Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1991.gada 20.novembra sēdes stenogramma Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2006., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/131612

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frakciju viedokļi

Vēl šajā numurā

30.03.2006., Nr. 52

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1991.gada 20.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Cienītie deputāti, turpināsim darbu! Es ļoti lūgtu daļu kolēģu, kuri atrodas blakuszālē, atnākt, jo būs balsošana par lēmumu, kuru mēs tā arī nevarējām pieņemt.

Lūdzu, Krūmiņa kungs, par nākamo jautājumu!

R.Krūmiņš: Šinī pašā dokumentu kopojumā pirmajā lapā ir 426.dokumentu kopojums– Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 21.jūnija lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” spēkā stāšanās kārtību””.

Šis pats dokuments, kurā mēs izdarīsim grozījumus vai kurā ir iecerēts izdarīt grozījumus, ir jums arī izsniegts. Uz tās lapiņas, kuru jau es minēju iepriekš, tas ir nenumurēts, tas ir kā Augstākās padomes jau pieņemts gatavs dokuments. Tā 2.punktā ir paredzēts, ka šīs privatizācijas sapulces jeb, pareizāk sakot, privatizācijas komisijas sanāksmes un daļu aprēķināšana ir jāveic trīs mēnešu laikā no minētā likuma spēkā stāšanās brīža. Savukārt lēmuma 7.punktā ir noteikts, ka mantiskās pretenzijas pret privatizējamajiem uzņēmumiem arī ir piesakāmas triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža.

Sakarā ar to, ka Augstākajā padomē, valdībā un citās institūcijās savlaicīgi netika pieņemti vairāki svarīgi dokumenti, arī tas, ko mēs iepriekš izskatījām, situācija ir bijusi diezgan neskaidra. Šobrīd tā jau ir noskaidrojusies. Tā ir bijusi neskaidra tieši valsts institūcijām. Nebija skaidrības, kuri uzņēmumi tad īsti tiks privatizēti un kuri tiks privatizēti ar īpatnībām. Šajā sakarā ir radusies nepieciešamība pagarināt gan šo privatizācijas sapulču sasaukšanas termiņus, kuros jāpieņem nolikums un jāizveido privatizācijas komisija, gan arī šo mantisko pieteikumu iesniegšanas termiņi. Nekas būtiski nemainās pašā likumā un tā realizācijā, bet vienkārši šos termiņus nepieciešams pagarināt.

Sakarā ar to, ka dokuments tika sagatavots jau mēnesi iepriekš, šobrīd reālā situācija ir tāda, ka termiņš faktiski ir jāpagarina nevis par vienu mēnesi, ko nodrošinātu šis labojums, vārdu “triju” aizstājot ar “četru”, kā jūs te tekstā redzat, bet ir nepieciešams pagarināt jau uz pieciem mēnešiem. Tātad vajag šeit attiecīgi “četru” vietā rakstīt “piecu”. Tas ir abos šā lēmuma apakšpunktos. Aizstāt 2.punktā vārdu “triju” ar vārdu “piecu” un aizstāt 7.punkta pirmajā daļā vārdu “triju” ar vārdu “piecu”. Arī šeit, tāpat kā iepriekšminētajā dokumentā, par publicēšanu būtu priekšlikums– līdz 30.novembrim.

Tas būtu viss, ko es gribēju teikt par šo dokumentu. Ja ir kādi jautājumi vai kādas citas problēmas, lūdzu, esmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumi? Nav. Priekšlikumi? Arī nav. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu zvanīt, lai kolēģi no pretējās mājas un no blakustelpām nāktu uz balsošanu. Reģistrācijas rezultāts: 88.

Balsosim par lēmumu par grozījumiem pēc 1.jūlija lēmumā par likumu par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju spēkā stāšanās kārtību. Rezultāts: 72. Lēmums pieņemts.

Iespējams, ka zālē ir vairāk deputātu, varam atgriezties pie nenobalsotā lēmuma.

R.Krūmiņš: Par iepriekšējo dokumentu, ko mēs skatījām,– par neprivatizējamo uzņēmumu saraksta apstiprināšanu. Mēs jau pirms mēneša šo dokumentu skatījām. Diemžēl šajā laikā tikai komisija pati pie tā strādāja, ņemot vērā mutiskos priekšlikumus. Neviens konkrēts rakstisks priekšlikums komisijai iesniegts netika. Situācija šobrīd ir tāda: ja mēs šo sarakstu nepieņemam, praktiski visi šie uzņēmumi tiek privatizēti saskaņā ar likumu par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju. Varbūt šinī situācijā viens vai daži atsevišķi kolēģi, kuriem te ir kādas konkrētas intereses, vienkārši būs spiesti risināt kaut kā citādi tās problēmas. Mēs, šo jautājumu komisijā izskatot, nevarējām nonākt ne pie kādiem citiem variantiem. Es nezinu, vai te tiešām ir kaut kādi politiski šķēršļi vai kādi citi argumenti, kuru dēļ mēs nevaram nobalsot.
Te ir arī acīmredzot šis kvoruma jautājums. Faktiski mazākā daļa deputātu, kuriem ir kādas antipātijas, var diktēt vairākumam savu gribu. Šādā situācijā normāls saimnieciskais darbs daudzos gadījumos tiek vienkārši paralizēts, nevar veikt normālu privatizācijas procesu.

Arī šinī starpbrīdī man pienāca atsevišķi kolēģi, izteica kaut kādus ļoti nekonkrētus mutiskus priekšlikumus, bet nekas konkrēts rakstiski iesniegts netika. Ja mēs vēlreiz atliksim šā dokumenta apspriešanu un pieņemšanu uz kādu laiku, es baidos, ka nekas nemainīsies, situācija būs precīzi tāda pati. Tāpēc man ir priekšlikums vēlreiz atgriezties pie šā dokumenta izskatīšanas, un, ja ir kādi konkrēti priekšlikumi, mēs varam par tiem balsot. Šis dokuments tomēr ir jāpieņem vai jāpasaka skaidri un gaiši, ka mēs to vispār nepieņemsim, lai beidzot būtu skaidrība.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot vislielākais klupšanas akmens, kā var saprast, balsošanā bija saimniecība “Vecauce”, par kuru Kinnas kungs…

J.Kinna: Tāpēc man ir procesuāls ierosinājums vispirms nobalsot, vai saimniecība “Vecauce” ir jāatstāj šajā sarakstā, un pēc tam balsot par sarakstu kopumā.

Priekšsēdētājs: Bet, Kinnas kungs, mēs varam nobalsot arī ar vairākumu par “Vecauci”, bet ar kvoruma vairākumu. Ja gadījumā tā paliek sarakstā, tad arī tāpat deputātu daļa atkal balsos pret. Nē? Tātad tiešām priekšlikums ir nobalsot, un to mēs laikam darīsim.

Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Es neapvainojos, cienījamo kolēģi, par tavu izteikšanos, nosaucot to par mazākuma diktātu. Es jau savā jautājumā pateicu– kāpēc. Ja būs šī “Vecauce” iekšā, es aicināšu visus balsot pret, jo tieši šī saimniecība ir tā, kuru privatizējot mēs varētu ievērot taisnīgumu, jo šīs saimniecības vadība ir atteikusies dot zemi bijušajiem īpašniekiem. Tātad ir nostājusies pret mūsu likumiem. Jūs gribat, lai es balsoju, lai “Vecauce” paliek? Es balsošu pret, ja tā paliks sarakstā. Pret pārējām man nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Es tikai drusku, vienu momentiņu apspriežot, par procedūru gribēju uzdot jautājumu. Acīmredzot, ja rodas šaubas par kādas saimniecības iekļaušanu vai neiekļaušanu sarakstā, tad mums ir jānobalso par to, bet jānobalso tomēr tad ar kvorumu “par”, lai tā būtu šajā sarakstā. Tad par atlikušajām var balsot kopā.

Lūdzu, Preinberga kungs, jūs bijāt nākamais!

G.Preinbergs: Man gribētos gandrīz vai protestēt par jūsu teicienu par dažām deputātu grupām, par antipātijām un tā tālāk. Man liekas, ka tas pavisam nepiestāv sevišķi jums, jaunam cilvēkam. Likumam ir jābūt absolūti skaidram, lai jebkurš jebkurā situācijā to varētu atšifrēt. Likumā rakstīts viens, jūs sakāt otru, un būtībā ir pavisam kaut kas cits– trešais. Tā taču nevar pie likumiem strādāt!

R.Krūmiņš: Es atvainojos, ja mani izteicieni ir kādu aizvainojuši. Piedodiet!

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Belam.

A.Bels: Es mazliet par iebildumu motīviem gribētu pateikt. Pirmajā sarakstā ir valsts lauksaimniecības uzņēmumi. Bet kopš kura laika zvērkopība ir lauksaimniecība? Latvijā zvērkopības uzņēmumi radās tikai pēc kara. Šī ir Latvijai neraksturīga ražotne. Līdz ar to manā uztverē tas ir tāds svešķermenis mūsu lauksaimniecības rakstā, ka man vienkārši iekšas neņem pretī sadaļu. Tāpēc es protestēju pret šo zvērkopības saimniecību ielikšanu šajā sarakstā.

R.Krūmiņš: Jā, nu te es varu paskaidrot, ka zvērkopība (konkrēti– kažokzvērkopība) ir viena no lopkopības nozarēm, un savukārt lopkopība ir lauksaimniecības nozare, tāpēc es tomēr nevaru īsti piekrist Bela kunga teiktajam, ka tā nav lauksaimniecība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Ja daži uzskata, ka tikai “Vecauce” ir tas klupšanas akmens, protams, mēs varam balsot par to, lai šo saimniecību izslēgtu no šā saraksta. Ļoti žēl, ka te nav Ludviga Tetera, kas ir šīs saimniecības vadītājs, un ka viņš nevar jums izsmeļoši argumentēt, kāpēc šī saimniecība ir vajadzīga. Neaizmirsīsim vienu, proti, to, ka “Vecauce” joprojām ir Lauksaimniecības universitātes mācību bāze un studenti tur veic praksi. Šī bāze ir jāsaglabā vairāk vai mazāk. Tā ka pirms balsošanas lūdzu padomāt arī par to. Varam jau automātiski pieļaut visu privatizāciju, bet vai vajag to izvirzīt par pašmērķi, tas ir cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, lūdzu!

J.Lucāns: Es gribētu teikt tā, ka tas aprēķins– 4 hektāri uz vienu uzņemamo Agronomijas fakultātes studentu –, pēc manām domām, ir diezgan nereāls, tāpēc ka studentam tomēr ir jāredz viss, visi procesi, kas notiek lauksaimniecībā. Protams, ar balsu vairākumu var izlemt jebkuru jautājumu, bet tādā gadījumā, man liekas, vajadzētu tiem gudrākajiem oponentiem, kas ir pret šo saimniecību atstāšanu šajā sarakstā, atnākt uz komisiju un paklausīties visus tos argumentus. Mēs jau esam tur vairākas dienas nostrīdējušies, un tagad šis strīds sāksies no gala.

Priekšsēdētājs: Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Es šeit gribētu kolēģim Belam un arī citiem paskaidrot, kāpēc pirmajā pielikumā sarakstā ir šauri specializētie valsts uzņēmumi kā pagaidām neprivatizējamie uzņēmumi. Šeit doma ir tāda, ka šie uzņēmumi netiek privatizēti pēc lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas likuma, bet tiks privatizēti vispārējā kārtībā. Bet kāpēc šeit tie ir pagaidām neprivatizējamo sarakstā? Tāpēc, ka šāda vispārēja likuma par valsts uzņēmumu privatizāciju nav. Tātad šeit mēs esam tajā pretrunā, un tāpēc ir šis pirmais saraksts par šauri specializētajiem valsts lauksaimniecības uzņēmumiem. Tāpēc visas šīs zvērkopības un arī putnkopības fabrikas ir šajā sarakstā.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, lūdzu!

J.Lucāns: Attiecībā uz zvērkopības saimniecībām es gribētu atgādināt tikai vienu, proti, ka šīs saimniecības ir tās, kas dod diezgan lielu daudzumu valūtas Latvijai. Es nezinu, tā teikt, kur tā pašreiz tiek ieguldīta un cik mēs esam labi vai slikti saimnieki, bet fakts par sevi, ka caur šīm saimniecībām var dabūt Latvijai valūtu, ir skaidrs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šobrīd vislielākās šaubas ir par saimniecību “Vecauce”. Šajā gadījumā mēs laikam nepareizi darījām iepriekšējā balsojumā, kad domājām, ka balsosim par izslēgšanu vai ieslēgšanu vienkārši ar vairākumu, jo acīmredzot “Vecauce” ir jāapstiprina ar kvorumu. Sakarā ar to, ka šaubas ir radušās, tāpat kā jebkurā gadījumā, kad mēs par kandidatūrām un personālijām balsojām, balsosim vispirms ar kvorumu par “Vecauci”, pieņemsim lēmumu. Par pārējām saimniecībām šeit nebija izteiktas tāda veida šaubas, par tām tad balsosim atsevišķi.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Man nācās piedalīties Lauksaimniecības ministrijā notikušajā zinātniskās padomes sēdē, kur izskanēja neizpratne un nepiekrišana tam, ka “Vecauce” tiktu privatizēta, tāpēc es vienkārši informēju jūs par zinātniskās padomes nostāju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 99. Balsosim par mācību un pētījumu saimniecības “Vecauce” iekļaušanu mūsu lēmuma sarakstā. Tie, kuri ir pret, attiecīgi arī balso. Mēs varam iekļaut tikai tad, ja būs attiecīgās kvoruma balsis. Rezultāts: 59– par. Netiek iekļauts.

Par pārējām… Nē, cienītie kolēģi! Es jums jau izskaidroju balsošanas mehānismu. Tā mums šobrīd vajadzēja rīkoties, apstiprinot kaut ko sarakstā, jo visas saimniecības ir vienlīdzīgas. Tas ir konceptuāls jautājums par jebkuru saimniecību. Tad patiesībā mums vajag par jebkuru no tām balsot ar kvorumu. Tā kā radās šaubas par vienu, tad šinī gadījumā mēs arī balsojām ar kvorumu. (No zāles iebilst.)

Bet, Lucāna kungs, es jums varu pajautāt pilnīgi to pašu. Atsevišķi deputāti balso pret, jo viņiem tas nav pieņemams. Šinī gadījumā vismaz tās pārējās saimniecības ir pieņemamas. Šinī gadījumā iespējas nobalsot par šo sarakstu ir lielākas nekā iepriekšējā. Es nevaru neko izdarīt, nav citas procedūras, kā to izlemt.

Zaščerinska kungs, lūdzu!

J.Zaščerinskis: Es domāju, ka mums reglaments ir izstrādāts un ka tur ir teikts, ka kvorums ar tādu un tādu balsu vairākumu ir vajadzīgs tikai lēmumiem. Šis nav lēmums, šis ir pakārtots jautājums, kur pietiek ar relatīvu balsu vairākumu. (Zālē balsis.)

Priekšsēdētājs: Zaščerinska kungs, mēs citādi to nevaram izdarīt. Atcerieties, kad mēs balsojām par komisiju locekļiem delegācijām vai arī kādai komisijai, tad par katru cilvēku atsevišķi nobalsojām ar kvoruma balsīm. Tikai tad šis cilvēks iekļuva sarakstā. Tāpat ir arī šinī gadījumā.

Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Man ir izsniegts tāds pats dokuments, kāds acīmredzot ir jums visiem, bet man tas ir citāds, jo sarakstā “Vecauce” ir iekļauta. Tātad es varu balsot tikai par izslēgšanu no šā saraksta, nevis par iekļaušanu šajā sarakstā.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs! Jūs ļoti labi atceraties, ka jebkurā gadījumā, kad mēs balsojam par personu kandidatūrām un par šādiem vienlīdzīgiem un konceptuāliem jautājumiem, mēs balsojam par to, par ko rodas šaubas. Mēs jau pirmīt nobalsojām par sarakstu ar “Vec­auci”, un kvoruma nebija…

Cienītie kungi, es lieku uz balsošanu. Jūs pēc tam varēsit jautājumu pārskatīt, ja būs protesti, bet es esmu izmēģinājis vairākus veidus, kā šo lēmumu risināt. Balsosim par lēmumu un par sarakstu kopumā bez pētījumu saimniecības “Vecauce” šajā sarakstā.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es lieku priekšā atbalstīt Bērza kunga priekšlikumu, proti, balsot par svītrošanu šādā gadījumā. Tas taču ir procedūras jautājums!

Priekšsēdētājs: Balsosim par lēmuma pieņemšanu bez saimniecības “Vecauce”. Ar kvorumu šo saimniecību neapstiprināja. Rezultāts: 53 balsis– par. Lēmums nav pieņemts.

R.Krūmiņš: Paldies Dīmaņa kungam par lielo atbalstu privatizācijas procesam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tikai gribu, kā saka, pateikt, kāda ir situācija. Daudziem, kuri šeit zālē priecājas, varu pateikt tikai to, ka visi šie uzņēmumi, kas šajos sarakstos bija, tajā skaitā arī zvērkopības saimniecības, kuras patiešām grib privatizēties pēc lauksaimniecības noteikumiem, un arī tie tehnikumi, kurus šobrīd privatizēt būtu absurds, ir sarakstā, un es domāju, ka nevajadzētu nodarboties ar destrukciju šinī gadījumā. Es vienkārši lūgtu kolēģus pieiet šim jautājumam ļoti nopietni. Šeit Raimonds Krūmiņš vienkārši izvirza priekšlikumu, mēs varam ļoti veikli to izgāzt, bet es gribu redzēt, kādā veidā jūs, cienījamie kolēģi, brauksit uz saviem vēlēšanu apgabaliem! Ja jau jums nepatīk viena saimniecība vai divas, tas ir cits jautājums, bet tāpēc nevar likt visu Latvijas lauksaimniecību uz spēles.

Priekšsēdētājs: Godātais Godmaņa kungs, jūs esat gatavs nākt tribīnē?

Mums ir jāskatās nākamais darba kārtības jautājums, jo Godmaņa kungam ir nedaudz jāpagaida.

Ozola kunga nav? Komisija, kura izskatīja radio un televīzijas lietas?

Lēmuma projekts par Latvijas Republikas tautas deputātu vēlēšanu atcelšanu. Deputātus, kas gatavoja, lūdzu pēc iespējas ātrāk risināt. Rinda ir pienākusi. Deputāts Batarevskis un deputāts Rikards to ir gatavojuši.

O.Batarevskis: Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šobrīd nav iespējams izskatīt mūsu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Likumprojekts par konkurences un monopoldarbības ierobežošanu otrajā lasījumā. Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzskatu par nepieņemamu to, ka Augstākā padome jau vairāk nekā mēnesi nevar izskatīt jautājumu par vēlēšanām. Es lūdzu jūs to saprast pilnīgi pareizi, jo vēlēšanu process ir iesācies, vēlēšanu komisijas ir sākušas savu darbu. Nedomāju, ka varam nerrot cilvēkus un trīs dienas pirms vēlēšanām tās atcelt. Patlaban tas, ko mēs darām, manuprāt, ir cilvēku nerrošana. Es atvainojos, ka to tā saku no šīs vietas.

Priekšsēdētājs: Mēs to labprāt izskatītu, bet, ja cilvēki, kas to gatavojuši, atsakās likt priekšā šo likumprojektu, es neko izdarīt nevaru.

O.Batarevskis: Godātie kolēģi, jūsu priekšā ir 423.lēmuma projekts. Es gribu piebilst, ka lēmuma nosaukumā ir nelielas izmaiņas sakarā ar to, ka tekstā ir izslēgts jautājums par Centrālo vēlēšanu komisiju. Tāpēc lūdzu likt punktu pēc lēmuma nosaukuma teksta: “Par Latvijas Republikas tautas deputātu vēlēšanu atcelšanu Rīgas 62., Daugavpils 78. un Liepājas 96.vēlēšanu apgabalā.”

Godātie kolēģi, ar savu 1991.gada 2.oktobra lēmumu mēs esam atcēluši deputātu pilnvaras deputātiem militārpersonām: Rīgas 62.vēlēšanu apgabalā– Viktoram Alksnim, Daugavpils 78.vēlēšanu apgabalā– Jagupecam un Liepājas 96.vēlēšanu apgabalā– Rjabiņinam. Pēc militārpersonu izslēgšanas no vēlētāju sarakstiem vēlētāju skaits vairs neatbilst Latvijas PSR likuma “Par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām” noteiktajai normai. Tā, piemēram, Rīgas 62.vēlēšanu apgabalā uz vēlēšanu brīdi bija 8623 vēlētāji, tajā skaitā 2976 karavīri, tas ir, 34,5 procenti no visa vēlētāju kopskaita. Daugavpils 87.vēlēšanu apgabalā uz vēlēšanu brīdi bija 8439 vēlētāji. Tajā skaitā 2180 karavīru jeb 25,8 procenti no vēlētāju skaita. Bet Liepājas 96.vēlēšanu apgabalā uz vēlēšanu brīdi bija 10 219 vēlētāji, tajā skaitā 5476 karavīri jeb 53,6 procenti no kopējā vēlētāju skaita.

Ņemsim vērā to, ka šajos vēlētājos netika ierēķināti karavīru ģimenes locekļi. Ņemot vērā, ka vidēji gadā armijas migrācijas rezultātā mainās apmēram 10 procenti no sastāva, šis vēlētāju skaits ir vēl krasi samazinājies. Neaizmirsīsim, ka ar 1991.gada 15.oktobra lēmumu tika atjaunota Latvijas Republikas pilsoņu kopa. Likums par vēlēšanām noteic, ka vēlēšanās piedalās Latvijas PSR pilsoņi.

Ņemot vērā šos apstākļus, mēs iesniedzām šo lēmuma projektu par Augstākās padomes 1991.gada 2.oktobra lēmuma “Par deputāta pilnvaru anulēšanu” 2.punkta atcelšanu un arī par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas 1991.gada 11.oktobra 93.lēmuma “Par vēlēšanu noteikšanu Rīgas 62., Daugavpils 78. un Liepājas 96.vēlēšanu apgabalā” atcelšanu.

Tā kā zināms iedzīvotāju skaits netiek pārstāvēts, mēs ierosinām reorganizēt šos vēlēšanu apgabalus un uzticēt šo apgabalu vēlētāju pārstāvību blakusesošo apgabalu deputātiem. Šajā gadījumā mēs ierosinām bijušajā Rīgas 62.vēlēšanu apgabalā pārstāvību uzticēt Latvijas tautas deputātam Budovskim no Rīgas 67.vēlēšanu apgabala, bet bijušajā Daugavpils 78.vēlēšanu apgabalā– Latvijas Republikas tautas deputātam Drobotam no Daugavpils 76.vēlēšanu apgabala, bijušajā Liepājas 96.vēlēšanu apgabalā– Latvijas Republikas tautas deputātam Lagzdiņam no Liepājas 90.vēlēšanu apgabala. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi? Deputāt Preinberg, lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamais Batarevska kungs! Vai te kaut kas nav palaists garām? Mums virsrakstā ir nosaukti visi vēlēšanu apgabali, un virsraksta teikums beidzas ar šādu tekstu: “un Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas atlaišanu”.

O.Batarevskis: Bet, Preinberga kungs, es pašā sākumā lūdzu likt punktu aiz 96.vēlēšanu apgabala.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ēlertam.

I.Ēlerts: Cienījamais Batarevska kungs! Vai jūs nevarētu sniegt informāciju, kas patlaban notiek šajos vēlēšanu apgabalos. Cik es saprotu, ir beidzies kandidātu izvirzīšanas termiņš. Esmu vienīgi dzirdējis, ka Daugavpilī ir izvirzīts kandidāts. Tā ir avīzes ziņa. Man nav citas informācijas. Vai jūs nevarētu sniegt informāciju, kas varētu mainīt manu attieksmi pret šo lēmumu?

O.Batarevskis: Jāsaka, ka šāda informācija arī līdz manīm ir tikai no laikraksta nonākusi, ka Daugavpilī izvirzīti šie kandidāti…

I.Ēlerts: Cienījamais Batarevska kungs, bet mums tepat pretim, Jēkaba ielā 16, strādā Centrālā vēlēšanu komisija, kur šo informāciju jūs tomēr varējāt iegūt un arī likt mums priekšā.

O.Batarevskis: Ja jūs neapmierina mans lēmuma projekts, lūdzu, piedāvājiet kādu citu, bet mani nevainojiet par to, ka Centrālā vēlēšanu komisija savu viedokli nav izteikusi, jo lēmuma projekts ir izdalīts jau sen.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Man jums ir divi jautājumi. Pirmais jautājums. Sakiet, lūdzu, vai Augstākās padomes vēlēšanās bija kāds vēlēšanu apgabals ar mazāku vēlētāju skaitu nekā jūsu šodien nosauktie?/

O.Batarevskis: Vēlēšanu likumā ir paredzēts, ka ir noteikts deputātu skaits no apdzīvotās vietas arī tad, ja vēlētāju skaits neatbilst likumā noteiktajam, bet tur ir pārstāvēti ne mazāk kā trīs deputāti no apgabala. Šinī gadījumā šis lēmums nav pretrunā ar vēlēšanu likumu.

A.Aleksejevs: */Tas nozīmē, ka šajā gadījumā ar pārstāvniecību viss ir kārtībā?/

O.Batarevskis: Jā.

A.Aleksejevs: */Skaidrs. Tagad otrais jautājums. Uz kāda likuma panta pamata jūs varat uzspiest vēlētājiem deputātu Budovski?/

O.Batarevskis: Es uzskatu, ka šis jautājums ir netaktisks. Arī jūs lieciet pārstāvēt sevi tiem cilvēkiem, kuri ir balsojuši pret jums.

A.Aleksejevs: */Nē. Šajā gadījumā mums ir vēlētāji, kas savu gribu nav izteikuši. Šodien jūs ievēlat Budovski. Kāpēc ne Bela kungu? Vai vēl kādu citu? Uz kāda pamata jūs vēlētājiem uzspiežat tieši Budovska kungu?/

O.Batarevskis: Es neko neizvēlu. Es ierosinu reorganizēt šos apgabalus un uzticēt šeit pārstāvību. Šajā attiecīgajā vēlēšanu apgabalā netiek izvirzīts jauns deputāts. Lūdzu, iepazīstieties ar tekstu!

A.Aleksejevs: */Nē. Jūs teicāt, ka Liepājā uzdots pārstāvēt Lagzdiņa kungam, šeit– Budovska kungam un tā tālāk. Tāpēc es arī gribu zināt, kāpēc tieši tā./

O.Batarevskis: Es paskaidroju, ka šie apgabali ir piegulošie. Acīmredzot bija nepieciešana deputātu piekrišana.

A.Aleksejevs: */Bet kā likums…/

Priekšsēdētājs: Aleksejeva kungs, jums jau vairākas atbildes bija dotas. Vajadzēja gan pierakstīties uz jautājumiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Mantuļņikovs: */Arī man jautājums par to, pēc kāda principa tiks pārstāvēts apgabals Nr.90. Jūs teicāt– piegulošais vai tuvu esošais. Kā visi deputāti zina, apgabali tā arī tika numurēti: 91., 92., 93. un tā tālāk, visi tie ir blakus. Teiksim, 95. ir blakus 96., kuru pārstāvēja Feršalovs, bet tiek piedāvāts 90. Jā, tas pieskaras, robežojas ar 90., tomēr ļoti tālu no apgabala. Tāpēc man tūlīt arī priekšlikums…/

O.Batarevskis: Es jums varu atbildēt, ka mēs kā likumprojekta autori izvēlējāmies šos apgabalus. Ja jums ir cits ierosinājums, tad, lūdzu, balsosim!

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Man ne visai saprotama ir šī argumentācija. Sākumā jūs teicāt, ka šajos apgabalos ir mainījies vēlētāju skaits, bet pēc tam piebildāt: “sakarā ar to, ka pieņemts lēmums par pilsonības institūta atjaunošanu un naturalizācijas kārtību”. Atbilstoši tam vēlēšanu procesā varēs piedalīties tikai pilsoņi, tādēļ pirmais arguments par izmaiņām vēlētāju skaitā acīmredzot atkrīt. Pat ja būtu palicis likumam atbilstošais vēlētāju skaits, uz otra argumenta pamata vienalga tiktu piedāvāts šīs vēlēšanas atcelt./

O.Batarevskis: Es lūdzu ņemt vērā un neaizmirst, ka ar 15.oktobra lēmumu atjaunota Latvijas Republikas pilsoņu kopa. Tas ir viens no argumentiem, bet tas nav pamatojums. Pamatojums ir tas, ka mainījies vēlētāju skaits.

S.Zaļetajevs: */Tad otrais jautājums. Ja pamatā ir izmaiņas vēlētāju skaitā, tad acīmredzot vēlētāju skaits ir mainījies arī tajos apgabalos, kuros strādā ievēlētie deputāti./

O.Batarevskis: Jā, bet nav vēlēts, nav atņemti deputātu mandāti šīm personām.

S.Zaļetajevs: */Es nesapratu. Vai nevar atkārtot?/

O.Batarevskis: Es jums saku, ka šīm personām nav anulēti deputātu mandāti.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kādam ir jautājumi? Jautājumu vairs nav. Debatēs ir pieteicies deputāts Ščipcovs. Paldies, Batarevska kungs!

O.Ščipcovs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Savu viedokli šajā jautājumā es pietiekami plaši izklāstīju savā uzrunā jums. Tā ir mana kā deputāta vislielāko rūpju izpausme sakarā ar šo projektu. Es gribu atgādināt, ka šāviens Sarajevā noveda pie Pirmā pasaules kara. Viens šāviens! Šajā gadījumā tāds neliels, kluss, nepārliecinoši argumentēts projektiņš– es citādi to nosaukt nevaru, jo tas nav dokuments,– faktiski tas ved uz pašreizējās augstākās republikas varas sistēmas salaušanu. Šodien pazūd trīs apgabali, rīt kreisie radikāļi nomet vēl dažus mandātus, pēc tam arī labējie radikāļi, parīt aiziet vairāki deputāti, kas saukti, teiksim tā, pie atbildības par antivalstisku darbību. Mēs jau rīkojamies pēc ne tikai nacionālistiskas, bet galēji nacionālistiskas, tas ir, šovinistiskas, loģikas. Saprotiet, ka darbība pēc šīs loģikas noved pie sprādziena mūsu augstākajā varā. Ja jūs, godātie kungi, gribat sasniegt to pašu rezultātu, kādu sasnieguši galējie radikāļi kādā momentā, šeit jau runāja, ko viņi sasnieguši, bet citā gadījumā var būt arī pretējais efekts. Jāpiebilst, ka nav vērts uzskaitīt apgabalus, kas pārstāvēti ar Latvijas Tautas frontes frakcijas deputātiem, teiksim, 176., kurā 31, 25 procenti karavīru, 140. ar 31 procentu. Es domāju, ka visi saprot, kas aiz tā stāv.

Varu teikt vienu. Kādreiz zemniekus pārdeva reizē ar zemi, pareizāk– zemi pārdeva reizē ar zemniekiem. Bija tādi laiki. Šodien mēs cenšamies vēlētājus– tīrus vai netīrus, pilsoņus vai nepilsoņus– pārstāvēt Augstākajā padomē bez jebkādas viņu gribas izpausmes, neatkarīgi no tā, vai tas ir deputāts Drobots vai deputāts Budovskis. Jūs zināt– šī loģika ir tā pati, kā 13. un 20.janvārī tika teikts, ka Augstākā padome ir demokrātiski ievēlēts orgāns, bet, kad izbīlis pārgāja, tad sakām, ka tas ir okupācijas apstākļos ievēlēts orgāns. 19.augustā atkal sakām, ka tas ir demokrātiski ievēlēts orgāns! Šī loģika vienkāršam latvietim un vienkāršam krievam sāk apnikt. Šī loģika ir līdzīga tai, kad vīrs skaidro sievai, ka viņa nedrīkst laulību pārkāpt, bet viņš drīkst… Kāpēc viņai nav tādu tiesību? Tāpēc ka, ja pārkāpj viņa, tad uzvar mūs, bet, kad viņš,– tad uzvaram mēs. Un lūk. Šī divkosīgā politika, atcerieties, to saku jums, radikāļi šovinisti, var novest pie asinīm! Mēs šodien esam šādu notikumu priekšvakarā. Es jūs brīdinu– kā Ševardnadze. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Deputāti, bez emocijām! Agrāk par šādām runām mēs pēc reglamenta aizrādījām. Tomēr tie izteicieni bija drusku par stipru Augstākajā padomē. Vārds deputātam Budovskim.

M.Budovskis: Cienījamie kolēgas, es pat īsti nezinu, uz ko man atsaukties. Es katrā gadījumā gribētu daudz vienkāršāk un mierīgāk teikt. Pirmkārt, šeit tika izteikta doma, ka daudzos apgabalos ir bijis mazāks vēlētāju skaits. Jā, ir bijis mazāks. Bet tanī pašā laikā es visiem oponentiem, sevišķi Aleksejeva kungam, lūgtu izlasīt vēlēšanu likuma 15.pantu. Tajā skaidri un gaiši ir norādīts, ka attiecīgā pilsētā vēlēšanu rajonos nevarētu būt mazāk par trim deputātiem. Tur, kur ir mazāk, vēlēšanu apgabalus noteic pēc principa, lai būtu pārstāvēts apgabals. Līdz ar to šeit pilnīgi atkrīt tāda runa.

Es jums varētu minēt, ka Vidzemes priekšpilsētā, bijušajā Proletāriešu rajonā, ir 18 deputāti, Liepājā ir 9 deputāti, Daugavpilī– 11. Tas ir pilnīgi atbilstoši vēlēšanu likuma 15.pantam. Viss ir normas robežās. Bet šinī gadījumā tur, kur šie cilvēki, vēlētāju skaits ir mazāks. Un ir pietiekami daudz deputātu. Tur patiešām mums ir jāskatās attiecīgi likumi. Tas ir 10 000 plus mīnus 25 procenti. Te nekādā veidā neiznāk mazāk par 7500. Lūk, tad gan ir pārkāpts šis vēlēšanu likums!

Un vēl vienu lietu es jums, kolēģi, gribu teikt. Nesāksim pieskarties tikai šiem cipariem, matemātiskajam aprēķinam! Ideja ir ļoti vienkārša. Vēlēšanu likumā ir teikts, ka vēlē Latvijas PSR pilsoņi. 29.oktobrī mēs skaidri un gaiši noteicām Latvijas Republikas pilsoņu kopumu. Pilsoņi arī ir tie, kuri vēlē. Un, lūk, šinī gadījumā mēs praktiski to nevaram izdarīt, jo pilsoņu reģistrēšanai būtu vajadzīgs ieraksts dokumentā tad, kad viņš nāks uz vēlēšanām un uzrādīs savu personības dokumentu.

Lūk, šie visi jautājumi pierāda to, ka šinī gadījumā vēlēšanas, kas bija paredzētas 15.decembrī, ir jāatceļ. Lai tajā pašā laikā cilvēkiem būtu noteikta pārstāvniecība Augstākajā padomē, ir priekšlikums to uzticēt teritoriāli blakusesošo vēlēšanu apgabalu deputātiem: Daugavpilī– Drobotam, Lagzdiņam– Liepājā, Budovskim– Rīgas Vidzemes priekšpilsētā. Viņi varētu pārstāvēt šos vēlētājus. Es domāju, ka šeit nevajadzētu šo problēmu minēt, nevajadzētu runāt par Sarajevu, nevajadzētu runāt par Ševardnadzi. Risināsim tepat Latvijas teritorijā šo vēlēšanu atlikšanu!

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Deputātu kungi! Mēs un jūs šodien apspriežam svarīgu jautājumu. Es, protams, saprotu un vēlreiz gribu teikt, ka diezin vai varam šodien cerēt uz Tautas frontes frakcijas deputātu saprašanu, kas sasēdušies šajos krēslos. Un tomēr nākas atcerēties, kā es, savam mazdēlam pasakas lasīdams, nonācu līdz pasakām žurnālā “Zīlīte” . Tur viena pasaka sākās tā: “Kas notiks, kad Tautas fronte uzvarēs?” Pasaka pasakai, bet šodien mēs demonstrējam, kas notiek, kad ir uzvarējusi Tautas fronte. Un mēs esam spiesti konstatēt, ka tad, kad uzvarējusi Tautas fronte, iestājas nelikumības, ciniskas nelikumības, kad šinī zālē tiek pārkāpti valsts likumi, ētikas likumi un visi citi likumi, kādus vien šodien var nosaukt. Jūs pārkāpjat valodu likumu, jūs šodien pārkāpjat likumu par vēlēšanām, kuru jūs tikai vakar uzlabojāt. Kā jūs to uzlabojāt? Jūs likums neapmierināja tikai vienā vietā– pusotru gadu jūs nevarējām sev izmaksāt pabalstus 80 procentu apmērā no algas. Un tāpēc jūs šajā likumā vakar izdarījāt izmaiņas, viss pārējais jūs neinteresēja. Šodien jūs jau runājat par kaut ko citu, jo sastapāties ar citu traucēkli. Jūs zināt, ka šajos vēlēšanu apgabalos jūs nevarat uzvarēt, tāpēc jums vajag šos apgabalus pārveidot. Es to visu saprotu. Taču nedomājiet, ka tauta ir dumjāka par mums un jums. Tā ļoti labi atceras frāzi: “Kas notiks, ja uzvarēs Tautas fronte.” Šodien tauta redz: likumi tiek pārkāpti, tauta grimst nabadzībā, mantu pievāc viltīgākie. Tauta lasa avīzes un zina, ko valdība saka: valdībai tauta ir slikta. Šī ir vienīgā valdība pasaulē, kas nav apmierināta ar savu tautu. Bet ko gan var gaidīt, ja premjerministrs var pateikt: “Mums parlamentā ir divi spēki– Latvijas Tautas fronte un nenormāla opozīcija.” Protams, gaidīt kaut ko saprātīgu no šāda parlamenta nevar.

Deputātu kungi! Jūs pārkāpjat likumu, un es nešaubos, ka jums par šo likuma pārkāpumu nāksies atbildēt, jo ir vēl orgāni, kas runā ar tiem, kas pārkāpj likumus. Bet jūs šodien pārkāpjat likumu. Un, ja pagaidām jūs vēl nevērtē un nenosauc tā, kā parasti nosauc likumu pārkāpējus, tad agrāk vai vēlāk tauta vēlēšanu laikā pateiks, cik vērti jūs esat. Paldies./

Priekšsēdētājs: Aleksejeva kungs, ja uz jums iedarbotos aizrādījumi, es jums, protams, aizrādītu par mājieniem uz parlamentu. Bet šoreiz es to nedarīšu.

Vairs debatēs neviens nav pieteicies. Mums vienkārši vajadzētu izšķirties par šo lēmumu acīmredzot balsojot, ja nav citu priekšlikumu. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 106. Balsosim par Augstākās padomes lēmumu par Latvijas Republikas tautas deputātu vēlēšanu atcelšanu Rīgas 62., Daugavpils 78. Liepājas 96.vēlēšanu apgabalā un Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas atlaišanu. Tas ir izsvītrots.

Deputāti ir skrējuši no pretējās mājas. Vēlreiz reģistrāciju! Rezultāts: 111. Balsosim par šo lēmumu. Rezultāts: 73– par. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Ivaru Godmani.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Pirms es sāku savu runu, es gribu izteikt kategorisku protestu pret to, ko šeit dzirdēju. Es nekur neesmu lietojis izteicienus par nenormālu opozīciju un es nekur neesmu teicis, ka valdībai nepatīk tauta. Ja pierāda to dokumentāli, tad mēs varam apspriest.

Es esmu šodien griezies pie jums ar lūgumu izskatīt ļoti svarīgu jautājumu, kas attiecas uz faktiski pēdējo ministra kandidatūru valdības sastāvā. Runa ir par Iekšlietu ministriju.

Vispirms es gribētu lūgt jūs izskatīt jautājumu par iepriekšējā ministra Aloiza Važņa atbrīvošanu no ieņemamā amata sakarā ar viņa paša iesniegumu, kurš atrodas pie Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna. Lūdzu pieņemt šādu lēmumu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi! Balsosim par iekšlietu ministra Aloiza Važņa atbrīvošanu no iekšlietu ministra pienākumiem. Rezultāts: 93– par. Lēmums pieņemts.

I.Godmanis: Pateicos, cienījamie deputāti! Es griežos pie jums ar lūgumu izskatīt kandidatūru iekšlietu ministra amatam. Tas ir Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ziedonis Čevers. Īsumā gribu raksturot savu izvēli.

Pirmkārt, šinī amatā nepieciešams cilvēks, kam ir pieredze tieši darbā iekšlietu sistēmā.

Otrkārt, es ceru, ka viņš pats to pierādīs ar savu uzstāšanos šeit un ar savu programmu, kā arī ar saviem priekšlikumiem, kā uzlabot šīs ministrijas darbu, bez kuras darba uzlabojumiem visu pārējo ministriju darbs var pārvērsties par apaļu nulli. Es esmu apspriedis ļoti daudz kandidatūru, šī izvēle ir pietiekami rūpīga, tāpēc lūgtu ņemt vērā manu ieteikumu un izskatīt šo kandidatūru šeit plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Čevera kungu uzstāties deputātu priekšā! Katram ministram pēc reglamenta tiek dotas 15 minūtes laika.

Z.Čevers, iekšlietu ministra amata kandidāts: Cienījamie deputāti! Savā runā negribētu akcentēt to, ko jūs esat dzirdējuši, runājot par iekšlietu sistēmas reorganizāciju kā tādu, kurā beidzies pirmais posms un praktiski jāīsteno valdības lēmums par šīs reorganizācijas pabeigšanu. Es gribētu apstāties tikai pie pāris jautājumiem, kas uztrauc ne tikai mani, bet arī iekšlietu sistēmas darbiniekus kā Iekšlietu ministrijā, tā iekšlietu iecirkņos, iekļaujot vienu departamentu. Praktiski visās struktūrvienībās pamatjautājums ir viens: iekšlietu sistēmai jādarbojas radoši, lai jebkurš republikas iedzīvotājs dienā vai naktī būtu drošs par savu un savu tuvinieku veselību un mantisko stabilitāti.

Iesākumam gribētu runāt par to, ka jāpanāk Iekšlietu ministrijas kā organizatoriskās struktūras, kā smadzeņu centra paātrināta darbība, praktiski stimulējot visu pakļauto sistēmu pilnvērtīgu darbu. Jārunā par to, ka maksimāli jāpilnveido attiecības un darba kontakti starp departamentiem, lai nebūtu darba dalīšanas pēc principa– “ne mana cūka, ne mana druva”. Jārunā par to, lai pieņemtu likumus un izmaiņas likumdošanā, kam sekotu pārdomātu normatīvo dokumentu pieņemšana, kas stimulētu tikai uz vienu, proti, uz radošu darbu. Jāizmaina visu rangu iekšlietu sistēmas darbinieku attieksme pret savu darbu. Galvenā uzmanība jāvelta iniciatīvas atbalstīšanai, nevis sodīšanai. Viens no svarīgākajiem momentiem– jāpanāk reālās disciplīnas uzlabošanās visās struktūrvienībās. Viens no sāpīgākajiem uzdevumiem– jāatgriež policistam ticība, ka viņš ir vajadzīgs tautai, tautas gribas un interešu aizstāvēšanai, nevis tuvākajam priekšniekam.

Sāpīgs jautājums ir kadru problēma, īpaši profesionālā sagatavotība. Jāpilnveido reģionālo struktūru darbība vienā jautājumā– darbības koordinēšanā cīņai pret noziedzību, ja ir runa par Policijas departamentu. Jārunā par to, lai tās strukturālās vienības, kas uz šo brīdi darbojas Latvijas Republikā– es runāju par Kauguru apmācības centru –, strādātu pilnvērtīgi un radoši, lai praktiski atrisinātu kadru vakuumu šobrīd un ieinteresētu policistus iegūt speciālo augstāko juridisko izglītību. Jārunā par neklātienes nodaļas atklāšanu Policijas akadēmijā, kas praktiski tiks izdarīts ar nokavēšanos, jo par to var runāt tikai ar nākamo mācību gadu.

Es gribu apstāties pie ļoti svarīga uzdevuma, kas sagaida Iekšlietu ministriju: īsā laikā jāsagatavo savi darbinieki Latvijas iekļaušanai Eiropas ekonomiskajā apritē, lai varētu izpildīt tos uzdevumus, ko praktiski šobrīd izvirza tiesību sargāšanas organizācijas Eiropas valstīs un ko izvirza Latvijas Republikas parlaments un valdība.

Es neapstājos pie tām nebūšanām, kas pastāv iekšlietu sistēmā, ar kurām jūs esat saskārušies praktiskajā dzīvē, sākot ar iecirkņa inspektoru vai valsts autoinspekcijas dienesta darbiniekiem. Es nerunāšu par dažreiz nemākulīgo darbu, atšķetinot noziegumus, un par iekšlietu darbinieku iejūtību. Bet jārunā par viņu profesionālo izaugsmi un par to, lai žandarmērijas funkcijas pakāpeniski aizietu tālāk no policijas un vairāk varētu runāt par šīs sistēmas sociālo lomu republikas dzīvē. Īsumā viss. Esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Ščipcovs, lūdzu!

O.Ščipcovs: */Cienījamo kandidāt! Vai jūs varat nosaukt skaitļus, cik neatklātu noziegumu bija 1960.gadā, 1980.gadā un šodien?/

Z.Čevers: Šodien mēs vairs nevaram runāt par neatklātajiem noziegumiem, bet par lietu skaitu, kas nodotas tiesai. Praktiski neatklāto noziegumu skaits netiek fiksēts, un, cik es zinu, Iekšlietu ministrijā tādi rādītāji šobrīd nepastāv. Pēc tās informācijas, kas mums ir, apmēram pēc tādiem darba rādītājiem procenti dažādos nozieguma veidos ir atšķirīgi. Par smagiem noziegumiem atklāšanas līmenis ir augstāks– no 68 līdz 70 procentiem vidēji. Tādu noziegumu veidu kā dzīvokļu zādzību, zādzību no automašīnām, automašīnu zādzību atklāšanas līmenis ir ļoti zems, tam ir gan objektīvi, gan arī subjektīvi iemesli.

Ja gribat dzirdēt manas domas par noziegumu atklāšanu vai neatklāšanu sešdesmitajos gados, es negribu uz šo jautājumu atbildēt. To varētu atbildēt tie cilvēki, kuri šobrīd ir pensijā. Ļoti bieži šie procentuālie rādītāji nevar ieiet mūsu vēsturē, jo netika objektīvi sastādīti.

O.Ščipcovs: */Un otrais jautājums. Pašlaik, kad kriminogēnā situācija līdzinās sniega lavīnai, kad gaišā dienas laikā atklāti tiek izlaupīti dzīvokļi, garāžas, tajā skaitā arī Augstākās padomes deputātiem, jūsu ziņojumā es nedzirdēju, kas principiāli jauns būs policijas darbā. Un ja jūs to speciāli neapgājāt vai es slikti sapratu, tad sakiet, lūdzu, kas principiāli jauns tiks darīts, lai apstādinātu šo pieaugošo noziegumu lavīnu?/

Z.Čevers: Noziedzības pieaugums šobrīd nav aktuāls. Es gribētu atgādināt jums, cienījamais deputāt, ka noziedzības līmenis Eiropas valstīs pieaug, procentuāli pieaug līdzvērtīgi mūsu procentam, kaut arī dzīves līmenis tur tomēr ir augstāks nekā pie mums. No tā, vai uz vienas ielas stāvēs viens milicis vai 20, noziegumu līmenis reāli var nesamazināties, runa ir par profesionālās policijas darbību, tā sauktās kriminālpolicijas augstvērtīgu darbību, izmantojot visas tās iespējas, ko dod šī kriminālpolicija. Ja gribam izskatīt šo problēmu kompleksā, es atvainojos, Iekšlietu ministrijas darbs ir atkarīgs no kopējās situācijas republikā. Ja ir runa par to, cik efektīvi strādā policisti, tad, no manas puses, varētu raudāt par kadru nepietiekamību un tā tālāk, un tā tālāk. Man tā liekas, es balstos uz to, ka šobrīd jāaktivizē policijas darbinieku darbs konkrētajā situācijā, jo šobrīd ir izveidojusies reāla situācija, ka cilvēki gadu no gada gaida kaut kādas maiņas un praktiski ļoti bieži atrodas depresijas stāvoklī. To iespaidoja arī pēdējā gada notikumi, kad risinājās konkrēta cīņa par to, kurā pusē iesaistīt milicijas darbiniekus– es runāju par politiskajām cīņām –, jo viņi tika atrauti no profesionālā darba.

Kas konkrēti jādara? Es vēl vienu reizi saku, ka tas ir komplekss jautājums. Profesionalitāte– viens, darba disciplīna– otrs, pareiza pieeja darba prognozēšanai, kas praktiski mums atkrīt, to es varu pateikt tā godīgi. Noziedzības līmeņa celšanās, novērtējot visas tautsaimniecības attīstību ne tikai mūsu Iekšlietu ministrijā, bet arī citos reģionos, netiek plānota.

Tāpēc esmu izvirzījis jautājumu par Eiropas līmeņa profesionālo sagatavotību, lai reāli varētu izmantot savas iespējas cīņā pret noziedzību.

Priekšsēdētājs: Paldies, Čevera kungs! Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Čevera kungs, ir diezgan stabils priekšstats, ka mūsu šīsdienas muita ir ārkārtīgi korumpēta, neskatoties uz to, ka tās priekšgalā ir vecs tautfrontietis– Saliņš. Sakiet, kādi ir jūsu plāni attiecībā uz mūsu muitu?

Z.Čevers: Jautājums ļoti sarežģīts un tajā pašā laikā bija atkarīgs, cienījamie deputāti, no jums, kad jūs pieņēmāt savus lēmumus par muitu. Tie tika pieņemti grūtā laikā, daudzus jautājumus nevarēja atrisināt tā, kā pienāktos tos risināt mierīgos un normālos apstākļos. Mans priekšlikums ir– pagaidām, nerunājot par daudz dziļākām saknēm, nostiprināt pierobežas rajonus ar iecirkņu pilnvarotajiem. Tas zināmā veidā palīdzētu muitas dienestam, palīdzētu robežapsardzībai.

Otrkārt, es domāju, mums radīsies plāni sadarbībai starp muitu un iekšlietu sistēmu kopumā. Darba tur ir daudz, un idejas, es domāju, kopīgā saskarsmē radīsies pietiekami labas.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Berklavam.

E.Berklavs: Sevišķi pēdējā laikā jūs droši vien domājat par to, vai policijas dienestā var strādāt cilvēki, kuri neprot valsts valodu. Lielākajās pilsētās, sevišķi Rīgā, tādu vēl ir ļoti daudz. Kā jūs domājat risināt šo jautājumu?

Z.Čevers: Es varētu atbildēt to, ko domā paši iekšlietu sistēmas darbinieki, Rīgas milicijas darbinieki. Viņu domas ir viennozīmīgas– valsts valoda ir jāprot, dzīvojot Latvijā. Tie, kuri nevēlas apgūt valsts valodu, praktiski ir izvēlējušies citu ceļu un saistību ar citu profesiju.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Paldies, Čevera kungs! Debatēs arī nav pierakstījies neviens no deputātiem, jo uz jautājumiem ir sniegtas izsmeļošas atbildes par kandidāta programmu.

Lūdzu, reģistrēsimies. Godātos kolēģus lūdzu steigties uz plenārsēžu zāli, jo balsosim par iekšlietu ministra kandidatūru. Komisijas vārdā uzziņa, kā parasti reglaments to prasa.

M.Stepičevs: Šorīt bija komisijas sēde. Likumdošanas komisija un Aizsardzības komisija ar 13 balsīm apstiprināja šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Reģistrācijas rezultāts: 117. Balsosim par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu iecelt par republikas iekšlietu ministru Ziedoni Čeveru. Rezultāts: 100– par, 3– pret un 9 – atturas. Apsveicam!(Aplausi.)

Lūdzu, Godmaņa kungs, par nākamajiem jautājumiem!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Izsaku pateicību par atbalstu izvirzītajai kandidatūrai un tās apstiprināšanu. Apsveicu arī ministru. Es gribēju jūs aizkavēt vēl šodien ar divām lietām, kas ir vitāli nepieciešamas, lai mēs kā valdība varētu sākt funkcionēt pilnasinīgi.

Jums ir izsniegts 481. un 482.dokuments. Es gribētu palūgt jūs paņemt 482.dokumentu. Ir viena neprecizitāte. Tā kā ir runa par juridiskiem jautājumiem, es domāju, ka šī neprecizitāte nav pieļaujama. 11.novembra lēmumā tajā ministriju sarakstā, kurš tika iesniegts un kuru jūs apstiprinājāt, viena no ministrijām ir Izglītības ministrija. Līdz tam figurēja Tautas izglītības ministrija. Protams, varētu uzskatīt, ka tas ir viens un tas pats, tomēr es uzskatu, ka jautājums ir pietiekami nopietns. Tas ir par ministrijas nosaukumu un tās ieiešanu valdībā. Šī nosaukuma izmaiņa šinī likumā izdarīta apzināti, lai Tautas izglītības ministriju tomēr nosauktu normālā vārdā,– Izglītības ministrijas vārdā. Jo ar augstu vārdu lietošanu vien darbs kvalitatīvi pats no sevis neuzlabojas.

Tāpēc man ir ļoti liels lūgums, lai jūs apstiprinātu un nobalsotu par šo lēmumu pārdēvēt Latvijas Republikas Tautas izglītības ministriju par Latvijas Republikas Izglītības ministriju. Tas ir saistīts ar tehniskām problēmām, bet es domāju, ka tas ir tā vērts, lai mēs nelietotu šeit tādus vārdus, kurus lietot pagaidām būtu pāragri. Tas ir viss, ko es gribēju teikt.

Priekšsēdētājs: Apspriešana, domājams, nav vajadzīga. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Lūdzu abus dokumentus vispirms iekļaut darba kārtībā un tad rīkot balsošanu par šiem dokumentiem.

Priekšsēdētājs: Runa ir par valdības jautājumiem. Iekļausim darba kārtībā, ja deputāts Grūbe uz to pastāv.

Balsosim par to, lai darba kārtībā iekļautu lēmumu “Par Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijas pārdēvēšanu” un lēmumu “Par Latvijas Republikas Ministru padomi” kā steidzamu. Lūdzu rezultātu. Lēmums pieņemts. Darba kārtībā šie jautājumi iekļauti.

Balsosim par Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijas pārdēvēšanu par Izglītības ministriju. Rezultāts: 91– par.

Nākamais lēmums ir par Latvijas Republikas Ministru padomi. Vai Ministru padomes priekšsēdētājam vajag ziņot par šo lēmumu? Vai ir kādi jautājumi viņam?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Nav. Priekšlikumu arī nav. Balsosim par lēmuma “Par Latvijas Republikas Ministru padomi” pieņemšanu! Rezultāts: 87– par. Lēmums pieņemts.

Viss kārtībā. Mums ir 10 minūtes līdz starpbrīdim. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet izteikt jums personīgi savā vārdā un, domāju, arī ievēlēto valdības locekļu vārdā pateicību par uzticību, ko mums esat dāvājuši, uzsākot šo smago reorganizācijas posmu. Mēs darīsim visu, lai šo reorganizāciju padarītu pēc iespējas īsāku laika ziņā. Kā jau jums teicu, mēs gatavosimies arī atskaitei par mūsu darbu.

No savas puses es varētu novēlēt, lai parlaments atrastu laiku– es zinu, ka parlamenta laiks ir ļoti aizņemts,– un lai mēs nokārtotu attiecības gan ar pašvaldībām, gan ar Augstāko padomi. Vajadzētu iekļaut darba kārtībā, ja arī Prezidijs tā uzskata, jautājumu par valdību kā tādu. Šis jautājums, kā jūs zināt, frakcijā vairākas reizes tika diskutēts. Es domāju, ka bez šā jautājuma mums vienmēr var rasties diskusija par to, kāds ir mūsu kompetenču nodalījums, jo vairāk tāpēc, ka līdz šim darbojās likums par Latvijas PSR valdību, par Latvijas PSR Ministru padomi. Neviena cita likuma faktiski nav. Un tas nav labākais variants. Es domāju, ka sistēma ir vairāk vai mazāk mainījusies. Man būtu lūgums tieši Prezidijam un arī Augstākās padomes komisijām, kas arī skatīs šo likumu, tomēr iekļaut to darba kārtībā un šeit izskatīt. Arī valdībā būs vieglāk ar kompetentu sadalījumu. Vēlreiz izsaku jums pateicību.

Priekšsēdētājs: Pēc starpbrīža izskatām likumprojektu “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” otrajā lasījumā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Pirms sāksim izskatīt jau iepriekš izsludināto jautājumu, es došu uz dažām minūtēm vārdu deputātam Ozolam, lai viņš informē par šo televīzijas jautājumu, ko neizskatījām tāpēc, ka deputāta Ozola tajā brīdī nebija klāt.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Man ir jāatvainojas jums, ka pagājušajā nedēļā trešdien, kad bija nobalsots šo jautājumu iekļaut kā trešo darba kārtības jautājumu un izskatīt pēc valdības reorganizācijas likumprojekta apspriešanas, laika trūkuma dēļ nevarējām to izskatīt un pārcēlām to uz šonedēļas otrdienu, tajā mirklī nezinot, ka Labanovska kungs bez saskaņojuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidiju izbrauc komandējumā uz Dāniju. To uzzinājām praktiski tikai pirms Prezidija sēdes ceturtdien ap trijiem. Tāpēc lūdzu jūs vēlreiz atvainot, ka mēs neuzskatām par iespējamu izskatīt šo jautājumu bez Labanovska klātbūtnes, jo tur tiek risināti arī personālie jautājumi attiecībā uz radiokomitejas pirmo personu. Bez tam jāatzīmē, ka kopā ar Labanovska kungu ir izbraucis arī viņa pirmais vietnieks Rākina kungs, kuram mēs arī ar savu lēmuma projektu uzliekam konkrētas funkcijas. Tāpēc man būtu lūgums nobalsot par šā jautājuma iekļaušanu nākamās nedēļas plenārsēdē, skatot to kā pirmo darba kārtībā. Tad Labanovska kungs un Rākina kungs būs atgriezušies no Dānijas.

Kāpēc? Kā jūs zināt, bija brīdinājuma streiks, vakar bija preses konference radiokomitejā, un mēs esam saņēmuši pagarinājumu un mutisku brīdinājumu, ka radiokomitejas streika komiteja rezervē sev tiesības izskatīt jautājumu par iespējām izsludināt vispārēju streiku sakarā ar Augstākās padomes it kā šķietamo bezdarbību, lai gan, kā jau es teicu, šeit tā ir pakārtota Labanovska kunga un Rākina kunga neparedzētajam komandējumam. Lūdzu šo jautājumu likt uz balsošanu un izlemt.

Priekšsēdētājs: Jautājums mums jau ir dienas kārtībā, vienīgi jālemj par tā pārcelšanu sakarā ar to, ka nav personu, kurām vajadzētu atskaitīties. Acīmredzot, lai būtu skaidrs, ir jāpārbalso par šo otrdienu. Tas vienkārši aizvirzās zem citiem jautājumiem, par kuriem nebija nobalsots ar tik augstu reitingu.

Lūdzu, reģistrēsimies. Balsosim par lēmuma par Latvijas Republikas Radio un televīzijas komiteju un deputāta Ozola pārskata pārcelšanu uz nākamās nedēļas otrdienas plenārsēdi. Kā pirmo jautājumu, ja? Pagaidām vēl neviens cits mums nav nobalsots kā pirmais otrdien… Rezultāts: 48– vairākums no balsojošajiem.

Lūdzu, deputāt Špoģi!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Izskatām 371.dokumentu. Tā pielikumā ir tāda prāva tabula, kurā sakopoti visi tie daudzie deputātu priekšlikumi un arī citu speciālistu priekšlikumi, kuri tika iesniegti, gatavojot otro lasījumu šim likumprojektam par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu.

Pirmkārt, kā jūs redzat, pēc deputāta Gavrilova priekšlikuma ir mainīts vārdu sakārtojums nosaukumā, akcentējot konkurences veicināšanu, monopoldarbības ierobežošana attiecīgi tad paliek otrajā vietā.

1.pantā definīcijās ir izdarīti papildinājumi saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu profesora Neimaņa, deputāta Lemberga, bijušā ekonomikas ministra Āboltiņa kunga un Juridiskās pārvaldes priekšlikumiem. Labāk ir sakārtotas definīcijas. Bet komisija nevarēja pieņemt deputāta Gavrilova piebildi pie ceturtās daļas, tas ir, par dabisko monopolstāvokli, jo tāda piebilde padarītu šo normu pavisam nebaudāmu. Tālāk sakārtojumā loģiskāka kļuvusi pantu numerācija. 4.pants ir pārcelts par 2. un 3.– par 4. Ja kāds salīdzina ar pirmo lasījumu, tad pantu sakārtojums tagad ir mazliet citādāks.

Tā, 2.pantā ir redakcionāls precizējums pēc deputāta Ēlerta un Juridiskās pārvaldes priekšlikuma. Plašajā 5.pantā ir izdarīti vairāki diezgan daudzi labojumi pēc deputāta Ēlerta, deputāta Lucāna, deputāta Felsa, ekonomista Āboltiņa un Juridiskās pārvaldes priekšlikumiem.

Šeit jāsaka, ka deputāta Gavrilova priekšlikums par Augstākās padomes pretmonopolu komitejas radīšanu komisijā ir noraidīts. Es jau teicu pirmajā lasījumā, ka taupības nolūkos mēs gribam pagaidām iztikt ar nelielu institūciju vai struktūru jaunās valdības sastāvā. Tagad ir rakstīts– uzraudzības un konkurences veicināšanas komisija Latvijas Republikas Finansu ministrijā. Vajadzētu vienkārši kā monopoldarbības uzraudzības un konkurences institūciju Ministru padomē. Ministru padome nokārtos, kam to pilnīgi uzticēt. Tas tiks precīzi iestrādāts līdz trešajam lasījumam.

Atšķirīgi priekšlikumi bija par 5.panta 2. un 7.punktu, proti, par cenu ierobežošanas ilgumu. Projektā, kā jūs atceraties, ierobežojums bija trīs mēneši, deputāts Ēlerts ierosināja labot uz sešiem mēnešiem, bet deputātam Lucānam un deputātam Felsam bija priekšlikums pilnīgi svītrot šo tekstu, kas bija iekavās. Šeit komisija labo uz sešiem mēnešiem ar deputāta Lucāna papildinājumu, kas jums ir labi redzams. Varbūt nobalsot par šo?

Priekšsēdētājs: Jā, nu mēs jau skatīsim pa pantiem… Jūs vienkārši informējiet vispirms.

K.Špoģis: Līdz šim par pantiem it kā nebija nekādu domstarpību.

Tātad pašreiz paliek seši mēneši ar deputāta Lucāna papildinājumu, kas saistīts ar mazajiem uzņēmumiem.

Tālāk neesam svītrojuši projektā 5.panta 2.punkta 8.apakšpunktu pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma. Komisija uzskatīja, ka šai komisijai var rasties interesanti priekšlikumi likumdošanas pilnveidošanai caur valdību, taču, turpinot darbu šajā laikā, kamēr šis projekts mums ilgi stāvēja uz galda, pakāpeniski darba grupa un komisija piekrita un nāca pie secinājuma: ja mēs atstāsim ierakstu, ka Ministru padome izveido šo pretmonopola darbības institūciju, tad varētu, pats par sevi saprotams, caur valdību, caur Ministru padomi tā piedalīties. Šo praktiski varam uzskatīt par pieņemtu un šo normiņu– par svītrotu.

Otrais svītrojums– trešā daļa. Ēlerta kunga priekšlikums bija svītrot trešo daļu. Bet komisija uzskata, ka šai padomei ir īpaša svarīga loma ļoti komplicētu jautājumu neitrālai, pamatotai un objektīvai izvērtēšanai, lai izvairītos no subjektīvisma un ar to saistītām dažādām traģiskām iespējām. Tas par 5.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sāksim tad skatīt pa pantiem?

K.Špoģis: Nu, ja deputātam Ēlertam nav iebildumu, tad varam turpināt.

Priekšsēdētājs: Tad man ir jājautā, jo es sapratu, ka jūs vienkārši informējat par visu kopā.

K.Špoģis: Nē, es runāju par katru pantu.

Priekšsēdētājs: Es neapstājos… Tātad līdz 5.pantam nevienam nebija priekšlikumu? Iebildumu? Bukas kungs, par kuru pantu?

S.Buka: */Man tomēr ir piezīme par priekšlikumu, kuru iesniedza Gavrilovs 5.panta 1.punktam./

Priekšsēdētājs: Tātad 5.punkts, ja? Par pārējiem nebija nevienam? Jo es vienkārši nepajautāju…

S.Buka: */Manuprāt, īpaši aktuāls tas kļūs šodien, kad mēs izveidojām vienotu Ekonomisko reformu ministriju, kurā iegāja arī tas departaments, kuru organizējām un tā nolikumu apstiprinājām Augstākajā padomē. Tas ir departaments īpašumu konversijai. Ja šodien mēs antimonopola komisiju atdosim Finansu ministrijas rokās, tad arī viss konversijas process un arī tā uzraudzības process koncentrējas Ministru padomes rokās. Lai izslēgtu šādu iespēju, es tomēr ierosinu nobalsot par to, ka antimonopola komiteju veido un apstiprina Augstākā padome, tā ir neatkarīga struktūra un nav pakļauta Ministru padomei. Tas ir, jābalso par to priekšlikumu, kuru iesniedza Gavrilovs par 5.panta 1.punktu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

K.Špoģis: Es atkārtošu to, ko jau teicu, ka, ņemot vērā to darbu, kas turpinājās deputātu un arī juristu priekšlikumu rezultātā, tagad trešajā lasījumā šī 5.panta pirmā daļa skanēs tādā veidā: “Šā likuma noteikumu ievērošanas kontroles funkcijas veic Latvijas Republikas Ministru padome, izveidojot attiecīgu institūciju…” Nenorādot Ministru padomei, vai veidot komiteju, komisiju vai ko citu. Pie tā mēs varam atgriezties, veidojot Ministru padomes struktūru tālāk.

Tātad Ministru padome izveido institūciju šo funkciju veikšanai.

Priekšsēdētājs: Labi, tad par 5.1. mēs balsosim. Lūdzu, Ēlerta kungs! Jūs par 5.panta 1.punktu vai par punktiem, kuri tālāk nāk? Vispirms tiksim galā ar 5.1.! Apskatiet, lūdzu, deputāta Gavrilova priekšlikumu!

Balsosim vispirms par deputāta Gavrilova priekšlikumu un tad par redakcijas komisijas piedāvāto. Rezultāts: 25– par.

Par redakcijas komisijas piedāvāto variantu. Rezultāts: 38– par. Tas paliek. Lūdzu, tālāk.

I.Ēlerts: Man ļoti jāatvainojas, bet mūsu procedūra nebija īsti skaidra. Es lūgtu atgriezties pie 2.panta otrās daļas. Man ir jautājums, vai šeit ir pamatoti vārdi palīgteikumā: “kā arī uz dabisko monopolstāvokli”. Tātad autori paredz, ka likuma noteikumi par monopoldarbības ierobežošanu neattiecas uz uzņēmumiem, kuriem ir dabiskais monopolstāvoklis. Es domāju, ka, protams, likums nekādi nevar novērst dabisko monopolstāvokli, bet tas var aizliegt tādiem uzņēmumiem, kam ir dabiskais monopolstāvoklis, pārkāpt tieši šā likuma noteikumus. Arī uz viņiem viss šis likums būtu attiecināms. Vai te ir pamatots šis palīgteikums? Man ir jautājums autoram.

K.Špoģis: Jūs tak arī bijāt, kā es atceros, darba grupā! Šo mēs ļoti pamatīgi izdiskutējām un nācām pie slēdziena, ka ir reāli un absolūti nepieciešami teikt, ka ir veselas nozares, katrā ziņā ļoti daudzi, diezgan daudzi uzņēmumi, kuriem monopolstāvoklis ir dabisks, uz kuriem nevar attiecināt tās normas un tos aizliegumus un ierobežojumus viennozīmīgi, kuri attiecināmi uz visiem pārējiem. Tādā veidā tas ir domāts un tas ir rūpīgi diskutēts un ierakstīts. Tā tam būtu jāpaliek.

I.Ēlerts: Vai tikai varbūt dažas normas likumā nebūtu attiecināmas uz šo dabisko monopolstāvokli?

K.Špoģis: Mēs to tad līdz trešajam lasījumam apspriedīsim kopā. Neaizmirstiet, lūdzu, tur piezīmēt, un tad mēs parunāsimies!

Priekšsēdētājs: Atgriezīsimies pie 5.panta! 2., 3., 4., 5., 6., 7.punkts.

I.Ēlerts: Cienījamais Špoģa kungs, man ir divi jautājumi par šo likumprojektu. Pirmais– visā likumprojektā iet cauri tēze, ka…

Priekšsēdētājs: Mēs praktiski neizmantojām šo 5.pantu tāpēc…

K.Špoģis: Tās izmaiņas, kas ir izdarītas, tiek pieņemtas.

Priekšsēdētājs: Kaut gan nē. Mēs balsojam ar relatīvo balsu vairākumu. Es ļoti atvainojos. Vairākumam tomēr jānobalso tā, kā šeit bija. Izmaiņas jau nenotika. Jā, tad nevajag balsot. 3.pants, lūdzu!

K.Špoģis: Tā ir 5.panta 3.daļa. Ja Ēlerta kungs piekrīt, tad tas paliek, ja viņš nepiekrīt, tad jābalso.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu! Tātad paliek tā, kā ir 3.punktā. 4.punkta 1.apakšpunkts.

K.Špoģis: Tur nebija nekādu…

Priekšsēdētājs: 2.apakšpunkts. Jūs esat par normas svītrošanu?

K.Špoģis: Nē, ne par svītrošanu. Es aicinu godājamos kolēģus, tai skaitā pirmām kārtām mūsu komisijas locekli Bukas kungu, tomēr respektēt un kaut cik cienīt mūsu procedūras likumus!
Jums nekas netraucēja mēneša laikā, kopš projekts ir jūsu rīcībā, iesniegt savus priekšlikumus. Tie būtu izskatīti, un mēs šodien varētu balsot. Tagad vienīgā iespēja, ja jūs iesniegsit savus priekšlikumus šodien, tad mēģināsim izskatīt tos līdz trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Nē, par redakciju te nevar būt runas, vienīgi, ja ir runa par svītrošanu. 4., 5.? Nav. Otrā nodaļa. 6.pants.

K.Špoģis: 6.pantā komisija noraidīja ekonomikas ministra priekšlikumu, kurā viņš ierosina izvērst 6.punktu tādā veidā, kā šeit tabulā ir rakstīts. Paskatieties pie 6.panta! Tas ir 3.lappusītē. Tādā gadījumā, ja mēs tādu izvērsumu dotu, baidāmies, ka varētu izveidoties reāla bāze subjektīviem vērtējumiem un līdz ar to neizbēgamām sekām, ļoti smagām sekām, kas no tā izriet, ieskaitot korupciju, un tā tālāk. Tādu normu ierakstīt mēs nedrīkstam.

Priekšsēdētājs: Ekonomikas ministra vairs nav, kas to aizstāvētu. 7.pants.

K.Špoģis: 7.pantā mēs varam pieņemt deputāta Gavrilova priekšlikumu un atļaut uzņēmējiem vienoties par cenām. Gluži otrādi, mēs nevaram pieņemt viņa priekšlikumu par vienošanos, piedodiet, jo tad ļoti smagi cietīs pircējs, pirmām kārtām cietīs patērētājs un pati konkurences iespēja, ja mēs iestrādāsim tādu papildnormu, kādu šeit Gavrilova kungs bija ieteicis.

Priekšsēdētājs: Vēl par 7.pantu?

K.Špoģis: Par 3.punktu. Ņemot vērā deputāta Felsa priekšlikumu, ir būtiski pilnveidota redakcija. Vairāk 7.punktā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 8.pants.

K.Špoģis: 8.pantā pēc deputāta Gavrilova un profesora Neimaņa priekšlikuma svītrots 2., 3. un 4.punkts, bet tagadējā otrā daļa papildināta ar deputāta Lucāna priekšlikumu, kas ir, vārdu sakot, virzīts uz to, lai neierobežotu mazos uzņēmumus, bet tajā pašā laikā dzelžaināk turētu kontrolē lielos uzņēmumus. Tas ir par 8.pantu.

Ekonomikas ministra priekšlikums par 8.pantu noraidīts. Šāds priekšlikums– piekrišanas došana, respektīvi, izlūgšana– atkal var areāli saistīties ar kukuļiem. To mēs nevaram pieļaut.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir kādi priekšlikumi vēl par 8.pantu? Nav.

K.Špoģis: 9., 10. un 11.pantā labojumu nav. Netika saņemti, un arī no komisijas nekas tur netika darīts.

Priekšsēdētājs: Deputātiem par 9., 10. un 11.pantu?

K.Špoģis: Tā. 12.pantā otrais teikums saistās ar 5.panta trešo daļu, un tā tas paliek.

Priekšsēdētājs: 13.pants.

K.Špoģis: 13.pantā tikai redakcionāli labojumi pēc Juridiskās pārvaldes priekšlikumiem.

14.pants ir būtiski pārkārtots pēc Juridiskās pārvaldes un profesora Neimaņa priekšlikuma. Kā redzat, tagad tas ir pavisam neliels un ir citādi sakārtots. Īsāks un skaidrāks. Papildinājumu kopumā pie likumprojekta nav.

Priekšsēdētājs: Arī kolēģiem nav par šo pantu? Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Rezultāts: 79. Balsosim par likumu “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” otrajā lasījumā. Rezultāts: par– 68, atturas– 5. Likums otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu.

L.Muciņš: Man tāda maza uzziņa par balsošanas kārtību jautājumā par ārvalstu investīcijām. Uzskatu, ka mēs esam nepareizi rīkojušies attiecībā uz priekšlikumiem likumprojektam. Es domāju, ka uz balsošanu var likt tikai priekšlikumus no tām personām, kurām ir likumdošanas tiesības. Tātad šeit, es uzskatu, ministra Āboltiņa priekšlikumi nav tādi, kuri varētu tikt likti uz balsošanu. Tos varētu izmantot komisija savā darbā. Ja arī kāds deputāts pastāvētu uz to, ka vajadzīga balsošana, un iekļautu kā savus, tad tie būtu jāliek uz balsošanu. Bet tā– miljons rubļu ārvalstīm justīcijas likumā ir likts uz balsošanu… Es diemžēl klāt nebiju tajā brīdī, bet, manuprāt, ne viss no procesuālās puses ir pareizi.

Priekšsēdētājs: Jums ir pilnīgi taisnība. Vismaz, kad es vadu, tad es vienkārši tādā gadījumā deputātus ierosinu par šo ministru ierosināto jautājumu balsot. Tad arī balso, savādāk ne. Jebkurā gadījumā.

Es vēl atgādinu, kolēģi, ka rīt ir darba diena. Mēs te saskārāmies ar tādu informāciju, ka daži deputāti nav nofiksējuši, ka rīt ir jānāk uz darbu un parīt arī uz plenārsēdi.

Nākamais ir likumprojekts “Par biržām” otrajā lasījumā. Deputāts Špoģis atkal liek to priekšā.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Kā jūs būsit ievērojuši, šis likumprojekts jau mums stāv diezgan ilgi. Es jums sniedzu ļoti pamatīgu informāciju tad, kad pieņēmām pagaidu dokumentiņu– Augstākās padomes lēmumu par pagaidu formulām, kuras jāievēro, regulējot biržu dibināšanu, pašreiz, kā jūs ievērojāt, mums ik pēc 10 dienām nāca uzlabots, papildināts, precizēts jauninājums. Pašreiz mēs izskatām 425.dokumentu.

