Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga valstsvizītes ietvaros Izraēlā otrdien, 21.februārī, Jeruzalemē tikās ar Izraēlas Kneseta priekšsēdētāju Rovenu Rivlinu (Reuven Rivlin). Tikšanās laikā apspriesta abu parlamentu sadarbība, kā arī ieceres, kā sadarboties turpmāk, lai veicinātu iecietību un drošību pasaulē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar tikās arī ar Izraēlas premjerministra pienākumu izpildītāju Ehudu Olmertu (Ehud Olmert), pārrunājot aktuālo tematiku divu valstu attiecībās, kā arī starptautisko drošības situāciju. Apriežoties par valstu divpusējām attiecībām, E.Olmerts atzīmēja, ka ekonomikā ir liels potenciāls, lai attīstītu uzņēmējdarbības sakarus, un būtu jārīko turpmāki uzņēmēju semināri un konferences, kas paplašinātu ekonomiskos sakarus starp abām valstīm. Sarunā arī pausts atbalsts ciešākai sadarbībai zinātnes, īpaši augsto tehnoloģiju jomā, kā arī izglītībā, uzsvērta abu valstu turpmākās sadarbības nepieciešamība starptautiskajās organizācijās. E.Olmerts pateicās Latvijai par atbalstu, ko Latvija jau ir sniegusi, atbalstot Izraēlu starptautiskās organizācijās. Abas puses pārrunāja arī Tuvo Austrumu miera procesu.

Prezidente ielūdza Izraēlas premjerministra pienākumu izpildītāju apmeklēt Latviju, un viņš atzīmēja, ka būtu ieinteresēts apmeklēt Latviju un veidot tālāko dialogu starp abām valstīm.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Izraēlā, apmeklējot holokausta piemiņas muzeju un izpētes centru “Yad Vashem”, atzīmēja, ka Vēsturnieku komisija, kas nodibināta Valsts prezidenta paspārnē, ir ieinteresēta turpināt pētniecisko sadarbību ar “Yad Vashem” pētniecības centru. Sarunās piedalījās arī Vēsturnieku komisijas pārstāvji Aivars Stranga un Marģers Vestermanis, kuri informēja par to, ka Vēsturnieku komisija un ebreju kopiena turpina to vietu apzināšanu, kurās holokausta laikā tika nogalināti ebreji, kā arī ebreju upuru skaita apzināšanu. Tika arī atzīmēts, ka šogad Vēsturnieku komisija publicēs pilnu pētījumu par tā dēvētajiem ebreju glābējiem, kuri holokausta laikā, riskējot ar savu dzīvību, glāba ebrejus no iznīcināšanas. Pēc “Yad Vashem” vadītāju sacītā, Latvijas zinātnieki un skolotāji tiek aicināti apmeklēt centru, lai turpinātu savus pētījumus, kā arī lai semināru laikā apgūtu metodes, kā vislabāk pasniegt ar holokaustu saistītos jautājumus vēstures stundās skolās.

“Yad Vashem” piemiņas vietā Valsts prezidente nolika vainagu, godinot ebreju upurus, kas gāja bojā holokaustā, un pēc piemiņas vietas apmeklēšanas sacīja žurnālistiem, ka šis memoriāls ir liecība tam, cik nehumāns var būt cilvēks, ko totalitāra ideoloģija var panākt, rosinot cilvēkā dzīvnieciskus instinktus un iznīcinot daudz nevainīgu cilvēku dzīvību. Viņa arī atzīmēja: “Šodienas pasaulē joprojām ir jābūt modriem, un ir ideoloģijas, kas vēl šodien tiecas cilvēkus iedalīt atsevišķās sabiedrības grupās, vienus paceļot augstāk par citiem, un tā ir ļoti neveselīga tendence.” Viņa aicināja apzināties, ka “ir jādara viss iespējamais, lai pasaule tiktu iepazīstināta ar pagātnes šausmām un lai nekad šī pagātne neatkārtotos.”

Valsts prezidenta preses dienests

Jūsu ekselence prezidenta kungs! Kacavas kundze! Godātie viesi! Dāmas un kungi!
Es esmu dziļi aizkustināta un ļoti pagodināta, ka varu būt šeit, Izraēlā, valstsvizītē jūsu valstī. Es izsaku visdziļāko pateicību jums, prezident Kacava kungs, jūsu valdībai un Izraēlas tautai par ļoti sirsnīgo uzņemšanu, kas izrādīta man personīgi, kā arī manam dzīvesbiedram profesoram Imantam Freibergam un visai Latvijas delegācijai jūsu apbrīnojamajā un ļoti skaistajā valstī. Šī svarīgā vizīte Svētajā zemē mums visiem un katram no mums nozīmē ļoti daudz.
Sākumā es vēlos vēlreiz apstiprināt to dziļo tuvības sajūtu, kāda ir Latvijas tautai pret Izraēlas Valsti. Lielais ebreju filozofs Isaja Berlins, kas ir dzimis Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kādreiz ar nožēlu teica, ka “ebrejiem ir bijis pārāk daudz vēstures un pārāk maz ģeogrāfijas”. Šodien ebreji var lepoties ar savu demokrātisko, moderno un bagāto valsti. Es apsveicu Izraēlas tautas sasniegumus un lepojos ar to, ka ļoti daudz ebreju no Latvijas ir piedalījušies gan Izraēlas Valsts nodibināšanā, gan nostiprināšanā. Es lepojos arī ar to, ka 1918.gadā, kad bija apdraudēta Latvijas neatkarība, daudzi ebreji pievienojās tikko izveidotajai Latvijas armijai un palīdzēja Latvijai gūt uzvaru tās atbrīvošanas karā pret Vācijas un Krievijas okupācijas spēkiem. Ebrejiem un latviešiem ir bijuši līdzīgi likteņi un paralēles to vēsturē, un ir bijis smagi jācīnās, lai iegūtu brīvību un neatkarību.
Prezidenta kungs!
Jūsu vēsturiskā vizīte Latvijā pagājušā gada septembrī bija nozīmīgs notikums mūsu abu valstu attiecībās, kas apliecināja Latvijas un Izraēlas kopīgo vēlmi nostiprināt un paplašināt draudzības saites. Šī Latvijas valstsvizīte Izraēlā ir loģisks turpinājums darbam, ko kopā paveikušas abas mūsu valstis, lai kļūtu par vēl tuvākām partnerēm. Kuplā delegācija, kura ieradusies kopā ar mani un kurā ir pārstāvji no dažādām prominentām Latvijas valsts institūcijām un aptuveni 60 dažādiem uzņēmumiem, es domāju, ir fakts, kas runā pats par sevi.
Prezidenta kungs!
Pagājušajā gadā, kad jūs bijāt Rīgā, mēs abi apmeklējām Rumbulas memoriālu, kas bija emocionāls piemiņas brīdis. Tā ir vieta, kur nežēlīgi tika noslepkavoti aptuveni 25 000 ebreju no Latvijas un citām vietām Eiropā laikā, kad manu valsti bija okupējusi nacistiskā Vācija. Mums par mūžīgu kaunu un nožēlu, šis uz visiem laikiem paliks vēsturē kā viens no vistraģiskākajiem Latvijas un Eiropas vēstures posmiem. Ir nožēlojami, ka Latvijā bija cilvēki, kas piedalījās nacistu kampaņā, kuras mērķis bija iznīcināt ebreju tautības iedzīvotājus Eiropā. Bet bija arī drosminieki, ir oficiāli dati par aptuveni 500 cilvēkiem Latvijā, kas riskēja ar savu un savu tuvinieku dzīvībām, lai paslēptu un aizsargātu savus ebreju draugus, kaimiņus un paziņas, kā arī pavisam svešus cilvēkus.
