Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2006., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/131619

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

30.03.2006., Nr. 52

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 23. marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats
(frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK):

Kā jau mēs diemžēl paredzējām, Saeima neatbalstīja mūsu priekšlikumu par vienu nedēļu saīsināt pārtraukumu starp ziemas sesiju un pavasara sesiju. Uzskatām, ka Saeimā tiešām ir jāizskata vesela virkne būtisku likumprojektu, arī tādi, kuriem ir ne tikai birokrātiska, bet arī praktiska, ekonomiska un sociāla nozīme. Jo šis pārtraukums ir garāks, jo mazāk strādās Saeimas komisijas, un būtībā arī likumdošanas darbs, kas ir vienīgais un galvenais Saeimas darbs, stāvēs uz vietas.

Protams, deputātiem būs iespējas braukāt apkārt, ja viņi to gribēs, bet šīs iespējas deputāti var izmantot tāpat katru nedēļu gan pirmdien, gan piektdien, ko mūsu frakcijas deputāti arī dara. Atliek tikai atzīt, ka valdības nolūks ir apklusināt opozīciju, kas droši vien arī bija galvenais iemesls, kāpēc šis pārtraukums ir tik garš, jo pēc pārtraukuma beigām ceturtdienā nāk 4.maijs, kad būs svinīgā sēde un tāpat nenotiks likumprojektu izskatīšana. Tā ka pārtraukums būtībā ir vēl par vienu nedēļu garāks.

Šodien mēs atkārtoti piedāvājām Saeimas izvērtēšanai grozījumus Darba likumā, lai minimālās algas noteikšana turpmāk būtu parlamenta, nevis Ministru kabineta rokās un ieviestu vairākas būtiskas izmaiņas. Tad minimālā alga nebūtu atkarīga no kāda administratīva lēmuma, bet būtu piesaistīta vidējās darba samaksas lielumam, proti, nosakot, ka tiek sasniegti 50% no vidējās darba algas 2010.gadā, ieviešot pakāpenisku pāreju trijos nākamajos gados attiecīgi 45, 47 un 49% no vidējās algas. Tas neapšaubāmi būtu liels solis uz priekšu mazāk nodrošināto darbinieku atalgošanā. Protams, izdevumi budžetā, bet vienlaikus arī lielāks iedzīvotāju ieņēmumu nodoklis pašvaldībām un lielāki sociālie maksājumi. Tas arī nodrošinātu regulāru minimālās algas pārskatīšanu vienreiz gadā, nevis tikai reizi divos vai reizi gadā, kā sagadās šobrīd.

Mūsu frakcija atbalsta jautājumu ekonomikas ministram par nekārtībām pie Latvijas Attīstības un investīciju aģentūras, kas diemžēl neatbilst ne demokrātiskas, ne civilizētas valsts, ne arī Eiropas Savienības valsts kārtībai. Nebija nekādas loģikas, un šī drūzmēšanās un grūstīšanās vairāku dienu garumā atgādināja deficīta preču sadali padomju laikos, nevis to, kā tam būtu jābūt neatkarīgajā Latvijā.

Mūsu frakcija arī gatavo priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā, lai tām personām, kuras citiem “palīdz” kārtot viņu vietā valsts valodas pārbaudījumus pilsonības iegūšanai, būtu atbildība. Vispārējais atzinums ir, ka šie pārbaudījumi jau tāpat ir samērā vienkārši, tomēr, kā zināms, daudzi nejaudā pat tik tālu sagatavoties un blēdās, pierunājot citus cilvēkus, kuriem valodas zināšanas ir mazliet labākas, viņu vietā tos kārtot. Līdz ar to atbildība pēc pašreizējās likumdošanas ir gan tiem, kuru vietā šīs blēdības notiek, bet nav nekādas atbildības tiem, kuri šādā veidā palīdz ar vai bez samaksas, kas mūs arī neinteresē. Uzskatām, ka par to ir vajadzīga nopietna kriminālatbildība, un šādus grozījumus likumā mēs piedāvāsim tuvākās nedēļas laikā.

G.Bērziņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es domāju, ļoti daudzi no jums pagājušo un aizpagājušo svētdien redzēja “Panorāmas” raidījumu “De facto”. Tajā bija skaidri redzams, ka Jūrmalas domes vēlēšanās ir noticis kukuļošanas mēģinājums. Ir dots 20 000 latu kukulis, lai par mēru tiktu ievēlēts Pirmās partijas deputāts Hlevickis, bet diemžēl šis mēģinājums nav izdevies, un, par laimi, ir ievēlēta “Jaunā laika” deputāte Inese Aizstrauta. No notikušajām telefona sarunām ir skaidri redzams, ka šajā afērā ir iesaistīts plašs personu loks, arī augsti stāvošas personas mūsu valstī. Parādās Šlesera kunga vārds, Šķēles kunga vārds, Cepurnieka kunga un citi vārdi. Rezultātā, sabiedrības spiediena dēļ, no amata – ministra amata – atkāpās Šlesera kungs, bet viņš vēl paliks par deputātu. “Jaunais laiks” uzskata, ka šī lieta, kas ir atklājusies, ir ļoti nopietna.

Jau daudzkārt ir bijušas baumas par korupciju mūsu valstī, bet šis ir pirmais gadījums, kad tik augstā līmenī šī lieta ir skaidri redzama. Tādēļ mēs uzskatām, ka attiecīgajām partijām, kuru cilvēki ir minēti šajā lietā, būtu jāveic un jāizvērtē savu biedru rīcība un jānonāk pie attiecīgiem slēdzieniem. Mēs uzskatām, ka tas īpaši attiecas uz Latvijas Pirmo partiju, un tādēļ mēs, “Jaunais laiks”, šodien nevarējām balsot par jauna satiksmes ministra iecelšanu.

Otra lieta, ko es gribēju pieminēt, ir Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums, kuru šodien atkal iesniedza Saeimas komisijā. Šis likums tika iesniegts, jo tajā ir paredzēts grozījums, kas nāk no KNAB, kurā ir paredzēts, ka, ja partijas, kuras piedalās priekšvēlēšanās, pārsniedz to summu, kas ir atļauta, respektīvi, 20 santīmi no katra vēlētāja, tad papildu pārsniegtā summa ir jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā.

Mēs tikai ceram, ka, atverot šo likumu, netiks mainīti tā pamatprincipi, respektīvi, ierobežojums 20 santīmi uz katru vēlētāju, kas ir maksimālais, ko partijas drīkst izdot.

Trešais, ko es gribēju pieminēt, ir grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kuri šodien tika pieņemti otrajā lasījumā. “Jaunais laiks” bija pret nesen pieņemto šī likuma redakciju, jo tas izslēdza iespēju pašvaldībām pašām noteikt, kur drīkst vai nedrīkst rīkot azartspēles. Mēs uzstājām par likuma vēlreizēju atvēršanu, un tādēļ likums atkal ir izskatīts, iesniegts Saeimā un šodien tika izskatīts otrajā lasījumā. Un mēs esam gandarīti, ka šajā lasījumā tagad ir pašvaldībām skaidri noteikts, ka tām ir tiesības noteikt, kur drīkst vai nedrīkst rīkot azartspēles. Mēs tajā pašā laikā tomēr neesam pārliecināti, ka likumā ir visi ierobežojumi, kas ir vajadzīgi, un tādēļ mēs skatīsimies, vai nav vajadzīgi vēl attiecīgi grozījumi trešajam lasījumam.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Vissvarīgākais likumprojekts no visiem, kas šodien tika piedāvāti izskatīšanai Saeimā, bez šaubām, ir ar PCTVL frakcijas pūlēm ļoti rūpīgi sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Likumprojektā tiek ņemtas vērā vairākas gan Latvijas Pensionāru federācijas, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prasības. Frakcija uzskata, ka PCTVL priekšlikumu pieņemšanas gadījumā tas būtu pirmais neatliekamais solis Latvijas Republikas pensiju sistēmas sakārtošanai un acīmredzama netaisnīguma novēršanai. Mēs piedāvājam pilnā apjomā izmaksāt pensijas personām, kuras laikā no 2000.gada sākuma līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti apdrošināmās personas un saņēma pensiju ierobežotā apmērā.

PCTVL uzskata, ka vecuma pensijas pārrēķināšanas gadījumā jāņem vērā, lai izejas pensijas apmērs nebūtu mazāks par minimālo vecuma pensiju. Bez tam valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai 1135 latus, jāpārskata, izejot no pilnas apdrošināšanu iemaksu algas reālā pieauguma, bet ne no 50%, kā tas ir pašlaik.

Mēs gribētu arī būtiski paaugstināt minimālās pensijas koeficientu pārrēķinos. Un mēs aicinājām Saeimas vairākumu arī lemt jautājumu par personām, kuras ir uzkrājušas darba stāžu kaitīgos un smagos darba apstākļos: pirmkārt, personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, piešķirt piemaksu par katru stāža gadu; otrkārt, mēs uzskatām, ka minētajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras vismaz 10 gadus ir nostrādājušas kaitīgos vai smagos darba apstākļos, jābūt tiesībām pieprasīt vecuma pensiju 5 gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas.

Mēs esam gatavi atzīt, ka šis netaisnību saraksts mūsu pensiju likumdošanā nav izsmeļošs. Mēs esam gatavi iekļaut likumprojektā arī priekšlikumu par pensijas vecuma pazemināšanu sievietēm līdz 55 gadiem un vīriešiem – līdz 60 gadiem. Diemžēl pašreizējais Saeimas vairākums neatbalstīja šo likumprojektu. Bet mēs esam pārliecināti, ka nākamajā valdībā ar PCTVL līdzdalību tas būs pirmais likumprojekts, kuru mēs virzīsim 9.Saeimas izskatīšanai.

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien mūsu Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti iesniedza Saeimā četrus likumprojektus. Gribētos paskaidrot to būtību.

Pirmkārt, gribētos atzīmēt, ka tie ir saistīti ar cilvēku sociālo aizsardzību, un tās bija izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mēs piedāvājam no ienākuma līdz 100 latiem nodokli nemaksāt vispār; ja ienākumi ir no 150 līdz 200 latiem – tikai 5%, un tālāk pēc principa: jo vairāk ienākumu, jo lielāks nodoklis jāmaksā. Tas būtu tīri loģiski. Mūsuprāt, tā būtu liela palīdzība cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem.

Otrais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Mūsu piedāvājumā tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm, kuras ir sasniegušas 55 gadu vecumu, un vīriešiem, kuri ir sasnieguši 60 gadu vecumu, ja šo personu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

Mēs arī piedāvājam grozīt Latvijas Republikas Satversmi un ierakstīt 93.pantā cilvēka tiesības uz mājokli. Tas nozīmē, ka valstij ir pienākums nodrošināt savai tautai tādu dzīves līmeni, lai cilvēkam būtu iespēja dzīvot un apmaksāt dzīvokli un komunālos izdevumus, lai nekrājas parādi, kuru dēļ cilvēku var izmest uz ielas, kas bieži arī notiek. Un arī denacionalizēto māju īrniekiem valstij ir jāpiedāvā līdzvērtīgs dzīvoklis vai pietiekama kompensācija, lai varētu nopirkt citu dzīvokli ar tādu pašu platību.

Un beidzot. Tika iesniegts arī likumprojekts, kurš paredz pielīdzināt Afganistānas kara veterānus pēc sociālajām garantijām un nodrošinājumiem Černobiļas avārijas rezultātā cietušām personām.

Diemžēl neviens no šiem likumprojektiem netika atbalstīts. Iznāk tā, ka mūsu valdībai ir citas prioritātes un cilvēka sociālā aizsardzība nav starp tām. Bet, nobalsojot pret deklarāciju par nacistiskā režīma noziegumu attaisnošanas, nacistu pusē karojušo personu slavināšanas un nacisma atdzimšanas mēģinājumu, Saeima parādīja savu būtību. Diemžēl.

Visu labu jums! Turieties! Labu veselību!

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Ir iestājies pavasaris, un no opozīcijas puses arvien labāki projekti tiek iesniegti, un arvien interesantākas un populistiskākas runas līdz rudenim skanēs no tribīnes.

Šodien es jums varu pateikt vienu labu ziņu un vienu sliktu ziņu.

Labā ziņa ir tā, ka ar 48 balsīm tika nodots komisijām mūsu priekšlikums “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Argumentāciju jūs jau dzirdējāt, Inese Šlesere to izteica no tribīnes.

Mēs varētu jautāt: kāpēc par to esam satraukušies? Vai tāpēc, ka Latvija un Rīga kļūst par lētu krogu, lētu ielasmeitu un visdažādāko azartspēļu paradīzi, bet varbūt arī par mūsu tikumiem, sieviešu ekspluatāciju, cilvēku cieņu un indivīda tiesībām?

Salīdzināšanai es jums gribu citēt vienu fragmentu no Dzīvnieku aizsardzības likuma: “Ir aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir, dzīvnieku mātītes piedāvāšana un izmantošana dzīvnieku tēviņu dzimumtieksmju apmierināšanai bez nolūka iegūt pēcnācējus.” Tātad mēs aizsargājam dzīvniekus, bet mēs līdz šim necenšamies aizsargāt cilvēkus.

Otra ziņa. Šī sliktā ziņa ir tā, ka Latvijas Pirmā partija piedzīvoja graujošu sakāvi savos priekšlikumos, grozījumos Azartspēļu un izložu likumā. Tika noraidīti visi Latvijas Pirmās partijas priekšlikumi – gan par minimālo attālumu no skolām, slimnīcām, baznīcām, pansionātiem un citām vietām, gan par vecuma noteikšanu līdz 21 gadam, kad drīkst nodarboties ar azartspēlēm, tāpat par pašvaldību tiesībām noteikt teritoriju, kur ir atļauts rīkot kazino spēļu zāles, un ārpus šīm teritorijām – tikai viesnīcās.

Turpmāk pašvaldībām būs tiesības lemt, taču pienākums dot pārsvarā vairāk atļauju jaunu spēļu zāļu un kazino ierīkošanai gandrīz jebkurā uzņēmējam tīkamā vietā.

Tā ka mēs tuvākajā laikā netiksim vaļā no tās sērgas, kāda ir pārņēmusi mūsu pilsētas visā platībā. Tikai viena ceturtdaļa mūsu priekšlikumu atbalstīja, un tie nebija mūsu koalīcijas partneri, kuri jau pietiekami ilgu laiku pieliek pūles, lai izspiestu Latvijas Pirmo partiju no koalīcijas.

Godājamie klausītāji! Izdariet secinājumus un izsakiet savu viedokli publiski, kura pozīcija jums ir labāk pieņemama – vai brīva azartspēļu izplatība visā Latvijā, visā galvaspilsētā, vai tomēr saprātīgi un ar likumdevēja tiesībām skaidri un nepārprotami noteikt ierobežojumus, lai šo biznesu sakārtotu.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” piedāvāja izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju iespējamās politiskās korupcijas gadījumu izmeklēšanai. Bet diemžēl visas valdošās partijas, kā arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK noraidīja “Saskaņas Centra” iniciatīvu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas iecelšanu. Tas ir ne tikai jautājums par Jūrmalu, bet arī par dažām citām pašvaldībām. Neskatoties uz to, ka vēl vakar vakarā varas partijas solīja apkarot korupciju, jau šodien, īstenībā, tās to darīt nevēlas.

Piemēram, “Jaunā laika” frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis taisnojās, ka neatbalstīs nevienu opozīcijas priekšlikumu. Bet viens no iepriekšējiem šodienas runātājiem, “Jaunā laika” deputāts Bērziņš, turpina apkarot korupciju vārdos, bet ne darbos. Savukārt Tautas partijas frakcijas vadītājs solīja parakstīt “Saskaņas Centra” dokumentu tikai pēc tam, kad to izdarīs “Jaunais laiks”.

Zaļo un Zemnieku frakcijas priekšsēdētājs Brigmanis apsola atbalstīt “Saskaņas Centra” priekšlikumu tikai pēc tam, kad to izdarīs “Jaunais laiks” un Tautas partija.

Bet Latvijas Pirmās partijas pārstāvji pauž neizpratni – ar kādiem mērķiem “Saskaņas Centrs” vēlas izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju iespējamās politiskās korupcijas gadījuma izmeklēšanai, veidojot pašvaldības, tajā skaitā Jūrmalas pašvaldību. Vadīt šo izmeklēšanas komisiju ir gatavs Saeimas “Saskaņas Centra” deputāts Jānis Urbanovičs. Un līdz ar to mēs redzam, ka gan “Jaunais laiks”, gan Tautas partija, gan Zaļie un Zemnieki, gan Latvijas Pirmā partija, gan “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kārtējo reizi nodemonstrēja savu divkosību, un, mūsuprāt, varas partijas diemžēl vēlas apkarot korupciju tikai vārdos, bet ne darbos. Mums ir zināms, ka skaistiem vārdiem nav nekādas nozīmes, jo visu izšķir rīcība. Un es ceru, ka Latvijas iedzīvotāji vispusīgi izvērtēs tā sauktās koalīcijas apkaunojošo uzvedību.

