Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 22. martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2006., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/131626

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 29. martā

Vēl šajā numurā

30.03.2006., Nr. 52

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 22. martā

 

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2006.gada 22.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums tieslietu ministrei S.Āboltiņai (jautājumu reģistra nr.110)
“Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu pirms termiņa aiziet pensijā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5525)

2. Deputātu N.Kabanova, J.Plinera, V.Buzajeva, A.Tolmačova un A.Aleksejeva jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra nr.113)
“Par jēdzienu “nevēlama persona (
persona non grata)””
(pilns jautājuma teksts pielikumā).(Atbildes dok. nr.5625)

3. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.114)
“Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5622)

4. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.115)
“Par papildu resursiem valsts budžetam”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5582)

5. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.116)
“Par vistrūcīgākajām personām — tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5623)

6. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.118)
“Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5624)

7. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums veselības ministram G.Bērziņam (jautājumu reģistra nr.119)
“Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5583)

8. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, A.Aleksejeva, A.Tolmačova, N.Kabanova, un J.Sokolovska jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim (jautājumu reģistra nr.120)
“Par 2005.gada 2.marta Ministru kabineta rīkojuma Nr.131 “Par darbdienu pārcelšanu” grozīšanu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

9. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums satiksmes ministram (jautājumu reģistra nr.121)
“Par tiltu un automaģistrāļu perspektīvo radīšanu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

10. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums tieslietu ministrei S.Āboltiņai (jautājumu reģistra nr.122)
“Par ieslodzījuma vietās ieslodzīto personu nodarbinātības organizēšanu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

11. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim (jautājumu reģistra nr.123)
“Par darba dienas pārcelšanu no 2006.gada 5.maija uz 2006.gada 22.aprīli sakarā ar pareizticīgo un vecticībnieku Lielo Sestdienu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

12. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram M.Kučinskim (jautājumu reģistra nr.124)
“Par neatliekamiem pasākumiem denacionalizēto namu īrnieku problēmu atrisināšanā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

13. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim (jautājumu reģistra nr.125)
“Par labklājības ministres Dagnijas Staķes nekompetenci”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

14. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums Latvijas Bankas prezidentam I.Rimšēvičam (jautājumu reģistra nr.126)
“Par Latvijas Bankas likumdošanas iniciatīvu sakarā ar neatliekamiem pasākumiem inflācijas apturēšanai”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājas vietā

Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume

Rīgā 2006.gada 20.martā

 

 

Pielikums

Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu pirms termiņa aiziet pensijā

Likumā “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 11.punkts nosaka:

“11. Nosakot tiesības uz pensiju sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunktā, par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos Latvijas teritorijā, piemērojami saraksti, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.”

Šeit runa ir par tā saucamo sarakstu Nr.1 un Nr.2, kuru pat nav valsts valodā.

Kārtība, kas darbojas pašlaik, pieļauj visai atvieglotus noteikumus aiziet pensijā, t.sk. personām, kas nav sasniegušas 50 gadu vecumu.

Vienlaikus likuma “Par valsts pensijām” konstrukcija jau tāpat ir ļoti sarežģīta pēc uzbūves un daudzajām atsaucēm, kas prasa nopietnu darbu un profesionālu juristu skaidrojumu, bet viņi nav pieejami cilvēkiem, kuri strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos.

Cienījamā Āboltiņas kundze!

Vēlamies uzzināt:

1) Kā ir jāmaina likumi, lai vienlaikus nepasliktinātu tiesības personām, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos pirms termiņa aiziet pensijā.

2) Varbūt ir jāpieņem speciāls likums šajā jautājumā?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.martā

 

 

Par jēdzienu “nevēlama persona (persona non grata)”

Saskaņā ar ziņu aģentūras LETA publicēto informāciju Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Krievijas Federācijas pilsonis Aleksandrs Kazakovs ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta uz ārlietu ministra lēmuma pamata kā Latvijas Republikai nevēlamām personām (persona non grata).

Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem, atsaucoties, kur iespējams, uz starptautisko tiesību avotiem:

1. Vai ziņu aģentūras LETA publicētā informācija ir patiesa?

2. Vai jēdziens “Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata)” Imigrācijas likuma 61.panta otrās daļas izpratnē atbilst jēdzienam “persona non grata” starptautisko tiesību izpratnē?

3. Vai ir iespējams pasludināt par persona non grata personu, kura nebauda imunitāti pret Latvijas Republikas jurisdikciju?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti: N.Kabanovs, J.Pliners,
V.Buzajevs, A.Tolmačovs, A.Aleksejevs

Rīgā 2006.gada 8.martā

 

 

Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli

Starptautiskā prakse un attīstīto Skandināvijas valstu pozitīvā ekonomiskās attīstības pieredze pierāda progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa pamatotību.

Godājamais ministr, lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1) Vai Jūsu ministrijā ir izdarīta analīze par progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešanu?

2) Kāda tieši analīze ir izdarīta?

3) Kā mainīsies budžeta ieņēmumu daļa, ja tiks ieviestas šādas ienākumu nodokļa likmes:

Līdz 105 LVL– 0%;

no 105 LVL līdz 200 LVL– 5%;

no 200 LVL līdz 400 LVL– 10%;

no 400 LVL līdz 600 LVL– 15%;

no 600 LVL līdz 800 LVL– 20%;

no 800 LVL līdz 1000 LVL– 25%;

no 1000 LVL un vairāk– 30%?

4) Kādas, Jūsuprāt, progresīvā ienākumu nodokļa likmes būtu vairāk pieņemamas?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par papildu resursiem valsts budžetam

Godājamais Spurdziņa kungs!

Atbildot uz Jūsu jautājumiem no 2006.gada 1.02.Nr.8/8-2-6, Jūs esat izvairījies no atbildes par iespēju apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu kontus un nodemonstrējāt Jūsu un Jūsu padoto neieinteresētību papildu resursu meklēšanā.

Lūdzam veikt analīzi, kā varētu atspoguļoties pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontu apkalpošana uz Valsts kases aktīviem.

Acīmredzot komercstruktūras– komercbankas ar to nenodarbotos, ja tas nebūtu izdevīgi.

Tāpat lūdzam atbildēt, kuras komercbankas ar to nodarbojas– arī uz to mēs nesaņēmām atbildi. Vai tas būtu komercnoslēpums?

Lūdzam izsmeļošas atbildes uz mūsu jautājumiem.

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā

Godājamais Kariņa kungs!

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.909 no 29.11.2005.g. “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām” ir noteikuši (6.punkts), ka pie šīm personām pieder tie, “kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālā ienākumu līmeni (24 lati atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.881 no 2005.gada 22.novembra). Tādu personu Latvijā ir apmēram 8% no visiem iedzīvotājiem– 170 000–180 000 (minētie noteikumi Nr.909 no 2005.g.29.11., punkts 15). Viņu mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli, kā jau tika atzīmēts, nepārsniedz 24 latus mēnesī, t.i., Ls 0,80 dienā. To skaitā ir personas bez noteiktas dzīvesvietas, tā saucamie bomži. Godājamais ministr, lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir šo personu precīzāks (ar precizitāti līdz 1000) skaits Latvijā?

Cik viņu dzīvo katrā rajonā un pilsētā?

Cik tai skaitā ir bērnu vecumā līdz 7 gadiem?

Cik bērnu ir vecumā no 7 līdz 15 gadiem?

Cik jauniešu no 18 līdz 21 gadam?

Cik– no 21 līdz 30 gadiem?

Cik iedzīvotāju ir no 40 līdz 50 gadiem?

Cik šajā kategorijā ir cilvēku no 50 līdz 60 gadu vecumam?

Cik iedzīvotāju ir no 60 līdz 65 gadiem?

Cik personu ir vecākas par 65 gadiem?

Cik Latvijā ir personu, kam ienākumi uz katru ģimenes locekli ir:

– no 24 līdz 30 latiem mēnesī;

– no 30 līdz 40 latiem mēnesī;

– no 40 līdz 50 latiem mēnesī;

– no 50 līdz 60 latiem mēnesī;

– no 60 līdz 70 latiem mēnesī;

– no 70 līdz 80 latiem mēnesī;

– no 80 līdz 90 latiem mēnesī;

– no 90 līdz 100 latiem mēnesī;

– no 100 līdz 105 latiem mēnesī?

Kur minētās personas dzīvo Latvijas teritorijā: kuros rajonos un pilsētās un cik?

2. Kādi finanšu un citi resursi nepieciešami, lai atrisinātu problēmas tām personām, kam ienākumi ir mazāki par iztikas minimumu– 105 latiem?

Vai ir vajadzīgas dotācijas vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, kā arī tām organizācijām, kas tirgojas ar pārtikas precēm, lai aizkavētu pārtikas produktu cenu kāpumu?

Kādi var būt citi risinājumi šai problēmai?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku

Godājamais ministr!

Latvija, kā Jums, Kariņa kungs, ir zināms, ir pati nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts ar pašiem augstākajiem inflācijas tempiem un visstraujākajiem cenu pieauguma tempiem pārtikas precēm, to skaitā Latvijā ražotajiem produktiem. Vienlaikus IKP pieaugums, tā netaisnīgais sadalījums, kā arī privāto uzņēmēju peļņas palielināšanās strauji palielina plaisu ienākumos starp iedzīvotāju bagāto daļu, t.sk. ierēdņu, un iedzīvotāju galveno slāni. Tā, pēc Ministru kabineta datiem, 180 000 Latvijas iedzīvotāju ir spiesti iztikt ar ienākumiem Ls 0,80 dienā.

Godājamais Kariņa kungs!

Mēs vēlētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir izdarīta kārtējās ekonomiskās politikas analīze?

2. Kā tiek plānota sīko, ļoti sīko un vidējo uzņēmumu struktūru darbības attīstība?

3. Kādus nodokļu atvieglinājumus ir paredzēts viņiem noteikt?

4. Kāda grāmatvedības un cita veida uzskaites vienkāršošana viņu darbībai tiek paredzēta?

5. Kā plānojat ieviest progresīvo ienākuma nodokli juridiskajām personām?

6. Kādus zinātniski ietilpīgus ražošanas veidus plānojat apgūt Latvijas zinātnē?

7. Kā tiks izmantoti sociālā taisnīguma principi attiecībā uz maznodrošinātajiem, ģimenēm ar bērniem, invalīdiem, pensionāriem, sadalot budžeta ieņēmumu daļu nākotnē?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām

Godājamais ministr, paldies Jums par atklāto atbildi (Nr.9-01-11/1008 no 21.02.2006.) uz mūsu jautājumu par zāļu cenu kompensāciju invalīdiem un maznodrošinātajiem.

Jūs uzskatāt, ka gan invalīdiem, gan maznodrošinātajiem ir vienādas ar Jums tiesības pirkt dārgas zāles un uzskatāt, ka šis princips jāsaglabā arī turpmāk.

Diemžēl Jūs tā neuzskatāt attiecībā uz Jūsu un Jūsu ierēdņu algu vienlīdzību ar šo nelaimīgo, veselību zaudējušo cilvēku ienākumiem.

Jo vairāk ir saprotams, kāpēc ministrijas sagatavotais un Jūsu parakstītais dokuments– Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija noteikumi Nr.418 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes uzdevumi kompensācijas kārtība”, kas paredz kompensāciju, faktiski ir kā ģimenes ārstu, tā slimnieku krāpšana.

Piemēram, preparātu “Lamotrix”, kas aptiekā maksā Ls 22,92 ģimenes ārsts, izrakstot to ar 100% kompensāciju, krāpj ne tikai sevi, bet arī slimnieku, jo faktiski viņam tiek kompensēti tikai Ls 11,55, kas ir 50,4% no šo zāļu maksas.

Līdzīgi ir ar sirds slimnieku, diabētiķu, ar epilepsiju slimojošo un citu smagu slimnieku zāļu cenām. Šādā veidā ar iepriekš minētajiem noteikumiem jūtami tika palielināti šo slimnieku izdevumi.

Godājamais ministr, lūdzam sniegt atbildi:

1. Kad tiks novērsta ģimenes ārstu un slimnieku krāpšana un noteikta zāļu cena, atbilstoša faktiskajai kompensācijai?

2. Kādu sodu saņems par to vainīgie atbildīgie Veselības ministrijas un Zāļu cenu aģentūras darbinieki?

3. Kas tiek plānots sadarbībā ar Labklājības ministriju, lai invalīdi un maznodrošinātie varētu saņemt zāles ar atvieglotiem noteikumiem?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
 M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par 2005.gada 2.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.131 “Par darbdienu pārcelšanu” grozīšanu

2006.gada 9.martā Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa izplatīja informāciju, ka ar 2005.gada 2.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.131 “Par darbdienu pārcelšanu” no budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs pārcelta darbdiena no piektdienas, 2006.gada 5.maija, uz sestdienu, 2006.gada 22.aprīli.

Ņemot vērā minēto, lūdzu atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai rīkojuma pieņemšanas brīdī tika ņemti vērā šādi apstākļi:

1) sestdiena, 2006.gada 22.aprīlis, sakrīt ar pareizticīgo un vecticībnieku pirmo Lieldienu dienu;

2) Latvijas Republikas Saeima vairākkārt tikai ar nelielu balsu pārsvaru noraidīja priekšlikumu pasludināt pareizticīgo un vecticībnieku Lieldienas par svētku dienām:

3) pareizticīgo konfesija pēc dažiem datiem ir lielākā Latvijas konfesija pēc ticīgo skaita?

2. Vai rīkojuma pieņemšanu ietekmēja fakts, ka pareizticīgo īpatsvars no budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs ir niecīgs, salīdzinot to ar īpatsvaru Latvijas iedzīvotāju vidū?

3. Vai, Jūsuprāt, Ministru kabineta rīkojums, kurš skar diskriminēto ticīgo reliģiskās jūtas, veicina sabiedrības integrāciju?

4. Vai, Jūsuprāt, nebūtu lietderīgi sabiedrības integrācijas veicināšanas nolūkā grozīt minēto rīkojumu un pārcelt darbdienu uz citu dienu?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, A.Aleksejevs,
A.Tolmačovs, N.Kabanovs, J.Sokolovskis

Rīgā 2006.gada 14.martā

 

 

Par tiltu un automaģistrāļu perspektīvo radīšanu

Godājamais ministr!

Latvijas ģeogrāfiskā, ekonomiskā un ģeopolitiskā atrašanās vieta rada apstākļus stabilam un ilgtermiņa transporta pakalpojumu, tranzīta, tūrisma un tirdzniecības uzplaukumam valsts tautsaimniecības kompleksā.

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā dod lielas iespējas Eiropas struktūrfondu izmantošanai, infrastruktūras attīstībai, tajā skaitā tiltu un automaģistrāļu celtniecībai.

Godājamais Šlesera kungs!

1) Kādus tiltus pār Daugavu tiek plānots uzcelt tuvākajā laikā?

2) Kādus citus tiltus un viaduktus tiek plānots uzcelt?

3) Kādas automaģistrāles, t.sk. uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu un Igauniju, tiek plānots uzcelt?

4) Kādi šiem mērķiem tiek paredzēti līdzekļi?

5) Kā izmantos Eiropas fondu līdzekļus?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,

M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.martā

 

 

Par ieslodzījuma vietās ieslodzīto personu nodarbinātības organizēšanu

Neapmierinošais iedzīvotāju nabadzīgāko slāņu ekonomiskais stāvoklis, viņiem liegtā iespēja pielietot derīgi savus spēkus un dotības lielā mērā veicina antisociālu uzvedību: alkoholismu, narkomāniju, prostitūciju un kā to sekas– noziedzības pieaugumu.

Cilvēku, kas notiesāti par izdarītajiem noziegumiem, nošķiršana no sabiedrības diemžēl nedod pozitīvus rezultātus. Bieži pēc atbrīvošanas daudzi no viņiem ir spiesti atgriezties pie iepriekšējā dzīvesveida, jo valsts pienācīgā mērā nerūpējas par viņu nodarbinātību kā ieslodzījuma laikā, tā arī pēc atbrīvošanas.

Cienījamā Āboltiņas kundze!

1. Kā organizēta ieslodzīto nodarbinātība ieslodzījuma vietās?

2. Kur ir organizētas viņu vispārizglītojošās mācības un izglītības iegūšana?

3. Kur ir organizēta ieslodzīto profesionālā izglītība?

4. Kur ir organizēta ražošana ar ieslodzīto darba pielietošanu? Kādi atvieglojumi ir uzņēmējiem, ja viņi nodarbina ieslodzītos? Kādus nodokļu atvieglojumus papildus vajadzētu noteikt?

5. Kādas kopējas programmas šajos jautājumos ir Tieslietu ministrijai ar Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju?

6. Kas ir nepieciešams, lai veiksmīgi realizētu ieslodzīto nodarbinātību? Kādi budžeta līdzekļi tam ir nepieciešami?

7. Kas vēl ir nepieciešams papildus Probācijas dienestu darbībai?

8. Kādus likumdošanas aktus būtu derīgi pieņemt, lai atrisinātu ieslodzīto un no ieslodzījuma atbrīvoto personu nodarbinātības problēmas?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.martā

 

 

Par darba dienas pārcelšanu no 2006.gada 5.maija uz 2006.gada 22.aprīli sakarā ar pareizticīgo un vecticībnieku Lielo Sestdienu

Godājamais Kalvīša kungs!

