• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006.gada 28.februāra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.03.2006., Nr. 35 https://www.vestnesis.lv/ta/id/129276

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 2006.gada 28.februāra sēdē

Vēl šajā numurā

01.03.2006., Nr. 35

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2006.gada 28.februāra sēdē

Par grozījumiem Aizsardzības ministrijas noteikumos

Otrdien, 28.februārī, Ministru kabinetā pieņemti Aizsardzības ministrijā (AM) izstrādātie grozījumi noteikumos Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”.

AM saskaņā ar Ieroču aprites likumu izsniedz speciālās atļaujas (licences) darījumiem ar militārajiem ieročiem, munīciju, sprāgstvielām, pirotehniku. Šim nolūkam AM ir izveidota Licencēšanas komisija, kura darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumiem.

Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai novērstu nepilnības speciālo atļauju izsniegšanā, precīzāk noteiktu Licencēšanas komisijas un komersantu savstarpējās tiesības un pienākumus speciālās atļaujas izsniegšanā.

Noteikumu projekts precizē iesniedzamo dokumentu sarakstu licences saņemšanai, nosaka komersanta rīcību gadījumos, ja ir notikušas izmaiņas komersantu dalībnieku sastāvā, kā arī ja licence nav laikus saņemta vai ir nozaudēta, nosaka Licencēšanas komisijas tiesības pagarināt licences pieteikuma izskatīšanas termiņu, ja komersanta dalībnieks ir ārvalstu pilsonis.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Par granta projektu konkursa nolikumu sabiedrības informēšanai

Ministru kabineta 28.februāra sēdē apstiprināts granta projektu konkursa “Latvijas sabiedrības izglītošana par attīstības sadarbību un sabiedrības atbalsta veicināšana Latvijas Republikas īstenotajai attīstības sadarbības politikai” nolikums.

Sabiedrības informēšana ir viena no prioritātēm, kas definēta Attīstības sadarbības politikas plānā 2006.gadam, līdz ar to Ārlietu ministrija uzsāk grantu programmu šīs prioritātes īstenošanai.

Grants ir maksājums granta saņēmējam, realizējot projektu nekomerciāliem mērķiem. Grantu konkursa ietvaros pieejamais finansējums projektu īstenošanai ir 15 120 latu.

Pieteikties grantu projektu konkursam varēs tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi un komersanti.

Informāciju par konkursa izsludināšanu Ārlietu ministrija publicēs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī Ārlietu ministrijas interneta mājaslapā www.mfa.gov.lv.

 

Par telpām Latvijas vēstniecībai Azerbaidžānas Republikā

Latvijas vēstniecība Azerbaidžānā slēgs līgumu ar kompāniju “Caspian construction ltd.” par vēstniecības telpu nomu Baku jaunajā biznesa centrā “Caspian Plaza” Džafara Džabarli ielā 44. To 28.februāra sēdē apstiprināja Ministru kabinets.

Izvērtējot piedāvājumus, par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas noteiktajiem drošības standartiem atbilstīgākajām, kā arī ekonomiski pieņemamākajām tika atzītas biroja telpas “Caspian Plaza” ēkas sestajā stāvā.

Latvijas vēstniecība Azerbaidžānā izvēlētās telpas rezervēja 2005.gada novembrī, ar biznesa centra īpašniekiem noslēdzot nodomu protokolu. Līgumu par minēto telpu nomu plānots noslēgt šā gada 1.martā uz pieciem gadiem ar iespēju nomas līgumu pagarināt.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Par tērauda, tekstila un netekstila preču importa licencēšanu

Ministru kabineta 28.februāra sēdē Ekonomikas ministrija informēja par tērauda, tekstila un netekstila preču importa licencēšanu. Ekonomikas ministrija ir atbildīgā institūcija par importa licenču un uzraudzības dokumentu izsniegšanu noteiktu trešo valstu (piemēram, Ķīnas, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas) izcelsmes atsevišķu tekstila, netekstila un tērauda preču ievešanai Latvijā. Licencēšana tiek veikta saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem kvotu administrēšanas nolūkos.

Licences tiek apstiprinātas Tērauda tekstila un netekstila preču importa licencēšanas komisijā, kurā ir pārstāvji no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes. Kopš 2004.gada 1.maija Licencēšanas komisija ir izsniegusi 3248 importa licences un 3673 uzraudzības dokumentus.