Kopumā “Saskaņas Centra” ideju atmaskot iespējamos korumpantus Jūrmalas lietā atbalstīja tikai 20 deputāti. Tas ir – “Saskaņas Centrs”, Latvijas Sociālistiskā partija, PCTVL, kā arī neatkarīgie deputāti.

Ē.Zunda
(Tautas partijas frakcija):

Jo tuvāk kārtējās Saeimas vēlēšanas, jo ar smagākām diskusijām tiek pieņemti lēmumi šeit, Saeimā.

Viens no tādiem smagi diskutētiem jautājumiem ir “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, ko šodien Saeima izskatīja un pieņēma otrajā lasījumā.

Šajā likumā galvenais jautājums bija par to, kādai būtu jābūt pašvaldību lomai azartspēļu regulēšanā. Par cik jautājums ir sarežģīts, atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija izveidojusi darba grupu, kura sastāvēja no Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, bija pārstāvji arī no Mazo un vidējo uzņēmēju padomes, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Preses izdevēju asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas un, protams, arī Saeimas deputāti.

Darba grupa konceptuāli vienojās par to, ka par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome vai padome, izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana katrā konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Tātad šeit būtiska ir viena lieta, ko mēs atbalstījām, – pašvaldībai ir tiesības politiski lemt, vai drīkst vai nedrīkst atteikt katrā konkrētajā gadījumā un katrā konkrētajā vietā azartspēles. Šo nostāju tātad atbalstīja arī komisija un šodien arī Saeima. Un no šīs nostādnes ir izrietoši arī visi pārējie priekšlikumi, kas šeit tika izskatīti, vārdu sakot, kas apraksta procedūru, kā tad tas notiek.

Un es dzirdēju kolēģu iebildumus, ka tagad nebūs iespēja aizliegt rīkot azartspēles viesnīcās un noteiktā attālumā no iestādēm. Būtībā pašvaldība tagad pati var brīvi izvēlēties, uz kādu kritēriju pamata tās aizliedz. Tālāk. Vēl mums ir atlicis trešais lasījums. Protams, darba grupa turpinās strādāt, jo viens no jautājumiem, kas būtu trešajā lasījumā jāatrisina, ir tas, ka pašvaldības vēlas arī pašas slēgt azartspēļu vietas. Ņemot vērā to, ka azartspēļu bizness ir legāls bizness, mēs nevaram gluži ignorēt arī viņu vēlmes, proti, prognozēt biznesu un atpelnīt investīcijas. Būtībā nevienā biznesa jomā mēs tā nedarām, ka ļaujam administratīvi regulēt, jo būtībā komercdarbība ir jāregulē ar tirgus likumiem, bet, ņemot vērā šo specifisko biznesu, mēs tomēr ejam uz regulācijām.

Tātad, neskatoties uz šiem sarežģījumiem, es ceru, ka mums izdosies atrast kompromisus, lai šo likumu pieņemtu galīgajā lasījumā jau šīs sesijas laikā.

Vēl gribu pieminēt arī to, ka šajā likumā mēs iekļāvām normu, kas aizliedz privatizēt valsts akciju sabiedrību “Latloto”, jo tagad it kā parādījušās intereses par šī uzņēmuma privatizāciju, bet, ierakstot šo normu, mēs šo jautājumu atrisinām.

P.Kalniņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Es jūs gribētu informēt par trim jautājumiem, kas mūs frakcijā satrauc.

Pirmais. Šodien Saeima skatīja pirmajā lasījumā grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Šo minēto likumprojektu iesniedza, lai it kā būtu vairāk atklātības, lai vairāk uzzinātu, kuras zemnieku saimniecības, zemnieki saņem valsts budžeta, Eiropas Savienības atbalstu.

Viens no šā likumprojekta iesniedzējiem, “Jaunā laika” deputāts Lasmaņa kungs, kaut frakcijā kopā ar saviem kolēģiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar frakcijas vadītāju un ar komisijas vadītāju atbalstīja, ka šis likumprojekts jāvirza kā steidzams, tomēr Saeimas plenārsēdē it kā dažādu principu dēļ neatbalstīja un vispār nepiedalījās balsojumā. Līdz ar to pietrūka tikai divas balsis, lai vispār šis likumprojekts kā steidzams tiktu novirzīts. Man liekas dīvaini, kādēļ tāda divkosība.

