Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 29. martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2006., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/131622

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lēmums par Saeimas 2006. gada 23. marta sēdes sasaukšanu un sēdes darba kārtību

Vēl šajā numurā

30.03.2006., Nr. 52

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 29. martā

 

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2006.gada 29.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums tieslietu ministrei S.Āboltiņai (jautājumu reģistra nr.110)
“Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu, pirms termiņa aiziet pensijā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5525)

2. Deputātu N.Kabanova, J.Plinera, V.Buzajeva, A.Tolmačova un A.Aleksejeva jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra nr.113)
“Par jēdzienu “nevēlama persona (
persona non grata)””
(pilns jautājuma teksts pielikumā).(Atbildes dok. nr.5625)

3. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.114)
“Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5622)

4. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.116)
“Par vistrūcīgākajām personām — tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5623)

5. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.118)
“Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5624)

6. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums veselības ministram G.Bērziņam (jautājumu reģistra nr.119)
“Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5583)

7. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, A.Aleksejeva, A.Tolmačova, N.Kabanova un J.Sokolovska jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim (jautājumu reģistra nr.120)
“Par 2005.gada 2.marta Ministru kabineta rīkojuma Nr.131 “Par darbdienu pārcelšanu” grozīšanu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5628)

8. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums tieslietu ministrei S.Āboltiņai (jautājumu reģistra nr.122)
“Par ieslodzījuma vietās ieslodzīto personu nodarbinātības organizēšanu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

9. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim (jautājumu reģistra nr.123)
“Par darba dienas pārcelšanu no 2006.gada 5.maija uz 2006.gada 22.aprīli sakarā ar pareizticīgo un vecticībnieku Lielo Sestdienu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5650)

10. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim (jautājumu reģistra nr.125)
“Par labklājības ministres Dagnijas Staķes nekompetenci”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

11. Deputātu M.Gulbja, I.Ostrovskas, A.Kiršteina, P.Tabūna un Dz.Rasnača jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.127)
“Par ES struktūrfondu iesniegšanas kārtību un sadali”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

12. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.128)
“Par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu līdz 5% Latvijā ražotajām pārtikas precēm un tā ietekmi uz preču cenām”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

13. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums labklājības ministrei D.Staķei (jautājumu reģistra nr.129)
“Vai Latvijā tagad ir personas, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos?”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

14. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (jautājumu reģistra nr.130)
“Kad ministrija grasās griezties valdībā ar priekšlikumiem pielīdzināt skolotāju algas ierēdņu algām?”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

15. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums labklājības ministrei D.Staķei un veselības ministram G.Bērziņam (jautājumu reģistra nr.131)
“Par bezmaksas medicīnisko palīdzību smagas invaliditātes invalīdiem”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

16. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums iekšlietu ministram Dz.Jaundžeikaram un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram M.Kučinskim (jautājumu reģistra nr.132)
“Par sociālajām patversmēm un to izmantošanu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

17. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās A.Latkovskim un kultūras ministrei H.Demakovai (jautājumu reģistra nr.133)
“Par latgaliešu tiesībām uz valsts varas atbildību par nacionālās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un par viņu apdzīvotās teritorijas sociāli ekonomiskās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

18. Deputātu A.Klementjeva, V.Agešina, V.Orlova, A.Vidavska un I.Ribakova jautājums iekšlietu ministram Dz.Jaundžeikaram (jautājumu reģistra nr.134)
“Par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbinieku sociālajām garantijām”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

19. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, A.Aleksejeva, V.Buzajeva, N.Kabanova un A.Tolmačova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.135)
“Par politiku enerģētikas jomā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2006.gada 27.martā

 

 

Pielikums

Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu pirms termiņa aiziet pensijā

Likumā “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 11.punkts nosaka:

“11. Nosakot tiesības uz pensiju sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunktā, par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos Latvijas teritorijā, piemērojami saraksti, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.”

Šeit runa ir par tā saucamo sarakstu Nr.1 un Nr.2, kuru pat nav valsts valodā.

Kārtība, kas darbojas pašlaik, pieļauj visai atvieglotus noteikumus aiziet pensijā, t.sk. personām, kas nav sasniegušas 50 gadu vecumu.