Es vēlos izmantot šo izdevību, lai svinīgi pieminētu nevainīgos ebrejus, kas tika nogalināti manā valstī un citur Eiropā laikā, kas noteikti bija viens no vistraģiskākajiem 20.gadsimta notikumiem. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst lielās ciešanas un upurus, mums ir jānosoda tie, kas izdarīja šos noziegumus, un mums ir jāizrāda cieņa tiem, kam bija drosme kļūt par glābējiem.
Latvija ir apņēmusies turpināt izmeklēt un atcerēties šai laikā izdarītos un citus pret cilvēci vērstos noziegumus, kas notikuši uz Latvijas zemes. Vairākas Latvijas valsts un nevalstiskās organizācijas sadarbojas ar Latvijas ebreju kopienu, lai nodrošinātu to, ka šie notikumi Latvijā tiktu pilnīgi izpētīti un netiktu aizmirsti upuri. Tās sadarbojas ar dažādām starptautiskajām organizācijām, kā arī ar Izraēlu, ASV un vairākām Eiropas valstīm.
Latvijas Vēsturnieku komisija ir izveidojusi sekmīgas partnerattiecības ar “Yad Vashem” memoriālu, un Latvijas Ģenerālprokuratūra turpina izmeklēt tā laika noziegumus. Holokausta notikumi ir iekļauti Latvijas skolu vēstures un ētikas kursu mācību programmās. Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolēni, piemēram, pēc savas brīvprātīgas izvēles jau vairākus gadus pēta Rīgas geto vēsturi un kopj ebreju kapus.
Šogad Latvijā notiks vairāki nozīmīgi notikumi. Viens no tiem ir starptautiska konference, kas veltīta holokausta izpētei un izglītībai, kā arī cīņai pret antisemītismu. Šī konference sāksies 4.jūlijā, kas manā valstī ir Holokausta atceres diena, un vēl viena konference, kuras nosaukums ir “Ebreji mainīgajā pasaulē”, notiks septembrī. Mēs priecātos, ja uz šiem abiem pasākumiem ierastos pārstāvji no Izraēlas.
Prezidenta kungs!
Latvija nepārprotami nosoda ikvienu un visas antisemītisma un citas neiecietības izpausmes formas. Mana valsts skaidri definēja savu nostāju jau tajā pašā brīdī, kad Latvija atguva savu neatkarību 1991.gadā, kas izteikta deklarācijā “Par genocīda un antisemītisma nepieļaujamību Latvijā”. Es gribu piebilst, ka naidīgajai politikai, ko sludina valstu vadītāji, kas aicina iznīcināt citas valstis, nav vietas normālās starptautiskās attiecībās un tā ir jānosoda visstingrākajā veidā.
Nesen notika neiecietības un emociju izvirdums, kas saistīts ar pravieša Muhameda karikatūru publicēšanu Eiropā, ko daudzi uztvēra kā aizvainojumu islāma ticībai. Kaut arī vārda brīvība ir viena no Rietumu civilizācijas pamatvērtībām, pie tām pieder arī cieņa pret citiem cilvēkiem un to, kas viņiem ir svēts. Vārda brīvības privilēģija nozīmē arī uzņemties atbildību. Tas ietver arī jūtīgu attieksmi pret citu pārliecību un vērtībām, kā arī atbildību par savas rīcības sekām. Ir jānožēlo, ka šo karikatūru dēļ miljoniem musulmaņu ir sajutuši dziļu aizvainojumu. Smiešanās par to, kas citiem ir svēts, ir sava pārākuma izrādīšanas veids, kas saistīts ar aizspriedumiem, kā arī slikta gaume.
Taču reakcionārā pārliecināšanas politika, kas aicina uz nekritisku vardarbības izmantošanu un naida izpausmēm pret veselām valstīm un kontinentiem, ir uzbrukums civilizācijas pašam pamatam – jebkuras civilizācijas kā mežonības pretstatam. Diemžēl bezdibenis, kas šķir musulmaņu un Rietumu pasauli, kļūst arvien dziļāks un plašāks, kas izraisa satraukumu. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir jāpieliek jaunas pūles un jāizrāda iniciatīva, lai salauztu apburto loku, ko radījis naids un neuzticēšanās, un sāktu celt tiltus, lai starp civilizācijām būtu savstarpēja sapratne, iecietība un patiess dialogs. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams, lai visu politisko un reliģisko pārliecību vadītāji nosodītu ekstrēmismu un vardarbību un atbalstītu mērenību, pacietību un konstruktīvu rīcību.
Situācija Tuvajos Austrumos, kas nepārtraukti, jau gadu desmitiem ilgi bijusi saspīlēta, ir vēl vairāk saasinājusies pēc “Hamas” uzvaras nesenajās vēlēšanās Palestīnas teritorijās. Pēc palestīniešu apstiprinājuma saņemšanas uzņemties valdības vadību “Hamas” tagad ir jāakceptē un jāatzīst, ka demokrātija nav savienojama ar terorismu un ka politiskā vara uzliek lielu atbildību. “Hamas” tagad ir vēsturiskas izvēles priekšā. Tai ir jānosoda vardarbība, jāatzīst Izraēlas pastāvēšanas tiesības un jāizpilda tās saistības, ko bija uzņēmusies Palestīnas pašpārvalde – ieskaitot ceļa karti mieram – vai arī tā tiks izstumta no starptautiskās sabiedrības. Izdarot izvēli “Hamas” pirmām kārtām ir jāņem vērā palestīniešu intereses ilgākā nākotnē. Atteikšanās saglabāt mieru un atzīt Izraēlas līdzāspastāvēšanu tikai pasliktinās daudzu palestīniešu dzīves apstākļus un turpinās nebeidzamu vardarbību atkārtošanos, kā rezultātā jau ir izdzēstas tik daudzas palestīniešu un izraēliešu dzīvības. Turpretim drosmīgs lēmums turpināt ceļa karti mieram liktu pamatu tālākam progresam un dotu jaunu cerību panākt mieru un stabilitāti visā reģionā.
Izraēlas iedzīvotāji arī piedalīsies vēlēšanās šā gada martā. Viņiem arī būs jāizdara politiska izvēle, kam būs tālejošas sekas. Latvija cer, ka Izraēlas nākamajam parlamentam un valdībai būs tikpat liela apņēmība turpināt miera procesu kā tagadējai administrācijai, tādējādi ejot tālāk pa ceļu, kas – lai arī cik sāpīgs tas reizēm var būt – dod ticību labākai un drošākai nākotnei.
Prezidenta kungs!
Jūs varat būt pārliecināts, ka Latvija atbalstīs visus konstruktīvos centienus nostiprināt mieru Tuvajos Austrumos, kā arī citās pasaules vietās, kur ir uzliesmojuši konflikti. Latvijas un Izraēlas institūcijas jau ir izveidojušas ciešu sadarbību drošības jautājumos un cīņā pret terorismu. Es ceru, ka tuvākajos gados šī sadarbība kļūs arvien ciešāka.
Latvija un Izraēla cieši sadarbojas kā draugi un partneres Apvienoto Nāciju un citu starptautisku organizāciju ietvaros. Pagājušajā gadā Latvija un citas Eiropas Savienības dalībvalstis pilnībā atbalstīja Izraēlas ANO Ģenerālajai asamblejai iesniegto rezolūcijas projektu par holokausta atceri.
Es vēlos piebilst, ka Latvija lepojas ar savu stipro un aktīvo ebreju kopienu, kas devusi neizmērojami lielu ieguldījumu Latvijas politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Latvijas Ebreju kopienu un draudžu padome, kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, apvieno vairāk nekā 20 ebreju grupas no visas Latvijas. Es vēlos arī izteikt pateicību Latvijas un Igaunijas Ebreju asociācijai Izraēlā par tās paveikto darbu draudzības saišu stiprināšanā starp abām mūsu valstīm. Jūs varat būt pārliecināti, ka Latvijas vēstniecība vienmēr būs gatava palīdzēt saviem agrākajiem dēliem un meitām Izraēlā, ja vien tas būs nepieciešams.
Latvijas ebreju kopienas dinamisms un vitalitāte ir izpaudusies daudzos veidos. Tiek plānots uzcelt jaunu ebreju skolu Rīgā, kas būs viena no modernākajām Eiropā un tiks nosaukta ievērojamā ebreju vēsturnieka Simona Dubnova vārdā, kas dzīvoja Latvijā līdz 1941.gadam, kad to nogalināja nacisti. Pagājušajā gadā Rīgas sinagoga atzīmēja savu 100.gadadienu. Tagad tā tiek atjaunota, un, kad rekonstrukcijas darbi būs pabeigti, tai blakus esošā ēka, kas pieder Latvijas Kultūras ministrijai, arī tiks izremontēta, un tur atradīsies Latvijas Ebreju un holokausta muzejs. Marģers Vestermaņa kungs, kas ir pārdzīvojis holokaustu, ir šī muzeja direktors un ir šovakar šeit kopā ar mums.
Ir sekmīgi pabeigta Daugavpils sinagogas atjaunošana, pateicoties atbalstam, ko sniedza šajā pilsētā dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko ģimene. Šīs sinagogas atkārtota iesvētīšana paredzēta šogad.
Es vēlos arī pieminēt lielo darbu, ko paveica mūžībā aizgājušais Nātans Barkans, kas kļuva par Rīgas un Latvijas galveno rabīnu jau 1990.gadā, kad Latvija vēl nebija atguvusi neatkarību. Rabīns Barkans vadīja nozīmīgu pētniecības projektu, kura nosaukums bija “Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918–1940.g.” Latvijas bērnu zīmēto Latvijas veco sinagogu zīmējumu izstādi, kas ir daļa no šā projekta, es kopā ar jums, prezidenta kungs, atklāšu rīt. Šī izstāde būs brīnišķīga izdevība gūt ieskatu par Latviju un tās vēsturi no bērnu redzējuma.
Attiecībā uz mūsu valstu ekonomiskajām attiecībām ir skaidrs, ka sadarbības iespējas starp Latviju un Izraēlu vēl nav pilnībā izmantotas. Tomēr tirdzniecības apjoms starp Latviju un Izraēlu ir strauji palielinājies pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO aliansē gandrīz pirms diviem gadiem. Viena no daudzsološākajām Latvijas un Izraēlas sadarbības iespējām ir IT un elektronikas sektoros. Citas daudzsološas sadarbības jomas ir finanšu pakalpojumi, farmācija, lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība un tūrisms. Es ceru, ka drīz tiks atklāti jauni tieši avioreisi starp Rīgu un Telavivu, kas noteikti palīdzēs attīstīt tūrismu un sadarbību biznesā starp abām mūsu valstīm.
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti aptuveni 200 Izraēlas un Latvijas kopuzņēmumi, un vēl daudziem Izraēlas uzņēmumiem ir lielas iespējas nodarboties ar biznesu un veikt investīcijas manā valstī.
Es vēlos piebilst, ka šīs vizītes laikā Latvija un Izraēla parakstīja konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Es nešaubos, ka šis līgums sekmēs tālāko ekonomisko sadarbību starp abām valstīm.
Prezidenta kungs!
Šobrīd daži no Izraēlas un Latvijas labākajiem sportistiem piedalās olimpiskajās spēlēs Turīnā. Mums jācenšas kultivēt tādu brālību, kāda valda tādos starptautiskos notikumos kā olimpiskās spēles. Es uzsaucu tostu par tuvākām partnerattiecībām starp Latviju un Izraēlu. Uz jūsu veselību, prezidenta kungs, un uz jūsu veselību, Kacavas kundze! Uz Izraēlas tautas laimi un labklājību! Par vispārēju mieru un labu gribu! Par mūsu visu panākumiem!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas