Godātais ārlietu ministr [Artis Pabriks], godātais diplomātiskā korpusa vecākais [Igaunijas vēstnieks Tomass Luks]!
Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks sveikt jūs visus šeit, Rīgas pilī. Man ir gandarījums, ka pēdējā gada laikā ārvalstu diplomātiskais korpuss Latvijā atkal ir kļuvis lielāks, Grieķijai, Azerbaidžānai, Īrijai, Moldovai, Portugālei un Turcijai atverot Rīgā savas vēstniecības. Tāpēc es īpaši sveicu šo valstu vēstniekus.
Tikai pirms piecpadsmit gadiem – 1991.gada janvārī – Latvija un tās Baltijas kaimiņi joprojām dzīvoja padomju okupācijā, neziņā par savu nākotni. Pirms dažām dienām mēs atzīmējām tā laika traģiskos notikumus, kad padomju militārās vienības šāva un nogalināja vairāk nekā divdesmit neapbruņotus Latvijas civiliedzīvotājus Latvijā un Lietuvā. Bet tieši tolaik, kad simtiem tūkstošu neapbruņotu cilvēku kopā cēlās pret padomju režīma militāro varenību, dzima mūsu brīvība. Tieši pateicoties šo cilvēku apņēmībai un drosmei tirānijas priekšā, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tautas šogad svinēs savas neatkarības atgūšanas 15.gadadienu.
Esmu cieši pārliecināta, ka katras nācijas pienākums ir atcerēties savu vēsturi un pēc iespējas objektīvāk izanalizēt un izvērtēt pagātnes notikumus. Tieši to Latvija ir mēģinājusi darīt un darīs arī turpmāk, jo tikai godīga pagātnes izvērtēšana var veidot atveseļošanas, sapratnes un samierināšanās pamatu.
Pirms dažām dienām es atgriezos no Dienvidāfrikas, kur Johannesburgā apmeklēju Aparteīda muzeju. Bija iespaidīgi vērot, cik nopietni Dienvidāfrikas tauta ir centusies pārvarēt savu neseno vēsturi un ar kādu pārliecību viņi virza sapratnes, nodarīto netaisnību atzīšanas un samierināšanās procesu. Šajā ziņā viņi var kalpot kā piemērs: ja mēs gribam veidot labāku un citādāku nākotni, mums ir jāstājas pretī pagātnes rēgiem.
Pagājušā gada laikā dažās valstīs mēs novērojām satraucošu ksenofobijas, antisemītisma un citu neiecietības izpausmju radīta naida izprovocētu noziegumu vilni. Es uzskatu, ka ikvienas valsts valdības uzdevums un pienākums ir nopietni cīnīties pret šādām izpausmēm un pretoties kārdinājumam apmierināt agresīvi nacionālistiskas jūtas. Piebildīšu, ka starptautiskajai sabiedrībai nevar būt pieņemami valstu vadītāju naidpilni aicinājumi uz citas nācijas iznīcināšanu, un šādi izteikumi pelna visstingrāko nosodījumu.
Ekselences!
Jau kopš neatkarības atjaunošanas Latvija ir konsekventi tiekusies stiprināt un konsolidēt savu demokrātiju, kas pārsteidzoši īsā laikā jau ir sasniegusi stabila brieduma pakāpi. Pagājušogad mūsu valsts ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju, ar to nostiprinot jau pirms tam plašu tiesību un privilēģiju spektru baudošo Latvijas nacionālo minoritāšu juridisko statusu un tiesības. Konvencijas ratifikācija apstiprināja dažādu starptautisko organizāciju, kā ANO, EDSO un Eiropas Savienības, jau agrāk izdarītos secinājumus, ka Latvija pilnībā izpilda visas starptautiskās normas attiecībā uz minoritāšu tiesībām, nemaz nerunājot par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.
Pagājušogad mūsu vienkāršā un godīgā naturalizācijas procesa ceļā rekordliels cilvēku skaits ieguva Latvijas pilsonību, ko es uzskatu par vēl vienu apliecinājumu Latvijas veiksmīgajai integrācijas politikai. Šogad Latvijā notiks piektās parlamenta vēlēšanas kopš mūsu neatkarības atjaunošanas ar stabili pieaugošu balsstiesīgu vēlētāju skaitu. ANO Attīstības programmas Latvijas biroja slēgšana pagājušā gada beigās iezīmē vēl vienu svarīgu mūsu progresa atskaites punktu. Mēs esam ļoti pagodināti, ka Rīga ir izvēlēta par šā gada novembrī paredzētās nākamās NATO galotņu sanāksmes norises vietu – šai izvēlei ir svarīga simboliska nozīme.
Kā pilntiesīga NATO alianses un Eiropas Savienības dalībvalsts Latvija ir pateicīga par atbalstu, ko tā saņēma no saviem sabiedrotajiem iestāšanās procesā šajās abās organizācijās. Mēs esam cieši pārliecināti, ka ir jāturpina atvērto durvju politika, uzņemot nākamās dalībvalstis, kas atbilst ES un NATO iestāšanās kritērijiem. Mēs gaidām iespēju apsveikt Eiropas Savienībā Rumāniju un Bulgāriju un priecājamies, ka ir sākušās iestāšanās sarunas ar Horvātiju un Turciju. Mēs mudinām Maķedoniju turpināt reformas, ko tā ir sākusi kā ES kandidātvalsts.
Ekselences!
Latvija stingri atbalsta kopīgās ārlietu un drošības politikas Eiropā, kā arī Eiropas drošības un aizsardzības politikas nostiprināšanu. Taču Latvija turpina uzskatīt Eiropas transatlantisko partnerību ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu par nepieciešamu priekšnosacījumu Eiropas drošības saglabāšanā un cīņā ar tādiem draudiem drošībai kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālo konfliktu uzliesmojumi un terorisma izplatība. Latvija kopā ar saviem NATO sabiedrotajiem turpinās piedalīties miera uzturēšanas operācijās Kosovā, Afganistānā un Irākā un ir gatava sniegt savu ieguldījumu turpmākajās miera nodibināšanas iniciatīvās, lai arī kur tādas kļūtu nepieciešamas.
Pieskaroties skumjākiem notikumiem, es vēlos izmantot šo izdevību, lai izteiktu Latvijas visdziļāko līdzjūtību Slovākijas valdībai un tautai sakarā ar traģisko lidmašīnas katastrofu Ungārijā, kas paņēma 42 slovaku miera uzturētāju dzīvības. Šie drosmīgie jaunieši atgriezās mājās pēc komandējuma Kosovā. Šajā tumšajā sēru brīdī mēs sirdīs un lūgšanās esam kopā ar jums.
Ekselences!
Attiecībā uz ekonomikas jautājumiem Latvija pašreiz lepojas ar augstāko iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu Eiropas kontinentā. 2005.gadā mūsu pieaugums tiek rēķināts virs 10 procentu atzīmes, un mēs sagaidām, ka turpmākajos gados pieauguma tempi saglabāsies veselīgā 6 – 8% līmenī. Latvija plāno 2007.gadā pievienoties Šengenas vīzu režīmam un 2008.gadā pārņemt eiro kā savu valūtu.
Mēs priecājamies, ka ES dalībvalstis ir panākušas vienošanos par Eiropas budžetu 2007. – 2013.gada periodam, un ceram, ka drīz ar Eiropas Parlamentu notiks budžeta praktiskās īstenošanas galīgā saskaņošana. Latvija uzskata, ka neformālajā ES galotņu sanāksmē Hemptonkortā pagājušā gada oktobrī saskaņotajām prioritātēm – tai skaitā zinātnei un novatorismam, augstāko mācību iestāžu reformai, demogrāfiskajai attīstībai un migrācijai, enerģētikas jautājumiem un drošībai – ir jāpaliek ES dienas kārtības centrālajiem jautājumiem. Manuprāt, ES dalībvalstīm vispār ir jāizrāda lielāka apņēmība Lisabonas stratēģijas īstenošanā, kas ir vērsta uz Eiropas ekonomiskās konkurētspējas celšanu.