Vienlaikus likuma “Par valsts pensijām” konstrukcija jau tāpat ir ļoti sarežģīta pēc uzbūves un daudzajām atsaucēm, kas prasa nopietnu darbu un profesionālu juristu skaidrojumu, bet viņi nav pieejami cilvēkiem, kuri strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos.

Cienījamā Āboltiņas kundze!

Vēlamies uzzināt:

1) Kā ir jāmaina likumi, lai vienlaikus nepasliktinātu tiesības personām, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos pirms termiņa aiziet pensijā.

2) Varbūt ir jāpieņem speciāls likums šajā jautājumā?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.martā

 

 

Par jēdzienu “nevēlama persona (persona non grata)”

Saskaņā ar ziņu aģentūras LETA publicēto informāciju Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Krievijas Federācijas pilsonis Aleksandrs Kazakovs ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta uz ārlietu ministra lēmuma pamata kā Latvijas Republikai nevēlamām personām (persona non grata).

Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem, atsaucoties, kur iespējams, uz starptautisko tiesību avotiem:

1. Vai ziņu aģentūras LETA publicētā informācija ir patiesa?

2. Vai jēdziens “Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata)” Imigrācijas likuma 61.panta otrās daļas izpratnē atbilst jēdzienam “persona non grata” starptautisko tiesību izpratnē?

3. Vai ir iespējams pasludināt par persona non grata personu, kura nebauda imunitāti pret Latvijas Republikas jurisdikciju?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti: N.Kabanovs, J.Pliners,
V.Buzajevs, A.Tolmačovs, A.Aleksejevs

Rīgā 2006.gada 8.martā

 

 

Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli

Starptautiskā prakse un attīstīto Skandināvijas valstu pozitīvā ekonomiskās attīstības pieredze pierāda progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa pamatotību.

Godājamais ministr, lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1) Vai Jūsu ministrijā ir izdarīta analīze par progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešanu?

2) Kāda tieši analīze ir izdarīta?

3) Kā mainīsies budžeta ieņēmumu daļa, ja tiks ieviestas šādas ienākumu nodokļa likmes:

Līdz 105 LVL– 0%;

no 105 LVL līdz 200 LVL– 5%;

no 200 LVL līdz 400 LVL– 10%;

no 400 LVL līdz 600 LVL– 15%;

no 600 LVL līdz 800 LVL– 20%;

no 800 LVL līdz 1000 LVL– 25%;

no 1000 LVL un vairāk– 30%?

4) Kādas, Jūsuprāt, progresīvā ienākumu nodokļa likmes būtu vairāk pieņemamas?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā

Godājamais Kariņa kungs!

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.909 no 29.11.2005.g. “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām” ir noteikuši (6.punkts), ka pie šīm personām pieder tie, “kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālā ienākumu līmeni (24 lati atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.881 no 2005.gada 22.novembra). Tādu personu Latvijā ir apmēram 8% no visiem iedzīvotājiem– 170 000–180 000 (minētie noteikumi Nr.909 no 2005.g.29.11., punkts 15). Viņu mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli, kā jau tika atzīmēts, nepārsniedz 24 latus mēnesī, t.i., Ls 0,80 dienā. To skaitā ir personas bez noteiktas dzīvesvietas, tā saucamie bomži. Godājamais ministr, lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir šo personu precīzāks (ar precizitāti līdz 1000) skaits Latvijā?

Cik viņu dzīvo katrā rajonā un pilsētā?

Cik tai skaitā ir bērnu vecumā līdz 7 gadiem?

Cik bērnu ir vecumā no 7 līdz 15 gadiem?

Cik jauniešu no 18 līdz 21 gadam?

Cik– no 21 līdz 30 gadiem?

Cik iedzīvotāju ir no 40 līdz 50 gadiem?

Cik šajā kategorijā ir cilvēku no 50 līdz 60 gadu vecumam?

Cik iedzīvotāju ir no 60 līdz 65 gadiem?

Cik personu ir vecākas par 65 gadiem?

Cik Latvijā ir personu, kam ienākumi uz katru ģimenes locekli ir:

– no 24 līdz 30 latiem mēnesī;

– no 30 līdz 40 latiem mēnesī;

– no 40 līdz 50 latiem mēnesī;

– no 50 līdz 60 latiem mēnesī;

– no 60 līdz 70 latiem mēnesī;

– no 70 līdz 80 latiem mēnesī;

– no 80 līdz 90 latiem mēnesī;

– no 90 līdz 100 latiem mēnesī;

– no 100 līdz 105 latiem mēnesī?

Kur minētās personas dzīvo Latvijas teritorijā: kuros rajonos un pilsētās un cik?

2. Kādi finanšu un citi resursi nepieciešami, lai atrisinātu problēmas tām personām, kam ienākumi ir mazāki par iztikas minimumu– 105 latiem?

Vai ir vajadzīgas dotācijas vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, kā arī tām organizācijām, kas tirgojas ar pārtikas precēm, lai aizkavētu pārtikas produktu cenu kāpumu?

Kādi var būt citi risinājumi šai problēmai?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku

Godājamais ministr!

Latvija, kā Jums, Kariņa kungs, ir zināms, ir pati nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts ar pašiem augstākajiem inflācijas tempiem un visstraujākajiem cenu pieauguma tempiem pārtikas precēm, to skaitā Latvijā ražotajiem produktiem. Vienlaikus IKP pieaugums, tā netaisnīgais sadalījums, kā arī privāto uzņēmēju peļņas palielināšanās strauji palielina plaisu ienākumos starp iedzīvotāju bagāto daļu, t.sk. ierēdņu, un iedzīvotāju galveno slāni. Tā, pēc Ministru kabineta datiem, 180 000 Latvijas iedzīvotāju ir spiesti iztikt ar ienākumiem Ls 0,80 dienā.

Godājamais Kariņa kungs!

Mēs vēlētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir izdarīta kārtējās ekonomiskās politikas analīze?

2. Kā tiek plānota sīko, ļoti sīko un vidējo uzņēmumu struktūru darbības attīstība?

3. Kādus nodokļu atvieglinājumus ir paredzēts viņiem noteikt?

4. Kāda grāmatvedības un cita veida uzskaites vienkāršošana viņu darbībai tiek paredzēta?

5. Kā plānojat ieviest progresīvo ienākuma nodokli juridiskajām personām?

6. Kādus zinātniski ietilpīgus ražošanas veidus plānojat apgūt Latvijas zinātnē?

7. Kā tiks izmantoti sociālā taisnīguma principi attiecībā uz maznodrošinātajiem, ģimenēm ar bērniem, invalīdiem, pensionāriem, sadalot budžeta ieņēmumu daļu nākotnē?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām

Godājamais ministr, paldies Jums par atklāto atbildi (Nr.9-01-11/1008 no 21.02.2006.) uz mūsu jautājumu par zāļu cenu kompensāciju invalīdiem un maznodrošinātajiem.

Jūs uzskatāt, ka gan invalīdiem, gan maznodrošinātajiem ir vienādas ar Jums tiesības pirkt dārgas zāles un uzskatāt, ka šis princips jāsaglabā arī turpmāk.

Diemžēl Jūs tā neuzskatāt attiecībā uz Jūsu un Jūsu ierēdņu algu vienlīdzību ar šo nelaimīgo, veselību zaudējušo cilvēku ienākumiem.

Jo vairāk ir saprotams, kāpēc ministrijas sagatavotais un Jūsu parakstītais dokuments– Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija noteikumi Nr.418 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes uzdevumi kompensācijas kārtība”, kas paredz kompensāciju, faktiski ir kā ģimenes ārstu, tā slimnieku krāpšana.

Piemēram, preparātu “Lamotrix”, kas aptiekā maksā Ls 22,92 ģimenes ārsts, izrakstot to ar 100% kompensāciju, krāpj ne tikai sevi, bet arī slimnieku, jo faktiski viņam tiek kompensēti tikai Ls 11,55, kas ir 50,4% no šo zāļu maksas.

Līdzīgi ir ar sirds slimnieku, diabētiķu, ar epilepsiju slimojošo un citu smagu slimnieku zāļu cenām. Šādā veidā ar iepriekš minētajiem noteikumiem jūtami tika palielināti šo slimnieku izdevumi.

Godājamais ministr, lūdzam sniegt atbildi:

1. Kad tiks novērsta ģimenes ārstu un slimnieku krāpšana un noteikta zāļu cena, atbilstoša faktiskajai kompensācijai?

2. Kādu sodu saņems par to vainīgie atbildīgie Veselības ministrijas un Zāļu cenu aģentūras darbinieki?

3. Kas tiek plānots sadarbībā ar Labklājības ministriju, lai invalīdi un maznodrošinātie varētu saņemt zāles ar atvieglotiem noteikumiem?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par 2005.gada 2.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.131 “Par darbdienu pārcelšanu” grozīšanu

2006.gada 9.martā Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa izplatīja informāciju, ka ar 2005.gada 2.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.131 “Par darbdienu pārcelšanu” no budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs pārcelta darbdiena no piektdienas, 2006.gada 5.maija, uz sestdienu, 2006.gada 22.aprīli.

Ņemot vērā minēto, lūdzu atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai rīkojuma pieņemšanas brīdī tika ņemti vērā šādi apstākļi:

1) sestdiena, 2006.gada 22.aprīlis, sakrīt ar pareizticīgo un vecticībnieku pirmo Lieldienu dienu;

2) Latvijas Republikas Saeima vairākkārt tikai ar nelielu balsu pārsvaru noraidīja priekšlikumu pasludināt pareizticīgo un vecticībnieku Lieldienas par svētku dienām:

3) pareizticīgo konfesija pēc dažiem datiem ir lielākā Latvijas konfesija pēc ticīgo skaita?

2. Vai rīkojuma pieņemšanu ietekmēja fakts, ka pareizticīgo īpatsvars no budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs ir niecīgs, salīdzinot to ar īpatsvaru Latvijas iedzīvotāju vidū?

3. Vai, Jūsuprāt, Ministru kabineta rīkojums, kurš skar diskriminēto ticīgo reliģiskās jūtas, veicina sabiedrības integrāciju?

4. Vai, Jūsuprāt, nebūtu lietderīgi sabiedrības integrācijas veicināšanas nolūkā grozīt minēto rīkojumu un pārcelt darbdienu uz citu dienu?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, A.Aleksejevs,
A.Tolmačovs, N.Kabanovs, J.Sokolovskis

Rīgā 2006.gada 14.martā

 

 

Par ieslodzījuma vietās ieslodzīto personu nodarbinātības organizēšanu

Neapmierinošais iedzīvotāju nabadzīgāko slāņu ekonomiskais stāvoklis, viņiem liegtā iespēja pielietot derīgi savus spēkus un dotības lielā mērā veicina antisociālu uzvedību: alkoholismu, narkomāniju, prostitūciju un kā to sekas– noziedzības pieaugumu.

Cilvēku, kas notiesāti par izdarītajiem noziegumiem, nošķiršana no sabiedrības diemžēl nedod pozitīvus rezultātus. Bieži pēc atbrīvošanas daudzi no viņiem ir spiesti atgriezties pie iepriekšējā dzīvesveida, jo valsts pienācīgā mērā nerūpējas par viņu nodarbinātību kā ieslodzījuma laikā, tā arī pēc atbrīvošanas.

Cienījamā Āboltiņas kundze!

1. Kā organizēta ieslodzīto nodarbinātība ieslodzījuma vietās?

2. Kur ir organizētas viņu vispārizglītojošās mācības un izglītības iegūšana?

3. Kur ir organizēta ieslodzīto profesionālā izglītība?

4. Kur ir organizēta ražošana ar ieslodzīto darba pielietošanu? Kādi atvieglojumi ir uzņēmējiem, ja viņi nodarbina ieslodzītos? Kādus nodokļu atvieglojumus papildus vajadzētu noteikt?

5. Kādas kopējas programmas šajos jautājumos ir Tieslietu ministrijai ar Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju?