Ar Jūsu rīkojumu Nr.131 no 02.03.2005. ir noteikta darba dienas pārcelšana no 2006.gada 5.maija– piektdienas uz sestdienu– 2006.gada 22.aprīli. Šī diena– 22.aprīlis– 2006.gadā ir pareizticīgajiem un vecticībniekiem Lielā Sestdiena.

Godājamais Ministru prezident!

No kādiem apsvērumiem Jūs vadījāties, nosakot šo dienu par darba dienu, tādā veidā ierobežojot valsts lielākajām kristīgajām konfesijām– pareizticīgajiem un vecticībniekiem– iespēju ievērot viņu reliģiskās ceremonijas?

2. Vai nebūtu lietderīgi pārcelt minēto noteikto darba dienu uz citu 2006.gada dienu?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.martā

 

 

Par neatliekamiem pasākumiem denacionalizēto namu īrnieku problēmu atrisināšanā

Kā zināms, Satversmes tiesa šā gada 8.martā pasludināja spriedumu, ar kuru par Satversmei neatbilstošu atzina īres griestu termiņa pagarinājumu līdz 2008.gadam denacionalizētajos namos, tādējādi atceļot t.s. griestus no 2007.gada 1.janvāra. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Ar šo spriedumu vēl vairāk ir saasinājies tās problēmas atrisinājums, kurai pamatus ielika pagājušā gadsimta 90.gados ar nepārdomāto reformu dzīvojamo namu denacionalizācijā.

Šo gadu laikā pēc oficiālajiem datiem no 1995.gada līdz 2004.gadam tika izliktas no dzīvokļiem, neierādot citu dzīvojamo platību, 34 255 ģimenes, t.i., vairāk nekā 100 000 cilvēku, to skaitā bērni un sirmgalvji. Ar dzīvokļa negaidītas zaudēšanas un bezpajumtnieku armijas papildināšanas draudiem nācās dzīvot vēl daudziem tūkstošiem cilvēku.

Godājamais ministr!

1. Kad tiks izstrādāts pasākumu plāns neatliekamai valsts palīdzībai denacionalizēto māju iedzīvotājiem, kam draud izlikšana bez dzīvojamās platības ierādīšanas?

2. Kas ir jādara, lai šie cilvēki nepaliktu uz ielas:

– lai tiktu organizēts pārcelšanas dzīvojamais fonds;

– lai tiktu celtas sociālās mājas un kapitāli izremontēts esošais dzīvojamais fonds;

– lai pārceļamās personas saņemtu finansiālo palīdzību jaunas dzīvojamās platības iegādei vai celtniecībai;

– lai daļēji tiktu nodrošināta īres maksas un komunālo maksājumu kompensācija namīpašniekiem no valsts budžeta;

– lai tiktu nodrošinātas valsts sociālās garantijas (tiesības uz mājokli attiecīgajos likumos);

– lai tiktu iesniegti likumdošanas priekšlikumi?

3. Kādi Saeimas likumi un valdības lēmumi ir nepieciešami, lai nekavējoties atrisinātu šīs problēmas primāros uzdevumus?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.martā

 

 

Par labklājības ministres D.Staķes nekompetenci

Godājamais Kalvīša kungs!

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti griezās pie labklājības ministres D.Staķes jautājumos par neapmierinošo, kritisko stāvokli, kāds ir visnabadzīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, t.sk. par arvien pieaugošo cenu kāpumu pārtikas precēm (mūsu vēstule Nr.8/8-2-7 no 2006.08.02. “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”, “Latvijas Vēstnesis”, Nr.28 (3396)), pie ekonomikas ministra K.Kariņa (mūsu vēstule Nr.8/8-2-110 no 2006.09.03. “Par vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”, “Latvijas Vēstnesis”, Nr.40 (3408)), pie LR bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika (mūsu vēstule Nr.8/8-2-105 no 2006.01.03. “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām ģimenēm”, “Latvijas Vēstnesis”, Nr.40 (3408)).

