
Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā šodien atvadāmies no mūžam
dedzīga, dziļi patriotiski ticīga Tēvzemes sarga – dzejnieka Andreja Eglīša.
Cauri miljoniem patriotisku dzejas rindu Andreja Eglīša vārdi deg ar
īpaši dziļu un patriotisku liesmu. Tie nes uguni, kas iededzina dziļas un patiesas
Latvijas mīlestības rakstu katra cilvēka apziņā, kas uzklausa dzejnieka balsi. Viņa
patriotisms vienmēr ir un būs pārliecībā un sirdsdegsmē kaldināts.
Viņa atgriešanās dzimtenē bija simbols patriotisma turpinātībai
cauri laikam un telpai. Par to, cik kāds cilvēks patiesi mīl savu dzimto zemi, var
spriest pēc tā, vai viņš spēj pieņemt tās skaistumu, bet reizē arī sāpes un
grūtus brīžus, nekad nezaudējot ticību tās nākotnei un cilvēkiem. Viņš spēja
savai patriotisma dzirkstij rast atbalsi dažādu paaudžu cilvēkos – rast tai
turpinājumu, nerimstošu cerību un paļaušanos uz Dieva gribu.
“Visa mana dzeja veltīta tikai Tēvzemei. Visas manas uzrakstītās
grāmatas ir manas dzimtās zemes cildinājums.” Dieva mierā nu ir dzejnieks
Andrejs Eglītis, bet viņa vārdi atbalsosies un degs mūžam par Latviju. Godināsim
dzejnieku ar Tēvzemes mīlestību viņa pēdējā gaitā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
Vašingtonā 2006.gada 1.martā