• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006.gada 14.marta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.03.2006., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/130383

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 2006.gada 14.marta sēdē

Vēl šajā numurā

15.03.2006., Nr. 43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2006.gada 14.marta sēdē

Par maksātnespējas procesa administrācijas izmaksām un administratora atlīdzību

Otrdien, 14.martā, valdība pieņēma noteikumus par maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu, tostarp administratora atlīdzības, segšanas kārtību un apmēru gadījumos, kad maksātnespējas process uzsākts vai tā administrators iecelts 2003.gadā vai kad maksātnespējas process uzsākts 2003.gadā, bet tā administrators iecelts 2004.gadā un pieprasījums Maksātnespējas administrācijā (MNA) iesniegts pēc 2004.gada 1.augusta.

Noteikumi paredz precīzāku regulējumu atlīdzības segšanai administratoru maiņas gadījumā, kā arī palielina maksātnespējas procesa administratora atlīdzības limitu viena maksātnespējas procesa ietvaros no Ls 400 līdz Ls 450. Par Ls 50 tiek palielināts arī piešķiramais naudas līdzekļu apjoms maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai – līdzšinējo Ls 150 vietā vienam administratoram viena maksātnespējas procesa ietvaros piešķirs Ls 200.

Noteikumi arī paredz, ka administratoram, iesniedzot pieprasījumu segt atlīdzību no MNA naudas līdzekļiem, jāpievieno plašāka informācija, lai MNA būtu iespējams pilnīgāk kontrolēt naudas līdzekļu izmaksas pamatotību un efektīvu naudas līdzekļu izlietojumu.

Noteikumu izstrādātāji paredz, ka šādi tiks sekmēta 2003.gadā uzsākto maksātnespējas procesu pabeigšana, jo tiks garantētas tiesības no MNA kārtējam gadam šiem mērķiem piešķirtiem līdzekļiem segt maksātnespējas procesa izmaksas, tostarp administratora atlīdzību, šajos maksātnespējas procesos.

Palielinot administratora atlīdzības apmēru, tiks sekmēta arī administratora atlīdzības kā atalgojuma konkurētspēja darba tirgū, norāda noteikumu anotācijas autori.

Noteikumu autori ir konsultējušies ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, un tās priekšlikumi iestrādāti noteikumos.

 

Par tiesu ekspertīzes likumprojektu

Valdības 14.marta sēdē tika izskatīts tiesu ekspertīzes likumprojekts.

Tiesu ekspertīzes likums ir izstrādāts saskaņā ar 2002.gada 14.maijā apstiprināto Tiesu ekspertīžu attīstības koncepciju, kas paredz, ka likumā ir jānosaka profesionāla valsts tiesu eksperta un privātā tiesu eksperta statuss, jāreglamentē tiesu ekspertu sertifikācijas un resertifikācijas kārtība, kā arī jānosaka valsts tiesu ekspertu sociālās garantijas. Šāda likuma nepieciešamību nosaka arī 2005.gada 21.aprīlī pieņemtais Kriminālprocesa likums.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, šobrīd valstī nav noteikts ekspertam nepieciešamo zināšanu līmenis. Ekspertīzes noteicējam gandrīz nav iespējams novērtēt izvēlētās personas zināšanu un kompetences līmeni. Tāpēc rodas situācijas, ka ekspertīzes ir veiktas nepilnīgi un neizmantojot zinātniski pamatotas metodes, tādēļ iegūtie secinājumi var būt kļūdaini. Tas savukārt negatīvi ietekmē izmeklēšanas rezultātus un tiesas spriedumu.

Šobrīd nevienā normatīvajā aktā nav noteikta “ekspertu iestādes” definīcija. Tas rada sarežģījumus pareizā procesuālo dokumentu noformēšanā. Turklāt dažādās valsts iestādēs strādājošie eksperti veic analoģisku darbu katrs savā specialitātē, bet atalgojums un sociālās garantijas ir atšķirīgas. Tas paaugstina kadru mainību iestādēs un prasa jaunu ekspertu apmācību, kas savukārt paildzina ekspertīžu termiņus un lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laiku.

Jaunais likumprojekts paredz vienotu ekspertu sertifikācijas kārtību un kompetences kritērijus. Līdz ar to valsts uzņemas atbildību par sertificēto ekspertu kompetenci un atbilstību izvirzītajām prasībām, kā arī par to, ka ekspertīžu veikšanai tiks izmantotas noteiktas sertificētas vai apstiprinātas metodikas. Tas paaugstinās ekspertīžu rezultātu ticamību, kā arī atvieglos atkārtotā ekspertīzē iegūto atšķirīgo rezultātu izskaidrošanu.

Ieviešot normatīvo aktu, tiks dota iespēja izmeklētājiem, prokuroriem, tiesām, kā arī personām, kas iesaistītas kriminālprocesā, civilprocesā vai administratīvajā procesā, ekspertīzes veikšanai izvēlēties personu, kuru valsts ir atzinusi par kompetentu šajā jomā. Tas nodrošinās eksperta atzinuma objektivitāti, zinātnisko pamatotību un kvalitāti. Ekspertīzes noteicējam jebkurā brīdī būs pārskatāms praktizējošo ekspertu personāliju saraksts, kā arī to ekspertīžu saraksts, kuras šobrīd iespējams veikt valstī.

Šobrīd valstī ekspertīzes izdara Valsts tiesu ekspertīžu birojā, Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrā, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē, Garīgās veselības valsts aģentūrā, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Ekspertīžu nodaļā, kā arī personas, kuras nestrādā ekspertiestādē, tai skaitā privātie eksperti.

Plānots, ka tiesu ekspertīzes likums stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Likumprojekts tiks nodots izskatīšanai Saeimā.

 

Par zvērināta tiesu izpildītāja lietvedību

Otrdien, 14.martā, valdība pieņēma Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos noteikumus par zvērināta tiesu izpildītāja lietvedību.

Līdz šim lietu nomenklatūru un to glabāšanas termiņus noteica Tiesu izpildītāju likums, bet zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites noteikumus pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma izdeva tieslietu ministrs.

Tā kā zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, tomēr amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam, nevis tieslietu ministram, tieslietu ministrs nevar izdot zvērinātiem tiesu izpildītājiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, tāpēc bija jāizstrādā šie noteikumi.

Tiesu izpildītāju tiesību un pienākumu kopums, kārtojot savu lietu nomenklatūru un to glabāšanas termiņus, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites noteikumi izstrādāti, ņemot vērā līdz šim Zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības instrukcijā noteikto tiesu izpildītāju tiesību un pienākumu kopumu. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

 

Par ģerboņa reģistrācijas nodevu un maksāšanas kārtību

Ministru kabinets 14.martā pieņēma Kultūras ministrijas sagatavotos noteikumus par ģerboņa reģistrācijas valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību. Turpmāk par ģerboņa reģistrēšanu būs jāmaksā pieci lati.

2005.gada 30.decembrī spēkā stājās Ģerboņu likums, kurā noteikts, ka iesniedzējs pirms ģerboņa reģistrācijas samaksā valsts nodevu par tā reģistrāciju. Likumā arī paredzēts, ka Ministru kabinetam jānosaka nodevas likme un nodevas maksāšanas kārtība.

Ņemot vērā, ka vidēji gada laikā Valsts heraldikas komisija apstiprina 10 līdz 15 ģerboņus, var prognozēt, ka budžeta ieņēmumi palielināsies par 50 – 75 latiem.

Valsts heraldikas komisijā darbojas: Laimonis Šēnbergs – komisijas priekšsēdētājs, mākslinieks – grafiķis; Ramona Umblija – komisijas priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Mūzikas akadēmijas Humanitāro priekšmetu katedras vadītāja; Aina Blinkena – LZA akadēmiķe; Kristīne Ducmane – Latvijas vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja; Māra Eihe – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Numismātikas un dārgmetālu nodaļas vadītāja; Imants Lancmanis – Rundāles pils muzeja direktors, mākslas zinātnieks; Gvido Straube – Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns; Armands Vijups – Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedras asociētais profesors; Valdis Villerušs – Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, LZA goda doktors. 