Visnabadzīgāko iedzīvotāju slāņu stāvokli pēc Jūsu rīkojuma un mūsu lūguma izskatīja Finanšu ministrija un Zemkopības ministrija (mūsu vēstule Nr.8/8-2-1 no 2006.26.01 “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajiem pārtikas iegādei”, “Latvijas Vēstnesis”, Nr.24 (3392)). No ministriem saņemtās un “Latvijas Vēstnesī” Nr.40 (3408)) publicētās atbildes dod pamatu secinājumam, ka neviens no minētajiem ministriem nepārzina minēto jautājumu, kaut arī problēma skar 40% valsts iedzīvotāju. Kā pareizi atzīmē savā atbildē ministrs A.Baštiks: “… nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana nav vienas nozares jautājums, efektīvai šā jautājuma risināšanai ir nepieciešams veidot dialogu un sadarbības modeli starp visām ministrijām, pašvaldību institūcijām un nevalstisko sektoru.”

Bez tam Labklājības ministrija, kas ir atbildīgā ministrija par šiem jautājumiem, un tās sastāvā ir divas institūcijas: Sociālo pakalpojumu pārvalde un Sociālās apdrošināšanas aģentūra, kam tieši ir jānodarbojas ar valsts visnabadzīgāko slāņu jautājumiem, nezina pat precīzi šo personu skaitu. “Personu skaits… tika prognozēts, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes 2004.gada Mājsaimniecību budžeta apsekojuma datiem.”

Tāpēc ar precizitāti līdz 10 000 cilvēku (Bauska vai Ventspils rajons– vienalga…) pēc ministrijas vērtējuma, ir noteikts visnabadzīgāko personu skaits Ministru kabineta noteikumos Nr.909 no 29.11.2005.g. “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”.

Labklājības ministrija nepilda savas funkcijas un nav mūsdienu Latvijas kā visnabadzīgākās Eiropas Savienības valsts šīs svarīgākās sociālās problēmas koordinējošā struktūra.

Godājamais Ministru prezident!

Mēs vēlētos uzzināt:

1. Kad Ministru kabinets izskatīs Latvijas visnabadzīgāko iedzīvotāju slāņu stāvokli, pieņems kompleksus neatliekamus pasākumus viņu labklājības uzlabošanai un dos Labklājības ministrijas darbības pienācīgu novērtējumu, kā arī ministres D.Staķes kompetences vērtējumu?

2. Kādas iespējas, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, nav izmantotas šīs problēmas atrisināšanā, un kas ir tam nepieciešams?

3. Kādus jaunus likumdošanas priekšlikumus iesniegs Ministru kabinets, lai uzlabotu visnabadzīgāko iedzīvotāju stāvokli, vai atrisinās šos jautājumus Ministru kabineta attiecīgu noteikumu izdošanas ceļā?

Ar cieņu,

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.martā

 

 

Par Latvijas Bankas likumdošanas iniciatīvu sakarā ar neatliekamiem pasākumiem inflācijas apturēšanai

Godājamais prezident!

Patēriņu cenu kāpums, tai skaitā pārtikai, Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir pārāk augsts un rada lielas problēmas, pirmām kārtām sociāli neaizsargātajiem iedzīvotāju slāņiem– vistrūcīgākajiem. Lielākais Eiropas inflācijas līmenis, mēs zinām, ir radījis nopietnas Latvijas Bankas bažas.

“Latvijas Banka vairākkārtīgi ir paudusi bažas par to, ka inflācijas kāpums Latvijā, kas aizsākās jau 2003.gada beigās, ir vērtējams kā nopietna problēma, un ir atkārtoti vērsusi uzmanību uz nepieciešamību šīs problēmas risināšanā iesaistīties arī citām valsts institūcijām, kuru rīcībā ir instrumenti, kas var tikt izmantoti cenu kāpuma mazināšanā… Latvijas Banka joprojām uzskata, ka inflācija Latvijā ir būtiska problēma, ka centrālās bankas rīcībā esošo instrumentu izmantošana vien var izrādīties nepietiekama, lai dotu pozitīvu efektu cenu pieauguma mazināšanā. Tādēļ mēs uzskatām, ka problēmas risināšanā būtu jāiesaistās arī citām valsts institūcijām un tikai kopīgiem spēkiem, veicot plašu pasākumu kompleksu, inflācijas problēma Latvijā būtu atrisināma.” (Jūsu vēstule Nr.07.1-08.1/9 no 2006.02.01. un mūsu Nr.8/8-2-1 no 2006.26.01., “Latvijas Vēstnesis”, Nr.20 (3388) “Par valsts palīdzību trūcīgajiem pārtikas iegādē.)

Godājamais Rimšēviča kungs!

Kad Latvijas Banka iesniegs savus likumdošanas priekšlikumus inflācijas novēršanai un Latvijas ekonomikas izvešanai no krīzes?

Ar cieņu, LSP frakcijas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.martā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!