Vēl viens vitāli svarīgs eiropiešu uzdevums ir vienoties kopīgā skatījumā uz nākotni un panākt lielāku uzticēšanos ES institūcijām, kas tika projektētas un radītas, lai viņiem kalpotu. Pēc ES konstitūcijas noraidīšanas Francijā un Nīderlandē ES dalībvalstīm ir jāpieliek visas pūles, lai izstrādātu rīcības plānu pašreizējās konstitucionālās krīzes pārvarēšanai. Tāpēc es apsveicu iespēju piedalīties pašreizējās ES prezidējošās valsts Austrijas rīkotajā diskusiju forumā. Šis Mocarta 250.dzimšanas dienai veltītais forums ar nosaukumu “Eiropas skaņa” ir iecerēts diskusijas veicināšanai par pamatvērtībām un pamatideāliem, kam vajadzētu vienot visus eiropiešus.
Ekselences!
Latvija piešķir lielu nozīmi Eiropas kaimiņattiecību politikai (EKP), kas ir iecerēta ciešāku attiecību veicināšanai starp ES un tās austrumu kaimiņiem. Kā valsts, kura veido daļu no ES austrumu robežas, Latvija cer, ka gan Austrija, gan Somija, kas pārņems ES prezidentūru šajā gadā, piešķirs EKP augstu prioritāti. Mēs paļaujamies, ka Austrijas prezidentūras laikā tiks pabeigts rīcības plāns Dienvidkaukāza valstīm. Mēs esam cieši pārliecināti, ka katrai šā reģiona valstij ir nepieciešama individuāla pieeja, kas arī ir paredzēts EKP vadlīnijās. Latvija no savas puses saskaņoti darbojas, lai sekmētu ciešākas attiecības starp ES un jaunajām demokrātijām Ukrainā, Gruzijā un it īpaši Moldovā.
Attiecībā uz Ukrainu Latvija cer, ka šā gada martā paredzēto parlamenta vēlēšanu rezultātā tiks izveidota stabila valsts valdība. Mēs arī ceram, ka pēc vēlēšanām izveidotā Ukrainas valdība nesvārstīgi turēsies pie 2004.gada oranžās revolūcijas aizsāktā demokrātijas un reformu kursa. Mēs ceram, ka turpināsies progress sarunās par brīvās tirdzniecības līgumu starp Ukrainu un ES, kā arī sekmīgi noslēgsies Ukrainas un ES sarunas par Ukrainas dalību Brīvās tirdzniecības organizācijā.
Mēs esam gandarīti, ka Ukrainas dabasgāzes uzņēmums un “Gazprom” ir sekmīgi atrisinājuši savas nesaskaņas par dabasgāzes piegādi Ukrainai. Tomēr Latviju joprojām ļoti bažīgu dara satraucošā perspektīva, ka enerģiju piegādājošās valstis varētu izmantot naftu un gāzi, lai spiestu saņēmējvalstis uz politisku un ekonomisku piekāpšanos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ES dalībvalstīm ir steidzami jāvienojas par kopīgu enerģētikas politiku. Šīs politikas centrā ir jābūt eiropiešiem enerģiju piegādājošo ģeogrāfisku avotu dažādošanai un Eiropas atkarības no viena liela piegādātāja mazināšanai. Ilgā laika posmā ikviena interesēs ir arī mūsu izmantojamo enerģijas veidu dažādošana un mūsu atkarības no neatjaunojamās fosiliju degvielas mazināšana.
Ekselences!
Latvija piešķir lielu nozīmi attiecību uzlabošanai ar savu lielo austrumu kaimiņu – Krieviju. Mēs ceram uz mūsu valstu dialoga intensificēšanos ne tikai divpusējā līmenī, bet arī ES, NATO un citu starptautisko organizāciju ietvarā. Es būtu ļoti gandarīta, ja šajā gadā varētu notikt mūsu abu valstu premjerministru tikšanās un ja mēs varētu nolikt uz galda parakstīšanai un ratificēšanai vairākus svarīgus līgumus, tai skaitā visbeidzot arī robežu līgumu. Es ļoti gaidu Krievijas patriarha paredzēto vizīti Rīgā šā gada maijā un ceru, ka tā sekmēs dziļāku mūsu valstu abpusējās cieņas un sapratnes atmosfēru. Mēs ļoti vēlētos redzēt sev kaimiņos Krieviju kā plaukstošu demokrātiju ar dzīvelīgu pilsonisko sabiedrību un neatkarīgiem masu saziņas līdzekļiem.
Latvija ir arī viena no trim ES dalībvalstīm, kam ir robeža ar Baltkrieviju. Tāpēc mēs ar lielu interesi sekojam līdzi notikumiem šajā valstī un izsakām cerību, ka novērotāji atzīs tur martā gaidāmās vēlēšanas par brīvām un taisnīgām. Latvija cer, ka Baltkrievijā attīstīsies brīva un demokrātiska sabiedrība, kāda ir citās Austrumeiropas valstīs, tai skaitā mūsu zemē.
Attiecībā uz Tuvo Austrumu reģionu Latvija apsveic Izraēlas labo gribu, izvācot savu karaspēku un apmetnes no Gazas sektora, kā arī atturību, kādu Izraēla visumā izrāda, saskaroties ar no jauna uzliesmojušiem palestīniešu organizētiem pašnāvnieku sprādzieniem un raķešu uzbrukumiem. Mēs priecājamies arī, ka Izraēla ir ļāvusi Austrumjeruzalemē dzīvojošajiem palestīniešiem piedalīties gaidāmajās palestīniešu parlamenta vēlēšanās.
Latvija cer, ka jaunievēlētie palestīniešu parlamenta pārstāvji virzīsies pa miera ceļu ar Izraēlu, kas ir tik vitāli svarīgs priekšnosacījums īstas stabilitātes panākšanai šajā reģionā. Mēs ceram arī, ka Izraēlas tautas martā ievēlētā jaunā valdība būs tikpat apņēmības pilna īstenot miera procesu kā pašreizējā valdība, un izsakām līdzjūtību sakarā ar premjerministra Šārona slimību. Es piebildīšu, ka man bija gods un prieks pagājušā gada septembrī uzņemt Rīgā prezidentu Moši Kacavu, un es ar nepacietību gaidu savu un savas delegācijas nākamajā mēnesī paredzēto vizīti Izraēlā.
Situācija Irākā joprojām saglabājas svārstīga, un nekas neliecina, ka samazinātos pašnāvnieku uzbrukumu skaits nevainīgiem civiliedzīvotājiem. Tomēr pagājušajā mēnesī notikušās parlamenta vēlēšanas ļāva cerēt uz stabilas koalīcijas valdības izveidi, kas dotu jaunajai valdībai pietiekamu leģitimitāti. Mēs vēlamies redzēt Irākā ātru pilsoniskās kārtības atjaunošanu un valsti postošās vardarbības izbeigšanos.
Arī Irākas austrumu kaimiņvalsts Irāna ir raisījusi bažas starptautiskajā sabiedrībā, atsākot darbu pie urāna bagātināšanas laikā, kad Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra (SAA) vēl nav guvusi pārliecību par šīs valsts miermīlīgajiem nolūkiem. Latvija pievienojas pārējās starptautiskās sabiedrības aicinājumiem Irānai apturēt urāna bagātināšanas programmu, atsākt sarunas ar visām ieinteresētajām pusēm un stiprināt savu sadarbību ar SAA.
Ekselences!
Kā ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtne reformu jautājumos es priecājos, ka ANO Ģenerālā asambleja vienojās izveidot jaunu Miera nodibināšanas komisiju, kura, es ceru, kalpos kā efektīvs ilgstošu konfliktu izkliedēšanas mehānisms. Es arī ceru, ka ANO dalībvalstis drīz vienosies par Cilvēktiesību komisijas pārveidošanu par uzticamu un efektīvu Cilvēktiesību padomi. Kas attiecas uz Drošības padomes reformu, Latvija atbalsta Vācijas, Brazīlijas un Indijas ierosinājumus paplašināt šo svarīgo organizāciju, tādējādi ļaujot tai labāk pārstāvēt pašreizējo situāciju pasaulē. Tikai uz saskaņu un sadarbību balstītu centienu ceļā mēs spēsim risināt tādas globālas problēmas kā karš, terorisms un starptautiskā noziedzība, vides stāvokļa pasliktināšanās, nabadzība un slimības.
Noslēgumā es jums visiem un ikvienam no jums vēlu laimīgu un panākumiem bagātu Jauno gadu, kā arī mieru un labklājību visām jūsu valstīm un tautām!