Kāpēc tāda pilnveidošana notika? Tāpēc, ka ne tikai vairāki deputāti, bet arī juristi šeit, augšā, redaktori un darba grupa turpināja strādāt, slīpēt un skatīties, lai lieta virzās uz priekšu. Sakarā ar to mēs izskatām 425.dokumentu. Pie 324.dokumenta pielikumā bija diezgan plaša informācija ar ļoti konkrēti sakārtotiem visiem daudzajiem priekšlikumiem, kuri tika saņemti pēc aprīlī pieņemtā likumprojekta pirmajā lasījumā. Bija saņemti daudzi priekšlikumi no ārvalstu ekspertiem, no deputātiem, arī no Juridiskās pārvaldes speciālistiem un citiem ieinteresētajiem ļaudīm. Tāpēc es varbūt atkārtošos par visu šo kopējo informāciju. Ja jūs tā uzklausītu un ja mēs varētu sākt tā, kā pienākas otrajam lasījumam, iet tātad tādā veidā, mēs gribētu šodien jūsu uzmanību pievērst tikai tām vietām, tiem pantiem vai pantu atsevišķām normām, kur varētu būt vajadzīgi balsojumi. Materiāls ir tagad sakārtots tā, ka pantu skaits un pantu nosaukumi varbūt gluži salīdzināmi nav. Tā ir īpatnība sakarā ar to, ka dokuments nav kapitāli pārstrādāts.

Pirmā no būtiskajām izmaiņām ir pati uzņēmējdarbības forma. Ko domā kolēģi? Pirmajā lasījumā bija plašs ieraksts, ka birža ir uzņēmējsabiedrība. Mēs zinām, ka uzņēmējsabiedrību ir vesela gamma. Analizējot mūsu biržu veidošanos, mēs nonācām pie secinājuma, ka solīda birža nevar būt zemāka par akciju sabiedrību. Tāpēc jau pirmajā rindiņā un arī 1.pantā jūs lasāt, ka birža ir akciju sabiedrība. Šī ir pirmā būtiskākā lieta, par kuru jāizšķiras. Ja kolēģiem deputātiem ir iebildumi pret to, tad to vajadzētu apspriest vai par to balsot.

Priekšsēdētājs: Par termiņiem. Vai kāds deputāts uztur spēkā kādu no balsojumiem par termiņiem vai kādu papildinājumu?

K.Špoģis: Starp citu, es, piedodiet, nepateicu: informācijā ir rakstīts, ka pēc visa tā, kas notika līdz šā lasījuma iesniegšanai pēc 493.1. un pēc 518., deputāts Ēlerts ļoti intensīvi un ražīgi strādāja, arī citi kolēģi strādāja, tāpēc pēc viņu priekšlikumiem te definīcijas par trim papildinājušās. Tur bija par astoņām vairāk, tagad vēl par trim, tātad kopā vienpadsmit definīcijas ir papildus.

Priekšsēdētājs: Vispārīgie noteikumi. 1.pants.

K.Špoģis: Tur nekādu principiāli būtisku izmaiņu, kas prasītu balsojumu, nav.

Priekšsēdētājs: 2.pants. Likuma kompetence.

K.Špoģis: Tas ir tas, ko es jau teicu, tā ir akciju sabiedrība. Birža ir akciju sabiedrība. Tas ir tas pats būtiskākais. 1.panta pati pirmā rindiņa. Tā ir definīcija. Ja piekrīt, tad mēs varam skatīt tālāk.

Priekšsēdētājs: Piekrīt?

K.Špoģis: 2.pantā tagad skaidri pateikts, ka mums varētu pietikt ar vienu likumu par biržām. Tātad šis ir tas akcents. Šis likums aptver visus nopietnos veidus, kā šeit redzat 2.pantā– preču, vērtspapīru, valūtas un nekustamā īpašuma biržas, kā arī universālās biržas, kurās ietilpst šajā pantā uzskaitītie biržu veidi. Tas nozīmē, ka pēc šā likuma mums pakāpeniski vajadzēs virzīties uz to, ka paliks dažas, varbūt pāris specializētu biržu vai viena universāla birža ar vairākām nodaļām. Vajadzēs notikt tam procesam, kuram dabiski ir jānotiek katrā gadījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. 3.pants.

K.Špoģis: Nekādu labojumu un priekšlikumu nebija no deputātiem.

Priekšsēdētājs: Deputāt Buka, par kuru? Par 3.? Lūdzu.

S.Buka: */Es uzskatu, ka mēs šeit ieliekam šodienai apzināti nereālu normu, vēl jo vairāk, ka nevar no konsultatīvas padomes un no komisijas prasīt ekonomisku pamatojumu, kad uzņēmējs monopola stāvoklī paceļ cenu par pieciem un vairāk procentiem virs oficiālā inflācijas līmeņa, salīdzinot ar vidējo iepriekšējā gada cenu. Tas ir apzināti nereāls priekšnosacījums, tāpēc es ierosinu tomēr atteikties no tā. Mums tas jānosaka lēmumā par šā likuma stāšanos spēkā vai arī ik gadu jānosaka Augstākajai padomei, vai kādā citā veidā. Citādi 1992.gads mūs vienkārši uzspridzinās./

K.Špoģis: 3.pantā būtisku izmaiņu no komisijas viedokļa, kam būtu jāpievērš uzmanība, tāpat arī 4., 5. un 6.pantā, nav.

Priekšsēdētājs: Kolēģiem deputātiem? Nav.

K.Špoģis: Nākamais akcents– uz 7.pantu. Te ir par licencēšanu. Jums, cienījamie kolēģi, var rasties jautājums, kā būs ar tām biržām, kuras nodibinājušās bez licences? Atbilde ir tāda, ka biržu skaits vai daudzums mums ir sasniedzis maksimumu. Par to mēs runājām, izskatot lēmuma projektu. Sāksies normāls konkurences process, bet licences saņems caur atestāciju, kuru veiks Biržu uzraudzības komiteja uz īpaša nolikuma pamata, pārbaudot precīzi atbilstību šim likumam un likumam “Par akciju sabiedrībām”. Tas par 7.pantu.

Priekšsēdētājs: Par 7.pantu, Bukas kungs, lūdzu!

K.Špoģis: Jā. Tātad par licencēšanu.

S.Buka: */Tad mani interesē jautājums: bet ko darīt ar tām biržām, kas šodien jau reģistrētas un funkcionē? Ja mēs šo likumu pieņemam, tad prasām no tām licences, bet tās reģistrā jau reģistrētas bez licencēm, dažos tirdzniecības namos arī jau eksistē biržas. Pašreiz Latvijā, ja tam pieejam stingri un noteikti, kas tā tāda birža, jau funkcionē kādas 20 biržas. Tirdzniecības telpa jaunām biržām jau gandrīz ir piepildīta. Vēl var rasties kādas piecas, lielākais, desmit jaunas biržas. Tas nozīmē, ka galveno triecienu saņems jau darbojošās biržas, kas apstiprinātas un darbojas atbilstoši likumam par uzņēmējdarbību, kurā nav paredzēta šāda licencēšana. Tā ka mums vai nu pēc trešā lasījuma lēmumā par likuma stāšanos spēkā jāpasaka, ka šis likums neattiecas uz tām biržām, kas jau darbojas, vai arī mēs likvidējam stimulus tirgus ekonomikas attīstībai, gribam mēs to vai negribam, profesor!/

K.Špoģis: Jautājums ir skaidrs. Šo diskusiju par licencēšanu mēs jau aizsākām pirms pusotra mēneša, kad pieņēmām lēmumu par pagaidu noteikumiem. Tad mēs vienojāmies (es tā sapratu, iebildumu nebija) par to, ka toreiz nenoteicām licencēšanu un arī neierobežojām minimālo statūtu fondu, lai turpinātos, lai parādītos pie apvāršņa visi spējīgie darbinieki, kas varētu darboties šajā jomā. Tagad, pēc komisijas ieskata, tas ir sasniegts. Tagad var sākties un jāsākas normālam procesam. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, kas attiecas uz jūsu nosauktajām 20 biržām, tad nekā tamlīdzīga nav. Ir gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību vislielākajā vairumā. Ir gan arī dažas akciju sabiedrības. No darbības veidiem ir nākusi klāt starpniecība jeb tirdzniecība. Līdz ar to otrajā dienā, kad viņš ir piereģistrējies, ņemot vērā to, ka statūtos tas ir ierakstīts, viņš sāk saukt sevi par biržu. Tā, piemēram, “Baltikrust”– 20 000 minimālais pamatfonds. Tas ir normāls process. Tās nav nekādas biržas. Kā jau es teicu, mums ir nepieciešamas dažas vai viena Latvijas Republikā. Pat varbūt ne Latvijas Republikā. Vispār diskusija pašreiz ir ar kaimiņu valstīm, ar Lietuvu un Igauniju. Par daudz pat katrā republikā pa biržai tik mazās republikās, bet mēs komisijā uzskatām, ka republikā jābūt vienai lielai biržai, varbūt ar fondu nodaļu un preču nodaļu. Daži kolēģi uzskata, ka būs fondu birža un ka preču biržas, arī tās lielākās, pārvērtīsies par tirdzniecības namiem. Par to mēs vēl diskutēsim un domāsim. Bet skaidrs ir viens: šim procesam ir jāiet caur licencēšanu.

Tagad jātiek skaidrībā, kas tur ir tajā biržā, vai tur… Dažām vajadzēs apvienoties. Tas ir nākamais jautājums par nepieciešamo statūtu fondu, lai izskatītu visu statūtu, visu tirdzniecības noteikumu, visu iekšējo dokumentu atbilstību šiem likumiem, kurus pieņemsim, un likumam “Par akciju sabiedrībām”. Tas ir normāls process, un tam ir jānotiek. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka komisija nepiekritīs tādai piebildei, ka uz tām neattiecas. Gluži otrādi, mērķis ir savest kārtībā pamazām un bez steigas, lai paliek biržas, kas ir biržas, lai paliek bodītes, kas ir bodītes, tirdzniecības nams– tirdzniecības nams, katram ir sava vieta un savas funkcijas. Turklāt pašreiz valdībā tiek gatavots, kā mums zināms, speciāls likumprojekts par izsolēm. Daži vienkārši izsoli sauc par biržu. Tur nekā kopēja ar biržu nav. Vēlāk tie, kuri nodarbosies tikai ar izsoli, darbosies pēc cita likuma.

Runa vēlreiz ir par to, ka republikai un valstij ir vajadzīgas vai nu divas– fondu birža un preču birža ar nodalījumiem, vai viena liela universālā birža. Varbūt varētu būt, teiksim, Baltijas birža, kas darbojas ar biržu akadēmijas starpniecību visās trīs valstīs. Katrai kaimiņvalstij tiek gatavots vienots, uz mūsu likuma bāzēts likums, pēc kura varētu darboties Baltijas kopējā birža.

Tāds ir stāvoklis. Tā ir atbilde uz 7.pantu. Ja kolēģi iebilst, varētu likt uz balsošanu. Mēs uzskatām, ka šī licencēšana ir ārkārtīgi nepieciešama. Tas nebūs formāls akts, būs jāizstrādā ļoti pamatīgs nolikums. Mierīgi, precīzi. Pēc tam jāsāk pamatīgi darboties, lai viss nostātos savā vietā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Lai ilgi neizklāstītu savu argumentāciju kā Špoģa kungs, vēl jo vairāk, ka ir piemēri, kur valstij vispār aizliegts izdarīt kādu spiedienu uz biržu darbību, atbalstīt vai neatbalstīt kādu no biržām, es piedāvāju kompromisu 7.panta sakarā. Varbūt iespējams šā panta galīgo apspriešanu pārcelt uz trešo lasījumu un tad pilnīgi atrisināt šo jautājumu? Citādi mēs iedarbinām likumu ar atpakaļejošu datumu. Tas, ka biržas tika apstiprinātas kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību, nav arguments, jo tas atbilda toreizējai likumdošanai. Mēs šodien nevaram vērsties pret privātīpašumu un pieņemt likumu, kas ierobežo privāt­īpašnieka tiesības. Tāpēc es ierosinu kompromisa lēmumu: jautājumu atlikt. Mēs Ekonomikas komisijā kopā ar speciālistiem šo problēmu vēlreiz apspriedīsim, pie 7.panta atgriezīsimies trešajā lasījumā./

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, lūdzu!

K.Špoģis: Es palieku pie komisijas lēmuma un lūdzu likt uz balsošanu, ja Bukas kungs uzstāj. Ja tiks noraidīts šis licences variants, tad domāsim līdz trešajam lasījumam, ko citu darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Par 7.panta akceptēšanu mums jānobalso atsevišķi. Jānobalso vairākumam no visiem balsojošiem. Balsosim par 7.pantu otrajā lasījumā.

K.Špoģis: Par 7.pantu tādā redakcijā, kā tas ir šeit.

Priekšsēdētājs: Rezultāts: 43– par, 8– pret, 6– atturas. 3.nodaļa.

K.Špoģis: 3.nodaļā jūsu uzmanību pievēršu 8.pantam, kur ir noteikts atkal nākamais, pret ko Bukas kungs vai kāds cits kolēģis iebildīs, ka statūtu fonda minimālais apmērs ir 10 miljoni rubļu. Ar to, protams, ir neapmierināti tie veikaliņi, kas tur ir. Bet tā ir viņu darīšana, viņi varēs turpināt darbu, kā patīk. Tā ir ārkārtīgi niecīga summiņa salīdzinājumā ar pašreizējo rubļa vērtību. Taču lielāku nevajadzētu likt. Šim statūtu fondam ir jābūt kārtīgam. Sevišķi, kad darbosies fondu birža, ir jābūt kaut kādam kapitālam, kas nodrošina apgrozījuma drošību un darījumu drošību, lai šīm biržām būtu prestižs, autoritāte un drošība. Tā ir 8.panta būtība. Ja kolēģiem būs iebildumi, arī vajadzēs likt uz balsošanu šo 8.panta otro daļu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Buka, lūdzu!

S.Buka: */Es uzskatu, ka 10 miljoni uz šodienu ir nereāli. Bez tam tas ir pretrunā ar mūsu tikko otrajā lasījumā pieņemto likumu par konkurences ierobežošanu, par pretdarbību konkurences ierobežošanai un monopoliem. Tā uz šodienu savu statusu var nostiprināt tikai tās biržas kuras savu darbību reāli sākušas, pirmām kārtām tādas biržas kā “Latvijas birža” un “Rīgas birža”, varbūt vēl viena vai divas biržas.

Reizē ar to atgādinu, ka maksimālie griesti cita veida uzņēmējdarbībai ir 5 miljoni rubļu bankām, tas ir, šeit mēs viennozīmīgi graujam konkurenci, kurai būtu iespēja eksistēt. Mēs vēl varētu noteikt no jauna veidotām biržām banku līmeni– 5 miljoni rubļu, vai arī kā apdrošināšanas sabiedrībām, kurām vēl mazāk, bet 10 miljoni mūsu republikā– tas nav reāli. Mēs izveidosim valsts biržu, turpinot kapitāla koncentrēšanu vienās rokās, ko atbalstīs valsts. Tam nebūs nekā kopēja ar tirgus ekonomiku./

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums?

K.Špoģis: Es tūlīt pateikšu. Tas nav ne darba grupas, ne arī komisijas izdomāts. Priekšlikums par 10 miljoniem bija jau pirms trijiem mēnešiem, mēs vēl nebijām šo otro lasījumu sagatavojuši. Priekšlikums bija saņemts no nopietnām biržām. Bet es saprotu, kolēģi Buka, uz jums spiež biedrs Hohlenko, viņa priekšlikums ir 5 miljoni. Es zinu, viņš grib, lai visu nosaukumu gammu būtu atļauts izmantot, nevis tikai– akciju sabiedrība, un nekas cits. Tā ka mēs pastāvam uz to, ka minimālā summa ir 10 miljoni.

Priekšsēdētājs: Deputāt Muciņ, lūdzu!

L.Muciņš: Ja mēs uz likumu par uzņēmējdarbību tomēr zināmā mērā skatāmies kā uz “jumta” likumu un esam tos pamatmotīvus (arī šos summu ierobežojumus) noteikuši šajā likumā, tad acīmredzot kolēģa Bukas iebildumi šeit ir vietā.

K.Špoģis: Kas attiecas uz mūsu projektu, šeit ir tā īpatnība, kas likumā pateikta. Es nepateikšu, kurā pantā. Šim likumam ir prioritāte attiecībā uz akciju sabiedrību likumu, ja tā darbosies kā atsevišķa sabiedrība. Nepieciešamības gadījumā mēs varēsim izdarīt izmaiņas. Taču mēs nevaram darīt blēņas, respektīvi, mēs nedrīkstam pieļaut, ka katra biržiņa, katrs veikaliņš, katra bodīte grib likumu uzšūt kā žaketi savam augumam. Nevar. Likumam ir jābūt likumam. Solīdam. Lai mums veidotos kārtīga birža, izdarīsim attiecīgos labojumus, papildinājumu, ja tas ir vajadzīgs. Biržas jātaisa kārtīgi. Kā es teicu, divas, augstākais, trīs ir nepieciešamas.

L.Muciņš: Tomēr es esmu spiests atbalstīt Bukas priekšlikumu, ka vajadzētu likt arī alternatīvu par 5 miljoniem uz balsošanu. Diemžēl, izņemot valsts struktūras šobrīd, ja ir nepieciešams savākt vismaz trešdaļu kapitāla, teiksim, 3 miljonus 300 000 rubļu, tā ir augsta summa. Diez vai nevajadzētu padomāt par šiem 5 miljoniem? Tā ir reālāka summa, jo privātuzņēmējam šādas summas uzkrātas nav. Vai nu iet lielās struktūras– valsts, vai tādas, kuras ir izrāvušās un kuras var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, piemēram, “Pārdaugava” un vēl kādas divas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es šeit gribētu pievērst uzmanību šim jautājumam, jo ne no kurienes neizriet, ka 10 miljoni ir tā īstā summa. Īstās biržas izrādīsies tās, kuras izturēs konkurences cīņā. Absolūti es neredzu, ka vajadzētu uz 10 miljoniem. Bankām ir 5 miljoni. Un es neredzu, ka te vajadzētu kaut ko citādi. Es atbalstu Bukas priekšlikumu.

K.Špoģis: Jāliek uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Mēs par to balsosim. Lūdzu, izsakiet argumentus, Bukas kungs!

S.Buka: */Es atgādināšu vēl par vienu apstākli. Ja visas šīs organizācijas reģistrā ir oficiāli reģistrējušās atbilstoši likumam par uzņēmējdarbību, viņiem būs tiesības griezties tiesu instancēs. Ja mēs pārkāpjam viņu kā privātīpašnieku tiesības, kas par to būs atbildīgs? Viņi jau ir ieguldījuši savus līdzekļus tajā uzņēmējsabiedrībā, kuras funkcionēšanas apstākļus mēs tagad mainām, viņi zaudē savas iespējas, tas ir, mēs viņus burtiski uzspridzinām. Tas attiecas uz visiem, kuru privātkapitāls ielikts šajās biržās. Mums tas ir jāsaprot. Tas atbaidīs arī ārvalstu kapitālu./

Priekšsēdētājs: Balsosim vispirms par 5 miljonu summu un pēc tam– par 10 miljonu summu. Balsosim par 5 miljonu summu. Rezultāts: 44.

Balsosim par 10 miljonu summu, ko piedāvā redakcijas komisija un kas ir projektā. Rezultāts: 14. Paliek 5 miljoni.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: Tas nav labs simptoms, ka mēs sākam…

Priekšsēdētājs: 5 miljoni uz priekšu vai atpakaļ, tas deputātiem neko nenozīmē.

K.Špoģis: Sākam censties uzšūt žaketes pēc augumiem, pēc atsevišķu biržu augumiem. Labi.

9., 10., 11., 12., 13.pantā tādu balsojumu nav. 3.nodaļa līdz beigām.

Priekšsēdētājs: 4.nodaļa.

K.Špoģis: 4.nodaļa par dibinātājiem biedriem ir sakārtota, ņemot vērā deputāta Ēlerta un Juridiskās pārvaldes speciālistu šā mēneša laikā ieguldīto darbu. Šeit neskaidru jautājumu, šķiet, nav palicis.

Priekšsēdētājs: Deputātiem par 4.nodaļu? Nav.

K.Špoģis: Nākamā īpašā rūpe mūsu darba grupā bija rūpe par biržu brokeriem un mākleriem. Tā ir 5. un 6.nodaļa, 12.lappuse. Tās ir galvenās figūras biržas darbībā, un tām ir jāapvieno vienā personā vismaz četras īpašības. Pirmkārt, tā ir maksimāli augsta profesionālā izglītība. Otrkārt, augsts intelektuālais līmenis. Komersanta talants un godīgums. To uzsveru nevis tāpēc, ka te būtu kādi balsojumi, bet ar lūgumu un cerību.

Godājamie kolēģi, katrs no jums varētu dot savus priekšlikumus un precizējumus, kā arī redakcionālus labojumus 5. un 6.nodaļai trešajam lasījumam. No šīm personām ir daudz kas atkarīgs, ļoti daudz mūsu biržu darbā.

Priekšsēdētājs: Par 5. un 6.nodaļu, par brokeru un mākleru nepieciešamajām īpašībām ir kādi priekšlikumi? Līdz trešajam lasījumam varbūt deputāts Bels iesniegs.

K.Špoģis: 7. un 8.nodaļā arī nav.

Priekšsēdētājs: 7.nodaļa.

K.Špoģis: Nav.

Priekšsēdētājs: 8.nodaļa.

K.Špoģis: Nav.

Priekšsēdētājs: 9.nodaļa.

K.Špoģis: 9.nodaļā arī nav, bet 10.nodaļā ir ļoti pamatīgi. Pēdējais akcents uz 10.nodaļu vai 40.pantu. Šeit atkal acīmredzot kolēģi būs, kā saka, opozīcijā. Izvērtējot un apkopojot visus, arī ārvalstu speciālistu, priekšlikumus un arī mūsu biržu praksi, es pasvītroju– biržu praksi, nopietnu lielāko mūsu biržu praksi, apsverot šīs lietas nopietnību, nācām pie slēdziena, pie secinājuma, ka mums nepieciešama biržu darbības uzraudzības valsts institūcija. Tas arī šajā 40.pantā ir formulēts. Reāli šīs institūcijas vadītājs jau apmēram mums ir redzams. Pašreiz Amerikas Savienoto Valstu biržās jau četrus mēnešus stažējas divi speciālisti ar pietiekamu pamatizglītību, tā ka tur mums jau pie apvāršņa redzams konkrēts cilvēks, kas varēs šo komiteju vadīt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Buka, lūdzu!

S.Buka: */Deputātu kungi! Nu, kāpēc tad spēlēties ar definīciju? Pasludināsim to par valsts biržu, un viss! Par kādu tirgu šeit ir runa? Mēs izdodam licences, bez tam vēl veidojam kontroles uzraudzības komiteju pār biržām premjerministra vadībā. Tātad tā būs valsts birža. Nekā kopēja ar tirgu tai nebūs. Par kādu gan tirgu var būt runa, ja to kontrolēs valsts? Par kādu privātsektora attīstību mums šeit runa? Tas būs monopols tīrā veidā, valsts birokrātisks monopols, bet sakām, ka pieņemam likumu par biržām kā tirgus struktūras elementu. Kāpēc gan mānīt sevi un apmānīt citus? Tā būs valsts struktūra. 40.pants norāda uz to, sevišķi pēc izmaiņām par stingru licencēšanu un par statūtfonda asu palielināšanu. Tad varbūt tā vienkārši arī pateiksim: jā, šinī ziņā mēs būsim atšķirīgi no citām valstīm, nodibināsim valsts biržu ar visu operāciju kontroli. Nesauksim par sociālistisku, sauksim par kapitālistisku, bet tā tomēr būs valsts birža./

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums? Svītrot? Tātad par 10.nodaļas svītrošanu vispār ir priekšlikums.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es šajā gadījumā atkal gribu atbalstīt Bukas kungu, jo tam mums ir likums, kas ierobežo biržu darbību, visas iepriekšējās nodaļas to nosaka. Likuma uzraudzībai ir noteikta kārtība. Ja jau mums katram likumam būs jātaisa komiteja pie valdības, kas uzraudzīs attiecīgo likumu, tad tālu netiksim. Es šo nodaļu tomēr ierosinu svītrot.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds grib izteikties par 10.nodaļas svītrošanu? Balsosim par 10.nodaļas svītrošanu ar balsojošo vairākumu. Tā tiks izsvītrota, ja būs nobalsojis balsojošo vairākums.

Varbūt reģistrēsimies, jo mums tagad vajadzēs balsot arī par otro lasījumu kopumā. Kolēģi blakuszālē, nāciet, lūdzu, uz balsošanu! Reģistrācija. Rezultāts: 65. Pulkstenis ir seši. Vēl divi deputāti atnāca. Pārreģistrēsimies vēlreiz. Rezultāts: 72. Nezinu, tā ir zināma mistika, bet nu… Jā, pamodās daži… Visiem mums tagad ir priecīgāks prāts, ka deputātu ir vairāk.

Balsosim par priekšlikumu svītrot 10.nodaļu. Rezultāts: 38. Jā, tas ir vairākums.

Balsosim arī par redakcijas komisijas priekšlikumu, proti, par 10.nodaļu tādu, kāda tā te ir. Rezultāts: 33. Diemžēl… Vienīgi es varu teikt, ka 72 deputāti bija, nobalsots ir, tā tas ir.

Tagad mums jābalso par likumprojektu, jo pirmajā gadījumā bija arī vairāk par pusi. Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Rezultāts: 55– par, 2– pret, atturas– 14. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Man gan ir jākonsultējas, bet izskatās, ka šodien ir jābeidz, jo mums rīt un parīt arī ir pilna plenārsēdes diena un laika ir ļoti maz, lai mēs tagad iesāktu un turpinātu nopietnu jautājumu.

Līdz rītam pulksten 10.00!

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!