsojot tramvaju elektrolīniju

8,0

1.3.

elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no ceļa virsmas, šķērsojot trolejbusu elektrolīniju

9,0

1.4.

elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no sliedēm, šķērsojot neelektrificētu dzelzceļa maģistrāli

7,5

1.5.

attālums starp elektronisko sakaru tīkla līniju un dzelzceļa elektrolīnijas nesošo trosi

2,0

1.6.

abonenta ievada attālums līdz ietvei vai zemei apstādījumu teritorijā

3,0

1.7.

elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no ūdens virsmas, šķērsojot, piemēram, nekuģojamu upi, kanālu

2,5

1.8.

attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas augstāko vadu vai piekārto kabeli un gaisvadu elektropārvades līnijas zemāko vadu vai piekārto kabeli maksimālā nokarē:

 

1.8.1.

līdz 1 kV

0,5 (1)
1,0 (2)

1.8.2.

6–20 kV

2,0

Piezīmes.

Šķērsojumos elektronisko sakaru tīkla līnijai vienmēr jābūt zem elektropārvades līnijas vai piekārtā kabeļa (izņemot šī būvnormatīva 80.punktā minētos gadījumus)

(1) Gaisvadu elektropārvades līnija var šķērsot visu veidu elektronisko sakaru tīklu līnijas pārlaidumā un balstā (kailvadu elektronisko sakaru tīklu līnijas šķērsojums balstā nav pieļaujams)

(2) Ja ir kailvadu elektronisko sakaru tīkla līnija, minimālajam attālumam jābūt 1,0 m

1.9.

attālums starp elektronisko sakaru tīklu līnijām

0,5

2.

Šķērsojumos starp pazemes inženierkomunikācijām:

2.1.

attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un ūdensvadu, saimniecisko un fekālo notekūdeņu kanalizāciju, drenāžu un lietusūdens kanalizāciju

0,2

2.2.


2.2.1.

2.2.2.

attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un elektrokabeli (arī elektrotransporta un apgaismojuma tīkla kabeli):

aizsargāts elektronisko sakaru tīkla līnijas kabelis

neaizsargāts elektronisko sakaru tīkla līnijas kabelis

Piezīme.

Pēc abpusējas saskaņošanas nosaka, kurš kabelis virs kura tiks novietots

 


0,15

0,25

2.3.

attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un ceļa notekgrāvja pamatni

Piezīme.

Ja grāvja nav, šim attālumam ir jābūt 1,2 m no ceļa virsmas

0,7

2.4.

attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa notekgrāvja pamatni

0,7

2.5.

2.5.1.

2.5.2.

attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa (1520 mm) sliedes pamatni:

šķērsojot ar caurduri

šķērsojot atklātā veidā

Piezīme.

Dzelzceļa sliedes jāšķērso 90 ° leņķī, un kabeļa aizsardzībai jāturpinās uz abām pusēm ne mazāk kā 2,0 m no notekgrāvja ārējās malas, 3,0 m no dzelzceļa uzbēruma malas, 5,0 m no malējās sliedes

 

2,5

1,5

2.6.

attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un tramvaja sliedes gulšņu apakšējo malu

1,5

2.7.

attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un siltumvadu

0,2

2.8.

attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un gāzesvadu

0,15

2.9.

attālums starp aizsargātiem vai neaizsargātiem elektronisko sakaru tīklu līniju kabeļiem

0,15

3.

Citi attālumi vertikālā virzienā

3.1.

elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no zemes, ja netiek šķērsoti autoceļi vai ielas

4,5

3.2.

attālums starp elektronisko sakaru tīkla līniju un elektropārvades līnijas vadu vai piekārto kabeli, ja elektronisko sakaru tīkla līnija ir montēta zemsprieguma (līdz 1 kV) elektropārvades līnijas balstos

Piezīmes.

1) kailvadu elektronisko sakaru tīkla līniju nedrīkst montēt elektropārvades līnijas balstos

2) elektronisko sakaru tīkla līnijai jāatrodas zem piekārta elektrokabeļa vai kailvadiem

3) elektropārvades līnijas vadus vai piekārto kabeli un elektronisko sakaru tīkla līniju ieteicams montēt balsta pretējās pusēs

0,5

(pārlaidumā un balstā)

3.3.

elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums līdz jumta korei vai konstrukciju elementiem virs jumta (izņemot grūti pieejamas vietas)

0,8

3.4.

attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas un elektrolīnijas (380/220 V) ievadiem ēkās

0,5

3.5.

attālums līdz koku zariem

1,0

II. Attālumi horizontālā virzienā

4.

Šķērsojumos pazemē:

 

4.1.

attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa inženierbūvi (tiltu, pārmiju pārvada robežu, kontakttīkla balstu)

10,0

4.2.

attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa luksoforu, tā balstu, ārējā apgaismojuma balstu

5,0

4.3.

attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un elektronisko sakaru tīkla līnijas stabu

1,0

4.4.

attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un tramvaja vai trolejbusa kontakttīkla balsta asi

Piezīme.