6. Kas ir nepieciešams, lai veiksmīgi realizētu ieslodzīto nodarbinātību? Kādi budžeta līdzekļi tam ir nepieciešami?

7. Kas vēl ir nepieciešams papildus Probācijas dienestu darbībai?

8. Kādus likumdošanas aktus būtu derīgi pieņemt, lai atrisinātu ieslodzīto un no ieslodzījuma atbrīvoto personu nodarbinātības problēmas?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.martā

 

 

Par darba dienas pārcelšanu no 2006.gada 5.maija uz 2006.gada 22.aprīli sakarā ar pareizticīgo un vecticībnieku Lielo Sestdienu

Godājamais Kalvīša kungs!

Ar Jūsu rīkojumu Nr.131 no 02.03.2005. ir noteikta darba dienas pārcelšana no 2006.gada 5.maija– piektdienas uz sestdienu– 2006.gada 22.aprīli. Šī diena– 22.aprīlis– 2006.gadā ir pareizticīgajiem un vecticībniekiem Lielā Sestdiena.

Godājamais Ministru prezident!

No kādiem apsvērumiem Jūs vadījāties, nosakot šo dienu par darba dienu, tādā veidā ierobežojot valsts lielākajām kristīgajām konfesijām– pareizticīgajiem un vecticībniekiem– iespēju ievērot viņu reliģiskās ceremonijas?

2. Vai nebūtu lietderīgi pārcelt minēto noteikto darba dienu uz citu 2006.gada dienu?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.martā

 

 

Par labklājības ministres D.Staķes nekompetenci

Godājamais Kalvīša kungs!

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti griezās pie labklājības ministres D.Staķes jautājumos par neapmierinošo, kritisko stāvokli, kāds ir visnabadzīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, t.sk. par arvien pieaugošo cenu kāpumu pārtikas precēm (mūsu vēstule Nr.8/8-2-7 no 2006.08.02. “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”, “Latvijas Vēstnesis”, Nr.28 (3396)), pie ekonomikas ministra K.Kariņa (mūsu vēstule Nr.8/8-2-110 no 2006.09.03. “Par vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”, “Latvijas Vēstnesis”, Nr.40 (3408)), pie LR bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika (mūsu vēstule Nr.8/8-2-105 no 2006.01.03. “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām ģimenēm”, “Latvijas Vēstnesis”, Nr.40 (3408)).

Visnabadzīgāko iedzīvotāju slāņu stāvokli pēc Jūsu rīkojuma un mūsu lūguma izskatīja Finanšu ministrija un Zemkopības ministrija (mūsu vēstule Nr.8/8-2-1 no 2006.26.01 “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajiem pārtikas iegādei”, “Latvijas Vēstnesis”, Nr.24 (3392)). No ministriem saņemtās un “Latvijas Vēstnesī” Nr.40 (3408)) publicētās atbildes dod pamatu secinājumam, ka neviens no minētajiem ministriem nepārzina minēto jautājumu, kaut arī problēma skar 40% valsts iedzīvotāju. Kā pareizi atzīmē savā atbildē ministrs A.Baštiks: “… nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana nav vienas nozares jautājums, efektīvai šā jautājuma risināšanai ir nepieciešams veidot dialogu un sadarbības modeli starp visām ministrijām, pašvaldību institūcijām un nevalstisko sektoru.”

Bez tam Labklājības ministrija, kas ir atbildīgā ministrija par šiem jautājumiem, un tās sastāvā ir divas institūcijas: Sociālo pakalpojumu pārvalde un Sociālās apdrošināšanas aģentūra, kam tieši ir jānodarbojas ar valsts visnabadzīgāko slāņu jautājumiem, nezina pat precīzi šo personu skaitu. “Personu skaits… tika prognozēts, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes 2004.gada Mājsaimniecību budžeta apsekojuma datiem.”

Tāpēc ar precizitāti līdz 10 000 cilvēku (Bauska vai Ventspils rajons– vienalga…) pēc ministrijas vērtējuma, ir noteikts visnabadzīgāko personu skaits Ministru kabineta noteikumos Nr.909 no 29.11.2005.g. “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”.

Labklājības ministrija nepilda savas funkcijas un nav mūsdienu Latvijas kā visnabadzīgākās Eiropas Savienības valsts šīs svarīgākās sociālās problēmas koordinējošā struktūra.