Ņemot vērā izmaiņas licencēšanas kārtībā saistībā ar tirdzniecības liberalizāciju, vairāk nekā pusotra gada laikā Licencēšanas komisijas uzkrāto praktisko pieredzi par licencēšanas procesu, citu ES dalībvalstu pieredzi attiecīgo rūpniecības preču importa licencēšanā, kā arī Latvijas importētāju ierosinājumus par licencēšanas procedūras uzlabošanu, ministrija uzskata, ka ir jāvienkāršo esošā tērauda, tekstila un netekstila preču importa licencēšanas procedūra un jāmazina birokrātiskie šķēršļi. Līdz ar to Ekonomikas ministrija izstrādās jaunu instrukciju, kas noteiks licencēšanas kārtību Ekonomikas ministrijas ietvaros, un tādējādi tiks likvidēta Licencēšanas komisija. Tas nemainīs līdzšinējo dokumentu iesniegšanas kārtību, kas noteikta ES normatīvajos aktos, bet tiks paātrināts dokumentu izsniegšanas process. 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

Par Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu

Pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Ministru kabinets (MK) otrdien, 28.februārī, apstiprināja Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu, paredzot, ka eiro ieviešanas vadības komiteja arī turpmāk reizi ceturksnī ziņos valdībai par plāna izpildi.

Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna mērķis ir noteikt galvenos eiro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības jomas, kā arī definēt eiro ieviešanas principus un scenāriju, kā nodrošināt veiksmīgu eiro ieviešanas procesu privātajā un valsts sektorā.

Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas un nodrošinātu efektīvu eiro ieviešanas procesu, Latvijā (līdzīgi kā citās jaunajās ES dalībvalstīs) tiek plānots izmantot tā dēvēto lielā sprādziena scenāriju – vienlaicīgu eiro skaidras un bezskaidras naudas ieviešanu.

Latvijā ir plānots paredzēt vienu mēnesi ilgu divu valūtu – lata un eiro – vienlaicīgas lietošanas periodu no eiro skaidrās naudas ieviešanas brīža (tā dēvētās € dienas) līdz brīdim, kad eiro skaidrā nauda kļūst par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli. Naudas nomaiņu bez komisijas maksas būs iespējams veikt sešus mēnešus pēc € dienas – Latvijas Bankā (LB), bankās, “Latvijas Pastā”, komercsabiedrībās, kuras ir saņēmušas LB licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai. Savukārt neierobežotu laika periodu un neierobežotā daudzumā pēc € dienas bez komisijas maksas naudu turpinās mainīt Latvijas Banka.

Lai ierobežotu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu un laikus sagatavotu sabiedrību norēķinu valūtas maiņai, plānā paredzēts, ka cenu uzrādīšana gan latos, gan eiro notiks vienu ceturksni pirms un vienu gadu pēc € dienas.

Eiro ieviešanas plānā ir apkopota informācija par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuros būs jāveic grozījumi sakarā ar vienotās pāreju uz eiro. Konstatēts, ka pašreiz grozījumi ir veicami:

• 93 likumos,

• 356 MK noteikumos un 16 MK noteikumu projektos,

• 32 MK rīkojumos,

• 41 cita veida normatīvajā aktā (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi, Rīgas Fondu biržas noteikumi u.c. normatīvie akti).

Patlaban tiek analizēta no ministrijām, LB un citām institūcijām saņemtā informācija, kas ļaus noteikt labāko risinājumu grozījumu veikšanai nacionālajos tiesību aktos un identificēt, kādi jautājumi būtu iekļaujami tā dēvētajā jumta likumā. Šis tiesību akts nodrošinās juridisko pamatbāzi eiro ieviešanai. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija savukārt koordinēs un uzraudzīs eiro ieviešanu pašvaldībās, nodrošinot pašvaldību informēšanu par nepieciešamiem grozījumiem saistošajos noteikumos un citos lēmumos, kā arī paredzamajiem grozījumu spēkā stāšanās termiņiem.

Pērn 1.novembrī MK apstiprināja pasākumu plānu, kurā tika iekļauti vispārīgie un praktiskie eiro ieviešanas pasākumi vienotās ES valūtas ieviešanai. Šis plāns pielikumā papildina Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plāna aprakstošo daļu. Praktisko pasākumu plāns tiks regulāri pārskatīts un, ja nepieciešams, papildināts līdz plānotajam eiro ieviešanas datumam.

Vadības komiteja Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā tika izveidota ar Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308. Vadības komitejas padotībā savukārt tika izveidotas darba grupas konkrētu uzdevumu risināšanai šādās ar ES vienotās valūtas ieviešanu saistītās jomās:

• valsts administrācija – darba grupu vada Finanšu ministrija;

• naudas un maksājumu sistēmas – darba grupu vada Latvijas Banka;

• finanšu sistēma – darba grupu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

• ekonomika: nefinanšu uzņēmumi un patērētāji – darba grupu vada Ekonomikas ministrija;

• sabiedrības informēšana un komunikācija – darba grupu vada Finanšu ministrija.

Par Latvijas pievienošanos ES un līdz ar to arī par eiro ieviešanu Latvijas tauta nobalsoja 2003.gada 20.septembra referendumā. Šādas saistības Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredz Eiropas Kopienas dibināšanas līgums. Saskaņā ar MK 2005.gada 21.jūnija sēdes lēmumu “Par pasākumiem, kas veicami, lai sagatavotos ES vienotās valūtas ieviešanai Latvijā” Latvijas valdība plāno ieviest vienoto Eiropas valūtu 2008. gada 1. janvārī.

Lai ieviestu eiro, ES valstīm jāsasniedz augsts noturīgas tautsaimniecības konverģences līmenis, kuru savukārt novērtē, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto un šim līgumam pievienotajā protokolā sīkāk aprakstīto Māstrihtas konverģences kritēriju izpildi.

Pēc valdības ierosinājuma Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka sagatavos konverģences ziņojumu – vērtējumu par valsts gatavību dalībai Eiropas Monetārajā savienībā (EMS), un pozitīva vērtējuma gadījumā Latvija varēs pievienoties EMS un ieviest eiro kā likumīgu maksāšanas līdzekli valstī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

Par gaisa transporta pārvadātāju pienākumiem un atbildību 

Ministru kabinets otrdien, 28.februārī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par aviāciju” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka pienākumus un atbildību gaisa transporta pārvadātājiem.

Grozījumi likumā “Par aviāciju” paredz uzlikt par pienākumu gaisa transporta pārvadātājam sniegt Valsts robežsardzei (VRS) datus par pasažieriem, kas ir trešo valstu pilsoņi vai bezvalstnieki, kuri ieceļos Latvijas Republikas teritorijā. Tajos arī norādīts, ka pārvadātājiem ir pienākums informēt pasažierus par datu apstrādes iemeslu, kā arī noteikta VRS saņemto datu dzēšana 24 stundu laikā pēc to nosūtīšanas.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka atbildību pārvadātājiem, kas veic pārvadājumus ar gaisa transportu, par pasažieru datu nesniegšanu, nepilnīgu vai kļūdainu datu iesniegšanu VRS.

Grozījumos noteikts – ja gaisa transporta pārvadātājs, kas veic pārvadājumus no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, uz Latvijas Republiku, nav iesniedzis datus par tā pasažieriem vai ir iesniedzis nepilnīgu vai kļūdainu informāciju VRS, fiziskajām vai juridiskajām personām var uzlikt naudas sodu no 2000 līdz 3300 latiem.

Grozījumi arī nosaka personas atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus. Šādos gadījumos tagad var uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemērot administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Lai nodrošinātu lielāku migrācijas plūsmu ierobežošanu un nelegālās imigrācijas apkarošanas īstenošanu, ir jāharmonizē finansiālie sodi, kādus pašlaik Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis paredz piemērot attiecībā uz gadījumiem, kad pārvadātājs, kas veic pārvadājumus ar gaisa transportu, nepilda savas saistības. Grozījumi veikti arī tādēļ, ka normatīvajos aktos līdz šim nebija paredzēta personas atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos robežsarga likumīgajam rīkojumam vai prasībām.

 

 Par izceļošanas pabalstu sešiem Krievijas militārajiem pensionāriem

Ministru kabinets otrdien, 28.februārī, piešķīra Iekšlietu ministrijai (IeM) gandrīz 10 000 latu, lai izmaksātu izceļošanas pabalstu sešiem Krievijas militārajiem pensionāriem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas Republikas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra sēdes protokola Nr.60 23.§ 3.punktu, jautājums par finansējumu Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājamiem pabalstiem 2006.gadā tiks izskatīts atsevišķi – atbilstoši saņemtajiem iesniegumiem, jo apstiprinātajā 2006.gada valsts budžetā Iekšlietu ministrijā šiem mērķiem finanšu līdzekļi nav paredzēti. Tādēļ nepieciešamo naudas summu – 9840 latus – Finanšu ministrija piešķirs IeM no budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

 

Par pabalsta piešķiršanu izciliem Latvijas baleta māksliniekiem

Ministru kabinets otrdien, 28.februārī, atbalstīja Kultūras ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par pabalsta piešķiršanu izciliem Latvijas vadošajiem baleta māksliniekiem.