Kristaps Kārkliņš, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

 

 

Par cilvēku tirdzniecības novēršanu Latvijā

Ministru kabinets (MK) otrdien, 14.martā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.–2008.gadam”, kas informē par 2005.gadā veiktajiem pasākumiem cilvēku tirdzniecības novēršanā.

Pērnā gada tendences liecina, ka šobrīd Latvija pārsvarā ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes jeb sūtītājvalsts, mazāk – tranzīta un saņēmējvalsts. Pagājušā gadā Valsts robežsardzes Imigrācijas dienests nav konstatējis cilvēku tirdzniecības upuru pazīmēm atbilstošas personas, kuras Latvijas teritorijā tiktu piespiedu kārtā nodarbinātas. Populārākās cilvēku tirdzniecības mērķvalstis ir Lielbritānija, Vācija, Itālija, Spānija, Šveice, Dānija un Portugāle. Pēc policijas rīcībā esošās aptuvenās informācijas, uz Eiropas valstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi izbrauc vairāk nekā simt sieviešu. Daļa no šīm sievietēm izbrauc labprātīgi, apzinoties, ka būs iesaistītas prostitūcijā vai seksa biznesā.

2005.gadā Latvijā nav konstatēta organizētās noziedzības darbība cilvēku tirdzniecības organizēšanā. Parasti organizētie grupējumi ir noslēdzošajā cilvēku tirdzniecības fāzē, kur notiek prostitūtu ekspluatācija. Organizētās noziedzības pārstāvji Latvijā aktīvi nepiedalās cilvēku tirdzniecībā. Pārsvarā aizturētas ar organizēto noziedzību saistītas atsevišķas personas vai visbiežāk organizētās grupās apvienojošies vervētāji Latvijā un suteneri mērķvalstīs.

Pēc Krimināllikuma 165.1panta “Par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai” 2005.gadā ierosinātas 17 krimināllietas, pēc Krimināllikuma 154.1panta “Cilvēku tirdzniecība” – sešas krimināllietas, pēc Krimināllikuma 165.panta “Sutenerisms” ir ierosinātas trīs krimināllietas, pēc Krimināllikuma 166.panta “Pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšana” – viena krimināllieta, pēc Krimināllikuma 183.panta “Izspiešana” – viena krimināllieta, kad suteneru darbībās tika konstatētas izspiešanas pazīmes.

Pēdējos gados samazinās noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2005.gadā nav konstatēts neviens nepilngadīgo vai mazgadīgo personu tirdzniecības gadījums vai to nosūtīšana uz ārvalstīm seksuālās izmantošanas nolūkos.

Šobrīd, ņemot vērā ārvalstu pieredzi, var prognozēt, ka turpmāk cilvēku tirdzniecība var notikt ne vien saistībā ar personu seksuālu izmantošanu, bet arī nolūkos nogādāt nelegālo darbaspēku un pārdot cilvēku orgānus transplantācijai, kā arī šādu operāciju veikšanai ārzemēs.

Lai Latvijā tiktu ieviestas starptautiskās normas un instrumenti, kas palīdzētu Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm vēl aktīvāk un mērķtiecīgāk vērsties pret cilvēku tirdzniecību, 2005.gadā turpināta Latvijas likumdošanas pilnveidošana, kā arī uzsākta tiesību aktu projektu sagatavošana.

Arvien vairāk policijas darbinieku Latvijā iesaistīts cilvēku tirdzniecības novēršanā. Piemēram, 2006.gada janvāra sākumā Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes reorganizācijas ietvaros 3.biroja 2.nodaļas personālsastāvs papildināts ar piecām amatu vietām, un nodaļā šobrīd ar cilvēku tirdzniecības novēršanu strādā 17 specializēti policijas darbinieki.

2005.gadā turpināti arī izglītojošie, informatīvie un pētnieciskie pasākumi cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos. Ar starptautisku organizāciju atbalstu un ārvalstu finansējumu vairākas sabiedriskās organizācijas Latvijā ir īstenojušas projektus, lai informētu sabiedrību par cilvēku tirdzniecības problēmu un ar to saistītajiem riskiem, kā arī palīdzības iespējām cilvēku tirdzniecības upuriem.

Nozīmīgu ieguldījumu cilvēku tirdzniecības problēmas risināšanā un upuru rehabilitācijā sniedz no Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL līdzekļiem finansētais projekts “Atvērtu darba tirgu sievietēm”. Projekta ietvaros ir sākts īstenot pilotprojektu cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijai un reintegrācijai darba tirgū. Pilotprojekts paredz Iekšlietu ministrijai izstrādāt starpinstitucionālās sadarbības mehānisma modeli cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijai un reintegrācijai darba tirgū ar mērķi piedāvāt to ieviešanai valstiskā līmenī un izveidot interaktīvu interneta portālu par cilvēku tirdzniecības tēmu.

2005.gada 22.novembrī arī apstiprināti MK noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un par prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas stājās spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. Noteikumi paredz gadījumus, kad šādām personām būs iespējams saņemt valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus.

Valsts policija nepārtraukti veic pasākumus, lai paplašinātu starptautisko sadarbību ar galveno cilvēku tirdzniecības mērķvalstu tiesību aizsardzības iestādēm. Patlaban sieviešu tirdzniecības novēršanā attīstās aizvien ciešāka sadarbība starp Latvijas un Vācijas, kā arī ar Ziemeļvalstu policijas dienestiem.

Īstenojot Valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004. – 2008.gadam, programmas izpildē iesaistītās ministrijas 2005.gadā, līdzīgi kā tas bija 2004.gadā, ir saskārušās ar finansiāla rakstura problēmām. Programmas realizēšanai 2005.gadā bija nepieciešams finansējums 222 572 lati, kas netika iekļauts likumā par 2005.gada valsts budžetu. 2006.gada valsts budžetā finanšu līdzekļi Valsts programmas īstenošanai nav iedalīti, līdz ar to 2006.gadā plānoto uzdevumu izpilde ir apdraudēta.

 

Par dienesta suņu bezatlīdzības nodošanu Moldovai

Ministru kabinets (MK) otrdien, 14.martā, atbalstīja ieceri nodot sešus dienesta suņus, kā arī to apmācības un uzturēšanas inventāru bez atlīdzības Moldovas Republikas robežsardzes kinologiem.

Dienesta kucēnu kopējā vērtība ir 1961,40 latu, bet suņu apmācības un aprūpes inventāra – 998,75 lati. Līdzekļi projektam iegūti no Kanādas starptautiskās attīstības aģentūras.

2005.gada 21.oktobrī starp Ārlietu ministriju un Valsts robežsardzes koledžu noslēgts līgums “Par projekta “Moldovas Republikas Robežsardzes kapacitātes stiprināšana kinoloģijas jomā” īstenošanu”. Projekta kopējā finansējuma summa ir ap 12,2 tūkstošiem latu. Saskaņā ar līgumu Valsts robežsardzes koledžai jāveic sešu Moldovas Republikas Robežsardzes kinologu atlase un apmācība, kā arī apmācības inventāra iegāde un bezatlīdzības nodošana Moldovas robežsardzes kinologu vajadzībām.

Tā kā pagājušajā gadā netika iegūti seši kucēni dienesta suņu vaislas pasākumu rezultātā, projekta īstenotāji saskaņā ar līgumu mainīja finansējumu, novirzot daļu no kucēnu inventāra un suņu apmācības un aprūpes aprīkojuma iegādei paredzētās summas sešu kucēnu iegādei.

Tā kā vēl nav izstrādāti MK noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā, bija nepieciešams MK atbalsts.  

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

Par atbalstu Saldus sporta kompleksa būvniecībai

Vakar, 14.martā, Ministru kabinetā atbalstīts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais projekts “Par līdzfinansējumu Saldus sporta kompleksa būvniecībai”.

Izvērtējot 2006.gadam pieteiktos projektus, AM nolēma atbalstīt Saldus sporta kompleksa būvniecību, piešķirot līdzfinansējumu 693 000 latu apmērā. Kopējais finansējums sporta kompleksa būvniecībai ir Ls 990 000, no kuriem Saldus pilsētas domes finansējums – Ls 297 000.

Finansējums piešķirts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrus un jaunsargus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību un nodrošinātu ne tikai NBS, bet arī sabiedrības intereses.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!