Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 256 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.04.2006., Nr. 57 (3425) https://www.vestnesis.lv/ta/id/132351

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.257

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 262-05 "Elektronisko sakaru tīkli"

Vēl šajā numurā

07.04.2006., Nr. 57 (3425)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 256

Pieņemts: 04.04.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.256

Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 26.§)

Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība

Izdoti saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 16.panta pirmo daļu un Būvniecības likuma 6.panta pirmās daļas 3.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. elektronisko sakaru tīklu būvniecība — elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras būvju būvniecība, veicot zemes darbus, kabeļu ieguldīšana tieši gruntī, kā arī statņu un iekārtu montāža uz esošām būvēm, ja tiek būtiski pazemināta būves projektā aprēķinātā konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība;

2.2. elektronisko sakaru būves — elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras būves, tieši gruntī ieguldīti kabeļi, kā arī uz esošām būvēm montējamās statnes un iekārtas, ja tiek būtiski pazemināta būves projektā aprēķinātā konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība;

2.3. elektronisko sakaru tīklu ierīkošana — elektronisko sakaru tīklu līniju un iekārtu montāža esošajās būvēs, starp tām, uz balstiem, stabiem, statnēm, kabeļu kanalizācijā, neveicot zemes darbus, kā arī elektronisko sakaru tīklu radioiekārtu un to antenu montāža stacionāros objektos, ja netiek būtiski pazemināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība.

3. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai būvniecību var ierosināt:

3.1. elektronisko sakaru komersants;

3.2. fiziska vai juridiska persona, kas vēlas izveidot privāto elektronisko sakaru tīklu.

4. Elektronisko sakaru tīklu būvprojektēšanu un būvdarbus veic Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.

5. Fiziskajām personām ir tiesības vadīt vai patstāvīgi veikt elektronisko sakaru tīklu projektēšanu, būvdarbus un būvuzraudzību, kā arī elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas darbus, ja tās attiecīgajā jomā saņēmušas būvprakses sertifikātu būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šo noteikumu 15.punktā minēto darbu veikšanai būvprakses sertifikāts nav nepieciešams.

6. Projektējot jaunu elektronisko sakaru tīklu vai rekonstruējot esošo elektronisko sakaru tīklu, projektā iekļauj tehniskus risinājumus, kas neierobežo piekļūšanu esošajiem elektronisko sakaru tīkliem, to apkalpošanu vai demontāžu.

7. Zemējumu tehnisko risinājumu elektronisko sakaru tīklu iekārtām, kuras nepieciešams zemēt, iekļauj projektā.

8. Elektronisko sakaru iekārtu konteinerus un taksofonu kabīnes uzstāda saskaņā ar kārtību, kas noteikta īslaicīgas lietošanas būvēm un mazēkām.

9. Elektronisko sakaru tīklus ierīko un ar tiem saistīto būvniecību veic, ievērojot Latvijas būvnormatīvā LBN 262-05 “Elektronisko sakaru tīkli” (turpmāk — būvnormatīvs LBN 262) noteiktās prasības.

10. Būvējot daudzstāvu ēkas un daudzdzīvokļu mājas, atbilstoši elektronisko sakaru tīkla operatora izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem ievēro šādas prasības:

10.1. būvniecības pasūtītājs nodrošina kabeļu kanalizācijas būvniecību no būves ārējās sienas līdz būvlaukuma vai zemes īpašuma robežai (atbilstoši būvnormatīvā LBN 262 noteiktajiem robežpunktu izbūves paraugiem);

10.2. būve nevar tikt pieņemta ekspluatācijā bez izbūvētas elektronisko sakaru tīkla kabeļu kanalizācijas līdz būvlaukuma vai zemes īpašuma robežai;

10.3. izbūvējot elektronisko sakaru tīkla kabeļu kanalizāciju, ņem vērā šādas minimālās prasības:

10.3.1. no būves ārsienas līdz būvlaukuma vai zemes īpašuma robežai iegulda kabeļu kanalizācijas ievada cauruli, kas nepieciešama kabeļu ievilkšanai (kabeļu kanalizācijas caurules diametrs ir 50 vai 100 mm atkarībā no paredzēto kabeļu veida un tilpuma). Kabeļu kanalizācijas caurules galu pie būvlaukuma vai zemes īpašuma robežas hermētiski noslēdz un marķē to atrašanās vietu;

10.3.2. būvju sienās ievieto vismaz vienu kabeļu kanalizācijas cauruli kabeļu ievilkšanai, nodrošinot tās savienojumu ar kabeļu kanalizācijas ievada cauruli. Ja ēkai ir vairāk par vienu stāvu, tad, ievērojot būvnormatīvā LBN 262 noteiktās prasības, izbūvē stāvvadus elektronisko sakaru kabeļu un iekārtu izvietošanai. No stāvvada izbūvē kanālus kabeļu ievadīšanai telpās;

10.4. ja zemes īpašumā, kurā tiek būvēta jauna būve, jau ir izbūvēta kabeļu kanalizācija, būvniecības pasūtītājs nodrošina kabeļu kanalizācijas būvniecību līdz esošajai kabeļu kanalizācijai;

10.5. ja zemes īpašumā, kurā tiek būvēta jauna būve, jau ir uzstādīta elektronisko sakaru tīkla sadales iekārta, būvniecības pasūtītājs nodrošina kabeļu kanalizācijas būvniecību līdz esošajām sadales iekārtām.

11. Kabeļu līnijas projekta teksta lapu satura sastādīšanai un rasējumu noformēšanai vispārīgās prasības nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 202-01 “Būvprojekta saturs un noformēšana” un būvnormatīvs LBN 262.

II. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošana

12. Ierīkojot elektronisko sakaru tīklu, par darbībām, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, nav uzskatāma kabeļu līnijas ierīkošana, ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi:

12.1. ja urbuma diametrs nepārsniedz 50 mm, urbumu solis ir ne mazāks par 0,5 m;

12.2. ar urbumu netiek samazināta konstrukcijas nestspēja, urbjot netiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi;

12.3. pie būves sienām vai pārsegumiem stiprinātā kabeļa un kronšteinu (vai citas stiprinājuma konstrukcijas) kopējā viena metra masa nepārsniedz 1 kg.

13. Elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai izstrādā ierīkošanas tehnisko projektu (izņemot šo noteikumu 15.punktā norādītos gadījumus), kurā ietilpst:

13.1. projektēšanas uzdevums;

13.2. projektējamā tīkla shēma un apraksts;

13.3. nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā pilnvarotas personas rakstisks apliecinājums, ka tas piekrīt projektējamā elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai attiecīgajā īpašumā;

13.4. shēma kabeļa ieguldīšanai kabeļu kanalizācijā vai kabeļu kanalizācijas kanālā vai shēma kabeļa stiprinājumam pie stabiem vai statnēm, risinājums kabeļu un iekārtu stiprinājumam pie būvju konstrukcijām, kabeļu un iekārtu izvietojums pie telpu sienām;

13.5. izmantojamo materiālu saraksts;

13.6. attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieku saskaņojumu saraksts un saskaņojumu kopijas, ja inženierkomunikācijas atrodas tuvāk par pieļaujamo minimālo attālumu starp elektronisko sakaru tīklu līniju un citu objektu ārējiem gabarītiem.

14. Ja, izstrādājot elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas tehnisko projektu, ierīkojamajā elektronisko sakaru tīklā ir paredzēta radioiekārtu montāža (izņemot radioiekārtas, kuras izmanto koplietošanai paredzēto radiofrekvenču spektru), pasūtītājs iesniedz Elektronisko sakaru direkcijā paziņojumu ar informāciju par izstrādājamo projektu.

15. Atsevišķas abonenta galiekārtas vai taksofona pieslēgšanai pie elektronisko sakaru tīkla vienas ēkas robežās elektronisko sakaru tīkla līnijas ierīkošanas tehniskais projekts nav nepieciešams, ja netiek veikti urbumi starpstāvu pārsegumos. Elektronisko sakaru tīkla līniju ierīko saskaņā ar darba zīmējumu, kurā norāda elektronisko sakaru tīkla līnijas un iekārtu izvietojumu, urbumu un stiprinājumu vietas, kā arī starpstāvu pārsegumu šķērsošanas vietas esošās caurulēs vai urbumos.