Kultūras ministrijas izstrādātie noteikumi nosaka pabalsta apmēru un kārtību, kādā tas izmaksājams Latvijas izciliem vadošajiem baleta māksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba savā profesijā līdz 1998.gada 31.decembrim, par viņu radošo darbu.

Pabalsta pieprasītājs iesniedz Kultūras ministrijai šādus dokumentus: iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kurā apliecināts, ka lēmuma pieņemšanai ministrija drīkst pieprasīt no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par valsts pensijas piešķiršanas datumu, pabalsta pieprasītāja biogrāfiju, nodejoto lomu sarakstu un sarakstu par piedalīšanos izpildītāju konkursos.

Pabalstu noteiks pēc divām kategorijām, nosakot mākslinieka radošā darba veikumu. Viena kategorija pabalstu saņems divkāršā valsts sociālā nodrošinājuma apmērā, otra kategorija – trīskāršā apmērā. No 1. janvāra noteikts, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 45 lati.

Saskaņā ar Kultūras ministrijas veikto izpēti, šādu pabalstu saņems 24 personas. Kopējās izmaksas gadā būs 36 720 latu.

Pabalsts tiks maksāts papildus valsts pensijai.

Kristaps Kārkliņš, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists 

Par vienotas valsts valodas politikas konsekventu īstenošanu

Valdības 28.februāra sēdē nolemts, ka Valsts valodas centrs (VVC) tiks nodots izglītības un zinātnes ministra padotībā.

Šādu lēmumu valdība pieņēma, uzklausot Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par problēmām valsts valodas politikas īstenošanā.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, valsts valodas politikas izveidošanā un īstenošanā pašlaik ir iesaistītas vairākas institūcijas. Sakarā ar lielo institūciju skaitu valsts valodas jomā sabiedrībā nav pilnīgas izpratnes par to lomu valsts valodas politikas īstenošanā, līdz ar to rodas bažas par neatbilstošu funkciju un finansējuma pārdali starp institūcijām, kā rezultātā dažas no institūcijām, piemēram, VVC, ir cietējas finansiālajā ziņā.

Ziņojumā atzīmēts, ka patlaban vērojama daļēja kompetenču sadrumstalotība starp TM pārraudzībā esošo VVC un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošām institūcijām, piemēram, valsts valodas situācijas analīze ir nošķirta no uzraudzības funkcijām, valsts valodas statusa nostiprināšana – no politikas īstenošanas attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanu.

Vienotas valsts politikas īstenošanas veicināšanā kā viens no priekšlikumiem minēts saistīto institūciju nodošana vienas ministrijas pārziņā, proti, nododot IZM pārziņā arī VVC. Līdz ar padotības noteikšanu IZM tiktu veicināta vienotas un koordinētas politikas izstrāde un ieviešana, optimizējot esošo institūciju un iestāžu darbību.

Lai sakārtotu Latvijas Republikas terminoloģijas sistēmu kopumā, informatīvajā ziņojumā ieteikts izstrādāt likumprojektu, kas vispārīgi noteiktu par terminoloģijas izstrādi atbildīgo valsts pārvaldes iestādi un tās pienākumus terminoloģijas jomā, kā arī citus ar terminoloģiju saistītus jautājumus. Nepieciešams arī izstrādāt likumprojektu, kas reglamentētu valsts pārvaldes institūciju lomu valodas politikas veidošanā un īstenošanā. Līdz ar to būtu iespējams noteikt katras institūcijas lomu valsts valodas politikā, tādējādi novēršot priekšstatu par funkciju dublēšanos institūcijās, kas īsteno valsts valodas politiku, kā arī neefektīvu budžeta plānošanu attiecīgās politikas īstenošanai.

Saskaņā ar valdības lēmumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar citām institūcijām jāsagatavo nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai no 2007.gada 1.janvāra VVC varētu darboties jau kā IZM padotības iestāde.

 

Par papildu līdzekļiem ieslodzīto darba samaksas nodrošināšanai

Valdības 28.februāra sēdē tika uzklausīts Tieslietu ministrijas (TM) informatīvais ziņojums par LR Satversmes tiesas spriedumu attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē notiesāto darba samaksas kārtību brīvības atņemšanas iestādē.

Ar Satversmes tiesas 2005.gada 21.novembra spriedumu tika atcelti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Notiesāto darba samaksas kārtība brīvības atņemšanas iestādē”. Satversmes tiesas sprieduma pamatojums – apstrīdētajā normā paredzētais minimālās darba samaksas samazinājums notiesātajiem nav noteikts, pamatojoties uz likumā noteiktu pilnvarojumu.

Apstrīdētā tiesību norma paredzēja, ka notiesātie par darbu no budžeta finansējamas iestādes darbinieka amatā (tas ir, saimnieciskajā apkalpē) saņem atalgojumu 40% apmērā no attiecīgā darbinieka mēneša darba algas, kas aprēķināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba samaksas noteikšanu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem. Šāds ierobežojums tika noteikts tāpēc, ka, saņemot darba algu pilnā apmērā, notiesātās personas atrastos privileģētā stāvoklī pret pārējiem iedzīvotājiem, kas no darba algas sedz dzīvokļa īri, komunālos maksājumus, veselības aprūpi utt.

Pēc iepriekšminētā Satversmes tiesas sprieduma stāšanās spēkā visiem 802 ieslodzījuma vietās saimnieciskajā apkalpē nodarbinātajiem notiesātajiem darba samaksa noteikta pilnā apjomā.

Kā teikts TM informatīvajā ziņojumā, lai nodrošinātu ieslodzījuma vietās saimnieciskajā apkalpē nodarbināto notiesāto darba samaksu atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, 2006.gadā papildus nepieciešams 644 891 lats.

TM kā ekonomiski pamatotāko un efektīvāko problēmas risinājumu piedāvā veikt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, nosakot, ka no notiesātajām personām aprēķinātās darba samaksas tiek ieturēta noteikta summa brīvības atņemšanas iestādes budžetā daļējai to izdevumu segšanai, kuri saistīti ar ieslodzīto uzturēšanu. Šis ieturējums ir 50% no minimālās mēneša darba algas (2006.gadā – 45 lati). TM eksperti uzskata, ka šādi grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā nepieciešami nekavējoties, jo aprēķināts, ka šā varianta realizēšanai būs nepieciešami papildu 159 798 lati, ja minētie grozījumi stāsies spēkā līdz 2006.gada 1.aprīlim. Kā otrs problēmas risinājums tiek piedāvāts lūgt Finanšu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2006.gadā iedalīt TM 644 891 latu saimnieciskajā apkalpē strādājošo notiesāto darba samaksai pilnā apjomā.

TM ziņojumā teikts, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde, lai risinātu šo problēmu, jau ir iespēju robežās samazinājusi saimnieciskajā apkalpē strādājošo skaitu (par 190,5 štata vietām), tomēr tas būtiski apgrūtina cietumu saimnieciskās uzturēšanas nodrošināšanu.

Pēc TM sagatavotā ziņojuma uzklausīšanas valdība atbalstīja TM piedāvāto problēmas risinājuma variantu par grozījumu izdarīšanu Latvijas Sodu izpildes kodeksā un nolēma, ka TM no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jāpiešķir Ls 159 798 papildu izdevumu segšanai.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados tiks skatīts Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanā un izskatīšanā.

 

 Par valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšanu Aglonas svētvietā

Ministru kabinets otrdien, 28.februārī, apstiprināja rīkojumu par rīcības komitejas izveidi valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšanai starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā.

Rīcības komiteja izveidota, pamatojoties uz pagājušā gada decembrī Ministru kabineta apstiprināto kārtību, kādā tiek noteikti valsts nozīmes pasākumi starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā un kā tiek nodrošināta to norise un finansēšana.

Rīcības komitejai svētku organizēšanai un norisei jāizstrādā nodrošinājuma plāns, paredzot saskaņotu tiesībsargājošo, medicīnas, glābšanas un citu iestāžu darbību valsts nozīmes pasākumu laikā.

Rīcības komitejas priekšsēdētāja ir Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģijas jautājumos Ilze Juhansone, rīcības komitejas priekšsēdētāja vietnieki – reliģiskās organizācijas “Aglonas bazilikas draudze” dekāns A.Aglonietis un Preiļu rajona padomes izpilddirektore A.Pastore. Komitejā iekļauti pārstāvji no Aizsardzības, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības un Vides ministrijas, kā arī amatpersonas no Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes, Katastrofu medicīnas centra, Zemessardzes, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes un Aglonas pagasta padomes. Komitejā iekļauta arī Reliģisko lietu pārvaldes priekšniece Olga Zeile.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!