Attālums mainās atkarībā no balsta tipa

0,6–1,0

4.5.


4.5.1.

4.5.2.

4.5.3.

attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukciju vai pamatu apdzīvotā vietā:

līdz 1 kV

6–20 kV

110 kV, 330 kV

(3)Atsevišķos gadījumos pieļaujamais attālums ir 1,0 m, ja kabeli ievieto izolējoša materiāla caurulē, kuras garums ir ne mazāks par 3,0 m uz katru pusi no balsta

 


1,0

2,0 (3)

10,0

4.6.


4.6.1.

4.6.2.

4.6.3.

attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukciju vai pamatu lauku apvidū:

līdz 1 kV

6–20 kV

110 kV, 330 kV

 


2,0

5,0

50,0

5.

Šķērsojumos starp virszemes vai pazemes inženierkomunikācijām:

5.1.


5.1.1.

5.1.2.

5.1.3.

attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas balsta konstrukciju un gaisvadu elektropārvades līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli maksimālā novirzē:

līdz 1 kV

6–20 kV

110 kV, 330 kV

Piezīme. H – elektrolīnijas balsta augstums

(4)Ja šķērsojumā izmantots zemē ierakts elektronisko sakaru tīkla līnijas kabelis, attālums ir > 1,3 H

(5)Šķērso, izmantojot zemē ieraktu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli

 


2 (4)

5 (4)

1,3 H (5)

5.2.


5.2.1.

5.2.2.

attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukciju vai pamatu:

līdz 1 kV

6–20 kV

 


2,0

2,0

5.3.

attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un elektronisko sakaru tīkla līnijas balsta konstrukciju

1,0

III. Citi attālumi horizontālā virzienā

6.

Attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un ēkas konstrukciju, jumta malu, balkonu (izņemot ēkas pamatu)

1,5

7.

Attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un mastu

masta augstums

8.

Attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un krūma vai koka lapotnes projekciju

1,5

9.

Attālums starp pazemes elektronisko sakaru tīkla līniju un krūmu

0,7

10.

Attālums starp pazemes elektronisko sakaru tīkla līniju un koka stumbru, ja koku lapotnes diametrs nepārsniedz 5,0 m. Ja koka lapotnes diametrs ir lielāks par 5,0 m, attālumu līdz kokam proporcionāli palielina līdz 3,0 m 

2,0

 Piezīme.

Aizsargāts kabelis – kabelis, kurš ir aizsargāts no iespējamas ārējās iedarbības (piemēram, kabelis ar aizsardzības bruņu, caurulē ievietots kabelis).

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars
3.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 262–05
"Elektronisko sakaru tīkli"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2006.gada 4.aprīļa noteikumiem Nr.257)
Elektronisko sakaru tīklu īpašumu un elektronisko sakaru pakalpojumu robežpunkti

1. Šajā pielikumā sniegti elektronisko sakaru tīklu īpašumu un elektronisko sakaru pakalpojumu robežpunktu izbūves paraugi.

I. Pirmais paraugs

2.  Pirmajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ņemot par pamatu privātu daudzdzīvokļu māju, kurā atrodas arī biroja telpas.

3. Mājas īpašnieks ir uzbūvējis savu elektronisko sakaru tīklu, kura īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:

3.1. kabeļu kanalizācijas aka (12);

3.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu (13), ja tas ir nepieciešams.

4. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un publisko elektronisko sakaru (PEST) operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 4, 5, 6, 10, 13.

II. Otrais paraugs

5. Otrajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vienā zemes īpašumā ir uzbūvētas vairākas būves.

6. Īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:

6.1. kabeļu kanalizācijas aka (5);

6.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu, ja tas ir nepieciešams (6).

7. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 5, 6.

 

III. Trešais paraugs

8. Trešajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vairākos zemes īpašumos ir uzbūvētas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot PEST operatora kabeļu kanalizāciju.

9. Īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:

9.1. kabeļu kanalizācijas aka (4);

9.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu, ja tas ir nepieciešams.

10. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 2, 3, 4, 7.

IV. Ceturtais paraugs

11. Ceturtajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vairākos zemes īpašumos ir uzbūvētas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot PEST operatora piekārto kabeļu līniju.

12. Īpašuma robežpunkts ir ārējā sadales kastīte (1) vai ārējais sadales skapis (4).

13. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 4.

V. Piektais paraugs

14. Piektajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vienā zemes īpašumā ir uzbūvētas vairākas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot bezvadu abonentu pārraides sistēmu.

15. Īpašuma robežpunkts ir ārējā vai iekštelpu sadales kastīte (3).

16. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 2, 3.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!