16. Lai atsevišķu abonenta galiekārtu vai taksofonu pieslēgtu pie elektronisko sakaru tīkla, elektronisko sakaru tīkla līnijas ierīkošanu ēkā drīkst uzsākt pēc darba zīmējuma un darba veikšanas laika saskaņošanas ar ēkas īpašnieku vai tā pilnvarotu personu šādā kārtībā:

16.1. ja ēkai ir viens īpašnieks, saskaņošanu veic ar īpašnieku vai tā pilnvarotu personu;

16.2. ja ēkai ir vairāki īpašnieki, saskaņošanu veic ar ēkas kopīpašniekiem, kuru intereses tieši skar konkrētās abonenta galiekārtas pieslēgšana, vai to pilnvarotu personu;

16.3. ja galiekārtu pieslēdz kopīpašumā esošajā mājas daļā — kāpņu telpā, saskaņošanu ar visiem attiecīgās kāpņu telpas kopīpašniekiem veic īpašnieks, kuram abonentlīnija tiks ierīkota;

16.4. ja galiekārtu pieslēdz kopīpašumā esošajā mājas daļā — bēniņos vai pagrabtelpās, saskaņošanu veic ar visiem kopīpašniekiem, kuru intereses tieši skar konkrētās abonenta galiekārtas pieslēgšanas darbi, vai to pilnvarotu personu.

17. Ja ēkai ir vairāki īpašnieki, darba zīmējumu un darba veikšanas laiku var saskaņot ar personu, kuru šim nolūkam rakstiski pilnvarojuši visi ēkas kopīpašnieki.

18. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas tehniskos projektus saskaņo būvvalde.

19. Elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu uzsāk pēc tehniskā projekta saskaņošanas būvvaldēs, kuru administratīvajā teritorijā tiks ierīkots elektronisko sakaru tīkls, izņemot gadījumus, kad šie noteikumi pieļauj ierīkošanu bez tehniskā projekta.

20. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai būvatļauja nav vajadzīga.

21. Montāžas darbus un to termiņus saskaņo ar nekustamā īpašuma īpašnieku (valdītāju) un ar inženierkomunikāciju īpašniekiem (valdītājiem), kuru inženierkomunikācijas tiek šķērsotas vai izmantotas vai kurām paralēli veic montāžas darbus atbilstoši projektā minētajiem nosacījumiem.

22. Pēc darbu pabeigšanas darba vietu sakopj atbilstoši pamatotām nekustamā īpašuma īpašnieka prasībām. Darba izpildītājam ir pienākums atjaunot sākotnējā stāvoklī attiecīgo nekustamo īpašumu, kuru viņš sabojājis vai kā citādi nesaskaņoti pārveidojis.

23. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas uzraudzībai pasūtītājs var pieaicināt būvuzraugu.

III. Elektronisko sakaru tīklu būvprojektēšana

24. Pirms elektronisko sakaru tīklu būvprojektēšanas uzsākšanas pasūtītājs vai tā pilnvarota persona saņem tehniskos noteikumus un īpašos noteikumus, kurus izsniedz attiecīgā ieinteresētā persona:

24.1. tehniskos noteikumus izsniedz:

24.1.1. pazemes inženierkomunikāciju īpašnieki, kuru inženierkomuni­kāciju aizsargjoslas atrodas projektējamo elektronisko sakaru būvju teritorijā. Inženierkomunikāciju īpašnieki var saskaņot projektu, arī neizsniedzot tehniskos noteikumus;

24.1.2. virszemes komunikāciju īpašnieki, kuru komunikāciju teritorijā vai aizsargjoslā paredzēts būvēt projektējamo elektronisko sakaru būvi un kuri ir izsnieguši rakstisku apliecinājumu, ka piekrīt elektronisko sakaru būves izbūvēšanai attiecīgajā aizsargjoslā;

24.1.3. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes;

24.2. īpašos noteikumus izsniedz:

24.2.1. Sabiedrības veselības aģentūra;

24.2.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

24.2.3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ja būvdarbi tiks veikti būvobjektos, kas ir kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļi.

25. Izstrādājot elektronisko sakaru tīkla būvprojektu, ja projektējamā elektronisko sakaru būve paredzēta radioiekārtu uzstādīšanai (izņemot radioiekārtas, kuras izmanto koplietošanai paredzēto radiofrekvenču spektru), pasūtītājs iesniedz Elektronisko sakaru direkcijā paziņojumu ar informāciju par izstrādājamo projektu.

26. Būvprojektēšanu veic vienā vai divās stadijās:

26.1. būvprojektu izstrādā vienā stadijā — tehniskā projekta stadijā — vienkāršai, tehniski nesarežģītai elektronisko sakaru būvei;

26.2. būvprojektu izstrādā divās stadijās — skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā — tehniski sarežģītai elektronisko sakaru būvei.

27. Pasūtītājs nosaka, cik būvprojektēšanas stadijās jāizstrādā būvprojekts.

28. Skiču projekts ietver šādas daļas:

28.1. projektēšanas uzdevums, tehniskie noteikumi un īpašie noteikumi;

28.2. esošā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts;

28.3. projektējamā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts;

28.4. projektējamā kabeļu līniju tīkla situācijas plāns mērogā no M 1 : 2000 līdz M 1 : 10000;

28.5. projektējamās kabeļu līnijas trases situācijas plāns mērogā no M 1 : 5000 līdz M 1 : 100000 (tikai kabeļu ieguldīšanai starp pilsētām);

28.6. projektā paredzēto veicamo darbu apjoma aprēķins;

28.7. labiekārtošanas (atjaunošanas) darbu risinājums mērogā M 1 : 500;

28.8. orientējoša materiālu specifikācija;

28.9. ieinteresēto personu saskaņojumu saraksts un saskaņojumu kopijas.

29. Tehniskais projekts ietver šādas daļas:

29.1. projektēšanas uzdevums;

29.2. tehniskie un īpašie noteikumi;

29.3. esošā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts;

29.4. projektējamā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts, ja elektronisko sakaru tīkls tiek projektēts citu elektronisko sakaru tīklu aizsargjoslā;

29.5. dokumentu kopijas, kas apliecina lietošanas tiesības vai īpašumtiesības uz to zemesgabalu, kur tiek projektēts kabeļu tīkls;

29.6. projektējamās kabeļu kanalizācijas vai gruntī ieguldāmā kabeļa trases topogrāfiskais plāns ar sarkanajām līnijām un zemes īpašuma robežām mērogā M 1 : 500 vai M 1 : 1000 (atsevišķos gadījumos, piemēram, Vecrīgā — M 1 : 250). Plāns satur informāciju par zemesgabalu kadastra numuriem un saskaņots ar visām ieinteresētajām personām un nekustamo īpašumu īpašniekiem atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām;

29.7. projektējamās kabeļu līnijas trases topogrāfiskais plāns kabeļu ieguldīšanai starp pilsētām vai citām apdzīvotām vietām;

29.8. izmaksu aprēķins (tāme) un izmantojamo materiālu kopsavilkums;

29.9. atjaunošanas (labiekārtošanas) darbu lapa, kurā norādīts darbu apjoms;

29.10. šķērsgriezuma profils mērogā M 1 : 100 vai M 1 : 200, norādot cauruļu ieguldīšanas dziļumu, ja ceļa caurduri veic ar slēgto metodi;

29.11. ūdenstilpņu šķērsgriezuma profils mērogā M 1 : 100 vai M 1 : 200, norādot cauruļu ieguldīšanas dziļumu, ja šķērso upes;

29.12. ieinteresēto personu saskaņojumu saraksts un saskaņojumu kopijas;

29.13. speciālās drošības prasības, ja nepieciešams.

30. Elektronisko sakaru tīklu būvprojektus akceptē būvvalde.

IV. Elektronisko sakaru būvju būvdarbi un būvuzraudzība

31. Elektronisko sakaru būvju būvdarbus uzsāk tikai pēc būvprojekta akceptēšanas un būvatļaujas saņemšanas.

32. Būvatļaujas elektronisko sakaru būvju būvniecībai izsniedz būvvalde.

33. Būvatļauja nav nepieciešama, būvējot kabeļu līniju apdzīvotās vietās laukos, kur izbūvējamās kabeļu līnijas vai kabeļu kanalizācijas garums aizsargjoslā nav lielāks par 100 m. Būvniecības darbus iepriekš saskaņo ar zemes un inženierkomunikāciju īpašniekiem vai to pilnvarotām personām.

34. Elektronisko sakaru būvju būvdarbus un renovācijas darbus citu inženierkomunikāciju aizsargjoslās veic šo inženierkomunikāciju īpašnieka pārstāvju klātbūtnē vai pēc to rakstiskas atļaujas saņemšanas. Darbu vadītāja pienākums ir nodrošināt minēto pārstāvju klātbūtni vai saņemt no tiem rakstisku atļauju.

35. Ja inženierkomunikāciju kopizvietošanas vietās, kur netiek noteiktas aizsargjoslas, elektronisko sakaru būvju būvdarbu vai renovācijas darbu nevar veikt, netraucējot citu inženierkomunikāciju darbību, darbu vadītājs nodrošina darbu veikšanu attiecīgā inženierkomunikāciju īpašnieka pārstāvja klātbūtnē vai saņem no viņa rakstisku atļauju.

36. Pēc būvniecības darbu pabeigšanas elektronisko sakaru būvju būvētājs vai būvuzņēmējs nodrošina ceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas atjaunošanu sākotnējā stāvoklī. Ceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas īpašniekiem nav tiesību pieprasīt veikt citus papildu darbus vai palielināt darba apjomu.

37. Elektronisko sakaru būvju būvniecības uzraudzība ir nepieciešama Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos.

V. Elektronisko sakaru būvju pieņemšana ekspluatācijā

38. Šīs nodaļas prasības neattiecas uz elektronisko sakaru tīkliem, kuri ierīkoti saskaņā ar ierīkošanas tehnisko projektu vai darba zīmējumu. Šos tīklus ekspluatācijā pieņem saskaņā ar elektronisko sakaru tīklu pasūtītāja noteikto kārtību.

39. Kārtība, kādā pieņem ekspluatācijā elektronisko sakaru būves, attiecas uz jaunuzbūvētām, rekonstruētām, renovētām vai restaurētām elektronisko sakaru būvēm, būvkompleksiem vai būves kārtām neatkarīgi no to veida, piederības un īpašuma formas, izņemot elektronisko sakaru būves, kurām nav nepieciešama būvatļauja (šīs būves ekspluatācijā pieņem saskaņā ar elektronisko sakaru būvju pasūtītāja noteikto kārtību).

40. Pirms elektronisko sakaru būves pieņemšanas ekspluatācijā personas, kuras ir izdevušas tehniskos noteikumus un īpašos noteikumus, pēc pasūtītāja (būvētāja) rakstiska pieprasījuma pārbauda tās gatavību ekspluatācijai un atbilstību akceptētajam būvprojektam un Latvijas būvnormatīviem.

41. Šo noteikumu 40.punktā minētās personas 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz atzinumu par elektronisko sakaru būves gatavību ekspluatācijai.

42. Elektronisko sakaru būves pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs vai būvētājs (turpmāk — pasūtītājs). Ierosinot elektronisko sakaru būves pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs attiecīgajā būvvaldē iesniedz šādus dokumentus (oriģinālus):

42.1. apliecinājumu par elektronisko sakaru būves gatavību ekspluatācijai (1.pielikums);

42.2. šo noteikumu 40.punktā minēto personu atzinumus;

42.3. būvprojektā iekļauto inženierkomunikāciju izpilduzmērījumus;

42.4. segto darbu pieņemšanas aktus (2. un 3.pielikums);

42.5. būvprojektā iekļauto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību būvniecības un elektronisko sakaru jomā;

42.6. autoruzraudzības žurnālu, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

43. Šo noteikumu 42.1., 42.2., 42.4. un 42.5.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas pasūtītājs nodod glabāšanā būvvaldes arhīvā.

44. Elektronisko sakaru būvi pieņem ekspluatācijā vietējās pašvaldības domes (padomes) pieņemšanas komisija (turpmāk — komisija), kas izveidota noteikumos par būvju pieņemšanu ekspluatācijā noteiktajā kārtībā.

45. Komisija ir tiesīga uzsākt elektronisko sakaru būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja komisijas darbā piedalās visi tās locekļi.

46. Komisijas priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar pasūtītāju nosaka termiņu elektronisko sakaru būves pieņemšanai ekspluatācijā. Šis termiņš nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas būvvaldē.

47. Pasūtītājs elektronisko sakaru būvi uzrāda komisijai. Pasūtītājs pieaicina pilnvarotu būvuzņēmēja pārstāvi, kas ir veicis attiecīgos būvdarbus.

48. Komisija novērtē elektronisko sakaru būves gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz iesniegtajiem šo noteikumu 42.punktā minētajiem dokumentiem, kā arī novērtē tās atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības un elektronisko sakaru jomā.

49. Komisija nepieņem ekspluatācijā elektronisko sakaru būves, ja kāds no šo noteikumu 40.punktā minēto personu atzinumiem ir negatīvs.

50. Elektronisko sakaru būves gatavības novērtēšanai komisija var pieaicināt būvuzraugu un būvprojekta autoru.

51. Komisija sastāda aktu par elektronisko sakaru būves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk — akts) (4.pielikums). Aktu paraksta visi komisijas locekļi.

52. Elektronisko sakaru būve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta parakstīšanas dienu.

53. Aktu reģistrē būvvalde.

54. Akta ciparu kodā ir šādas 11 zīmes:

54.1. pirmās divas zīmes — attiecīgā gadskaitļa pēdējie divi cipari;

54.2. nākamās piecas zīmes — akta reģistrācijas numurs, kas līdz piecām zīmēm papildināts ar nullēm no kreisās puses;

54.3. pēdējās četras zīmes — būves teritoriālais kods saskaņā ar Administratīvi teritoriālo klasifikatoru.

55. Aktu sastāda trijos eksemplāros. Divus eksemplārus izsniedz pasūtītājam, vienu eksemplāru glabā būvvaldes arhīvā.

56. Ja elektronisko sakaru būve netiek pieņemta ekspluatācijā, komisija izsniedz pasūtītājam lēmumu, kurā norāda atkāpes no būvprojekta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, trūkumus un defektus.

57. Pēc šo noteikumu 56.punktā minētajā lēmumā norādīto trūkumu novēršanas pasūtītājs atkārtoti uzaicina komisiju un uzrāda elektronisko sakaru būvi.

58. Elektronisko sakaru būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai elektronisko sakaru būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss projektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.

59. Ja elektronisko sakaru būvi pieņem ekspluatācijā ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1.jūnijam. 

60. Saskaņā ar šo noteikumu 59.punktu atliktos būvdarbus un to veikšanas termiņus komisija ieraksta aktā.

61. Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvinspektors (būvuzraudzības inspektors).

62. Ja atliktie būvdarbi netiek veikti atbilstoši akceptētajam būvprojektam vai aktā noteiktajos termiņos, būves īpašnieku sauc pie atbildības būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

63. Valsts būvinspekcija ir tiesīga anulēt aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja komisija ir darbojusies, pārkāpjot šos noteikumus.

VI. Noteikumu izpildes kontrole

64. Šo noteikumu izpildi kontrolē Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājumi

65. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumus Nr.496 “Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 163.nr.).

66. Profesionālās atbilstības sertifikāti telekomunikāciju tīklu projektē­šanas, ierīkošanas, rekonstrukcijas un ekspluatācijas jomā, kuri izsniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 8.aprīli.

Pielikumi 1-4

ZIP 35 kb

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!