Tāpat, ja mēs vēlamies šo jautājumu veidot tā, lai tas būtu atklātāks, lai mēs zinātu, kā to dara, tad es gribētu teikt, ka viņiem vajadzētu ieteikt savam kolēģim, ekonomikas ministram, pamācīties no Lauku atbalsta dienesta, kādā veidā šie finansējumi ir jāadministrē un kādā veidā tam visam ir jānotiek. Jo, ja mēs paskatāmies dažas dienas atpakaļ, kas notika pie viņu ministrijas atbildīgās iestādes, kur vajadzēja saņemt uzņēmējiem Eiropas Savienības atbalstu, es domāju, ka tas ir kauns visai Latvijai.

Un otrs jautājums. Vai tikai lauksaimnieku saņemtai naudai būtu jābūt publiski pieejamai? Es domāju, ka tie miljoni, kas nāk no Eiropas Savienības uzņēmējiem un lauksaimniekiem, ir tikai daļa, bet ļoti daudz aiziet rūpniecības uzņēmumiem. Tātad, ja mēs vēlamies atklātību, tad es domāju, ka būtu jābūt atklātībai par ikvienu budžetā izlietoto latu, kā arī saņemto naudu no Eiropas Savienības.

Tāpat šodien vēlētos atgādināt kolēģiem zemniekiem, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. un 26.pantu 2006.gada 1.septembrī beigsies fizisko vai juridisko personu zemes lietošanas tiesības. Ar to es vēlos atgādināt, ka, ja līdz 1.septembrim nebūs nokārtoti jautājumi par zemes izpirkšanu, tad līdz ar to šo izpirkšanu nevarēs veikt vairs par privatizācijas sertifikātiem.

Iesaku pārskatīt un pasteigties!

Un pēdējais jautājums, par ko es gribētu runāt, ir cukura nozare, kas pašreiz it kā mūsu zemkopības ministra vainas dēļ sagrauj visu nozari Latvijā.

Bet šeit es gribētu atgādināt, ka lielākā cukurfabrika – Jelgavas cukurfabrika – bija praktiski vienīgā pārtikas rūpniecības pārstrādes fabrika, kura palika zemnieku īpašumā pēc tam, kad citu pārstrādes rūpnīcas privatizāciju bija veicis viņu – Tautas partijas – vadītājs.

Un šeit, ja vairāk nekā 51% piederēja zemniekiem, tad šodien nezināmu iemeslu dēļ lielākā daļa pieder jau Anglijai, Dānijai, un, neskatoties uz to, vēl arī palikušo kopējo akcionāru skaits ir 166.

Es rēķinu, ka vismaz puse no cukurbiešu audzētājiem ir lielāki vai mazāki akcionāri. Kādēļ viņi klusē?

Es nevaru piekrist tam, ka atbildība jāuzņemas tikai zemkopības ministram, jo, kā viņš mums paskaidroja, šie jautājumi ir skatīti Ministru kabinetā vairākkārt. Jebkurš šodien, tajā skaitā Tautas partijas Ministru prezidents, bija lietas kursā par to, ka gadu no gada Jelgavas cukurfabrika nebūvēja un negrasās būvēt attīrīšanas ietaises, līdz ar to viņi nekad nav rādījuši, ka viņi vēlētos strādāt.

Un arī pašreiz nevaram piekrist, ka Zemkopības ministrijai jāizlemj, ko darīt. Jāizlemj ir Jelgavas rūpnīcai, tās īpašniekiem, jo, neskatoties uz to, ja viņi arī nesaņems to naudas summu, ko viņi vēlējās saņemt kā kompensāciju, kura būs liela, vēl joprojām pastāv aizliegums rūpnīcai strādāt bez attīrīšanas ietaisēm. Un Vides ministrija nedos atļauju rūpnīcai sākt darbu, ja šīs minētās ietaises nebūs uzbūvētas.

Es vienkārši gribētu mūsu frakcijas vārdā aicināt kolēģus nemeklēt pašreiz, pirmsvēlēšanu laikā, ko kurš kuram varētu pārmest vai, teiksim, atrast vainīgos obligāti blakus frakcijā, nevis savējā, bet godprātīgi strādāt līdz rudenim.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!