Par Eiropas Nāciju grupas deputātu nostāju Krievijas — Ukrainas attiecību jautājumos

Eiropas Parlamenta (EP) Nāciju Eiropas grupas deputāti, tajā skaitā Inese Vaidere, Guntars Krasts un Roberts Zīle trešdien, 1.februārī, Briselē tikušies ar Ukrainas ārlietu ministru Borisu Tarasjuku. Pēc tikšanās, kuru vadīja grupas viceprezidents R.Zīle, deputāti īpaši uzsvēruši, ka pašreizējās ekonomiskās blokādes apstākļos, ko Krievija realizē pret Ukrainu, Eiropas Savienība nedrīkst būt vienaldzīga un tai jāizmanto visas iespējas, lai šo situāciju tuvākajā laikā novērstu. Abu valstu konfliktam jautājumā par gāzes piegādēm un cenu sekojis jauns pret Ukrainu vērsts Krievijas solis: pārtikas – gaļas un piena produktu – eksporta apturēšana uz Krieviju. Ukraina uz Krieviju līdz šim pārdevusi aptuveni 40% no kopējā pārtikas eksporta, un šāda Krievijas politika ir ievērojams kaitējums valsts ekonomikai. Turklāt Krievija šobrīd ignorē Ukrainas valdības aicinājumu uzsākt sarunas par šo tēmu.  

Deputāte Inese Vaidere: “Mēs sagaidām, ka Eiropas amatpersonas, ar kurām Ukrainas ārlietu ministrs Briselē tiekas šajās dienās, reaģēs adekvāti. Pārtikas eksporta apturēšana kā politiska spiediena līdzeklis Eiropas acīs nevar būt pieņemams veids, kā risināt starpvalstu attiecību jautājumus. Eiropai ir līdzekļi, ar kuriem atbalstīt Ukrainu, viens no tiem – ES sarunas ar Krieviju par tās iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Šis ir acīmredzams politiskais spiediens, izmantojot ekonomiskas metodes, kādas savulaik no Krievijas puses izjuta arī Latvija. Tieši tāpēc mēs dziļi izprotam pašreizējo Ukrainas situāciju un esam gatavi sniegt jebkuru nepieciešamo atbalstu. Eiropai jāsaprot, ka šīs pietiekami lielās valsts nākotne lielā mērā izšķirs arī to, cik stipra būs Eiropas Savienība, un kādas būs Krievijas iespējas diktēt mums savus noteikumus.”

Atbildot uz deputātes I.Vaideres jautājumu, vai Ukraina jau ir saņēmusi jebkādu atbalstu no ES, ministrs atzina, ka pašlaik tas vēl nav noticis. Ukraina savu protestu šajās dienās nosūtījusi arī Pasaules tirdzniecības organizācijai.

Tikšanās laikā pārrunāts arī jautājums par neseno enerģētikas krīzi Ukrainas attiecībās ar Krieviju un no tā izrietošās mācības pārējām Eiropas valstīm. Šā gada 11.janvārī, drīz pēc tam, kad Krievija panāca vienošanos ar Ukrainu par gāzes piegādes nosacījumiem, bet Ukrainas parlaments nobalsoja par neuzticības izteikšanu Ukrainas valdībai, arī Eiropas Parlamenta deputāti apsprieda enerģētikas piegāžu drošības jautājumus Eiropā.  

EP deputāts Guntars Krasts: “Enerģētikas krīze Krievijas un Ukrainas attiecībās, kas ietekmēja arī citas Eiropas valstis, bija viens no pēdējā laika izteiksmīgākajiem modinātājzvaniem Eiropai jautājumā par to, cik īsti var uzticēties šai valstij. Es ļoti ceru, ka pēc šā Eiropa spēs sagatavot savu enerģētikas politiku un samazinās savu atkarību no Krievijas piegādēm.”

Tikšanās laikā pārrunāti arī Ukrainas iekšpolitikas jautājumi, kā arī Ukrainas integrācija Eiropas Savienībā. Ukrainas ārlietu ministrs informēja deputātus, ka Ukrainas dalību Eiropas Savienībā atbalsta stabils tās iedzīvotāju vairākums.

2006.gada 26.martā Ukrainā paredzētas parlamenta vēlēšanas, kurās ieradīsies novērotāji no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas. Uz vēlēšanām Ukrainā dosies arī Nāciju Eiropas grupas deputāti.

Nāciju Eiropas grupas deputāti jau Oranžās revolūcijas laikā atbalstīja demokrātijas procesus Ukrainā, gan veidojot “oranžo mandarīnu” akciju Eiropas Parlamentā, gan atbalstot prezidenta Juščenko kampaņu Ukrainā, gan novērojot prezidenta vēlēšanas.

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore