• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 28. marta noteikumi Nr. 238 "Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.03.2006., Nr. 53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/131802

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.239

Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests personu izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra

Vēl šajā numurā

31.03.2006., Nr. 53

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 238

Pieņemts: 28.03.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.238

Rīgā 2006.gada 28.martā (prot. Nr.17 7.§)

Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta (turpmāk — finanšu instrumenti) finansēto projektu īstenošanai vai faktiski veikto izdevumu atmaksai, kā arī kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk — centrālā valsts iestāde) sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu kārtējā gada valsts budžetam un valsts budžeta ilgtermiņa saistībām finanšu instrumentu finansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas kārtību.

2. Valsts budžetā līdzekļus finanšu instrumentu finansētajiem projektiem plāno finanšu instrumentu līdzfinansējumam un valsts budžeta finansējumam.

3. Valsts budžeta finansējums ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar apstiprināto projekta iesniegumu novirza finanšu instrumentu finansēto projektu īstenošanai, ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde.

4. Finanšu instrumentu līdzfinansējums ir valsts budžeta līdzekļi, ko atbilstoši Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibinātā Finanšu instrumentu biroja (turpmāk — birojs) izstrādātajām un Eiropas Ekonomikas zonas Finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas noteiktajām prasībām novirza:

4.1. faktiski veikto izdevumu atmaksai valsts budžetā, ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde;

4.2. finansējuma saņēmējam, kas nav valsts iestāde, vai apsaimniekotājam, vai īpašo atbalsta formu ieviešanas atbildīgajai iestādei (turpmāk — apsaimniekotājs) avansa maksājuma veidā vai faktiski veikto izdevumu atmaksai starpposma maksājuma vai noslēguma maksājuma veidā.

5. Finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījums ir faktiski veikto izdevumu atmaksas pieprasījums par projekta īstenošanai apstiprinātā finanšu instrumentu līdzfinansējuma daļu.

II. Valsts budžeta līdzekļu plānošana

6. Valsts budžeta finansējumu individuālajam projektam, apakšprojektam vai komponentprojektam plāno atsevišķā programmā vai apakšprogrammā (turpmāk — programma) katram finanšu instrumentam kā valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem centrālās valsts iestādes budžetā, kuras padotībā ir finansējuma saņēmējs.

7. Finanšu ministrijas kā nacionālās vadošās iestādes budžetā katram finanšu instrumentam atsevišķā programmā plāno finanšu instrumentu līdzfinansējumu kā ārvalstu finanšu palīdzību:

7.1. finanšu instrumentu līdzfinansējuma atmaksai valsts budžetā par centrālās valsts iestādes un tās padotības iestādes īstenotajiem individuālajiem projektiem;

7.2. finanšu instrumentu līdzfinansējumam (avansa maksājumiem un faktiski veikto izdevumu atmaksai) citiem finansējuma saņēmējiem, ja īsteno individuālo projektu;

7.3. finanšu instrumentu līdzfinansējumam (avansa maksājumiem un faktiski veikto izdevumu atmaksai) apsaimniekotājam, ja īsteno grantu shēmu vai programmu, paredzot izdevumos transfertu uzturēšanas izdevumiem no valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. 

8. Tās centrālās valsts iestādes budžetā, kura pilda apsaimniekotāja funkcijas vai kuras padotībā ir apsaimniekotājs, katram finanšu instrumentam atsevišķā programmā plāno finanšu instrumentu līdzfinansējumu ārvalstu finanšu palīdzības veidā kā saņemto transferta pārskaitījumu no citas ministrijas vai centrālās iestādes valsts pamatbudžeta katram finanšu instrumentam:

8.1. finanšu instrumentu līdzfinansējuma atmaksai valsts budžetā par centrālās valsts iestādes un tās padotībā esošās iestādes īstenotajiem komponentprojektiem vai apakšprojektiem;

8.2. finanšu instrumentu līdzfinansējumam citiem finansējuma saņēmējiem, kas īsteno komponentprojektu vai apakšprojektu.

9. Ja centrālajai valsts iestādei pamatotu un objektīvu iemeslu dēļ nav iespēju plānot valsts budžeta finansējumu atsevišķā valsts budžeta programmā, attiecīgā iestāde par to rakstiski informē Finanšu ministriju. Finanšu ministrija par pieņemto lēmumu rakstiski informē attiecīgo iestādi.

10. Likumprojektā par valsts budžetu kārtējam gadam Finanšu ministrijas budžetā tiek plānoti līdzekļi projektiem, attiecībā uz kuriem vēl nav pieņemts lēmums par to apstiprināšanu un kuriem nav paredzētas apropriācijas centrālo valsts iestāžu budžetos, bet kuru īstenošanu paredzēts uzsākt attiecīgajā budžeta gadā.

11. Ja tiek pieņemts lēmums par projekta apstiprināšanu un centrālās valsts iestādes budžetā, kuras padotībā ir attiecīgais finansējuma saņēmējs, nav paredzēts finansējums projekta īstenošanai, tā sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumu par budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali attiecīgās centrālās valsts iestādes budžetā budžeta un finanšu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

III. Valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavošana

12. Valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus sagatavo un valsts budžeta ilgtermiņa saistības plāno atbilstoši likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam izstrādes grafikam un valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.

13. Centrālā valsts iestāde ir atbildīga par valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu (valsts budžeta finansējumam un finanšu instrumentu līdzfinansējumam) iesniegšanu Finanšu ministrijā par iestādes padotībā esošajiem finansējuma saņēmējiem un apsaimniekotājiem. Centrālā valsts iestāde valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavošanai var pieprasīt informāciju no finansējuma saņēmēja un apsaimniekotāja.

14. Centrālā valsts iestāde valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu izstrādā atbilstoši Saprašanās memorandā par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2004.–2009.gadā starp Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku un Saprašanās memorandā par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.–2009.gadā starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku noteiktajām prioritātēm, kā arī uzraudzības komitejā apstiprinātajam finanšu instrumentu finansējuma sadalījumam starp prioritātēm.

15. Centrālā valsts iestāde papildus iekļauj valsts budžeta līdzekļu pieprasījumā šādu informāciju par tās padotībā esošajiem finansējuma saņēmējiem:

15.1. katram finanšu instrumentam nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apmērs (valsts budžeta finansējums un finanšu instrumentu līdzfinansējums) attiecīgajā gadā (norāda prioritāti, starpniekinstitūciju, apsaimniekotāju, attiecīgos projektus sadalījumā pa to veidiem);

15.2. individuālā projekta, grantu shēmas, programmas, apakšprojekta un komponentprojekta naudas plūsmas prognozes sadalījumā pa gadiem;

15.3. apmērs, kādā projektu finansē esošo budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī papildus nepieciešamais finansējums;

15.4. informācija par visiem projekta finansēšanas avotiem — finanšu instrumenta līdzfinansējumu, valsts budžeta finansējumu, pašvaldību finansējumu un privāto finansējumu.

16. Finanšu ministrija kā nacionālā vadošā iestāde ir atbildīga par valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu ārvalstu finanšu palīdzībai individuālajiem projektiem, grantu shēmām un programmām. Lai sagatavotu valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu, Finanšu ministrija pieprasa informāciju starpniekinstitūcijai un kompetentās nozares ministrijai. Finanšu ministrija kā nacionālā vadošā iestāde iekļauj valsts budžeta līdzekļu pieprasījumā valsts budžeta ieņēmumu prognozi finanšu instrumentu līdzfinansējuma atmaksai valsts budžetā par centrālo valsts iestāžu un to padotībā esošo iestāžu īstenotajiem individuālajiem projektiem.

17. Centrālā valsts iestāde ir atbildīga par valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu ārvalstu finanšu palīdzībai komponentprojektiem un apakšprojektiem attiecībā uz tās padotībā esošajiem apsaimniekotājiem. Centrālā valsts iestāde iekļauj valsts budžeta pieprasījumā valsts budžeta ieņēmumu prognozi finanšu instrumentu līdzfinansējuma atmaksai valsts budžetā par centrālo valsts iestāžu un to padotībā esošo iestāžu īstenotajiem komponentprojektiem un apakšprojektiem.

18. Finanšu ministrija atbilstoši kompetencei izvērtē centrālās valsts iestādes iesniegto informāciju, ņemot vērā uzraudzības komitejas un vadības komitejas sniegto informāciju. Pieprasījumus par papildu finansējumu projektu īstenošanai izskata Ministru kabinets vienlaikus ar likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam vai grozījumiem likumā par valsts budžetu.

19. Finanšu ministrija Ministru kabineta apstiprināto finansējumu projektu īstenošanai iekļauj kopējā valsts budžeta līdzekļu pieprasījumā kārtējam gadam atbilstoši valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.

IV. Maksājumu veikšanas kārtība

20. Pēc likuma par valsts budžetu kārtējam gadam vai tā grozījumu pieņemšanas centrālā valsts iestāde sagatavo programmas finansēšanas plānu. Ja nepieciešams, centrālā valsts iestāde izstrādā atsevišķu finansēšanas plānu katram individuālajam projektam, programmai vai grantu shēmai.

21. Saskaņā ar sadarbības līgumu, granta līgumu vai līgumu starp finansējuma saņēmēju un apsaimniekotāju līdzfinansējumu izmaksā šādos veidos:

21.1. viens avansa maksājums pēc granta līguma, sadarbības līguma vai līguma starp finansējuma saņēmēju un apsaimniekotāju parakstīšanas (ja tas paredzēts attiecīgajā līgumā). Pēc avansa maksājuma izlietošanas finansējuma saņēmējs iesniedz valsts aģentūrā “Centrālā finanšu un līgumu aģentūra” (turpmāk — aģentūra) vai apsaimniekotājam finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu kopā ar pamatojošiem dokumentiem;

21.2. vairāki starpposma maksājumi projekta ietvaros, ko veic, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja vai apsaimniekotāja iesniegto finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu, progresa pārskatu un kopā ar to iesniegtajiem pamatojošiem dokumentiem;

21.3. viens noslēguma maksājums pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, pamatojoties uz finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu, progresa pārskatu un kopā ar to iesniegtajiem pamatojošiem dokumentiem.

22. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde:

22.1. īstenojot individuālo projektu:

22.1.1. valsts budžeta iestāde veic maksājumus no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās centrālās valsts iestādes budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Valsts budžeta iestāde sagatavo maksājuma uzdevumu (norāda budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu atbilstoši budžeta un finanšu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem) un iesniedz to Valsts kasē;

22.1.2. valsts budžeta iestāde granta līgumā un sadarbības līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā iesniedz aģentūrā finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu kopā ar pamatojošiem dokumentiem;

22.1.3. aģentūra izskata finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu, progresa pārskatu un kopā ar to iesniegtos pamatojošos dokumentus, sagatavo maksājuma uzdevumu par faktiski veikto izdevumu atmaksu valsts budžetā (norāda budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu atbilstoši budžeta un finanšu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem) un iesniedz maksājuma uzdevumu, finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu Valsts kasē;

22.2. īstenojot komponentprojektu vai apakšprojektu:

22.2.1. valsts budžeta iestāde veic maksājumus no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās centrālās valsts iestādes budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde;

22.2.2. valsts budžeta iestāde saskaņā ar finansējuma saņēmēja un apsaimniekotāja noslēgto līgumu iesniedz apsaimniekotājam finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu kopā ar pamatojošiem dokumentiem. Apsaimniekotājs pārbauda finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu, progresa pārskatu un kopā ar to iesniegtos pamatojošos dokumentus un saskaņā ar sadarbības līgumu iesniedz minēto dokumentāciju apstiprināšanai aģentūrā;

22.2.3. aģentūra izskata apsaimniekotāja iesniegto finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu, progresa pārskatu un kopā ar to iesniegtos pamatojošos dokumentus, sagatavo maksājuma uzdevumu par finanšu instrumenta līdzfinansējuma pārskaitīšanu apsaimniekotājam un iesniedz maksājuma uzdevumu, finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu Valsts kasē;

22.2.4. pēc finanšu instrumentu līdzekļu saņemšanas apsaimniekotājs sagatavo maksājuma uzdevumu par finanšu instrumentu līdzfinansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos.

23. Ja ir cits finansējuma saņēmējs, kas nav minēts šo noteikumu 22.punktā:

23.1. īstenojot individuālo projektu:

23.1.1. finansējuma saņēmējs veic maksājumus no finansējuma saņēmēja līdzekļiem un finanšu instrumenta līdzfinansējuma, ja granta līgumā paredzēts avansa maksājums;

23.1.2. aģentūra sagatavo maksājuma uzdevumu par avansa maksājumu finansējuma saņēmējam granta līgumā un sadarbības līgumā noteiktajā apjomā un kārtībā;

23.1.3. finansējuma saņēmējs granta līgumā un sadarbības līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā iesniedz aģentūrā finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu kopā ar pamatojošiem dokumentiem;

23.1.4. aģentūra izskata iesniegto finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu, progresa pārskatu un kopā ar to iesniegtos pamatojošos dokumentus, sagatavo maksājuma uzdevumu par faktiski veikto izdevumu atmaksu finansējuma saņēmējam saskaņā ar projektā apstiprināto finanšu instrumentu līdzfinansējuma proporciju un iesniedz maksājuma uzdevumu, finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu Valsts kasē;

23.2. īstenojot komponentprojektu vai apakšprojektu:

23.2.1. finansējuma saņēmējs veic maksājumus no finansējuma saņēmēja līdzekļiem un finanšu instrumenta līdzfinansējuma, ja granta līgumā un līgumā starp finansējuma saņēmēju un apsaimniekotāju paredzēts avansa maksājums;

23.2.2. apsaimniekotājs pēc finanšu instrumentu avansa līdzekļu saņemšanas sagatavo maksājuma uzdevumu par avansa maksājuma veikšanu finansējuma saņēmējam līgumā starp apsaimniekotāju un finansējuma saņēmēju noteiktajā kārtībā;

23.2.3. finansējuma saņēmējs iesniedz apsaimniekotājam finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu kopā ar pamatojošiem dokumentiem līgumā starp finansējuma saņēmēju un apsaimniekotāju noteiktajos termiņos un kārtībā;

23.2.4. apsaimniekotājs izskata iesniegto finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu, progresa pārskatu un kopā ar to iesniegtos pamatojošos dokumentus un saskaņā ar sadarbības līgumu iesniedz minēto dokumentāciju apstiprināšanai aģentūrā;

23.2.5. aģentūra izskata finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu, progresa pārskatu un kopā ar to iesniegtos pamatojošos dokumentus, sagatavo maksājuma uzdevumu par finanšu instrumentu līdzfinansējuma pārskaitīšanu apsaimniekotājam un iesniedz maksājuma uzdevumu, finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu Valsts kasē;

23.2.6. pēc finanšu instrumentu līdzekļu saņemšanas apsaimniekotājs sagatavo maksājuma uzdevumu par faktiski veikto izdevumu atmaksu finansējuma saņēmējam.

24. Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc to finanšu instrumentu līdzekļu saņemšanas no biroja, kuri paredzēti kā avansa maksājums, veic maksājumu individuālā projekta saņēmējam vai apsaimniekotājam saskaņā ar granta līgumu, pamatojoties uz aģentūras iesniegto maksājuma uzdevumu. Apsaimniekotājs 10 darbdienu laikā pēc finanšu instrumentu avansa līdzekļu saņemšanas un atbilstoši līgumam starp apsaimniekotāju un finansējuma saņēmēju veic avansa maksājumu komponentprojekta vai apakšprojekta finansējuma saņēmējam.

25. Apsaimniekotājs 20 darbdienu laikā pēc komponentprojektu vai apakšprojektu finansējuma saņēmēju finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu, progresa pārskatu un kopā ar tiem iesniegto pamatojošo dokumentu saņemšanas (ja netiek veikti precizējumi vai pieprasīta papildu informācija) apkopo un izskata tos, kā arī atbilstības gadījumā apstiprina un reizi ceturksnī iesniedz minēto dokumentāciju apstiprināšanai aģentūrā.

26. Aģentūra 20 darbdienu laikā pēc apsaimniekotāju un individuālo projektu finansējuma saņēmēju finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu, progresa pārskatu un kopā ar tiem iesniegto pamatojošo dokumentu saņemšanas (ja netiek veikti precizējumi vai pieprasīta papildu informācija) sagatavo maksājuma uzdevumus un reizi ceturksnī iesniedz maksājuma uzdevumu, finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu Valsts kasē.

27. Valsts kase 20 darbdienu laikā pēc finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu saņemšanas (ja netiek veikti precizējumi vai pieprasīta papildu informācija) pārbauda un sertificē saņemtos finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumus un reizi ceturksnī pieprasa birojam finanšu instrumentu līdzfinansējumu.

28. Valsts kase 15 darbdienu laikā pēc līdzekļu saņemšanas no biroja veic maksājumu individuālā projekta finansējuma saņēmējam un piecu darbdienu laikā — apsaimniekotājam, pamatojoties uz aģentūras iesniegtajiem maksājuma uzdevumiem.

29. Apsaimniekotājs 10 darbdienu laikā pēc finanšu instrumentu līdzfinansējuma saņemšanas no Valsts kases, pamatojoties uz apakšprojekta vai komponentprojekta finansējuma saņēmēja iesniegto finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu, veic maksājumus komponentprojekta vai apakš­projekta finansējuma saņēmējam vai pārskaita attiecīgos līdzekļus valsts budžeta ieņēmumos.

30. Nākamajā dienā pēc izmaiņām konta apgrozījumā Valsts kase sagatavo un izsniedz aģentūrai, apsaimniekotājam un centrālajai valsts iestādei konta izrakstu par finanšu instrumentu līdzfinansējumu un valsts budžeta finansējumu.

31. Reizi mēnesī (nākamajā darbdienā pēc pārskata mēneša pēdējās darbdienas dokumentu apstrādes) Valsts kase sagatavo un iesniedz apstiprināšanai aģentūrā, apsaimniekotājam un centrālajā valsts iestādē aģentūras, apsaimniekotāja vai centrālās valsts iestādes konta kopsavilkuma pārskatu par veiktajiem kases izdevumiem, norādot kases izdevumus pilnā apmērā saskaņā ar budžeta izdevumu ekonomisko klasifikāciju.

32. Ja aģentūra, apsaimniekotājs vai centrālā valsts iestāde konstatē neprecizitātes Valsts kases sagatavotajā konta izrakstā vai kopsavilkumā, tā rakstiski informē Valsts kasi. Valsts kase izvērtē neprecizitātes un, ja nepieciešams, veic attiecīgus labojumus. Precizēto konta izrakstu vai kopsavilkumu iesniedz apstiprināšanai attiecīgi aģentūrā, apsaimniekotājam vai centrālajā valsts iestādē.

33. Ja aģentūrai, apsaimniekotājam vai centrālajai valsts iestādei nav iebildumu, tā piecu darbdienu laikā pēc konta izraksta vai kopsavilkuma saņemšanas vienu apstiprināto kopsavilkuma eksemplāru iesniedz Valsts kasē.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.aprīli.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!