Godājamais Ministru prezident!

Mēs vēlētos uzzināt:

1. Kad Ministru kabinets izskatīs Latvijas visnabadzīgāko iedzīvotāju slāņu stāvokli, pieņems kompleksus neatliekamus pasākumus viņu labklājības uzlabošanai un dos Labklājības ministrijas darbības pienācīgu novērtējumu, kā arī ministres D.Staķes kompetences vērtējumu?

2. Kādas iespējas, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, nav izmantotas šīs problēmas atrisināšanā, un kas ir tam nepieciešams?

3. Kādus jaunus likumdošanas priekšlikumus iesniegs Ministru kabinets, lai uzlabotu visnabadzīgāko iedzīvotāju stāvokli, vai atrisinās šos jautājumus Ministru kabineta attiecīgu noteikumu izdošanas ceļā?

Ar cieņu, Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti: A.Golubovs,
O.Deņisovs, M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.martā

 

 

Par ES struktūrfondu iesniegšanas kārtību un sadali

A.god. Kariņa kungs!

Š.g. 20.martā sākās projektu iesniegšana ES struktūrfondu programmai “Atbalsts komercsabiedrības infrastruktūras modernizācijai”. Tā kā uzņēmējiem nebija skaidrības, kādā veidā tiks pieņemti un vērtēti projekti, daudz cilvēku jau vairākas dienas pirms iesniegšanas termiņa sākuma ieņēma rindu pie LIAA durvīm, lai nenokavētu iesniegšanu un viņu projektiem pietiktu finansējuma.

Neskaidrība par iesniegšanas un vērtēšanas kritērijiem un tam sekojošā neorganizētā vairāku dienu drūzmēšanās pie iestādes durvīm ir radījusi visā ES vēsturē vēl nebijušu precedentu – kā projektu iesniegšanas kritērijs tiek piemērota iesniegšanas secība, nevis projekta atbilstība finansējuma saņemšanas mērķim.

Lai izvērtētu Ekonomikas ministrijas un LIAA darbu šī precedenta kontekstā, vēlamies noskaidrot šādus jautājumus:

1. Kādēļ, pieņemot izvērtēšanai projektus ES līdzekļu apgūšanai, netika noteikti konkrēti kritēriji, kā pioritātes atsevišķiem reģioniem, jaunu darba vietu radīšana, bet piemērota rindas kārtība, kam nav reāla pamatojuma un kas radīja haosu?

2. Vai rindas kārtības kā kritērija ieviešana neliecina par labu augsni korupcijai struktūrfondu līdzekļu apguvē, nedodot iespēju uzņēmējiem, kas nevar samaksāt cilvēkiem par stāvēšanu rindā, saņemt finansējumu?

3. Kādēļ projektu iesniegšanas process netika iepriekš izanalizēts un nebija izplānota konstruktīva darbība, ja rastos neparedzēta situācija?

4. Vai bija noteiktas atbildīgās personas, kas koordinēja un izvērtēja visu šo iesniegšanas procesu?

5. Kā Jūs komentētu uzņēmēja G.Lubja sacīto (Gunārs Lubis, SIA “Merpro“ valdes priekšsēdētājs: “Es nesaprotu, ja mums iedeva zīmi, ka mēs esam 34. un 56 ir pirms mums iesnieguši iesniegumus, tātad mēs esam 90. Es nekādi nevaru saprast, kā tas varēja notikt. Tāpēc, ka 90 cilvēki no rīta 7.00 līdz 14.00, kamēr mēs tikām iekšā aģentūrā, pa durvīm neiegāja.“ LNT ziņas 21.03.2006.) par negodīgo rindas kārtības neievērošanu projektu pieņemšanā?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: M.Gulbis, I.Ostrovska,
A.Kiršteins, P.Tabūns, Dz.Rasnačs

Rīgā 2006.gada 22.martā

 

 

Par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu līdz 5% Latvijā ražotajām pārtikas precēm un tā ietekmi uz preču cenām

Godājamais ministr!

Mēs vēlētos zināt, kāda apstākļos, kad inflācija ir ieilgusi, strauji aug cenas pārtikas produktiem un arvien pasliktinās sabiedrības nabadzīgo slāņu dzīves līmenis, būtu situācija, ja samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 5% Latvijā ražotajām pārtikas precēm? Kā tas atsauksies uz Latvijā ražoto pārtikas produktu cenām?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas LSP frakcijas deputāti: A.Golubovs,
O.Deņisovs, M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 22.martā

 

 

Vai Latvijā tagad ir personas, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos?

Cienījamā ministre!

Mēs pieņemam, ka tieslietu ministre sakarā ar savu profesionālo orientāciju varētu arī nezināt, cik Latvijā ir personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos darba apstākļos (mūsu jautājums Nr.8/8-2/106 tieslietu ministrei “Par personām, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu pirms termiņa aiziet pensijā”, “Latvijas Vēstnesis”, Nr.44, 2006.gada 16.marts).

Bet Jūsu ministrijai ir pienākums to zināt, tāpēc mēs gribētu saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Vai Latvijā ir personas, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos? Kādas ir tās profesijas? Cik mūsdienu Latvijā ir šādu personu? Cik personām no viņām jau tagad ir tiesības uz pirmstermiņa pensionēšanos?

2) Kā tas var atsaukties uz Labklājības ministrijas budžetu?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas LSP frakcijas deputāti: A.Golubovs,
O.Deņisovs, M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 22.martā

 

 

Kad ministrija grasās griezties valdībā ar priekšlikumiem pielīdzināt skolotāju algas ierēdņu algām?

Ar Ministru kabineta rīkojumu tika apstiprināta koncepcija “Par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem”. Kā pirmais solis koncepcijas realizācijai tika pieņemti “Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs”.

Normatīvais akts definē skaidrus darba samaksas noteikšanas principus un paredz darba samaksas sistēmas pārskatīšanas mehānismu, reizi gadā izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un atalgojumu.

Cienījamā Druvietes kundze!

Kad Jums pakļautā ministrija gatavojas iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par tādas darba algas attiecināšanu uz skolotājiem, kādu saņem ierēdņi?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas LSP frakcijas deputāti: A.Golubovs,
O.Deņisovs, M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 22.martā

 

 

Par bezmaksas medicīnisko palīdzību smagas invaliditātes invalīdiem

Cienījamā ministre!

Godājamais ministr!

Pašlaik Latvijā dzīvo ap 60 000 smagas invaliditātes – I un II grupas – invalīdu.

Mēs vēlētos uzzināt:

1) Kā iespējams organizēt bezmaksas medicīnisko palīdzību šiem cilvēkiem?

2) Kādi budžeta līdzekļi šim mērķim ir vajadzīgi?

3) Kādā veidā iespējams organizēt šo invalīdu bezmaksas apgādi ar zālēm? Cik tam ir vajadzīgs budžeta līdzekļu?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas LSP frakcijas deputāti: A.Golubovs,
O.Deņisovs, M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 22.martā

 

 

Par sociālajām patversmēm un to izmantošanu

Pašreizējā ekonomiskā situācija: stabilais inflācijas augstais līmenis, pārtikas produktu cenu straujais kāpums, kā arī nekustamā īpašuma augstās cenas veicina bezpajumtnieku skaita pieaugumu. Daudzi no viņiem mūsu klimata apstākļos, sevišķi ziemas periodā, iet bojā.

Godājamie ministri!

1) Kā Latvijā ir organizētas bezpajumtnieku izmitināšanas problēmas? Kur pienācīgā veidā šie jautājumi netiek risināti?

2) Ko šā jautājuma atrisināšanā veic Jums pakļautās ministrijas?

3) Kādi likumi un valdības lēmumi ir jāpieņem vai jāmaina, lai atrisinātu bezpajumtnieku problēmas?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas LSP frakcijas deputāti: A.Golubovs,
O.Deņisovs, M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 22.martā

 

 

Par latgaliešu tiesībām uz valsts varas atbildību par nacionālās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un par viņu apdzīvotās teritorijas sociāli ekonomiskās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību

Godājamais ministr!

Cienījamā ministre!

Vai valsts vara ir atbildīga par latgaliešu tiesībām uz nacionālo identitāti un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un viņu apdzīvotās teritorijas sociāli ekonomiskās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas LSP frakcijas deputāti: A.Golubovs,
 O.Deņisovs, M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 22.martā

 

 

Par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbinieku sociālajām garantijām

God. ministra kungs!

Jūsu priekštecis iekšlietu ministra amatā Ē.Jēkabsons uz Saeimas deputātu jautājumu (12.10.2005.) par atvaļinājuma pabalstu parādu atmaksu Iekšlietu ministrijas specializētā valsts civildienesta ierēdņiem sniedza atbildi, ka valsts 2006.gada budžetā šim mērķim ir atvēlēti pietiekami līdzekļi.

2006.gadā Latvijā ir notikuši un plānoti vairāki sabiedriski nozīmīgi pasākumi, kuri prasīja un prasīs no Iekšlietu ministrijas struktūrām, īpaši no Valsts policijas, darbu pastiprinātā režīmā, nerēķinoties ar virsstundām, darbu nakts laikā un brīvdienās.

Viens šāds saspringta darba režīma periods bija 16.marta notikumi Rīgā un Liepājā.

Maija mēnesī Rīgā notiks pasaules hokeja čempionāts, kas pastiprinātu policijas darbību prasīs vismaz divu nedēļu garumā.

Novembrī Rīgā notiks NATO dalībvalstu sammits, kam no drošības un sabiedriskās kārtības garantēšanas viedokļa Latvijā nav precedenta. Tādēļ lūdzam Jūs, ministra kungs, atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai atvaļinājumu pabalstu parādu atmaksa Iekšlietu ministrijas darbiniekiem notiek pēc plānotā grafika un vai šim mērķim valsts budžetā ir atvēlēti pietiekami līdzekļi?

2. Kādas kompensācijas un prēmijas tiks izmaksātas Valsts policijas darbiniekiem par papildu pienākumu veikšanu saistībā ar 2006.gada 16.marta notikumiem?

3. Kādi finanšu līdzekļi ir atvēlēti Iekšlietu ministrijas darbinieku papildu atalgojumam par darbu pasaules hokeja čempionāta laikā un NATO dalībvalstu sammita norises dienās?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Klementjevs,
V.Agešins, V.Orlovs, A.Vidavskis, I.Ribakovs

Rīgā 2006.gada 23.martā

 

 

Par politiku enerģētikas jomā

2006.gada 6.martā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informāciju par Ekonomikas ministrijas sagatavoto Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2006.–2016.gadam projektu. 2006.gada 8.martā Eiropas Kopienu komisija prezentēja Zaļo grāmatu “Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai” (COM(2006)105), par kuru notiks debates arī Eiropadomē 2006.gada 23. un 24.martā.

Ņemot vērā minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādas ir Latvijas Republikas valdības prioritātes, piedaloties Eiropas enerģētikas politikas izstrādē?

2. Vai valdība plāno piedalīties Dobeles dabasgāzes krātuves projekta īstenošanā? Kāda varētu būt šī projekta loma Latvijas un Eiropas enerģētikas politikā (īpaši gadījumā, ja tiks panākta vienošanās par likumdošanas iniciatīvu par gāzes krājumiem)? Kādas ir šī projekta izmaksas, priekšrocības un trūkumi? Vai šis projekts mazina Latvijas atkarību no importētiem resursiem krīzes gadījumā?

3. Kādā veidā valdība plāno diversificēt enerģijas resursus? Kādiem enerģijas veidiem būtu dodama priekšroka?

4. Kādā veidā varētu ietekmēt vidi ogļu un kodolenerģijas izmantošana? Vai valdība plāno piedalīties ar šo enerģijas resursu izmantošanu saistīto projektu īstenošanā Latvijā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs? Kādas ir šo projektu izmaksas, priekšrocības un trūkumi? Vai šie projekti mazina Latvijas atkarību no importētiem resursiem krīzes gadījumā?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
A.Aleksejevs, V.Buzajevs, N.Kabanovs, A.Tolmačovs

Rīgā 2006.gada 23.martā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!