Par Lisabonas stratēģiju un ES pilsoņu dzīves līmeni

Sasnieguši ES ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības palielināšanas stratēģijā izvirzītos mērķus, eiropieši, iespējams, dzīvos daudz labāk. Ja tiks īstenotas pārskatītajā Lisabonas stratēģijā paredzētās reformas, ienākumi uz vienu iedzīvotāju Eiropā līdz 2025.gadam varētu palielināties gandrīz par ceturto daļu. Par vairāk nekā 10% varētu paaugstināties arī nodarbinātības līmenis. Šādus galvenos secinājumus izdarījis Nīderlandes Ekonomiskās politikas analīzes birojs pēc nesen veiktā pētījuma rezultātiem, kuru pasūtījis Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts.

Lisabonas stratēģijas pamatā, kuras īstenošana 2005.gadā atsākta kā ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas stratēģija, ir Kopienas un dalībvalstu ciešas partnerattiecības. Tajā paredzētas vairākas lielas reformas Eiropas ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, kā arī Eiropas sociālā modeļa saglabāšanai. Eiropas Komisijas pirmajā progresa ziņojumā analizētas dalībvalstu reformu programmas un Kopienas līmenī panāktais progress. Tajā paredzēti jauni plaša mēroga pasākumi, bet dalībvalstis aicinātas turpināt īstenot savas programmas. Tādējādi palielināsies konkurētspēja un tiks radītas jaunas darba vietas, paaugstinot ES pilsoņu dzīves līmeni. Nīderlandes Ekonomiskās politikas analīzes biroja veiktie pētījumi liecina, ka tad, ja tiks sasniegti Lisabonas stratēģijā izvirzītie mērķi, bruto kopprodukts uz vienu iedzīvotāju palielināsies no 12% līdz 23%, bet nodarbinātība – par 11%. Tādējādi gada vidējais bruto kopprodukta un nodarbinātības pieaugums nākamajos desmit gados būtu vismaz 0,8%. Šo pieaugumu dotu galvenokārt attīstība piecās svarīgākajās reformu jomās, kuras paredzētas Lisabonas stratēģijā: nodarbinātībā, pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (R&D), cilvēkkapitālā, pakalpojumu iekšējā tirgū un administrācijā.

Atjauninātās Lisabonas stratēģijas izaugsmes radītās priekšrocības daudz vairāk nekā lielākajā daļā veco dalībvalstu izjutīs jaunajās dalībvalstīs. Tas liecina, ka lielākās ieguvējas būs valstis, kurām attīstības un nodarbinātības palielināšanas mērķu sasniegšanai ir visvairāk darāmā, ja tās sekmīgi īstenos savus reformu plānus. Pētījuma rezultāti liecina arī, ka reformu ietekme visās nozarēs nebūs vienāda. Piemēram, īstenojot mērķi par 3% pētījumiem un attīstībai, lielākās ieguvējas būs zinātņietilpīgās nozares un pati pētniecība un tehnoloģiju attīstība.

Šajā pētījumā parādītas Lisabonas stratēģijas iespējas ekonomikas attīstības veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Tas skaidri parāda arī to, ka Eiropas Savienība sev izvirzījusi tiešām lielus un tālejošus mērķus, un dalībvalstu apņēmība īstenot Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus būs noteicošais, vai tiks panākta ekonomikas izaugsme un radītas jaunas darba vietas, kas tiek solītas jau kopš 2000.gada.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa